Atslēgvārdi:

Replika pie temata par Dievu un vitamīniem 9

Paldies Kārlim Streipam, par komentāru pie mana iepriekšējā bloga, kuram pilnīgi pievienojos. Mana replika sanāca tik gara, ka likās ērtāk to ievietot atsevišķā blogā. Komentāru un blogu formāti tomēr ir gana tuvu. :)

Iesaki citiem:

Manas teoloģiskās zināšanas ir gaužām primitīvas, tomēr man neliekas vietā, ja profesionāli žurnālisti Dieva vārdu vazā reklāmas rullītī par sociālpolitiskiem jautājumiem vai dzīvesstila rubrikā. Ja Gundars Rēders būtu, piemēram, kāds sportists un Aija Kinca skaistumkaraliene un viņi abi tiktu intervēti kaut kādā kontekstā par savas dzīves jēgu un saturu, turklāt atbilstošā rubrikā, tad es, protams, to saprastu un atbalstītu.

Man liekas ārkārtīgi bīstami, ja profesionāli elitāri kristieši, kādi ir abi minētie žurnālisti, pūš tautai "ticības opiju" acīs, izmantojot Dieva vārdu, tā vietā, lai no kristīgām pozīcijām paraudzītos uz savu profesionālo ikdienu, atbildību un pienākumu. Ja viņi tā izdarītu, tad saprastu, ka abās vietās runāt par Dievu ir lieki.

Ja tas ir tavas dzīves pamats, tad profesionālajā jomā šis pamats ir jābūvē tālāk. Manuprāt, vienīgā sociālā funkcija, kur šis "pamats" sakrīt ar "ēku", ir mācītāja utml. klerikāla vai pietuvināta loma. Nevar taču tiesnesis notiesāt zagli tikai tāpēc, ka tiesnesim tas liekas grēks! Tāpat nedrīkst sabiedriskās TV vai lielākās avīzes žurnālisti man nevietā un nelaikā skaidrot savas reliģiskās pozīcijas. Par šo mediju redakcijām, kas to pieļauj, nerunāsim.

Un tāpat ar (liekulīgu) ticības izrādīšanu Saeimas plenārsēžu laikā. Un atkal - esmu ar abām rokām, lai iespējami daudz cilvēku aizlūdz par Saeimas saprātu. Bet kāpēc, piemēram, pusei nekristiešu, ateistu un citu reliģiju pārstāvju par to no saviem nodokļiem maksāt? Tikai tāpēc, ka tāda samākslota tuvība ar varu šķiet izdevīgi "tradicionālo" konfesiju galvām?

Manuprāt, tie šī tieksme uz varu pieliek punktu attiecīgajai baznīcai. Ne velti luterāņu dievnami ir tukši. Katoļiem dažās vietās klājas labāk, bet tuvu tam. Kopumā gan luterāņu, gan katoļu baznīca Latvijā ir tik nedzīva, liekulīga, pasīva, paštaisna, norobežota, aprobežota utt. utjp.! Man tiešām nav neviena laba vārda sakāma arī tad, ja jāatzīst, ka vienam vai otram rituālais ietvars dod kādu gandarījumu.

Te gan ir jāredz pasaules konteksts, kur katru no gada pieaug baznīcu un to sabiedrību distance. Taču ar to ir kā ar globālo krīzi. Arī šajā ziņā Latvijā esam nesamērīgi sliktākās pozīcijās kā citur pasaulē ar līdzīgu sociālpolitisko kontekstu.

Trakākais visā šajā ir, ka nav Latvijā aktīvu kristiešu, kas nostātos sociālpolitiskās pozīcijās un norādītu uz šo negatīvo attīstību. Kāpēc Rēders vai Kinca nepasaka, ka grib runāt par šiem tematiem savos medijos, kāpēc nerosina sabiedrisku domu apmaiņu? Tās iespējas būtu. Īpaši luterāņiem būtu pat intelektuāls pienākums arī tikai kā lajiem daudz aktīvāk iesaistīties baznīcas nostādņu izstrādāšanā.

Tas, protams, ir jautājums par (tik smieklīgo) baznīcas varu. Manā vērtējumā luterāņu katoliciskošanās Latvijā ir saistīta faktiski tikai un vienīgi ar varaskāri nevis patiesiem ticības apsvērumiem. Noliekot baznīcu pa vidu starp cilvēku un Dievu, veidojas "svētā grāla tabu" ar veselu aparātu, kas to uztur. Latvijā gan vispirms bija protestantu aparāts, kas "grālā" atrada lēnu, bet pamatīgu ceļu, kā padarīt sevi neaizstājamu un pašatražojošu. Taču šis ceļš ved pilnīgi pretēji Lutera ierādītajam demokrātiskajam un pašorganizēšanās virzienam.

Kā minēju, tikai pagara replika, kas, cerams, rosinās tālākas diskusijas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

peter - aha 25.06.2009 21:29

Jā, par tām lūgšanām sapratu, bet nekur nebija rakstīts, ka no budžeta naudas šiem algu par to maksās. Likās, ka Putnis zina kaut ko vairāk nekā mēs pārējie. Ja tur naudu par lūgšanos maksā, tad ja mēs pārējie arī varētu pieteikties, vai ne tā? Pat konkursu varētu sarīkot...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aha-Peter 25.06.2009 18:51

Pirms Jāņiem tieši parādījās šī ziņa par speciālajām lūgšanām Saeimas sēžu laikā, kur dažādi kristieši sanāktu Saeimas ēkā lūgties - protams, atbilstošā telpā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

FZSS 25.06.2009 12:16

Strādā pats ,tad arī Dievs palīdzēs! Un nevajadzēs nekādu ārišķību,lišķību-kapellu.Ir teikts-Ja lūdz ,lūdz klusībā....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Peter - Putnim 24.06.2009 21:12

esmu ar abām rokām, lai iespējami daudz cilvēku aizlūdz par Saeimas saprātu. Bet kāpēc, piemēram, pusei nekristiešu, ateistu un citu reliģiju pārstāvju par to no saviem nodokļiem maksāt?
===============================================

Nesaprotu vienu lietu, kā ar saviem nodokļiem ateists vai hinduists vai dievturis maksātu par šīm pieminētajām liekulīgajām lūgšanām? Vai tad saeima gatavojas algot kapelānu, priekšlūdzēju, jeb pat veselu lūdzēju armiju? Vai Putnis zin kaut ko tādu, par ko nebija rakstīts presē? Jeb arī vienkārši dzen demagoģijas vellu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 24.06.2009 11:54

One can only remind those who separate politics and religion that there are many thinkers who believe that political theology is inevitable, which is why the separation of politics and religion is artificial even if God is not mentioned. Perhaps the refusal to mix politics with religion is all too often based on imagining religion according to Christian orthodoxy rather than religious imagination freed of such a constraint. In any event, many Latvians have great difficulty to discuss secular matters with out mentioning God (Dievs). Indeed, "Dievs" often is mentioned not because he necessarily exists or because of the subject matter, but because mentioning "Dievs" has become a tool for journalists to enhance their authority among the public.

Some quotes by Kenneth Reinhard from his essay in "The Neighbor" (2005), Chicago U. Press. "The fact that Schmitt's* political theology generates antitheses that it cannot maintain should not invalidate what we can take as its fundamental insight, that the political order is sustained by theological concepts that it cannot completely assimilate. The friend-enemy distinction remains significant when we understand it as a symptom of political theology, an attempt to formalize the political theology against the threat of the theological--that is, as the political's defense against destabilizing aspects of its own theologism."

*Carl Schmitt, The Concept of the Political (1932). "The Neighbor" also contain two other inquiries in political theology. One by Eric L. Santner discussing the matter of the neighbor by Walter Benjamin, Rosenzweig, Freud. The third essay is by Slavoj Žižek.

I will venture to say that as soon as politics becomes more than empty rhetoric, it enters the realm of theology.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kolo 24.06.2009 11:23

Un kā vērtējat kristīgās pasaules pagājušās nakts akciju - lūgšanās vienoties pret visiem pagāniem Latvijā, kas aizdeguši ugunskurus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 24.06.2009 08:00

Par LELB attieksmi pret daudzām lietām - var kādam nepatikt, bet tā ir apziņas brīvības lieta.

>>>> Piedodiet, ka atkal esmu uzrakstījis veselu palagu, bet dievticīgajiem tomēr der padomāt par to, ka Dievs ir tikai, tikai viens, un mūsu ir ļoti, ļoti, ļoti daudz vairāk. Katrs ar savu dzīvi. Katrs ar savu dzīves stilu. Katrs ar savu dzimumu. Katrs ar savu acu krāsu. Katrs ... un tas ir būtiskākais ... katrs ar savu pārliecību. Ja kristieši nevar nonākt kopienā pateicoties savai kristietībai, tad par kādu kopienu mēs runājam?
=====
Vienotību VAR panākt kaut vai tā, kā to darīja Founding Fathers - valstij vajag atteikties no "valstiskas ticības". Tādā gadījumā ātri vien lietas tiks sakārtotas atbilstoši pieprasījumam/piedāvājumam, un nevajadzēs kreņķēties par to, ka arhibīskapa J.Vanaga vadītā baznīca neatbilst kāda cilvēka gaumei.

Nez vai varēs sagaidīt, ka visiem cilvēkiem būs ļoti svarīga LELB attieksme pret sieviešu ordināciju, pret homoseksuālistiem u.c. Cik cilvēku, tik dažādu vēlmju. Toties no ticības brīvības ieguvēji varam būt mēs visi.

Ko nozīmētu no valsts šķirta baznīca?
===========
- Neviena baznīca nesaņem valsts dotācijas - nedz sakrālam tūrismam, nedz arī kam citam.
- Iedzīvotāju ziedojumi baznīcām varētu kļūt caurspīdīgāki. Varbūt iedzīvotājiem jādod nodokļu atlaides par to, ka viņi caurspīdīgā veidā ziedo saprātīgus naudas apjomus kādai LR reģistrētai reliģiskai organizācijai ar normālu maksājuma uzdevumu. Viena no negācijām Ļedjajeva draudzei u.c. ir ne visai pārskatāmā skaidras naudas ziedošana šķīvīšos un plastmasas spainīšos ;))
- Baznīca pati apmaksā ēku remontu. Izņēmums var būt valstiskas nozīmes arhitektūras pieminekļi, kuri līdz ar to pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā un tiek apsaimniekoti dažādu konfesiju iedzīvotāju interesēs.
- Baznīca pati rūpējas par saviem kapelāniem, ja tādi tiek nosūtīti darbam armijā, slimnīcās, cietumos.
- Baznīca nepiedalās valsts funkciju veikšanā, teiksim, slēdzot laulības vai pasniedzot kādu priekšmetu jaunāko klašu skolēniem (mums par laimi ir Teoloģijas fakultāte, kura ar saviem - akadēmiskiem - kritērijiem var izlemt, kuri skolotāji var mācīt kristīgo mācību, ja reiz mums ir tāds priekšmets skolās).
- Teoloģijas fakultātei arī uz priekšu jābūt ne vien starpkonfesionālai, bet ticības lietās neitrālai, tā nevar kalpot kādai vienai konfesijai.

Eiropas apstākļos šāds uzstādījums būtu gana drosmīgs un arī praktiskā ziņā noderīgs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips 23.06.2009 22:30

Te ir vērts vēl tikai vienu lietu piebilst. Visā pasaulē luterāņi un anglikāņi ir meklējuši veidus, kā apvienot komūniju, jo viņi saprot, ka lielu atšķirību to starpā nav. Kura ir tā viena valsts, kuras luterāņu baznīcas vadība atteicās pievienoties attiecīgajam līgumam? Jā, tā ir mūsu valsts, kur luterāņu baznīcu vada cilvēks, kurš sazini kāpēc nolēma atcelt gadu desmitu senu tradīciju, kurā latviešu luterāņi ordinēja sievietes, kurš ir skaļš un trokšņains geju noliedzējs un tāpēc arī Bībelē teiktā noliedzējs. Kāpēc neordinēt sievietes? Bībelē ir teikts, ka sievietei baznīcā būs klusu stāvēt, bet Bībeli tomēr rakstīja pirms 2000 gadiem un, kā esmu rakstījis citreiz, luterāņu arhibīskaps ignorē pat ļoti, ļoti, ļoti daudz no tā, kas ir rakstīts Bībelē un ir pasniegts kā absolūtākais priekšraksts par to, kā cilvēkiem ir jārīkojas. Vai Latvijā luterāņu mācītāju ir pārpilnība? Nē. Vai tā ir absolūti sakritība, ka ārpus Latvijas ļoti, ļoti liels procents latviešu luterāņu mācītāju ir sievietes? Nē. Tajā skaitā mana ļoti laba draudzene Anita Vārsberga-Pāža. Ja kas, viņa ir meita prāvestam Vilim Vārsbergam, kuru pašreizējais luterāņu arhibīskaps neieredzēja, jo V. Vārsbergs, lūk, atļāvās runāt pret pašreizējā luterāņu arhibīskapa 15. gadsimta viedoklim. Nē, Latvijas luterāņu baznīca nolēma veidot saites ar Mizurī sinodu Amerikā -- konservatīvāko no luterāņu saimēm visā pasaulē. Un tikai tāpēc, ka Latvijas luterāņu baznīcas virsotnē ir iesēdies cilvēks ar 15. gadsimta pārliecību. Starp citu, cilvēks, kurš pats sevi pasludināja par arhibīskapu. Kristus ir viens. Kristus mācība ir viena. Un tajā brīdī, kad Kristus nomira uz krusta, cilvēki -- laicīgi, emocionāli cilvēki sāka grozīt un pārvērst Viņa mācību, lai tā atbilstu viņu, nevis Kristus piesauktās radības vajadzībām. Tāpēc es rakstu par sektām mūsu valstī. Tāpēc es rakstu par luterāņu arhibīkskapu, kurš nav un vēlreiz nav pamanījis Jēzus centrālo vēsti -- ka Jēzus pie sevis sauc VISUS cilvēkus, ne tikai tos, kas luterāņu arhibīskapam ir pa prātam. Vai tiešām kāds tic, ka Dievam akceptējami ir tikai Romas katoļi vai vanadziskie luterāņi? Vai no tā izriet, ka varbūt Viņam akceptējami ir tikai musulmaņi, kuri viņu sauc par Allahu? TĀDA cilvēka augstprātība. TĀDA iedomība un pārliecība, ka cilvēks var runāt Dieva vietā. Mani vienkārši tracina cilvēki, kuri evaņģēlija vēsti mēģina pārvērst par kaut ko negatīvu un noraidošu, kuri vicina Bībeli pa gaisu un aizmirst seno patiesību, ka pirms meklēt skabargu cita cilvēka acī, labāk pameklē baļķi pats savā acī. Tracina. Piedodiet, ka atkal esmu uzrakstījis veselu palagu, bet dievticīgajiem tomēr der padomāt par to, ka Dievs ir tikai, tikai viens, un mūsu ir ļoti, ļoti, ļoti daudz vairāk. Katrs ar savu dzīvi. Katrs ar savu dzīves stilu. Katrs ar savu dzimumu. Katrs ar savu acu krāsu. Katrs ... un tas ir būtiskākais ... katrs ar savu pārliecību. Ja kristieši nevar nonākt kopienā pateicoties savai kristietībai, tad par kādu kopienu mēs runājam? Priecīgus visiem atlikušos Jāņus!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 23.06.2009 21:31

>>> Tāpat nedrīkst sabiedriskās TV vai lielākās avīzes žurnālisti man nevietā un nelaikā skaidrot savas reliģiskās pozīcijas. Par šo mediju redakcijām, kas to pieļauj, nerunāsim.
=======
Domāju, ka tas ir nevajadzīgs ierobežojums - tas mūs ātri novedīs pie padomju totalitāras mēdiju kontroles (arī tolaik uz baznīcu iet drīkstēja privātā kārtā, bet mēdiju darbiniekiem un redakcijām no reliģijas bija jāturas pa lielu gabalu).

Nezinu, cik ļoti vajadzīga bija Dieva vārda minēšana Roberta minētajos piemēros, bet lai nu paliek tas kā gaumes jautājums. Gan žurnālistiem, gan citiem mēdiju darbiniekiem, gan valsts amatpersonām publiskajā telpā var gadīties pamatot savu personīgo morālo pārliecību vai pasaules uzskatu. Vieni to dara, pieminot cilvēktiesību deklarācijas (t.sk. tādas, kuras nav te ratificētas), cits to dara, atsaukdamies uz Dieva baušļiem, vēl cits izmanto John Rawls'a vai Imanuela Kanta filozofiju. Kur novilksim robežu? Ikviens ētiskas dabas sacerējums zināmā mērā ir jāpieņem "uz ticību".

Te ir apslēpts viens "bet". Es strādāju par pasniedzēju un varu teikt, ka pasniedzējam savās nodarbībās (ja vien tās nav teoloģijas vai politoloģijas nodarbības) nevajadzētu afišēt nedz savu ticību, nedz politisko pārliecību. Privāti es varu būt kaut vai NSS biedrs vai sociāldemokrāts, un pēc ticības - krišnaīts, bet man nav savi ideoloģiskie priekšstati bez vajadzības jāklāsta auditorijai, kurai no manis ir jāgūst zināšanas par pavisam citu jomu. Un ne jau nodarbību laika taupīšanas nolūkos vien. Esmu lasījis atsauces uz amerikāņu pētījumiem, ka studenti, ja viņu politiskā pārliecība būtiski atšķiras no pasniedzēja sludinātās (teiksim, students ir konservatīvs republikānis, bet pasniedzējs - demokrāts, kurš reizēm pauž savus uzskatus), tad studentam ir grūtāk apgūt zināšanas, nekā tanī gadījumā, ja viņš pasniedzēja idejisko pārliecību nezina, vai arī tā aptuveni sakrīt ar studenta pārliecību. Man arī bija augstskolas gados viena pasniedzēja, kura pasniedza ekonomiku, un nezkāpēc aicināja balsot par LSDSP, jo tas it kā nozīmēšot mūsdienīgu, eiropeisku politiku. Es, toreiz būdams pārliecināti konservatīvs, pēc nodarbības gandrīz klupu viņai krāgā :)) Vispār mēs toreiz riktīgi izbļaustījāmies, lai viņa citu reizi nesadomātu kaut ko tādu pateikt.

Bet tas bija par pasniedzējiem... Avīzei vai citam mēdijam nav jāievēro bezpartejiska neitralitāte, norobežošanās no baznīcas pieminēšanas vai tml. Un arī pasaules praksē neviens to tā nedara. Katram mēdijam ir sava ideoloģiskā nosliece. Dažiem tā ir reliģiska, citiem laicīga, bet neviens nepateiks, ka Fox News ir ar tādu pašu ievirzi kā BBC. Vai arī, ka BBC, kā valsts mēdijam, nemaz nebūtu savas ideoloģijas.

>>>> Un tāpat ar (liekulīgu) ticības izrādīšanu Saeimas plenārsēžu laikā. Un atkal - esmu ar abām rokām, lai iespējami daudz cilvēku aizlūdz par Saeimas saprātu. Bet kāpēc, piemēram, pusei nekristiešu, ateistu un citu reliģiju pārstāvju par to no saviem nodokļiem maksāt? ... Manuprāt, tie šī tieksme uz varu pieliek punktu attiecīgajai baznīcai. Ne velti luterāņu dievnami ir tukši.
=======
Te nu Robertam 100% piekrītu. Tieši valstij (nevis indivīdam) ir jābūt nošķirtai no baznīcas - nav mums vajadzīgas nedz "septiņas tradicionālās konfesijas", nedz valsts naudas dalīšana baznīcām. Valstij ir smaga roka... Tādēļ pirmie, kuri no šādas kompetenču pārklāšanās zaudē - tās ir pašas baznīcas un ticīgie cilvēki. Kā mēs labi zinām, Latvijā labi attīstās tieši tādas ticības, kurām no valsts neko īpašu nevajag. Musulmaņi, mormoni, krišnaīti. Padomju laiki nespēja iedragāt katoļu un, teiksim, baptistu baznīcu pozīcijas, jo arī tās turējās sāņus no valsts varas. Latvijas situācijā pareizticīgie un luterāņi dažādu vēsturisku iemeslu dēļ ir visvairāk tendēti brāļoties ar valsts varas struktūrām; bet nupat arī katoļi cenšas no viņiem neatpalikt.

Par to, kā reliģija var uzplaukt modernā valstī - šāda lieliska intervija - http://newhumanist.org.uk/2042 . ASV modelis ir optimāls, jo cilvēki nebaidās būt ticīgi (arī publiskajā dzīvē), tomēr valsts nedrīkst pabalstīt nevienu konkrētu baznīcu.