Raksts

Reģionālās augstskolas un reģionu attīstība


Datums:
27. maijs, 2003


Autori

Aleksejs Šņitņikovs


Foto: Didzis

Pētījuma "Reģionālo universitāšu ietekmes uz reģioniem novērtējums. Vidzemes un Venspils augstskolu gadījumi" recenzija

Pētījuma autori izvirzījuši mērķi novērtēt reģionālo universitāšu – Vidzemes augstskolas un Ventspils augstskolas ietekmi uz reģionu sociālekonomisko vidi. Šīs augstskolas izvēlētas tāpēc, ka tās vislabāk piemērotas salīdzinošai analīzei – abas dibinātas apmēram vienā laika periodā, tām ir līdzīgas studiju programmas, un abām augstskolām ir reģionālā attīstības stratēģija.

Darba tēma ir aktuāla, ņemot vērā vairākus apsvērumus: cilvēkresursu kvalitātes uzlabošana ir viena no nacionālās politikas prioritātēm; izglītība un labākas vides radīšana uzņēmējdarbībai ir administratīvi-teritoriālās reformas aktualitātes; gan valsts un galvaspilsētas, gan reģionālo augstskolu darbības rezultātu novērtēšanai būtu jākļūst par to pārvaldīšanas svarīgu sastāvdaļu.

Metodika un dati

Autori darbā izmantojuši vairākus datu avotus – veikuši augstskolu absolventu aptauju, intervējuši augstskolu un citu institūciju darbiniekus, analizējuši statistikas datus. Augstskolu ietekme uz reģionu sociālekonomisko vidi tiek analizēta pēc vairākiem kritērijiem: augstskolās piedāvāto studiju programmu noderīgums reģiona ekonomiskām vajadzībām; augstskolas kā reģionālais darba devējs; augstskolas kā jaunu zināšanu, pētījumu producētājs, šo pētījumu pielietošana uzņēmējdarbībā un reģionu pārvaldīšanā, augstskolas kā sociālo pakalpojumu sniedzējas.

Pētījuma rezultātā autori nonāk pie secinājumiem, ka studiju programmas atbilst reģionālajam darba tirgum; ka analizētās augstskolas nevar uzskatīt par nozīmīgiem darba devējiem atbilstošos reģionos (īpaši Vidzemes augstskolu); augstskolās veiktie pētījumi atstāj nozīmīgu iespaidu uz sociālekonomisko vidi; augstskolas labvēlīgi iespaido sociālo vidi reģionos, īpaši pilsētās, kurās tās atrodas.

Vērtējot šo pētījumu kā akadēmisku darbu, varētu pievērsties tā teorētiskajam pamatojumam. Teorijas izklāsts (5 – 7.lpp.) ir diezgan paviršs. Tajā daudz vispārīgu citātu par izglītības lomu ekonomiskajā attīstībā, bet nav pārliecinoši nodemonstrēts, kā izglītība spēj ietekmēt ekonomisko attīstību. Izklāstam trūkst sistemātiskuma un nav saprotams, kāda ir autoru attieksme pret aplūkotajām teorijām. Rodas iespaids, ka autori pārāk nekritiski pieņem teorijas par izglītības pozitīvo ietekmi uz ekonomikas attīstību.

Īsti nav pamatota pāreja no teorijas uz izvirzītajām hipotēzēm, īpaši uz hipotēzi par to, vai piedāvātās studiju programmas atbilst reģiona vajadzībām un vai absolventi strādā vai nestrādā iegūtajā specialitātē (8.lpp.). Autori izstrādā analītisku modeli, lai pamatotu kritērijus, kuri tiek izmantoti augstskolu ietekmes uz reģionu novērtēšanai (10.lpp.). Modelis ir interesants, bet nepietiekoši paskaidrots. Kopumā nav pilnīgi skaidrs pētījuma priekšmets, kas arī atspoguļojas darba nosaukumā – jājautā, ko tieši augstskolas ietekmē vai ko tām būtu jāietekmē reģionā?

Secinājumu pamatotība

Lai novērtētu, vai Ventspils un Vidzemes augstskolu studiju programmas atbilst reģionu ekonomiskajām vajadzībām, sākumā autori veic darba tirgus apskati, izmantojot pieejamos statistiskus datus. Autori konstatē, ka pēdējos gados cilvēki ar augstāko izglītību Vidzemē sastādījuši 3,4% un Kurzemē 3,0% no kopējā bezdarbnieku skaita šajos reģionos. Pamatojoties uz to autori secina, ka cilvēki ar augstāko izglītību labāk iederas darba tirgū nekā mazāk izglītoti cilvēki (17.lpp.). Precīzāk būtu teikt, ka dati liecina par to, ka šajos gados cilvēkiem ar augstāko izglītību ir bijušas lielākas izredzes nepalikt bez darba. Aiz šiem skaitļiem var slēpties arī negatīva parādība: cilvēki ar augstāko izglītību var zaudēt savai kvalifikācijai atbilstošo darbu un ieņemt darba vietas, kuras prasa zemāku kvalifikāciju, izkonkurējot cilvēkus ar zemāku izglītības līmeni. Šo parādību sauc par lejupejošo aizstāšanu (angļu val. “downward substitution”) un tās esamība nekādā ziņā neliecina par to, ka cilvēki ar augstāko izglītību labāk “iederas” darba tirgū. Bet fakts ir tāds, ka Latvijā šī parādība ir maz pētīta, īpaši nacionālajā un reģionālajā mērogā.

Analizējot piedāvājumu un pieprasījumu reģionālajos darba tirgos, autori izmanto profesiju klasifikatoru, profesijas no 2 līdz 5 grupām (18.lpp.). Autori grib noskaidrot, kāds ir bezdarbnieku skaits ar augstskolu absolventiem līdzīgu kvalifikāciju un cik daudz ir absolventiem piemēroto vakanču reģionālajā darba tirgū. Profesiju klasifikatorā augstākajai izglītībai atbilst trešais un ceturtais prasmes līmenis. Šo prasmes līmeni pieprasa divas profesiju grupas – otrā un trešā – vecākie speciālisti un speciālisti (Latvijas Vēstnesis 299/304 21.10.1998.). Darba tirgus analīzē korektāk būtu izmantot šīs grupas kopā ar pirmo (vadošie darbinieki), jo darbs šo grupu profesijās saskaņā ar Profesiju klasifikatoru pieprasa augstāko izglītību.

Autori veic absolventu aptauju, kurā jautā par viņu kvalifikācijas atbilstību pašreizējam darbam. Atbildes ir izmantotas, lai pārbaudītu hipotēzi, vai reģionālo augstskolu piedāvātās studiju programmas atbilst reģiona “vajadzībām”. Tiek pieņemts – ja augstskolas beidzējs strādā darbā, kas ir tuvu viņa iegūtajai specialitātei/izglītībai, tas apliecina, ka studiju programmas “atbilst” reģiona “vajadzībām” un sekmē tā sociālekonomisko attīstību. Kā jau minēts, šāds jautājuma uzstādījums nav pamatots teorētiskajā daļā. Lai gan autoru pieminētais Garijs Bekers (Gary Becker) darbā “Cilvēkkapitāls” (“Human Capital”) izmanto ekonomistiem un sociologiem labi pazīstamo darba dalīšanas jēdzienu. Bekers izvērš domu, ka specializācijas pieaugums paaugstina cilvēkkapitālā ieguldītās naudas vērtību.[1]

Pieņemot, ka ir svarīgi izpētīt, vai absolvents strādā atbilstoši iegūtajai izglītībai, jāatzīst, ka aptaujai ir vairāki trūkumi. Autori raksta, ka aptaujāti 78 Vidzemes un 65 Ventspils augstskolas absolventi, kas ir attiecīgi 37% un 36% no ģenerālā kopuma – kopējā augstskolu absolventu skaita. Izlase sastāv no vairāku gadu (2000., 2001., 2002.) absolventiem un precīzāk būtu uzskatīt šo dažādu gadu absolventus par dažādām izlases kopām. Tas būtu korektāk, ņemot vērā, ka laiks un pozīcija darba tirgū ir cieši saistīti. Atbilstoši, dažādu gadu izlaiduma absolventi būtu jāanalizē atsevišķi.

Absolventiem tika jautāts “Vai jūsu darba pozīcija atbilst augstskolā iegūtajai kvalifikācijai?” (23.lpp.). Nav īsti skaidrs, kas ir domāts ar “kvalifikāciju” un respondenti varēja šo jautājumu pārprast. Uz to norāda lielais atbildes “daļēji” īpatsvars anketās, un šādas atbildes ir grūti interpretējamas. Lai izmērītu darba “atbilstību” iegūtajai izglītībai, šo atbilstības jēdzienu nepieciešams detalizētāk operacionalizēt un piedāvāt sīkāku skalu. Neskatoties uz lielu “daļēji” atbilžu īpatsvaru, autori izdara secinājumu, ka reģionālo augstskolu absolventi strādā atbilstoši iegūtajai specialitātei (24.lpp.).

Autori ieguldījuši lielu darbu citu hipotēžu pārbaudīšanā (vai reģionālās universitātes piesaista intelektuālo kapitālu no reģiona; vai to veiktie pētījumi tiek izmantoti reģionā; vai universitātes piedāvā sociālos pakalpojumus reģionā u.c.), veicot intervijas ar augstskolu un citu iestāžu darbiniekiem. Katra no hipotēzēm atklāj daudz jautājumu, kuru izpētei varētu veikt liela apjoma pētījumus. Saprotams, ka autori bija ierobežoti resursu un laika ziņā, tāpēc viņu iegūtajā materiālā ir daudz nepilnību un rodas iespaids, ka lēmumi pieņemt vai noraidīt hipotēzes nav pietiekoši pamatoti.

Darba vērtība ir tāda, ka tas dod zināmu ieskatu par Ventspils un Vidzemes augstskolu darbības rezultātiem, to lomu reģionos. Ar šo pētījumu, iespējams, būtu interesanti iepazīties Ventspils un Vidzemes augstskolu vadībai un studentiem, kā arī tiem, kuri plāno šajās augstskolās studēt. Līdzīgi pētījumi ir noteikti vajadzīgi un atbalstāmi, reģionālajām augstskolām vai varas iestādēm būtu jāpasūta šādi pētījumi un jāizmanto tie augstākās izglītības reģionālajā politikā.

________________

[1] Becker, Gary. Human Capital, University of Chicago Press, p.318


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!