Atslēgvārdi:

Reforma: šodien troksnis, bet kas rīt? 25

Provokācija, muļķība - tā normu par pāreju uz vidējo izglītību tikai latviešu valodā novērtē bijušais Saeimas izglītības komisijas vadītājs. Krievu skolnieces māte baidās par asinīm ielās. Uz kādu saprātīgu risinājumu 1. septembra problēmai ir spējīga Latvijas sabiedrība?

Iesaki citiem:

Marija Golubeva: Par izglītības reformu parasti runa etniskās politikas kontekstā, bet es gribētu sākt šo sarunu ar jautājumu par izglītības kvalitāti. Vai Jūs abi varat nosaukt kādas būtiskas lietas, kas jūsuprāt ir kritizējamas Latvijas izglītības sistēmā un kas būtu jāmaina?

Dzintars Ābiķis: Diemžēl ir pieaugusi atšķirība starp zināšanu līmeni mazajās lauku skolās un lielu pilsētu skolās. To pierāda iestājeksāmenu un centralizēto eksāmenu rezultāti. Tas, protams, neattiecas uz visām skolām – ir arī labas lauku skolas un sliktas pilsētas skolas. Ir ļoti svarīgi palīdzēt laukiem, jo tur skolēniem ir daudz mazākas iespējas papildus izglītībai ārpus skolas. Manuprāt, nepareizs bija Šadurska lēmums nošķirt kristīgo mācību un ētiku. Visiem būtu jāapgūst gan viens, gan otrs, jo galu galā mēs dzīvojām Eiropā, kur kristīgās vērtības ir cilvēku uzvedības pamatā. Arī musulmaņu bērnam, kas visticamāk kristīgās reliģijas mācību neizvēlēsies, ar to būtu jāiepazīstas.

Anna Stroja: Es tomēr atgriezīšos pie valodas jautājuma. Manuprāt, nav pareizi, ka pavisam nav pieejama augstākā izglītība krievu valodā valsts augstskolās. Līdz ar to, krievu bērniem rodas tāds jautājums: kam tad vairāk upurēt spēkus un laiku – censties apgūt priekšmetus latviski, vai uzreiz izvēlēties sev augstskolu ārpus Latvijas – vai nu rietumos, vai arī austrumos. Protams, ar to var tikt galā, katrs izdara savu izvēli – tā nu tas ir liberālā valstī, ka katrs izdara savu izvēli. Bet ja nav augstākās izglītības krievu valodā, tad reforma ir konsekventa - ir konsekventi, ja arī vidējā izglītība ir tikai latviešu valodā. Tomēr manuprāt tas nav līdz galam taisnīgi.

Dz. Ā.: Uz augstāko izglītību latviešu valodā valsts augstskolās mēs pakāpeniski pārgājām jau 90. gadu sākumā. Tas nepieciešams darba tirgum, kas prasa valsts valodas zināšanas, turklāt izglītības sistēma paralēli divās valodās ir daudz dārgāka. Jāatzīst, ka šodien augstākā izglītība vairs nav ne vienvalodīga, ne divvalodīga kā padomju laikos, bet daudzvalodīga, jo augstskolās strādā arvien vairāk vieslektoru, kuri lasa lekcijas angliski, krieviski, utt.

M. G.: Ilgu laiku Jūs strādājāt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Vai 1998. gadā, laikā, kad tika izstrādāts Izglītības likums, kas toreiz paredzēja 2004. gada 10. klasē pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā arī skolās, kas īstenoja mazākumtautību izglītības programmas, deputāti daudz runāja par izglītības kvalitāti?

Dz. Ā.: Piekrītu, ka norma, kas paredzēja vidējo izglītību tikai latviski, bija muļķīga. To izvirzīja politiķi provokatori, kurus Saeimas vairākums diemžēl atbalstīja. Tā dažkārt gadās, kad, piemēram, tuvojas vēlēšanas un visi grib izskatīties vareni radikāli. Paldies Dievam, šī norma bija spēkā tikai pāris mēnešus, jo pieņēma Vispārējās izglītības likumu, kas paredzēja izglītību arī mazākumtautību valodās, un kam kā speciālam likumam bija augstāks likuma spēks. Diemžēl veco normu, kas palika uz papīra, politiķi izmantoja dažādām spekulācijām. Neuzskatu, ka šī gada 1. septembra pārmaiņas būtu reforma, jo tiem priekšmetiem, kurus jau pasniedz latviešu valodā, klāt nāk tikai vēl pāris.

A. S.: Reāli daudzās skolās jau vairāk, nekā 5 priekšmetus izvēlas pasniegt latviski.

M. G.: Bet tomēr, kad pieņēma pirmo likumu, vai diskusijās deputāti pacēla izglītības kvalitātes jautājumu?

Dz. Ā.: Protams, Izglītības komisijā par kvalitāti spriež regulāri. Diemžēl vienai daļai Saeimas deputātu politikānisms nereti gūst virsroku. Kad es vadīju Saeimas Izglītības komisiju, pie svarīgu jautājumu apspriešanas vienmēr centos pieaicināt speciālistus - skolu vadītāju asociācijas pārstāvjus, rektorus, pedagogu domes vadību utt.

M. G.: Anna, vai Jūs, kā mazākumtautību skolas skolnieces māte, uztverat reformu kā iespēju uzlabot mazākumtautību bērnu izredzes darba tirgū un sabiedrībā?

A.S.: Noteikti jā. Manuprāt, zaudē latviešu bērni, kas nemācas krievu valodu. Tomēr diemžēl mūsu demokrātija ir vēl tik jauna, ka mēs vēl nevaram pieņemt vecāku vēlmes un bažas. Mēs it kā gribam attīstīt pilsonisku sabiedrību, lai cilvēki apvienotos grupās savu interešu aizstāvēšanai, bet mēs gribam, lai šīs intereses būtu saskaņotas ar valdības, politiķu līniju. Citādi mēs to interešu paudējus pasludināsim par Maskavas roku. Es tomēr uzskatu, ka arī man, kā mammai, ir tiesības, lai manu viedokli ņemtu vērā. Es saprotu, ka notiek manipulācijas, un salīdzinot ar to, kas jau ir, izmaiņas nebūs tik lielas, bet esmu spiesta konstatēt, ka daudziem krievu vecākiem tas, kas ir, liekas nepieņemams.

Dz. Ā.: Jā, bet tur diemžēl mēs neko nevaram darīt. Salīdzinot ar vairumu Eiropas valstu, pret mazākumtautībām Latvijas izglītības sistēma ir ļoti liberāla. Šobrīd likums paredz, ka katra skola, protams, iekļaujoties kopīgās vadlīnijās, var individuāli izstrādāt savu mācību programmu. Vecākiem ir visas iespējas ar skolas administrāciju sadarboties.

M. G.: Viens no reformas deklarētajiem mērķiem ir latviešu valodas apguves līmeņa uzlabošana. Vai Jūs bijāt apmierināta ar līdzšinējo latviešu valodas pasniegšanas līmeni savas meitas skolā? Vai kopš pārmaiņām – bilingvālās izglītības ieviešanas pamatskolā – Jūs redzējāt būtiskus uzlabojumus savas meitas valodas prasmes un zināšanu līmenī?

A. S.: Manuprāt, tas lūzuma punkts bija, kad LVAVP izstrādāja jaunas, mūsdienīgas mācību grāmatas. Tad tiešām es varēju redzēt, ka mana meita sāk vairāk runāt latviski – un runā labprāt. Tas bija vēl pirms jaunā Izglītības likuma stāšanās spēkā. Tāpēc lai sasniegtu šo reformas mērķi es tieši ieteiktu stiprināt LVAVP pozīcijas. Varbūt tas būtu labāk, nekā nostiprināt valodu proporcijas 60 uz 40. Kad māca priekšmetus latviski – tas bieži notiek tā: māca ne sarunvalodu vai rakstītprasmi, bet vārdu krājumu. Ne vienmēr tas atbilst skolēnu vajadzībām. Un bieži skolotājs neprot iemācīt neko citu.

Dz. Ā.: Piekrītu, ka līdz 90. gadu vidum valodu mācīšanas metodes bija novecojušas. Pēdējos gados ir jūtamas pārmaiņas uz labo pusi. Attiecībā uz valodu proporciju, mēs neizgudrojām velosipēdu. Eiropas un pasaules pieredze rāda, ka ceļš, pa kuru ejam, ir pareizs. Pat tāda piekasīga organizācija kā EDSO (atceraties Van der Stūlu?), ir izstrādājusi rekomendācijas, kas paredz to, ka jo vecāks bērns, jo vairāk jāmāca valsts valodā. Tad viņš būs konkurētspējīgs gan darba tirgū, gan stājoties augstskolās.

M.G.: Valsts politika mazākumtautību izglītības jomā deklarē integrāciju kā vienu no svarīgākajiem mērķiem. Pašlaik mēs redzam skaļus protestus, politiķi atgriežas pie tādas politiskās leksikas, kura deviņdesmito gadu beigās likās jau aizmirsta – atkal var dzirdēt deputātus runājot par dekolonizāciju, no otrās puses izskan prasības pēc divām valsts valodām, ko arī nevarēja dzirdēt pirms diviem gadiem. Kā Jūs vērtējat reformas ieviešanas kā procesa ietekmi uz integrāciju?

Dz. Ā.: Jāatzīst, ka gan nepietiekams izskaidrošanas darbs un sadarbība ar mācību iestādēm, īpaši iepriekšējās valdības laikā, gan profesionāli organizēta politiski motivēta pretdarbība, integrācijas vidi pasliktināja. Tam ir jātiek pāri un sabiedrībai atkal jāsāk konsolidēties.

M. G.: Kā Jūs piedāvātu konsolidēt sabiedrību?

Dz. Ā.: Tagad esam Eiropas Savienībā un varam risināt problēmas eiropeiski. Triviāli skan, bet ja cilvēku dzīves kvalitāte pieaugs, cilvēki būs apmierināti ar dzīvi, tas varbūt lēnam nogludinās visas šīs lietas. Tā paaudze, kas nevar samierināties ar Latviju kā neatkarīgu valsti un ar nostalģiju skatās atpakaļ uz Padomju Savienību, aiziet. Jauniešiem ir eiropeiskāka domāšana. Pētījumi rāda, ka jaunajai paaudzei etniskie aizspriedumi ir stipri mazāki kā vecajai. Kādreiz neieredzēja vāciešus – smags darbs pie vācu baroniem, piektais gads utt. Vai šodien tas ir aktuāli? Taču nē. Arī starp jaunajiem Latvijas krieviem un okupāciju vienlīdzības zīmi vairs neliks.

A. S.: Manuprāt, pašlaik ir pretēja tendence tām cerībām, ka aizies viena-otrā paaudze, un trešie būs jau “mūsējie”. Diemžēl tie protesti jau ir iepotējuši bērniem kādu padomisku nostalģiju. Ir pat modē t-krekli ar padomju simboliem. Es, piemēram, nevaru iedomāties sevi jaunība, valkājot t-kreklu ar sirpi un āmuru. Viņi protestē ne pret kaut ko konkrētu, bet pret to, ka viņus neņem vērā. Un ja runājam par aizejošo paaudzi – tie ir mūsu vectēvi, kas varbūt jūtas kā zaudētāji, un viņi ģimenē arī ietekmē krievu bērnus. Tāpēc baidos, ka tie, kam drīz būs astoņpadsmit, drīzāk būs Ždanokas elektorāts, nekā, piemēram, Tautas partijas. Bet mēs taču varējām izvairīties no tā. Mēs varējām jau šo paaudzi nezaudēt.

Dz. Ā.: Vienmēr varēja kaut ko izdarīt labāk. Bet es atgādināšu statistiku: šobrīd vairāk kā 40 procenti krievu precas ar cittautiešiem, pārsvarā latviešiem. Vairāk kā 90 procenti šo ģimeņu bērnus sūta latviešu mācībvalodas skolās – tātad izvēlas iekļaušanos latviskajā kultūrvidē. Tagad, kad ir atvērtas robežas un pieaug cilvēku mobilitāte, uz citu tautību cilvēkiem ar tādām aizdomām neskatās. Uz kristiešiem jau nu noteikti ne.

A.S.: Bet es tomēr gribētu redzēt izvēli: protams, ja ģimene izvēlas sūtīt bērnu latviešu skola, un ir tāda iespēja, tas ir labi, bet ja es, piemēram, arī savu otro meitu, kas tagad aug, gribētu nosūtīt uz krievu skolu, jo uzskatu, ka krievu kultūra ir pietiekoši bagāta? Paldies Dievam, tas nav aizliegts ar likumu. Es tomēr uzskatu, ka būtu labi, ja arī krievu kultūrai šeit būtu kādas garantijas.

Dz. Ā.: Bet kas traucē krievam, kas šeit dzīvo, kopt savu kultūru, iet uz krievu teātri Daugavpilī vai Rīgā? Kā rāda skatītāju aptaujas, krievi ļoti kūtri apmeklē Krievu drāmas teātri. Cik krieviem ir koru, cik deju kolektīvu? Daudz mazskaitlīgākajiem ASV latviešiem bez nekāda valsts atbalsta to ir daudz vairāk.

A.S.: Piekrītu, ka kultūras saglabāšana ir arī vecāku atbildība. Bet gribētos, lai tas rūp ne tikai vecākiem, bet arī vismaz Izglītības ministrijas ierēdņiem. Mēs tagad runājam par integrāciju, bet tas nav vienvirziena process.

Dz. Ā.: Bet realitāte ir tāda, ka – vismaz es tā domāju – varbūt ne Rīgā, ne Daugavpilī, bet citas vietās krievi kļūst – daži jau kļuvuši – par krieviskās izcelsmes latviešiem.

M.G.: Formāli Latvijā nav skolu latviešiem un nelatviešiem – ir vienkārši daļa skolu, kas īsteno mazākumtautību programmas. Bet realitātē bērni atkarībā no etniskās izcelsmes, parasti iet vai nu uz tā saucamām latviešu vai uz krievu skolām. Manuprāt, šī sistēma ir segregācija, un būtu jāveicina vienotās sistēmas izveide, kur etniskā izcelsme vairs nav galevenais kritērijs skolas izvēlei. Skolas varētu būt dažādas – piemēram, ar pastiprinātu matemātikas apguvi, bilingvālas ar latviešu un krievu, vai latviešu un angļu, vai latviešu un zviedru valodām, bet tās pieņemtu bērnus no dažādām ģimenēm. Protams, tas nozīmē, kā valstij būtu uzmanīgi jāseko līdzi, vai skolā netiek īstenota izslēdzoša vai neiecietīga politika pret kādu etnisku grupu – un lai tiktu sasniegta nepieciešamā izglītības kvalitāte un latviešu valodas prasme. Bet vairs nebūtu tāda situācija, ka latviešu sabiedrība tiek veidota vienā sistēmā, bet krievvalodīgo sabiedrība – citā sistēmā. Ko Jūs abi domājat par šādu iespēju?

Dz. Ā.: Tā jau ir lielā mērā realizēta. Deviņpadsmit rajonos no divdesmit sešiem jau tagad vai nu simtprocentīgi mācas latviski, vai nu vairāk par 90 procentiem mācas latviski. Latgalē šobrīd daudz latviešu mācībvalodas skolu, kur starpbrīžos daļa no skolēniem runā krieviski. Vai tas ir labi vai slikti – no vienas puses vecāki jau uztraucas, lai bērni nezaudētu latvisku identitāti, bet tas jau atkarīgs no pedagogu kvalifikācijas un ģimenes. Latvija nav divkopienu valsts, lai gan viens-otrs politiķis saka, ka ir. Divkopienu valstī valsts vara ir dalīta pēc valodas pazīmēm. Protams, reģionālā griezumā liela krievu kopiena Rīgā un Daugavpilī, arī poļu un čigānu kopienas pastāvēs, bet ne jau valstiskā nozīmē.

A.S. Varbūt tiešām Rīgā vai Daugavpilī tāds skolu modelis, kā aprakstīja Marija, būtu ideāls, bet tai jābūt vienai no skolu formām. Neapšaubāmi, ir tie, kas gribēs saglabāt to, ko sauc par nacionālo skolu, kaut gan es neesmu dzirdējusi, ka tagad Latvijā pastāv kāda krievu nacionāla skola – kā ukraiņiem vai poļiem. Bet arī latviešiem būtu vērts padomāt par to, kā integrēt mācību saturā citu vietējo kultūru elementus. Lai arī latviešu skolās mācību saturs nebūtu orientēts tikai uz latviešu kultūru.

Dz. Ā.: Nekur nav teikts, ka latviešu mācībvalodas skolā nevar būt, piemēram, ansamblis, kas dzied citā valodā. Tomēr jāatceras, ka Latvija ir vienīga vieta, kur latviešu kultūra var pilnvērtīgi attīstīties. Valstij par to ir jārūpējas. Krieviem aiz muguras ir milzīga Krievija, Poļiem ir milzīga Polija, citiem arī ir radnieciskas valstis. Varbūt mums vajag vairāk rūpēties arī par čigānu kultūru, jo viņiem savas valsts nav.

M.G.: Piekrītu Jums, ka tikai Latvijā var nodrošināt latviešu kultūras saglabāšanu, bet vai ir pretruna starp latviešu kultūras saglabāšanu un sabiedrības multikulturāla rakstura atzīšanu valstiskā līmenī? Jo politiķu retorikas līmeni tā ne vienmēr ir vispāratzīta vērtība – runā arī par to, ka tā esot kāda novirze no normas.

Dz. Ā.: Mēs to atzīstam. Mēs finansējam mazākumtautību skolas, profesionālas teātra trupas krievu valodā. Mēs esam paraugs Eiropai. Bet krieviem ir jāsaprot, ka Padomju Savienība neatgriezeniski aizgājusi un ka krievi vairs nav izredzēta tauta ar īpašām privilēģijām. Ir arī tā, ka krieviem ir lielas tautas īpašības: daži krievi labprāt mācīsies angļu valodu, nevis latviešu valodu.

A.S.: Bet arī latviešiem ir mazas tautas īpašības!

bTieši tā! Mani kaitina, kad saka “Vai, mūs tie krievi apēdīs!” Kas mūs apēdīs? Mums ir neatkarīga valsts. Mēs paši esam stāvokļa noteicēji. Stājoties Eiropas Savienībā mums bija jāpierāda, cik mēs esam labi eiropieši. Tagad pierādīsim arī to, cik esam stipri latvieši.

M.G.: Atgriezīšos pie mūsu sarunas sākotnējās tēmas: kā abi sarunbiedri prognozē tālāko situācijas attīstību ar šo “reformu” ? Ir grūti īstenot pārmaiņas, ja cilvēki tām pretojas, un to instrumentalizē politiķi gan Latvijā, gan ārpus tās.

Dz. Ā.: Es domāju, ka tas troksnis kādu laiku turpināsies. Bet skolas ir pārsvarā gatavas mācīt priekšmetus latviski. Un tagad notiek dialogs starp ministriju un sabiedrību, piemēram, LAŠOR. Ja būs savstarpējā izpratne, tiksim galā ar šo problēmu. Citas izejas nav.

A.S.: Man vairāk pesimisma. Es baidos – runājot par tuvāko laika posmu, par septembri – es baidos, ka būs atkal liels saspīlējums. Man nepatīk par to runāt, bet es baidos, ka tie mītiņi var pāraugt vardarbībā, ka var kaut kur parādīties asinis. Tas atkal ļaus politiķiem no abām pusēm nedaudz atkāpties. Perspektīvā tie bērni, kas izbaudīja protestu garšu, gribēs protestēt tālāk, pieaugs krievu elektorāta radikālākā daļa. Es baidos, ka Līdztiesības līderi saņems jaunu elektorātu.

M.G. Es tomēr atļaušos paust cerību, ka sabiedrība atradīs perspektīvāku risinājumu.

A.S.: Es Jums pilnīgi piekrītu, tas vispār nav risinājums!

Dz. Ā.: Tas nav risinājums.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (25) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 07.09.2004 12:35
Ļaužam:

paldies par korekciju, bet vai tas ir pa' ko mēs runājam?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 07.09.2004 10:05
Tie skolotāji, kuri nemāk runāt pareizā latviešu valodā, ir jāaizvieto ar citiem skolotājiem. 15 gadi taču ir pagājuši. Padomju skolotāji pa šo laiku jau pa pusei ir izmiruši, bet jaunus skolotājus māca tikai latviešu valodā. Nekādām īpašām problēmām nevajadzētu būt.

Pat Daugavpilī, kur skolotāju problēmai teorētiski vajadzētu būt, ir taču pedagoģiskā augstskola. Lai izmanto topošos skolotājus. Viņi ir gan gudrāki un progresīvāki, gan arī runā tīrā latviešu valodā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivars_d 06.09.2004 19:31
Mūsu laikā ir cilvēki kuri grib mācīties vienalga kādā valodā, latviešu, vai krievu. Bet tas kurš negrib mācīties viņš nemācīsies ne kādā valodā viņš uzskata to par nevajadzīgu laika tērēšanu! Šis fakts ir vienīgais kurš pastāv šīs reformas laikā! Bet ņemot vērā, ka priekšmetus krievu skolās mācīs tās pašas skolotājas, tikai ar šausmīgāko akcentu latviešu valodā! Tāpēc jāaizdomājas, vai papriekšu nav jāuzlabo skolotāju latviešu valodas mācīb prasmi? Ja mani tagad mācītu skolotāja ar šausmīgu akcentu un ieskatoties laiku pa laikam vārdnīcā, protams mani tas arī kaitinātu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ļaužs 06.09.2004 15:17
(kautrīgi) Nevis Show, bet Shaw...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 03.09.2004 10:25
Jā tas esmu es Jepij. Raudu un vaidu. Tev laikam no manas whichķlūdas smadzenes ieslīdēja pakausī... ;)) Ko bez jums labotājiem darītu? Tā jau ir - kas neko nevar pateikt, tas labo. Kaut gan tu vispār atstāj izglītotu iespaidu - citē Čoseru (tev pārmaiņas pēc vajadzētu palasīt Bernard Show apvāršņa paplašināšanai). Kas man ir, ka es tā gribu tev uzbrukt, kaut kas man niez...laikam jābeidz.;;;))) Un vispār to Zīles whhhichcrafffft izgriez un ierāmē, labi?;;(((

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jepifanijs Slavineck 03.09.2004 10:19
GD

Nuja, nuja, ka tad, ka tad. It ipasi mani uzjautrinaja Jusu darinajums “WHICH-craft” (instead of WITCHcraft). Tas jums ari no Vebstera?

Palasiet Jus labak so te:

„Viņš arī bij jauns cilvēks, vēl jaunāks par Prātnieku un, kā pie visa redzams, arī slātavietis. Mētelis un svārki viņam stāvēja plaši vaļā, tā ka ļoti garā, baltā pulksteņa ķēde bij redzama visā garumā no pakakles līdz kabatai ar visiem spīduļiem, kas tur bagātīgi karājās. […] Pats varēja būt tā ap divdesmit trīs gadus vecs, sprogainiem matiem, mazām ūsiņām, ķīļa bārdu un sārtu seju. Zirgu saraudams, viņš sauca: „Margin, Oļiņu fahter! Fahren nu forweits nach krog!” […]”

Vai atpazistat personazu? Un vai nekadas asociacijas nerodas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 03.09.2004 08:49
Aleksim:

Sorry, laikam tā ir (Macbeth), lai gan kā skatos fair is foul parādās vairākās Šekspīra lugās (face saving). Neko korektu viņas tur diemžēl nedara, taisot melnu par baltu, lai gan viņas ir tās, kas viņas ir (vismaz neliekuļo). Par tiem "stulbajiem" kārklu terminiem atvainojos - tulkojiet kā gribat. Sociālo raganismu var saukt arī par sociālo vārdošanu, ņemot vērā neopagānisma popularitāti Latvijā.

Jep Slavinekam: tā angļu valoda ir no Vebstera: www.m-w.com

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jepifanijs Slavineck 02.09.2004 21:11
Ja ir jālieto tik daudz terminu, kurus Tev tīk rakstīt angliski vai citās oriģinālvalodās, vai nebūtu vajadzīgs kaut kur Internetā "Sociolingvistikas glosārijs" vai kas tamlīdzīgs, kur būtu piedāvāti atbilstošie izteicieni latviski (vai vismaz pagaidu tulkojumi tur, kur oficiāla termina vēl nav). Citādi man rodas iespaids par kārklu-angliskumu. Vai tad tiešām latviski par šiem jautājumiem bez aizturēm un pārrāvumiem nemaz nav iespējams izteikties?

Turklat vel ari ne seviski laba anglu valoda. Man tas atgadina Chaucer’a rakstito par klostera prieksnieci:

Ther was also a Nonne, a Prioresse […]

And Frenssh she spak ful faire and fetisly,
After the scole of Stratford atte Bowe,
For Frenssh of Parys was to hire unknowe.

(Chaucer, “The Canterbury Tales”, General Prologue)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 02.09.2004 20:23
GD: Atceries Šekspīra "The Tempest" - "fair is foul and foul is fair" (melns ir balts un balts ir melns)

Tas jau laikam tomēr "Makbets". Un tās raganas, vismaz Šekspīra gadījumā, nepataisīja melnu par baltu, bet gan sniedza visai korektu info. Vairāki Šekspīra traģēdiju varoņi ir sava veida ļaunuma katalizatori (raganas "Makbetā" un arī Iago no "Otello" vai Polonius no "Hamleta") - kuri, protams, arī paši dara nejaucības, bet vēl jo vairāk - palīdz atraisīt ļaunumu citos cilvēkos. Arī 2004.g. skolu reformā mums te ir dažas raganiskas darbojošās personas.

Jautājums GD'am: Ja ir jālieto tik daudz terminu, kurus Tev tīk rakstīt angliski vai citās oriģinālvalodās, vai nebūtu vajadzīgs kaut kur Internetā "Sociolingvistikas glosārijs" vai kas tamlīdzīgs, kur būtu piedāvāti atbilstošie izteicieni latviski (vai vismaz pagaidu tulkojumi tur, kur oficiāla termina vēl nav). Citādi man rodas iespaids par kārklu-angliskumu. Vai tad tiešām latviski par šiem jautājumiem bez aizturēm un pārrāvumiem nemaz nav iespējams izteikties?

"Character assassination", manuprāt, nevar tulkot burtiski. Varbūt tā ir vienkārši "nomelnošana"?
Savukārt "Social whitchcraft" varētu radīt problēmas vispirms jau angļu valodā; tas neveiksmīgi asociējas ar "whitch hunt" = "raganu medībām".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 02.09.2004 08:51
Kurš izlasīs manu interviju un Zīles komentāru, pats sapratīs starpību. Izlasiet labāk šo te:

character assassination (rakstura slepkavība)
Function: noun
: the slandering of a person usually with the intention of destroying public confidence in that person

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 01.09.2004 13:50
Social Contract u.c.:

Zīles raksts bija tests ne man, bet maniem vecākiem (kuru viņi izturēja, atceroties, ka Zīle bija studējusi PSKP augstskolā Maskavā). Man pašam radās jauns termins: sociālais raganisms (social whichcraft) - tas ir tad, kad kāds patiesību spēj sagrozīt līdz ļoti augstai ticamības pakāpei. Atceries Šekspīra "The Tempest" - "fair is foul and foul is fair" (melns ir balts un balts ir melns). Par Vēberu man ir tādas domas tāpēc, ka visu info par šo te gudro reformu lasīju viņa kopsavilkumā Latvijas Institūta mājas lapā (tas bija tālajā 2001. gadā). Varbūt viņš nav tik aprobežots kā man šķiet, sorry, bet nu apoloģēts laikam viņš tomēr ir. Soft apologist. Es nezinu, kas viņam tīk vairāk - pētīt vai rakstīt direktīvas? Maybe both. Tas teiciens tomēr ir: uz diviem krēsliem nevar sēdēt (you can't walk both sides of the fence).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 01.09.2004 11:15
Pirmkaart, kaapeec latvieshu valodas maaciibas tiek saliidzinaata ar sveshvalodas maaciibaam. Taam ir divas dazhaadas pieejas.

Otrkart, kaapec neviens krievu skolaas neuztraucas par taadaam problemaam, kaa autoritatiivais maaciishanas stils un nevis skoleenu orineteetas maaciishanaas organizaacija, kas tieshi saistiita ar skoleenu motivacijas veicinaashanu. Tas, ka autoriatiivi reformas noliedzeeji, skolotaaji iedarbojas uz skoleeniem ir ok. Kaa spees jaunieshi dziivot demokraatiskajaa sabiedriibaa, ja vinji pielaagojas autoritaateem un nevis maacaas lemt pashi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 31.08.2004 17:54
Slavineckam - Nezinu par GD, bet es to rakstu esmu lasijusi. Kas tur lielisks? Visbrutalaka veida zurnaliste uzbruk personibai, kuras viedoklis vinai nav pienemams. Jus, Slavinecka kungs, laikam smelaties kristigu pazemibu tados materialos, vai ne? Citadi nevaru intrpretet Jusu motivus. Brutals uzbrukums cilvekiem, kuru viedokli Jums nepatik, ir ari Jusu stils - Jus vienreiz raksta autori, kas uzdrosinajas iebilst pret kristigo macibu ka obligatas izveles prieksmetu kadreiz nosaucat par Kristus ienaidnieci.

Gatim - kas attiecas uz Veberu, manuprat, vins pie nacionalistiem paslaik vairs nav piesakatams. Vina petijums Atsvesinatibas parvaresana sava laika bija viens no svarigajiem latviesu petnieku soliem tolerances un pilsoniskas sabiedribas attistisanas virziena. prieks kam vinu telot ka Druvietes sabiedroto.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jepifanijs Slavineck 31.08.2004 16:40
GD

Vai Jus esat lasijis lielisko Monikas Ziles rakstu ar virsrakstu "Izgerbies lektors" (Latvijas Avize, 2004. gada 16. julijs). Ko Jus par to domajat?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 31.08.2004 15:34
Prāta robežas nudien ir ciet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 31.08.2004 15:12
Nudien esam atkal PSRS tikai latviešu valodā.

---------

Patiešām? Robežas jau atkal ciet?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 31.08.2004 14:58
Zepa runāja par piecgades mentalitāti...tā ir - reforma ir liels ideoloģisks brāķis, kuru tagad grib ieforsēt. Bet šo brāķi sakomponēja latviešu etnolingvistiskie nacionālisti. Viens no viņiem, pētnieks un varas ieforsētājs Elmārs Vēbers kā Rīgas Domes pārstāvis tagad sūta krievu skolu direktoriem rīkojumu, lai tie ziņo par skolēniem, kuri neapmeklē skolu protestu dēļ (lai sauktu pie atbildības vecākus). Un tad vēl Radzēviča "Pravdiskais" ziņojums par skolu gatavību. Nudien esam atkal PSRS tikai latviešu valodā. Un kāpēc tad PSRS sabruka? Pakazuhas dēļ, jo tā imitē darbu, bet darba imitācija nograuj ekonomiku. So...kas tad mums paliek - cept kartupeļus un lūrēt tēvē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

edis 31.08.2004 14:06
...kā jūs visi nesaprotat ka šī reforma ir IM ierēdņu un to sponsoru biznes un liels...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Unabomber 31.08.2004 10:01
Priecē kurss uz izgliitību tikai Latviešu valodā. Jā tas būs grūti, īpaši Rīgā un Daugavpilī tas prasīs vairākas paaudzes, bet skatoties IZM mājas lapas statistiku, ka no kopējā skolēnu skaita 66% mācās latviešu valodā (latviešu skaits Latvijā atbilstoši statistikai 57%), bet pirmajās klasēs jau 75% no visiem skolēniem mācās latviešu valodā ir prieks par panākto.

Palēnām tiek vērtas ciet skolas krievu valodā, sk to pašu statistiku, salīdzināt aizvērtās krievu/latviešu skolas. Latvijas lielajās pilsētas - piem. Cēsīs vairs nevar savākt bērnus, lai krievu skolā pirmajai klasei pietiktu bērnu... Vēl bija citas skolas, kur krievu skolām aizver vidusskolu, jo tai nepietiek skolēnu....

Process ir sācies, būs ilgs, bet tam būs augļi...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

edis 30.08.2004 17:36
....krievi pamodušies(lai viņiem veicās), kad pamodīsies latvieši( kaut vai 5%) un sapratīs ka problēmas nav krievos , bet pašu varas struktūrā (režīmā)..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 30.08.2004 15:34
Ko te diskutēt? Esam lielu satricinājumu priekšā. Apsveicu Dz.Ābiķi, Dz.Hiršu, J.Dobeli un visus portāla www.latvians.lv pastāvīgus apmeklētājus: jūs esat panākuši savējo, un vArat paskatīties uz sevi spoguļattēlā 1.septembrī Rīgā pie Uzvaras pieminekļa. Tie ir jūsu dubultnieki, redzat, kā viņi gavilē, šķeļot Latviju? Un viss tas ir pateicoties jūsu neatlaidīgajai darbībai un "rūpēm par latviskumu", tādējādi ar savas darbības augļiem jūs arī varat būt dziļi apmierināti. Nav ne spēka, ne laika ar tādiem, kā jūs, ļautiņiem kontaktēties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 30.08.2004 10:33
AndrejsG: Vai lielākā daļa latviskās publikas tiešām iedomājas, ka atliek tikai cilvēku piespiest mācībās izmantot lielāku latviešu valodas devu, un krievvalodīgie skolēni kļūs lojālāki, izglītotāki un visādā citādā ziņā labāki? ... Galvenais atbalsts reformai laikam meklējams neapzinātā tieksmē atriebties par visu to krievisko, kas tika mums uzspiests padomju laikā.

Mani, teiksim, nemudina nedz īpaša vēlme uzlabot krievus, ne arī viņiem atriebties. Tomēr uzskatu, ka latviešu valodas pozīcijas daudzviet Latvijā nav stipras, bet man kā arī daudziem latviešiem nav nekādas vēlēšanās kaut kā īpaši stiprināt latviešu valodu, padarot to pievilcīgāku cittautiešiem brīvprātīgai apguvei. Tādēļ savā ziņā patīkams ceļš ir panākt, lai latviskumu obligātā kārtā stiprina krievi savās vidusskolās - kaut vai fizikas stundās. Tā sanāk ģeniāli vienkārša un lēta reforma vajadzīgajā virzienā.

Vispārcilvēciska tieksme ir nevis mēģināt mainīties pašam, bet gan saredzēt problēmu citos un likt mainīties viņiem. Ir taču labi daudz arī šejienes krievu, kuri nav nekādi eņģelīši, bet principā domā tieši tāpat - kā viņi varētu neko nemainīt savā attieksmē pret valodām, bet savukārt pamudināt pielāgoties latviešus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AndrejsG 30.08.2004 01:26
Skumji, ka šādas saturīgas diskusijas vai tām līdzīgas atklāsmes nav parādījušās ne lielākajos laikrakstos, ne arī TV raidījumos. Vienīgais izņēmums- V.Avotiņa analītiskie raksti NRA.

Vai lielākā daļa latviskās publikas tiešām iedomājas, ka atliek tikai cilvēku piespiest mācībās izmantot lielāku latviešu valodas devu, un krievvalodīgie skolēni kļūs lojālāki, izglītotāki un visādā citādā ziņā labāki? Droši vien par to aizdomājas tikai retais. Galvenais atbalsts reformai laikam meklējams neapzinātā tieksmē atriebties par visu to krievisko, kas tika mums uzspiests padomju laikā.

Diemžēl citādā ziņā visnotaļ cienījamā partija JL savu vēlmi atgūt politisko ietekmi šobrīd būvē galvenokārt uz etniskajiem principiem (un tam spiestas piemēroties tautā "mazieredzētās" pozīcijas partijas). Līdz ar to kaut kādas neetniskas, uz savstarpēju sapratni vērstas valsts politikas attīstība tuvākajā laikā droši vien nav gaidāma.

Varbūt šo neiecietību varētu mazināt, ja mediji ne tikai uzsvērtu reformas nepieciešamību, neizbēgamību u.t.t., bet mēģinātu noskaidrot, vai ieviešamais realizācijas mehānisms novedīs pie uzstādītā mērķa. Un, ja nenovedīs- tad ko vajadzētu mainīt paredzētajā mehānismā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nacionālpatriots 27.08.2004 18:35
Manuprāt tas ir vissliktākais priekš latviešu tautas, kad slāvi masveidā saprecas ar latviešiem un latviskojas. Viņi nekad nebūs īsti, bet tikai pseidolatvieši. Šāds process, kad vesels lērums svešu asiņu ieplūst latviešu tautā, novedīs pie latviešu tautas ātra un bēdīga gala, jo latviešu jau vairs nebūs, būs tikai latviski runājoša masa, kas savā izskatā, garā un mentalitātē būs ļoti tālu no latviešiem. Var asimilēt tikai ļoti nelielu cittautiešu skaitu. Kas attiecas uz izglītību, tad es uzskatu, ka valstij ir jāfinansē mācību iestādes, kurās mācības notiek tikai latviski. Un šajās skolās jāuzņem tikai LR pilsoņi.
www.latvians.lv
www.nss.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks 25.08.2004 20:07
Ja jau pretreformas kustība veidojas tik radikāla, tad izeja ir tā, ko Valsts Prezidente ieteica "Delnai" - kļūt par politisku organizāciju vai partiju. Jautājums tikai vai viņi paši ir tam nobrieduši, vai ir gatavi savus uzskatus aizstāvēt demokrātiskā veidā, vai arī tikai vienkārši "padumpoties"?

Saistītie raksti
Citi autora darbi