Atslēgvārdi:

Reforma – pēdējais piliens 34

Ja grozījumus Izglītības likumā salīdzina ar procesiem dabā, tad var teikt, ka patlaban vērojama vispārēja Latvijas sabiedrības “sasilšana”. Vienaldzīgi nav tie, kuri kārtējo reizi iziet ielās ar saukļiem “nē reformai”, kā arī tie, kuri notiekošo siltās čībiņās vēro pie televizora.

Ar Juri Petropavlovski, Eviju Papuli, Baibu Pētersoni, Viktoru Gluhovu, Brigitu Zepu un Indru Dedzi sarunājas Ģirts Salmgriezis, radio SWH .

Iesaki citiem:

Vai ir īstenojama 1998.gadā nospraustā reforma, kas paredzēja no šā gada vidusskolās pilnīgi pāriet uz mācībām valsts valodā, bet tagad prasa latviski apgūt 60% mācību programmas? Kādi ir reformas atbalstītāju un oponentu argumenti, un kas gaidāms skolās 1.septembrī?

Atbildes politika.lv diskusijā meklē Jurijs Petropavlovskis, Krievu skolu aizstāvības štābs, Evija Papule, Izglītības un zinātnes ministrija, Baiba Pētersone, Valsts kanceleja, Viktors Gluhovs, skolotājs, Latvijas Krievu mācību valodas skolu atbalsta asociācija, Brigita Zepa, Baltijas Sociālo zinātņu institūts, Indra Dedze, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Sarunu vada Ģirts Salmgriezis, radio SWH.

Protesti pret mācībvalodas reformu rada jautājumu, kā iespējams demokrātiskā ceļā īstenot reformu, ja ievērojama daļa tajā iesaistīto iebilst, un vai Latvijā nebriest etniskais konflikts?

Jurijs Petropavlovksis: Etniskais konflikts mums diemžēl pastāv, bet aukstā veidā. Daudzi latviešu vēlētāji balsoja par tā saucamām labējām, faktiski etniskām latviešu partijām, zinādami, ka Jaunā Laika vai TB/LNNK neapšaubāms mērķis ir arī likvidēt izglītību krievu valodā.

Ja runājam par atklātu, fizisku konfliktu, tad diez vai. Es runāju ar Rīgas Municipālās policijas pārstāvjiem – visi izsaukumi, kopskaitā 35, pārsvarā no Pārdaugavas latviešu skolām, parasti beidzas ar to, ka policija atbrauc, ne beisbola nūjas tur ir, ne cilvēki, tikai baumas. Vienīgo reizi, kad policija aizturēja laupītājus, kas atņēma latviešu skolniekiem mobilos telefonus, izrādījās, ka latviešu pusaudži tēloja krievus. Tātad, te vairāk ir preses provocējoša darbība. Diemžēl, ja pusaudži katru dienu dzird, ka kāds kādam iedevis, piedodiet, “pa purnu”, tad kādam tiešām ienāks tas prātā. Bet es to nejūtu, satiekos ar daudziem latviešiem un krieviem, un neviens cilvēks man nav teicis, ka spriedze pieaug tieši starp kopienām. Tas ir drīzāk konflikts starp krievu kopienu un valdību. Ar laiku, kad Latvijas ekstrēmie spēki iegūs iespēju sadarboties ar Eiropas ekstrēmistiem, tad viss kas ir iespējams.

Brigita Zepa: Ilgstoši ir konflikts starp mazākumtautībām vai vismaz viņu tiesību manifestētājiem no vienas puses un valdību no otras puses – sākotnēji par Pilsonības likumu, bet tagad arī ļoti spēcīgi izglītības reformas sakarā. Bet šobrīd notiek konflikta pārsvēršanās arī starp etniskajām grupām. Nedrīkstam aizmirst, ka latvieši un krievi ir atšķirīgi mentalitātē, emocijās, uzvedībā, tāpēc jebkura etniska rakstura reforma Latvijā ir jāveido ļoti piesardzīgi, jo tā var ieliet eļļu ugunī. Un tas šobrīd, diemžēl, ir noticis.

Mums pašlaik tieši notiek pētījums “Mazākumtautību skolēnu politiskās attieksmes izglītības reformas kontekstā”, fokusgrupu diskusijas ar skolotājiem, skolēniem un vecākiem. No šīm diskusijām jūtam, ka ir palielinājusies spriedze, negatīvāka attieksme, viņi atkārto stingrāk “mums tiek uzspiests”. Un latviešu puse arī ir saspringta.

Indra Dedze: Ir konflikts starp krievu kopienu un valdību. Reforma neietver tieši tos cilvēkus, uz kuriem tā attiecās. Tiek piedāvātas jaunas prasības, bet nav dotas iespējas izteikt savu viedokli. No bilingvālās reformas sākumiem krievu skolām ir nemitīgi jāpiemērojas aizvien jaunām prasībām, viņas ir spriedzes situācijā visu laiku. Ja skatāmies uz citām valstīm, tad, piemēram, izglītības reformas idejiskais vadītājs Anglijā, profesors Maikls Bārbers ir izstrādājis 10 izglītības reformas soļus un saka: “Pirmajā posmā skolotāji vienmēr ir opozīcijā reformai, bet ar laiku reformas veidotājiem jāpanāk, ka skolotāji to atbalsta”. Šis Latvijā nav noticis.


Es gribētu jautāt Jums kā skolotājam – kā iespējams īstenot šo reformu?

Viktors Gluhovs: Reformai ir jābūt vienam pedagoģiskam uzdevumam – valsts valodas prasmes uzlabošanai. Šis uzdevums jāformulē politiķiem, pēc tam viņi varētu paiet malā, un darbu tālāk darītu profesionāļi, sāktos normāls pedagoģisks darbs. Tas tā nav bijis. Reformā nav bijis tāds posms kā eksperiments – nekādu inovāciju pedagoģijā nedrīkst ieviest uzreiz visās skolās bez sagatavošanās posma. Rezultātu jau redzat.

Patiesībā valodas prasmes uzlabošanās notiek, bet ne pateicoties ministrijas spēkiem. Vispār Latvijā ir vēlme un gatavība mācīties latviešu valodu, es redzu absolventus – pirms 10 gadiem viņi runāja sliktāk. Tad rodas jautājums, kāds ir mērķis tam, kas notiek? Reforma nav līdzeklis valodas uzlabošanai, bet ir politisks mērķis izspiest krievu valodu no visām sfērām, tai skaitā arī izglītības sfēras. Tā kā reforma stāv uz vietas, tas rada problēmas tiem, kas viņu vēlas ieviest, un dažiem politiķiem rodas iespēja izspēlēt etnisku konfliktu.

Protams, vieglāk ir iztēloties, ka tas ir etnisks konflikts, ka krievi nevēlas mācīties latviešu valodu. Manuprāt, šeit nav etniska konflikta. Un vēl viens moments rāda, ka tā ir nostāja starp krievvalodīgajiem un valdību. Man šķiet, ka krievvalodīgo pusē šobrīd atrodas daudzi latvieši.


Pētersones kundze, kā demokrātiskā ceļā vajadzētu īstenot šo reformu?

Baiba Pētersone: Reforma jau nav īstenota nedemokrātiskā veidā. Tā ir īstenota ar visiem pārstāvniecības demokrātijas mehānismiem, problēma ir cita – pārstāvniecības demokrātija vienmēr nodrošina vairākuma gribu. Kādas ir attiecības starp vairākumu un mazākumu, ir vairāk ētikas un izjūtas jautājums.

Tēze, ka reformas politiskais uzdevums netika izteikts pedagoģiska uzdevuma formā – tā nav taisnība! Tika izpētīta bilingvālās izglītības pieredze citās valstīs, piedāvāts šis modelis ar pamatojumu, kāpēc bilingvālā metode ir labāka nekā “plika” latviešu valodas mācīšana. Ir kļūmes, ka daudz kas no sākotnēji plānotā neieviesās resursu trūkuma dēļ, jeb ir sākts ieviest ar pārāk lielu novēlošanos. Konkrēts piemērs – jau uz 1999.gadu bija plānots, ka bilingvālā izglītība ir izmantojama arī latviešu skolās svešvalodu mācīšanai daudz plašāk. Tas arī parādītu, ka tā metode nav tāpēc, lai izspiestu krievu valodu, bet tāpēc, lai pilnvērtīgi ļautu cilvēkiem apgūt vispār svešas valodas.

Vēl nepiekrītu, ka nebija eksperimentu, ka viss tika uz „bui dui” ieviests. No 1993. gada Latvijā brīvprātīgi eksistē skolas, kuras pašas bija šo metodi ieviesušas un izmēģinājušas. Tas nebija oficiāli deklarēts Izglītības ministrijas eksperiments, bet šo skolu pieredzi varēja vērtēt kā eksperimentālu.

Visbeidzot par to, ka mērķis ir krievu valodas izspiešana. Nē, tas nav mērķis! Mērķis ir pozitīvs – tādas latviešu valodas prasmes nodrošināšana, kas ļautu veidoties sabiedrībai uz kopīgas izpratnes bāzes, kas pārvarētu divu kopienu sašķeltību un divu informācijas telpu sašķeltību. Vai tas bija pareizi? Es domāju, jā. Kamēr mēs nevaram pilnvērtīgi runāt kopīgā valodā, tikmēr nevaram īsti saprasties.

Par konfliktu – domstarpības par to, kādai ir jābūt Latvijas sabiedrībai, ir pastāvējušas, kopš neatkarības atgūšanas un tas ir normāli. Bet šodien ir ļoti daudz spēlētāju uz laukuma, un iespējas konfliktu radīt un arī manipulēt. Viens spēlētājs ir lielo etnisko kopienu intereses it kā pārstāvošie politiķi, pie kam šī interešu pārstāvniecība ir ļoti šķietama. Kādas ir šīs patiesās intereses, tas netiek analizēts. Blakus visu laiku, kopš neatkarības atjaunošanas ir jūtama Krievijas ārpolitiskā interese, kas darbojas caur noteiktiem Latvijas politiskajiem spēkiem. Tad ir mazāki papildus faktori - vecākās, vidējās paaudzes skolotāju nepatika un nespēja mācīties. Ir sociālo un etnisko grupu identitātes problēmas, kur viena izteikta tēma, pret kuru cīnīties, var tikt pieņemta, kā tas “akmentiņš” ar kuru uzvelt, uzbūvēt savu identitāti. Tie ir mehānismi, uz kuriem var veidoties konflikti un uz kuriem viņi arī veidojas.


Petrapavlovska kungs, kā tad varēs īstenot šo reformu? Likuma grozījumi ir izsludināti.

J. Petropavlovskis: Uzreiz atbildu, nenotiks šī reforma. Absolūti šodien garantēju, ka uz Latvijas uzņemšanu ES 1.maijā notiks grandioza manifestācija pret šo reformu, ja būs 50 000 ielās, mēs – Krievu skolu aizstāvības štābs uzskatīsim, ka nepastrādājām pietiekami labi. Pēdējās akcijas laikā ielās jau ir bijuši 30 000 skolēni, praktiski visas krievus vidusskolas. Protests pieaug un nevaru izslēgt, ka štābs ar laiku zaudēs kontroli. Ne jau mēs to inspirējam, vienkārši, mums piezvana vai atbrauc skolēni un saka: “Rīt mūsu skola streikos! Mums ir vajadzīgi T-krekli, nozīmītes, transparenti un palīdzība”.


Es bieži piedalos šajos protestos kā žurnālists un uz vienkāršu jautājumu: „Kāpēc tu esi šeit atnācis?” ļoti bieži skan atbilde, ka ir iespēja „patusēt”. „Kāpēc tu esi pret šo reformu?” …atbildes nav. Tā masa, kas protestē, īsti neapjēdz, par ko ir runa.

J. Petropavlovskis: Tad es Jums atbildēšu. Piedodiet, jums gribētos skolēna vecumā no rīta 7.30 būt pie savas skolas mīnus desmit grādos? Jūs varētu pagulēt mājās, padzert aliņu un tāpat kavēt stundas bez nekādiem mītiņiem. Šeit visspilgtāk varam redzēt, kas mums nav pieņemams reformā - aritmētiskās demokrātijas princips, jo netiek ņemts vērā mūsu viedoklis vispār, principā – valdība, prezidentes kundze vienkārši spļauj mums acīs.


Kāpēc Jūs sperat pēdējo soli un iesaistāt politikā bērnus?

J. Petropavlovskis: Mēs neko neiesaistām, bet bērniem ir cilvēktiesības. Viņi ir cilvēki, ne vien tāpēc, ka tas ir rakstīts kaut kādos nožēlojamos Eiropas papīrīšos. Man vienalga, kas tur ir rakstīts. Jūs domājat, ka mums bija grūti Ekeusa kungu sagaidīt ar kolosālām manifestācijām? Mums vienalga, ko Ekeusa kungs rakstīs savā atskaitē, viņš mums nav interesants. Šī ir mūsu zeme, te ir mūsu dzimtene un mēs paši tiksim galā ar mūsu problēmām.

Pēdējais spēriens bija no prezidentes kundzes. 20 000 bērnu pie pils, pārrunas visas dienas garumā, visādos veidos, ar Strasbūras grupas pārstāvjiem, ar tām meitenēm. Bet rezultāts? Vienkārši nospļauties.


Bet, ja šis pasākums tiek saukts “tikšanās ar PCTVL vēlētājiem”, kāpēc tad prezidentei tur jānāk?

J. Petropavlovskis: - Piedodiet, tāpēc, ka pie prezidentes tās meitenes ir bijušas, piekrītat? Dienas garumā viņām skaloja smadzenes prezidentes kundze – piedodiet, izteikšos tā kā ir. Viņa vienkārši nevēlējās ņemt vērā īstenību. Es jums teikšu atklāti, mums prezidentes standarti bija sagatavoti, neļķu pušķīši arī bija gatavi. Ja prezidente pierādītu, ka viņa ir ne tikai latviešu, bet visu Latvijas iedzīvotāju prezidente, ja viņa ietu mums pretim – mēs atstātu šo laukumu, pārklātu ar ziediem, visi bļautu: „Vaira, Vaira!”. Bet viņa izvēlējas ko citu. Viss, mums ar viņu vairs nav ko runāt, mums viss ir skaidrs.

Krievu kopienas locekļu perspektīvas spējas – tā ir mūsu problēma un mēs vēlamies, lai tā tiktu atdota mūsu rokās, lai mūsu viedokli ņemtu vērā. Tās ir totalitārisma sēklas, pret mums attiecas tā: mēs lemsim, ko jūs darīsiet. Jums tā būs labāk! Paldies, mēs esam, pilnīgi pieauguši. Mēs taču nejaucamies jautājumos, kā dzīvot latviešu bērniem.

B. Zepa: Laiks, kas mums ir atvēlēts bilingvālai izglītībai, ir bijis pārāk īss. Tā ir sākusies un strikti īstenota no 1999. gada pirmās klasēs, un šobrīd tā pieredze nav pietiekoša, lai 2004. gadā pārietu uz latviešu valodu. Šeit būtu vajadzīgs vēl analizēt un reformai bilingvālās izglītības līmenī vajadzēja turpināties. Reforma reāli notiek ar mazliet lielākām grūtībām, nekā teorētiski politiķi bija ieplānojuši, un ar to ir jārēķinās. Nākošo soli var spert tikai tad, ja pirmais ir kārtīgi izdarīts. Pirmais nav kārtīgi izdarīts, par to visi brēc, mēģināja runāt vecāki, skolotāji, skolēni. Bet no pāris labējo politiķu puses tas tiek uztverts kā viens politikas solis. Lai tālāk risinātu šo jautājumu, ir jāatsakās no šīs politizēšanas un masu latviešu maldināšanas, jāskatās uz reformu pēc būtības. Bēdīgākais, kas noticis – to liecina skolu pētījumi – tas bilingvālās izglītības un reformas vezums, ko ir vilkušas uz augšu gan ministrija, gan krievu skolas, tas sāk slīdēt atpakaļ.

Viens no lielākajiem trūkumiem ir tas, ka mēs pārāk uzsveram negatīvo un nevaram pateikt paldies. Tas rada spriedzi un nevēlēšanos turpināt to, kas ir iesākts ar lielām grūtībām. Nevar tā teikt, ka skolotāji ir pret – nav pret, viņi pielāgojas.

B. Pētersone: Bet tajos pētījumos jau skolotāji arī dalās – ir tādi, kas ir „par” un „pret”. Ir skolotāji, kuri ļoti daudz ieguldīja darbu, lai noviltotu valodas prasmes apliecību.

I. Dedze: No 1999. gada nekas netika darīts, lai skolotāji būtu tie, kas reformu nes tālāk paši. To var redzēt arī no politizētās diskusijas, kas notiek no ministrijas puses. Nekur jau netiek teikts, ka ir labi sasniegumi, kā rāda pētījumi, pat Latgalē. Ja politiķi būtu stāvējuši klusu, šī reforma būtu aizgājusi. Tagad, pārnesot šo reformu no pamatskolas uz vidusskolu, iesaistās citi skolotāji, un viņiem tas ir kaut kas jauns.

Atbalsts, kas ir bijis līdz šim, ir nepietiekami sistematizēts – kaut kādi atsevišķi kursi, bet tas nav tāds atbalsts, kur viņi varētu aiziet un mierīgi parunāt. Bija arī fakti, ka skolās izmantoja divas mācību grāmatas – vienas priekš pārbaudēm, vienas priekš patiesām mācībām. Šobrīd mēs varam nonākt tajā pašā punktā – ja reformu nepietiekoši skaidro un atbalsta, politiķi paliek pie saviem viedokļiem mēs atkal iegūstam šo duālo situāciju, kad bērniem māca vienā veidā, bet priekš pārbaudēm pavisam citā veidā. Līdzdalība lēmumu pieņemšanā šobrīd ir ļoti svarīga, lai cilvēki varētu dzīvot saskaņā ar savu zināšanu, ar pārliecību, ar to vislabāko, ko var dot saviem bērniem.

V. Gluhovs: Es nezinu, iespējams ir kādi citi paņēmieni, ja zināt, sakiet, kā panākt, lai valdība pievērstu uzmanību tiem, kam svarīga sava dzimtā valoda. Piekrītu, ka jautājums ir politizēts līdz pēdējam un tas ir jāmaina. Es redzu tikai vienu izeju – reformai ir jāuzliek moratorijs, tā ir jāatceļ. Un šis termiņš ir jāizmanto godīgam dialogam starp profesionāļiem par to, kādai jābūt reformai, galvenajiem uzdevumiem. Tika pieļauta kļūda, ka šāda diskusija nenotika pirms pieciem, sešiem, astoņiem gadiem. Bet izrādās mēs negribam, mūsu politiķi negrib labot kļūdas, viņiem šķiet, ka pieņemts brīnišķīgs likums un tagad tikai atliek izskaidrot.

B. Zepa: Šajā reformā visvieglāk ir skolēniem, jo viņi ātrāk apgūst valodu. Ir lielākas problēmas skolotājiem, viņi ir vecāki un ir grūtāk apgūt svešvalodas. Un arī vecākiem, jo bērni atnāk mājās un visu vakaru strādā ar vārdnīcu, arī viņi pārdzīvo. Mēs ievērojām – uz mītiņiem nāca skolēni, kam ir sliktāk ar valodu, tur ir arī sociālais fons, vecāki trūcīgāki, arī viņi sliktāk zina valodu. No skolēniem, kas gāja demonstrācijās, varēja just kaujas garu, agresivitāti, uzbudinājumu. Jums jāuzņemas atbildība, ka kurināt to skolēnos.


Gribētu jautāt Papules kudzei, kāpēc tad ir šie 60 un 40%, uz kādu izpēti tas balstās, vai tiešām tas ir kompromiss?

Evija Papule: Ministrija trīs gadu diskusijās atteicās no procentu nosaukšanas programmās, tāpēc Ministru kabineta rīkojumos ir norādītas citas atskaites sistēmas – stundu slodze, mācību saturs utt.

Procentus var saukt par likumsakarīgiem no diviem viedokļiem. Pamatskolā 50 līdz 70% tiek lietota latviešu valoda, bet augstskolās no 1999.gada ir 100% valsts valodas lietojums. Līdz ar to šie 60% latviešu valodā vidusskolās ir matemātiski vidējais radītājs, ko var uzskatīt par kompromisu, pie kura mēs strādājām jau divus gadus un Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos jau sākot no 2002. gada beigām strādā pie šīm sarunām proporciju akceptēšanai.


Kā Jūs prognozējat, kāda būs situācija šī gada septembrī?

E. Papule: Man jāpiekrīt, ka atbildīgo cilvēku uzkurināta skolēnu agresija būs atpakaļ atkal skolās – skolēni būs dabūjuši instrumentu, kā viņi no skolotāja var panākt to, ko vēlas, vienalga, vai viņš māca latviski, krieviski vai vienkārši nepatīk.

Politiskās kaislības rimsies gadu garumā. Un galā par visu būs jāatbild skolotājiem un profesionāļiem. Tieši skolotājiem būs jāatrisina, jāstrādā ar skolēniem un jārāda, ka skolēniem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Un jāsaka, cik no viņu darbības ir atkarīga viņu pašu nākotne pēc kāda laika.


Ministrija izdarījusi pietiekami, lai šī reforma 2004. gada septembrī veiksmīgi iesāktos?

E. Papule: Ministrija profesionālajā dialogā patiešām ir veikusi to, kas ir viņas kompetencē. Tas, ka ministrija varēja ātrāk mēģināt dabūt atbalstu masu medijos, citās sabiedriskās un valstiskās organizācijās – tas ir tas, ko mēs varam atzīt kā nepietiekamu dialogu.

J. Petropavlovskis: Vai ministrija kādreiz ir ņēmusi vērā LAŠOR viedokli?

E. Papule: Ja jūs ieskatītos mūsu mājas lapā, redzētu, ka LAŠOR viedoklis ir viens no dominējošiem. Ar viņu sadarbojamies jau kopš 1996. gada, un šīs organizācijas pārstāvji ir piedalījušies arī pamatskolas modeļa apspriedē.

J. Petropavlovskis: Piedodiet, kāds bija rezultāts?

E. Papule: Konsultatīvās padomes lēmumus pildot, 2000./2001. gadā bija direktoru konference, kur LAŠOR varēja visu prezentēt un uzklausīt arī, ko direktori saka. Šī institūcija nevar sevišķi žēloties, ka viņu viedoklis netiktu ņemts vērā.

J. Petropavlovskis: Jūs visu laiku runājat, ka mūsu viedoklis it kā tika ņemts vērā. Nebija tā! Jūs ļāvāt LAŠOR būt klāt un it kā piedalīties, bet rezultāts nav pieņemams. Tā ir tīri provinciāla viltība no ministrijas puses, runāt par kaut kādiem procentiem, jo, jūs taču ļoti labi zināt, ka visas eksaminācijas pārbaudes tiks veiktas 100% latviešu valodā.

E. Papule: Cik labi, ka jūs par to runājat, jo tā nav. Ministru kabineta noteikumi saka, ka eksāmenu darbu saturs ir valsts valodā – tas nozīmē, ka 2007. gada maijā 12. klašu skolēni saņems eksāmenu darbus valsts valodā. Bet centralizētajiem eksāmeniem līdzi nāk arī darba instrukcijas un jebkurā gadījumā jūs nonāksiet līdz tam, ka tur būs uzrakstīts, ka 2007. gadā, ja skolēns liek matemātikas centralizēto eksāmenu, viņš izvēlas valodu, kurā atbild. Nevis politiķiem tas ir jānosaka, bet pētījumiem. Ministrijas nākamais monitoringa uzdevums ir apsekot, kurus priekšmetus, kurā valodā skolas licenzētā programmā apgūst. Un tikai tas ir pamats izlemt, ļaut vai neļaut izvēlēties, kurā valodā atbildēt skolēnam. Ja lielākā daļa fiziku un ķīmiju izvēlēsies krieviski, loģiski, ka instrukcijā būs norādīts, ka skolēns izvēlas atbildes valodu.

J. Petropavlovskis: Mēs negribam būt atkarīgi no ministrijas instrukcijām, tām ir jābūt likumiskām garantijām, jo instrukciju Jūs, Papules kundze, varēsiet mainīt stundas laikā. Tāpat kā izglītības standartu vai Ministru kabineta lēmumu var grozīt diennakts laikā. Mēs nelūdzam, mēs prasām. Notiek kustības radikalizācija, tas ir jāņem vērā. Šodien 98% no mūsu krievu skolu kongresa pieņems rezolūciju, ka tikai latviešu valodā ir jāmāca vienīgi literatūra.


Kādus soļus no ministrijas gaida skolotāji, štābnieki, kādus no politiķiem Saeimā?

B. Pētersone: Tā retorika, kas tiek lietota runājot par reformu, manifestējot štāba prasības un arī stilistika reklāmas kampaņa, pauž agresivitāti un ļoti labi apzīmē īsteno totalitārisma politiku Latvijā. Jo totalitārā kustība ir orientēta uz identificēšanos ar masu, uz pozīciju „pret”, manipulāciju ar emocionāliem stāvokļiem. Man šķiet, ka iespējamais dialogs kaut kādā brīdī ir pārtrūcis. Politiskā līmenī saruna, protams, vispār nevar notikt, jo tur katrs stāv zem sava lozunga un tur nekas nebūs.

Būtu jāsēžas un jāmeklē alternatīvi varianti. Reformas mērķis jau bija viens – latviešu valodas prasmes uzlabošana. Nav izmantota pilnībā iespēja, ko Izglītības likums paredz – izglītību citā valodā privātajā sektorā. Piemēram, viens no pārmetumiem ir, ka nodokļu maksātājiem ir jāpakļaujas kaut kādai valsts politikai. Viens no risinājumiem varētu būt, ka tiem cilvēkiem, kas nepiekrīt valsts izglītības politikai un uzskata, ka tā ir kaitīga savas kultūras izkopšanai, kuriem tas viss liekas absurdi un nepareizi, vajag šo te izglītības finansējumu dot uz rokām kā vaučeru un atļaut brīvi organizēt tādu izglītību, kā viņi uzskata par pareizu un beigt tur mocīties. Mēs esam brīva valsts, un man arī negribas redzēt, ka te kāds ar mietiem staigā apkārt. Būs viena daļa skolu, kuras ir gatavas piedāvātajam mazākumtautības vidējās izglītības programmas modelim – tās būs valsts, un pārējas skolas savu finansējumu saņem un organizējas paši, kā uzskata par pareizu.

V. Gluhovs: Ko gaidām no ministrijas? Situācijā, kas šodien ir izveidojusies – neko. Ministrija kā profesionāļi un skolas darbinieki kā profesionāļi ir politikas slazdā. Bet no politiķiem mēs sagaidām, ka viņi paies malā un ļaus profesionāļiem izlemt, kāda būs reforma mazākumtautību skolām. Tā neapšaubāmi ir nepieciešama, taču tā reforma, kas ir uzspiesta no politiķu puses, nav profesionāla un iespējama, mums vajadzīga cita.

Kas attiecās uz privātskolām, šeit ir līdz galam jāizrunā. Tagad pēc likuma nedrīkst finansēt mazākumtautību privātās skolas, pat, ja šī nauda seko skolēnam.

I. Dedze: Ir atšķirīgi redzējumi politiķiem un krievu kopienai, kas tad ir šie reformas mērķi. Lai arī visos dokumentos teikts, ka reformas mērķi ir latviešu valodas uzlabošana un skolēna konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū, krievu kopienai šķiet, ka ir kāds cits mērķis. Gribētu, ka notiek intensīva saruna: vispirms, noskaidrot vai abas puses šos mērķus saredz vienādi, un tad dialogs par realizācijas iespējām. Skolām ir nepieciešami metodiski ieteikumi, kā tad likumā noteikto normu realizēt stundās. Būtu vajadzīga diferencēta pieeja, noskaidrojot katras skolas cilvēkresursus un iespējas reformu realizēt.

B. Zepa: Ir viens labs moments tajā sliktajā situācijā, ka ir valdības krīze – es vēlētu jaunajai valdībai noņemot tās brilles nost un saprast, ka reforma ir forsēta un pateikt, ka to likumu mēs varam īstenot tikai pakāpeniski. Skolās, kas ir gatavas un grib, nevajag to liegt, bet citās, kas nav gatavas, jānovērtē situācija un abpusēji jāsaskaņo reformas tālākā gaita.

E. Papule: Es aicinātu paskatīties uz lietām mazliet savādāk, uz to, kas tagad likumā ir noformulēts, ka mazākumtautības izglītības programmas sākas no pirmās un beidzas 12. klasē, kamēr 1998.gadā likums norādīja, ka vidusskolā nepastāv mazākumutautību izglītība. Jādiskutē, kāda tad izskatās šī programma vidusskolās, lai tā tiešām būtu mazākumtautību izglītības programma. Otrkārt – kāda ir krievu kultūras niša vai loma Latvijas kultūrā un izglītībā, ko tā var dot klāt kopējā ainā tāpat kā to dara šobrīd poļi, ukraiņi, lietuvieši.

J. Petropavlovskis: Mūsu īpatsvars Latvijā nav salīdzināms.

E. Papule: Nav runa par īpatsvaru, bet kādu pienesumu kopējā Latvijas valsts kultūrā, idejā, pastāvēšanā, darbā, ekonomikā un visā citā, dod caur izglītību. Kas tad atšķir krievu skolas no poļu skolām vai no latviešu skolām, vai no kādas citas? Šobrīd traucē nepārtraukta skatīšanās atpakaļ, bet īstenībā tiem jauniešiem būtu jāinteresējas uz priekšu, kā viņi dzīvos. Jūs tas vairs neskars, Jūs jau būsit beidzis savu eksistenci.

J. Petropavlovskis: No ministrijas ir grūti kaut ko gaidīt, tai ir kaut kā jārealizē vai jāsimulē šīs reformas īstenošana. Mums nav īpašu pretenziju pret ministriju. Nelaime ir pašā likumā. Es pilnīgi piekrītu Pētersonas kundzei, sadalīt budžetus, tāpat kā Savienotajās Valstīs. Priekšnosacījums tādām pārrunām, likuma labojumiem ir moratorijs, tas ir pirmais STOP, un tad varam sēsties pie galda. Mums ir vienalga, ko mums ieteiks no Eiropas, mēs cīnīsimies par savām dabiskām tiesībām, ka visiem cilvēkiem no dzimšanas ir vienādas tiesības uz brīvību, patiesību un taisnīgumu. Nav vērts cerēt, ka krievi samierināsies. Tas bija pēdējais piliens – šī reforma. Un, kur tiek skarti bērni, tur beidzas jeb kāda pacietība.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (34) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Titanic 19.02.2005 20:02
Petro-skis kungs. Man ir pie jums tikai viens jautajums - Ko jus šeit aizmirstat ? Jus gribat kļūt par diplomātu,vai par deputātu ? Jums vispār nav tiesības apvainot kaut kādu, jo jus neesat pilsonis. Un nevajag kaut ko solīt. JUS NEKO pagaidam NEIZDARĪJAT !!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nost 17.02.2005 16:34
velna krievs...
piss maajaaszzz... kropliss

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nost 17.02.2005 16:29
velna krievi....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

westhard 23.07.2004 14:19
Latviešu nacionālās intereses ir divas:

1. Lai visur SAVĀ ZEMĒ varētu lietot un pietikt ar latviešu valodu;

2. Lai latviešu bērni un jaunieši SAVĀ ZEMĒ visa veida un specialitāšu izglītību varētu iegūt savā valodā.

Ja es savu bērnu nesūtu krievu skolā, man vienalga, vai tur priekšmetus apgūst latviski, krieviski vai ķīniski. Lai beigās nokārto pamatīgu eksāmenu, kas garantē 1.punkta izpildīšanu. Jo bez vidusskolas atestāta (bez LV eksāmena) reflektantu neuzņems augstākā skolā ne Latvijā, ne Vācijā, ne i Krievijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gaidu 08.04.2004 13:53
Arvids Kalme - Jūs neesāt slīms? Šeit mums arī nav vajadzīga Krievija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 08.04.2004 10:18
Nu runāsim taču beidzot atklātu valodu ! Godājamais Petropavlovskis taču ir atklāts provokators, kas Krievijas impērisko aprindu pasūtījumā cenšas Latvijā panākt asiņainus konfliktus, lai attaisnotu Krievijas militāru iejaukšanos "tautiešu aizstāvībai" ! Tikpat "likumīgi un demokrātiski", kā ASV izdarījās ar Iraku ! Un nekāda NATO mūs neglābs, jo nevēlēsies kašķēties ar Krieviju. Manuprāt, lai krievi to nīsto latviešu valodu arī nemācās, ja tik ļoti to nevēlās ! Taču konsekventi jārealizē valsts valodas likums un zināšanu pārbaude pieņemot attiecīgos darbos un piešķirot pilsonību. Savukārt latviešu skolās kādu priekšmetu vajadzētu mācīties krievu valodā. Savu ienaidnieku (nevis krievu, bet gan krievu šovinistu) un apspiedēju valoda ir jāprot ! ( Un manuprāt godājamam Petropavlovskim par starpnacionālā naida kurināšanu pilsonību vajadzētu atņemt!)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Maksims 09.03.2004 10:58
Dzivosim draudzīgi, taču 21 gadsimta pagalmā! Vai tas ir grūti?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 07.03.2004 19:45
Mana izpratne ir, ka liels paarsvars Latvijas iedziivotaaju veelas Latviju patureet taadu, kaada taa ir un sajaa rakstaa izteiktaas domas tiem nav pienemamas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 07.03.2004 19:45
Mana izpratne ir, ka liels paarsvars Latvijas iedziivotaaju veelas Latviju patureet taadu, kaada taa ir un sajaa rakstaa izteiktaas domas tiem nav pienemamas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 07.03.2004 15:40
Piemēram, lai latviešu skolās vienu priekšmetu mācītu krievu un vēl kādu -- angļu valodā.

Tas, protams, izklausās jauki, un dažas skolas (Rīgas Centra Humanitārā ģimnāzija, Franču licejs utml.) jau tagad kaut ko līdzīgu dara - nu varbūt ne krievu valodā, bet angļu, vācu vai franču. Viņiem ir laba izglītības kvalitāte, un šādi paņēmieni to var padarīt vēl labāku. Tomēr ir ļoti daudzas skolas, kurās ir pavisam citas problēmas - skolēni nerespektē skolotājus, rupji lamājas, viņu elpā var saost vakardienas uzdzīves pēdas, utml. Skolotāji nereti ir pirmspensijas vecumā un tik tikko spēj sekot līdzi IZM nenogurstošajam reformēšanas sparam, bet direktorus ir iebiedējuši valsts pārbaudītāji, aizkaitinātie vecāki un politiski radikalizētie skolēnu protestētāji. Aicināt visur nodarboties ar diezgan elitāriem bilingvisma eksperimentiem tad, ja nav atrisinātas daudzas pamatproblēmas, protams var. Bet tas būtu tāpat kā mēģināt pārliecināt vecākus-alkoholiķus par to, cik veselīgi viņu bērnam būtu ēst ekoloģiski tīrus bioproduktus, ja viņi ģimenē vispār regulāri negatavo ēst.

Vai visiem šīs diskusijas dalībniekiem ir skaidras atbildes, piemēram, uz sekojošiem jautājumiem (ne tikdaudz par to, kā tas Latvijā pašlaik reāli notiek, bet kā tam vajadzētu optimālā situācijā notikt):

(1) Kura instance pieņem būtiskākos lēmumus par izglītības procesa organizāciju - kādā secībā un kādus priekšmetus mācīties, kā veikt regulāros pārbaudes darbus, kādu apmācību valodu lietot, kurus mācību līdzekļus izvēlēties? (atbilžu varianti: (A) to izlemj pats skolotājs vai skolotāju kolektīvs - viņi vislabāk zin vietējo situāciju, vecāku/skolnieku iespējas un vēlmes, skolotājiem jādod maksimāla brīvība izvēlēties līdzekļus, ar kuriem sasniegt stratēģiskos mērķus - sagatavot skolēnus nākamajam izglītības posmam iespējami labi saskaņā ar modernās zinātnes un IZM izglītības standartu prasībām; (B) to izlemj skolas direktors un viņa vietnieki - skola ir vienots organisms, kurā direktors īsteno izglītības pasūtītāju - skolēnu un viņu vecāku interesēm atbilstošu izglītību; skolotājus pieņem darbā atkarībā no tā, vai viņi atbilst skolas izvēlētajai izglītības metodei un filozofijai. Piemēram, ja skolotājs strādā Valdorfa skolā/kristīgā skolā utml., tad viņam jāīsteno attiecīgās pedagoģijas principi un savas metodes jāpakārto skolas principiem. (C) IZM un valsts iestādes nosaka valsts skolās lietojamās metodes, mācību līdzekļus, apmācības valodu, utml. Tikai valsts ierēdņi var garantēt, ka tiek audzināti valstij padevīgi un patriotiski noskaņoti jaunieši. (D) Mācību procesa detaļas skolas direktoram jāsaskaņo ar pašvaldības ietvaros darbojošos vietējās demokrātijas institūciju "Skolu Padomi", kurā darbojas pašvaldības, vecāku, skolēnu un izglītības darbinieku pārstāvji - tā ir ASV pieredze un tikai tādējādi var garantēt, ka pašvaldības uzturētā skola tiešām arī kalpo vietējās kopienas vajadzībām un interesēm.)

(2) Kura instance ieceļ darbā skolas direktoru, un kam skolas direktors pirmkārt atskaitās par savu darbību? (iespējamās atbildes: (A) Izglītības un zinātnes ministrija, (B) Pašvaldības, (C) Akreditācijas komisijas - t.i. citu skolu pārstāvji un izglītības eksperti, (D) Īpašas vēlētas institūcijas - pašvaldības ietvaros darbojošās "Skolu Padomes").

(3) Kā izturēties pret Latvijas skolu sociālo noslāņošanos? (atbilžu varianti: (A) Visas elitāro skolu priekšrocības ir jāskauž, jāaizliedz vecāku ziedojumi, bērni skolās jāuzņem stingri pēc mikrorajonu principa - visiem vajadzīgas vienlīdzīgas starta pozīcijas, (B) Jāsaglabā elitārās skolas kā iespēja Latvijas vadošajām šķirām normāli izglītot savus bērnus, jāsaglabā blats pie uzņemšanas un vecāku ziedojumi - visu sadalīt vienlīdzīgi nozīmētu visus nolemt vienādai nabadzībai un izglītības kvalitātes degradācijai; mums ir vajadzīgi starptautisko olimpiāžu uzvarētāji un zinātnes spīdekļi; (C) Jāstiprina kristīgās skolas kā reāla valsts skolu alternatīva, valsts skolās jāveicina solidaritāte ar trūcīgo sabiedrības daļu - piemēram, uzņemot zināmas kvotas ar Maskačkas bezdarbnieku bērniem Rīgas centra skolu pirmajās klasēs. Skolas ir līdzjūtības un sabiedrības integrācijas instruments; (D) Jāpāriet uz Baibas Pētersones piedāvāto vaučeru sistēmu - vecāki noteiktu valsts garantētā finansējuma daļu saņem vaučera formā un šī nauda seko bērnam gan uz valsts skolu, gan uz privātskolu. Tādējādi privātskolas saņem tieši tādu pašu valsts atbalstu uz 1 skolēnu kā valsts skolas, un kļūst pieejamas plašākiem sabiedrības slāņiem. Vecāku ziedojumi un piemaksas ir legalizējamas visur, bet valsts skolās tām ir stingri brīvprātīgs raksturs.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 06.03.2004 17:11
Saprotu, ka piekasīties arvien var, ko daži arī ir izdarījuši, bet pēdējais A.Kalmes komentārs man šķiet gana pratīgs.Piemēram, lai latviešu skolās vienu priekšmetu mācītu krievu un vēl kādu -- angļu valodā. Darba tirgus prasībastieši tādas: kas neprot šīs valodas, stipri pazemina savas izredzes atrast darbu. Tas arī noņem starpetnisko spriedziun atņem štābam argumentus par latviešu nacionālismu utt.Arī piedāvājums likt mierā krievu skolas (ar visiem tiem mistiskajiem 60/40 procentiem) ir pareizs, jo A.Kalme pareizi formulē kriteriju: eksameni -- latviski,un tad jau mācāties, ka vien vēlaties, tikai lai sasniegtu šo mērķi. Nesen es apmeklēju parastas krievu skolas mācību stundas,kas skaitās notikdamas latviešu valodā. Jā, Kalmes kriterijs ir pareizs un ārkārtīgi grūti izpildāms. Žēl, ka neko tādu nav spējusiformulēt latviešu politiskā elite 13 gadu laikā. Šim formulējumam būtu jābūt pateiktam jau 1990. vai 1991.gadā. Jo visivienmēr piekrita, ka latviešu valoda jāzina. Bet neviens nav pateicis pareizu un vienkāršu valsts valodas zināšanas kriteriju. (Un cēlonistam, manuprāt, ir vēlēšanās atriebties krieviem tajā vietā, lai piedāvātu normālu, racionālu un darbojošos integrācijas shēmu.)Pie šā kriterija jau var pievilkt un tam pakārtot visas pārējas mazākumtautības skolas aktivitātes, kas palīdzētu sasniegt šo mērķi: eksāmeni -- latviski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 05.03.2004 19:11
Interesanti, ka visa diskusija ir noriteejusi par teematu, ka Latvijas valdiiba neprot valdiit, taadeelj, ka taa vilcinaas ar sevisku privileegiju pieskirsanu vienai iedziivotaaju grupai un liidz ar to ir radusies tiesiiba vienai dazu cilveeku grupinai riikot pretvalstiskus pasaakumus. Veel interesantaaks ir fakts, ka krievu izcelsmes skolnieku intereses nemaz nav aizskaartas.Nupat kaada ES augsti staavosa persona ir teikusi, ka skolu reformai Latvijaa esot jaabuut taadai, kas nodrosina to, ka neviena grupa nesanem vaajaaku izgliitiibu kaa citas. Ir tacu aksiomatisks fakts, ka valsts valodaa izgliitotiem skoleeniem ir dziivee prieksrociiba pret tiem, kas ir izgliitoti kaadaa citaa valodaa. Taas krievu skolas, kas atnem krievu izcelsmes beerniem privileegiju buut tikpat labi sagatavotiem dziivei kaa citiem beerniem valstii, pasniedz zemaakas klases izgliitiibu un neatbilst ES prasiibaam. Veel vairaak ES prasiibaam neatbilst taas krievu skolas, kas turpina nodarbinaat skolotaajus, kas saviem audzeekniem pat nav speejiigi dot valsts valodas terminus eksaktaas ziniibaas. Kameer krievu skolas turpinaas nodarbinaat saadus nekompetentus skolotaajus, taas noteikti neatbilst ES prasiibaam. No sii izriet, ka tie, kas pieprasa lai krievu skolas turpina pasniegt zemaakas klases izgliitiibu, apzinaati parkaapj krievu izcelsmes beernu cilveektiesiibas un buutu nododami attieciigaam starptautiskaam iestaadeem sodiisanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.03.2004 17:30
Par hlora savienojumu nosaukumiem runājot, dažādiem cilvēkiem jau mēdz būt gan laba, gan ne tik laba atmiņa. Un es nebrīnīšos, ja daži skolēni pieprasīs eksāmenos krievu-latviešu vārdnīcas. Un varbūt viņiem atradīsies vēl daudzi citi šķēršļi :) Jo tad, ja nav savstarpējas uzticēšanās un kaut vai nelielas vēlmes piekāpties ne no vienas, ne no otras puses, tad strupceļi rodas ik uz soļa.

Teiksim, nevaru iztēloties kā no Citadeles ielas varētu uzbraukt uz Vanšu tilta sastrēguma laikā, ja neatrastos kāds laipns cilvēks, kurš mani ielaiž rindā, lai gan formāli viņam ir priekšroka. Tāpat arī, tēlaini sakot, latviešu-krievu attiecības krustojas tik daudzās vietās, ka būs visai jocīgi katrā šādā vietā nolikt luksoforu vai milici - un visu līdz riebumam reglamentēt. Kvebeka un Beļģija ir labi piemēri šai ziņā - kā nacionālisti, visur taisīdami savus mazos kašķus, samazina sabiedrības kopīgo efektivitāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 05.03.2004 15:20
Ķīmiju neesmu mācījies kopš vidusskolas laikiem, taču tos sāļus atceros gan - hipohlorīti, hlorīti, hlorāti un perhlorāti :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.03.2004 13:09
A.Kalmem:

1) Atstāt krievu skolas mierā. Lai mācās kādā valodā vai kādās proporcijās vēlas. Taču, valsts atzīta vidējās izglītības dokumenta iegūšanai, eksāmeni būtu kārtojami centralizēti un latviešu valodā. Izņemot attiecīgās tautas literatūru.

Par centralizētajiem eksāmeniem - cik saprotu, tad visu šo reformu pasludinātais mērķis ir veicināt latviešu valodas mācīšanos. Tādēļ faktiski ir nozīme latviešu valodas (iespējams arī latviešu literatūras, vēstures, ģeogrāfijas) zināšanu pārbaudēm - un ne jau tikai valsts eksāmenos, kad jau ir par vēlu kaut ko labot, bet drusku biežāk. Ideja par, teiksim, ķīmijas galaeksāmenu latviski, ja skolēni šo priekšmetu ir visu laiku mācījušies krieviski ir diezgan absurda - liela daļa absolventu taču ķīmiju tālāk augstskolā nemācīsies. Neesmu drošs vai arī visi latviešu humanitāro specialitāšu studenti labi atceras skābekli saturošo hlora savienojumu nomenklatūru (hlorpaskābi, hlorapskābi, hlorskābi un perhlorskābi, kā arī visu to sāļu nosaukumus), nemaz nerunājot par organiskās ķīmijas nosaukumiem. Domāju, ka to pietiek iemācīties vienreiz - un gluži labi to var izdarīt arī dzimtajā valodā.

Par skolu atstāšanu mierā - ir tāds angļu sakāmvārds - "nelabo to, kas nav salūzis" (if it ain't broken, don't mend it). Pilnīgi piekrītu domai, ka, piemēram, Rīgas 40. vidusskolu vajag likt mierā, jo tās pedagogi parasti ir augsti kvalificēti, viņu skolēni regulāri piedalās starptautiskajās matemātikas/informātikas olimpiādēs Latvijas izlases sastāvā un gandrīz visi sekmīgi iekļūst augstskolās. Ir toties dažas skolas (gan krievu, gan latviešu), kur mācību vide un rezultāti ir nožēlojami. Tām droši vien vajag vagaru - arī IZM personā.

2) Latvju jaunatnes konkurētspējas darba tirgu paaugstināšanai ,vismaz vienu disciplīnu mācīties krievu bet kādu citu - angļu valodā.

Bilingvāla izglītība, ja tā nav uzspiesta un tiek prasmīgi piedāvāta tiešām var bagātināt apmācāmo cilvēku pieredzi. Tomēr - vai vajag atkal visiem obligātu kampaņu. Tādas tak ir bijušas jau ļoti daudzas - bezatzīmju sistēma, obligātā ticības mācība utml. Dažas jau ir izgāzušās, jo nav bijis cilvēku, kuri gribētu tās konsekventi realizēt. Varbūt skolām vispār vajadzīga lielāka brīvība visos tajos jautājumos, kas saistīti ar mācību procesa izvēli atbilstoši skolēnu un viņu vecāku interesēm? Lai katrs atbild tikai par rezultātu, nevis par lietoto metodi? T.i. lai iniciatīva rodas "no apakšas", un lai neviens ierēdnis neapdraud talantīgus un radošus pedagogus.

3) Strikti realizēt valsts valodas likuma piemērošanu

Vai A.Kalmem. ir zināmas situācijas, kurās valsts valodas likums tiek pārkāpts (vai vismaz netiek "strikti realizēts")? Un kāds tam īsti ir sakars ar izglītības likumu?

4) Visiem valsts un pašvaldību darbiniekiem obligāti prast vismaz trīs valodas - latviešu , angļu (vai kādu citu rietumnieku tipa) un krievu valodu.

Pāratestēsim visu ierēdņu korpusu? Ko vispār nozīmē "prast valodu"? Varbūt tomēr varam uzskatīt, ka dažādiem darba pienākumiem ir vajadzīgas dažāda veida zināšanas. Šajā ziņā diplomātam vai spiegu dienesta darbiniekam jāzin pavisam kas cits, nekā lauku pašvaldības darbiniekam.

Vai visiem tiešām būtu obligāti jāmāk krieviski? Cilvēki arī valsts dienestos taču ir dažādi, un viņu vajadzības pēc krievu valodas var ļoti atšķirties. Un kas tās tādas "rietumnieku tipa" valodas? Vai mācīties ķīniešu valodu, kura ir pirmajā vietā pēc runātāju skaita un otrajā/trešajā vietā pēc savas ekonomiskās vērtības pasaulē neskaitītos atzīstami? Un kā ir ar japāņu, hindi vai arābu valodām?

5) Privātā sektora darbiniekiem, kas saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu obligāti pārvaldīt vismaz divas valodas - latviešu un krievu.

Varbūt viņiem vajag uzlikt par pienākumu vēl arī uzklausīt klientus šajās viņu pārvaldītajās valodās un sniegt tajās atbildes? Un apmaksāt inspektorus un slepenos aģentus, kuri to visu kontrolēs? Bet varbūt to visu var atrisināt ar tirgus mehānismiem - kur būs daudzi naudīgi un prasīgi latviešu pircēji, tur arī viņus respektēs? Šai ziņā pamācoši lasīt Pētera Krauklīša piedzīvojumus A.Deglava romānā "Rīga".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 05.03.2004 11:59
Konfliktsituācijas risinājumam:

1) Atstāt krievu skolas mierā. Lai mācās kādā valodā vai kādās proporcijās vēlas. Taču, valsts atzīta vidējās izglītības dokumenta iegūšanai, eksāmeni būtu kārtojami centralizēti un latviešu valodā. Izņemot attiecīgās tautas literatūru.

2) Latvju jaunatnes konkurētspējas darba tirgu paaugstināšanai ,vismaz vienu disciplīnu mācīties krievu bet kādu citu - angļu valodā.

3) Strikti realizēt valsts valodas likuma piemērošanu

4) Visiem valsts un pašvaldību darbiniekiem obligāti prast vismaz trīs valodas - latviešu , angļu (vai kādu citu rietumnieku tipa) un krievu valodu.

5) Privātā sektora darbiniekiem, kas saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu obligāti pārvaldīt vismaz divas valodas - latviešu un krievu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 04.03.2004 17:47
Latvim:

Tekstu korpuss latgaliski ir pietiekami liels, lai šajā rakstu valodas tradīcijā varētu izteikties par visdažādākajām lietām - arī, teiksim, mācītu šo valodu Latgales novadu skolās un paredzētu iespēju iedzīvotājiem šajā valodā sazināties ar valsts iestādēm. Tad arī pārnovada latvieši (vismaz valsts iestādēs) varētu ievingrināties lasīt šajā valodā.

Par kodifikāciju runājot - ir vairākas ortogrāfijas, no kurām jaunāko savā ābecē ieviesuši J.Cibulis un L.Leikuma, bet tā tikai dažās niansēs atšķiras no tā, kuru Latvijā lietoja līdz 1934. gadam. Arī mūsdienu prasībām atbilstošu gramatikas un stila rokasgrāmatu varētu sagatavot, ja būtu tāda vēlēšanās. Lejaskurzemes dialektiem, ir daudz grūtāk pretendēt uz literāras valodas statusu, jo tajos ir sarakstīts salīdzinoši mazāk un nav dzirdēts arī par kurzemnieku atbalstu savu dialektu oficiālai lietošanai.

Manuprāt, lielā steiga visu pēc vienas olekts latviskot un ierobežot minoritāšu valodas un kultūras (t.sk. poļu, baltkrievu, u.c., kā arī latgaliešu literārās valodas tradīciju) ir Kārļa Ulmaņa idejiskais mantojums. Tas ir izdevīgi krievu šovinistiem, jo tad tie var uzdoties par "demokrātijas aizstāvjiem" un vienlaikus šos Latvijā ignorētos cilvēkus tālāk pārkrievot. Turklāt daudziem latviešiem (gan Latgales novadā, gan citur) ulmaniskā autoritārisma idejas nav pieņemamas - tās šķeļ pašu latviešu sabiedrību. Ir taču citi tālaika valstsvīri - J.Čakste, Meierovics (vai Rainis, teiksim) - kuru skatījums uz lietām šķiet mūsdienām interesantāks.

Vai tad mēs nevaram mēģināt šeit veidot daudzveidīgu un daudzbalsīgu sabiedrību? Tādu, kur tauta ar tautu un valoda ar valodu nekaro? Kur latvieši nebaidās no krieviem, bet dara to, kas viņiem jādara - stiprina latviskumu savos darbos. Krievu valodas pozīcijas tik tiešām ir stipras daudzās Latvijas lielākajās pilsētās; un, izņemot varbūt Rēzekni, tas lielā mērā ir okupācijas rezultāts. Bet varbūt tomēr mums ir iespēja necīnīties visu laiku PRET kaut ko (lai mūsu politiskā dienaskārtība nekļūtu atkarīga no dažādiem ZaPčeliem un Štābiem), bet gan PAR kaut ko (lai mēs paši visu laiku domātu, ko vēlamies darīt). Un lai mēs varētu iestāties arī PAR savām iespējām normāli dzīvot Latvijā un tikt galā ar saviem darbiem tajā vidē, kādu mums te vēsturiskais liktenis ir izveidojis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 04.03.2004 16:42
Aleksim: pirmkārt, cik man zināms, latgaliešu valoda vēl nav kodificēta. Otrkārt - vai tas tiešām būtu jādara? Tad jau arī Kurzemes dialekts būtu jākodificē par vien pilnīg atsevišķ ventiņ valod. Manuprāt, latvieši nav tik liela nācija, lai pieļautu šādu skaldīšanos. Turklāt latviešu valodas kā nāciju cementējošā faktora nostiprināšana nav iedomājama bez tās pretmeta - krievu valodas padzīšanas no tās nelikumīgi, varmācīgi sagrābtajām pozīcijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 04.03.2004 14:10
Latvim: Par to, kas īsti ir nācija, nestrīdēšos. Ir cilvēki, kuri ļoti aizstāv vārda "nācija" lietošanu "politiskās nācijas" nozīmē (visi, kuri ir Latvijas pavalstnieki tad būtu uzskatāmi par latviešiem; ir pat izdomāts neveikli skanošais termins "latvijieši"="latvijci"); šāda, manuprāt, ir jurkāniešu partijas frazeoloģija. Citi dod priekšroku "etniskajai nācijai", t.i. nācija apvieno cilvēkus ar to pašu etnisko piederību (Latvijas kontekstā - faktiski katru etnisko grupu raksturo konkrēta dzimtā valoda). Tāpat ir tie, kuriem labāk patīk runāt par vienkopienas valsti, citiem - par divkopienu valsti. Man nav iebildumu, ja vienkopienas valsti citi uzskata par ideālu jeb sava veida "zilo sapni", bet man tas nešķiet īpaši būtiski.

Izglītības reforma jau nav šāda veida akadēmisks strīds, bet gan konkrēts politisks lēmums, par kuru varam mēģināt noskaidrot - vai tas atbilst mūsu interesēm vai nē. Manām interesēm tas gluži neatbilst, jo domāju, ka varēja līdzīgas lietas risināt daudz lietišķāk, labāk un bez tāda skandāla. Un vēl nav par vēlu koriģēt šo politiku, ja ne pārskatot izglītības likumu Saeimā, tad kaut vai valdības lēmumu un IZM norādījumu līmenī.

Lai visiem jau tagad būtu pieejama kvalitatīva izglītība, droša un prognozējama mācīšanās vide, nevis tikai tiktu solīts "pīrāgs debesīs" - integrēta vienkopienas Latvijas valsts - nacionāla, daiļa un spēcīga, ar vienu valodu un ticību, kur visi cienīs prezidenti, kur nebūs interfrontiešu un saulespuķu sēkliņu spļaušanas, kur lauvas un jēri kopā rotaļāsies, utml.

Viena valsts - viena nācija - viena valoda

Kas vainas būtu Norvēģijas modelim - viena nācija - divas literārās valodas (Bokmal un Nunorsk dialekti?) Teiksim arī latviešu vidusdialekta valoda un latgaliešu literārā valoda?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 04.03.2004 13:45
Aleksim: kategoriski noraidu tēzi par latviešu valodu kā starpnāciju saziņas valodu. Latvijā ir viena latviešu nācija, un nevajag te runāt par 'titulnācijām' un 'netitulnācijām', it kā Latvija būtu kaut kāda Austroungārijas Impērija, kurā šāds iedalījums tiešām pastāvēja! Viena valsts - viena nācija - viena valoda, vai kādam ir iebildumi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 04.03.2004 11:23
Latvim:
Par latviešu valodu kā "starpnāciju saziņas valodu" nevar būt iebildumu, tomēr - cik daudz tas var būt atkarīgs no reformām un līdzīgiem politizētiem jociņiem, un cik daudz - no demogrāfijas izmaiņām (t.sk. imigrācijas un emigrācijas) un arī latviešu valodas un kultūras nostiprināšanas "pelēkajā ikdienas darbā"? Latviskošanu taču var veikt vismaz divējādi -
Pozitīvais ceļš: dot kaut kādu valsts atbalstu tiem latviešiem, kuri grib šo valodu kopt un attīstīt, un cittautiešiem, kuri to grib mācīties. Arī, teiksim, veicināt bērnudārzus un interešu izglītību latviski.
Negatīvais ceļš: dezorganizēt nelatviešu skolas līdz tādai pakāpei, ka viņi paši aizbēgs uz latviešu skolām, vienalga, vai tās būs labas, vai draņķīgas.

Ir aizdomas, ka tagad valdošie politiķi izvēlējušies galvenokārt "negatīvo ceļu", jo tā sanāk lētāk - ārdīt ir vieglāk nekā celt no jauna. Un arī panākumi viņiem ir - 75% no visiem pirmklasniekiem jau tagad mācās latviešu skolās, t.i. vismaz piektā daļa no visiem krievu vecākiem sūta bērnus latviešu skolās (jo krievu Latvijā ir ap 30%). Bet drīz sanāks tā, ka latviešiem pašiem nepietiks labu izglītības resursu, jo tie netiek attīstīti. Katrs, kurš mēģinājis iekārtot bērnus Rīgas bērnudārzā, vai, teiksim, "prestižas" pamatskolas 1.klasē zinās, cik tas ir grūti. Un tas - par spīti tam, ka bērnu Latvijā taču ir ļoti maz (mazāka dzimstība par mums ir tikai Bulgārijā - sk. http://www.cia.gov/cia/publications/factbook/rankorder/2054r... )

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 04.03.2004 09:46
Aleksim: bet man šķiet, ka visu reformu galarezultātam jābūt latviešu valodai kā vienīgajai lingua franca Latvijā. Punkts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rinķī apkār 04.03.2004 00:11
Nu pat par šim lietām noskatījos Domburu un kļuva pavisam skaidrs, ka šiem "skolnieku dumpjiem" nav nekāds sakars ar izglītības likumu. Katram stulbenim ir redzams, ka tas ir tikai iemesls un liekulība. Novāks šo atradīs citu. Petropaulovsku - plīneriem mērķis ir skaidrs - "bezdarožije", kas kriminālā žargonā nozīmē - ar jeb kuriem līdzekļiem sasniegt savu mērķi. Un mērķi viņi šovakar uzstādīja - nulles variants pilsonības jautājumā, tātad visiem vēlēšanu tiesības un tātad arī vīzija ir skaidra - Latvijas pārdalīšana pēc nacionālā principa un arī pasūtītājs skaidrs, ja atceramies, kurš Krievijā Latvijas situāciju pielīdzina Maķedonijai.

Pavisam nesen skatījos Krievijas TV, kur 1. kanālā Pozners vadīja diskusiju par tēmu - kā vis labāk un efektīgāk asimilēt Krievijā dzīvojošās tautas vienā lielā krievu tautā. Kā pozitīvs piemērs tika minēta situācija Somijas pierobežā, kur šis proces jau ir noslēdzies. Tā kā bāleliņi :) būs vien jāturas, jo nav citas izejas un vienreiz valstī jāsāk ieviest kārtība, noliekot petropaulvskus tur, kur viņiem sen jau bija jāatrodas, taču vai Emsis to spēs - neticu .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 03.03.2004 21:34
Latvim:

[V.Majakovska dzejoļa tulkojuma parindenis: "Mūsu dzīslās rit asinis, ne ūdentiņš// mēs ejam caur revolveru zalvēm,// lai nomirdami iemiesotos// tvaikoņos, rakstu rindiņās un citās iegarenās lietās"] Dzejolis, šķiet, ir veltīts Teodoram Netem - padomju diplomātu, spiegu un čekistu svētajam aizgādnim, kuru nošāva 1926. gadā vilcienā Maskava-Rīga.

Pilnīgi ticu, ka visiem nevajag mācīt krievu skolās un arī es to nedaru. Tomēr tas, iespējams, nozīmē, ka mums - tiem, kuri ar krievu skolām nav saistīti un arī to pakalpojumus neizmanto savu bērnu skološanā, ir ļoti mazas iespējas iespaidot to, kur, kā un vai vispār tiks ievērots šis jaunais izglītības likums. Mani, piemēram, varbūt drusku interesē galarezultāts (lai Latvijas skolās visumā nodrošinātu iespēju labi iemācīties valsts valodu), bet konkrēto procesu - vai to konkrētajā vietā māca fizikas vai darbmācības vai latviešu valodas, vai ārpusklases nodarbībās, vai skolotāji tur runā krieviski vai latviski, vai vispār klusē - par to lai domā visi tie, kuri tur rosās.

Un praksē droši vien sanāks tā - skolās, kur prot mācīt un grib iemācīties latviešu valodu, tur to gluži labi un mierīgi izdarīja bez jebkādas reformas. Un tur, kur negrib - tur arī reforma nepalīdzēs. Nezinu vai mums te vajadzētu tik dikti satraukties par to, ka kārtējie sliņķi atkal kaut ko nav iemācījušies - viņi tak paši pirmkārt izjutīs savas (ne)mācīšanās rezultātus un sekas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 03.03.2004 19:54
Ko nozīmē - neviens īstenais latvietis? Es runāju par sevi, un tikai par sevi. Vai tad es esmu tāds vienīgais palicis, un visi pārējie ir neīstenie???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzidra 03.03.2004 19:42
To Latvis:

kā tad mēs tiksim pie vienkopienu sabiedrības, ja krievu bērnus neviens īstenais latvietis latviski netaisās mācīt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 03.03.2004 18:46
To RPP: tīri teorētiski ir iespējams viss, pat tas, ka Lielbritānijas parlaments vienbalsīgi ievēlēs Ždanokas kundzi par Apvienotās Karalistes karalieni. Bet tīri praktiski es neesmu gatavs krievu skolās kāju iekšā spert, kur nu vēl strādāt tajā par skolotāju. Protams, manai nervu sistēmai ir aizsargmehānismi, tomēr to kapacitāte nav bezgalīga.

Runājot par Petropavlovska kungu jāatzīst, ka viņš acīmredzot pielīdzina sevi Krievijas imperatoriem, ja jau runā par sevi pirmās personas daudzskaitlī. Kā sacīt jāsaka, Mēs, Nikolajs Otrais, Krievijas Cars un Patvaldnieks utētē utējēpēer...Nu. nu... :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rinķī apkār 03.03.2004 18:16
"J. Petropavlovskis: Mēs neko neiesaistām, bet bērniem ir cilvēktiesības. Viņi ir cilvēki, ne vien tāpēc, ka tas ir rakstīts kaut kādos nožēlojamos Eiropas papīrīšos. Man vienalga, kas tur ir rakstīts. Jūs domājat, ka mums bija grūti Ekeusa kungu sagaidīt ar kolosālām manifestācijām? Mums vienalga, ko Ekeusa kungs rakstīs savā atskaitē, viņš mums nav interesants. Šī ir mūsu zeme, te ir mūsu dzimtene un mēs paši tiksim galā ar mūsu problēmām."

Vai te kādam ir ko piebilst? Kādas sarunas:), reglaments, likuma pants un rūtotas petropaulovska debesis

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

RPP 03.03.2004 17:53
Tomēr, Latvja k-gs, vai esat (tīri teorētiski) gatavs piedalīties reformas iedzīvināšanā krievu skolās?

BTW Interesanti, cik latviešu strādā par skolotājiem krievu skolās?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 03.03.2004 17:43
Aleksim: augstākā izglītība man ir, taču ne jau pedagoģiskā. Ja gribat sagaidīt atsauksmes par Majakovska citātu, tad vispirms pagodinieties sagādāt tulkojumu (nu kauču vai parindeni). I'm not going to speak Russian here! :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 03.03.2004 16:40
Latvim:

Tev ir visas iespējas piedalīties šī likuma pildīšanā - vien jādabū vajadzīgās ieskaites pedagoģijā un tātad skolotāja sertifikāts (LU, piemēram, to var izdarīt Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātē Imantā vai arī Pedagoģijas institūtā Kronvalda bulv. 4) un aidā - uz krievu skolu mācīt to, kas Tavai sirdij tuvs, ievērojot visus IZM priekšrakstus un valodu proporcijas. Ceru, ka augstākā izglītība Tev jau ir. Vēlu veiksmi!

Un drošības orgānus vajag uzmundrināt. Kā rakstīja V.Majakovskis:

В наших жилах - кровь, а не водица
Мы идем, сквозь револьверный лай,
Чтобы умирая воплотиться
В пароходы, в строчки и в другие долгие дела.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 03.03.2004 14:28
Petropavlovska kungs visai nepārprotami paudis apņemšanos pārkāpt Latvijas likumus. Ko nu teiksit, Latvijas tiesībsargājošās iestādes? Ir mūsu valstī brīv spļaut virsū likumiem vai tomēr nav?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rems 03.03.2004 14:22
Mjā, laba diskusija... :))

Varētu vēl cietumniekus uzaicināt un diskutēt par krimināllikuma grozījumiem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 03.03.2004 10:20
Crosstalk - tas ir kā var raksturot šo interviju un situāciju kopumā. Visiem, kam interese pētniecība un tas, kas ir bijis darīts līdzīgā kontekstā, iesaku apmeklet šo linku un noskatīties mazu fragmentu ar Berklijas veterānprof. Gumperzu, kurš ilgus gadus specializējies starpkulturalajā komunikacijā:
http://sunsite.berkeley.edu/Anthro/gumperz/gumptalk.html

Tieši komunikācija ir atslēga tam, lai būtu iespejams panākt kopēju sapratni par kādu jautājumu. Ja šādas kopējas sapratnes nav, tad nevar apgalvot, ka notikusi jebkāda vienošanās jebkurā formā. Tātad - novēlu spēt vienoties, pūloties panākt kopējo un palīdzēt to var kaut vai šis - kritisks skatiens uz sevi pašu, atzīstot savas kļūdas. Pietiek spēlet dievu (t.i. atzīt, ka neviens nemaz nespēj pieņemt perfektus lēmumus; valdības it īpaši, lai gan tās ir jārespektē) - tas ir garlaicīgi, ekstrēmi un strupceļnieciski.

Gatis Dilans, EKA lektors starpkulturālajā komunikacijā

Saistītie raksti

Izglītības likums politika.lv