Referendums Maltā: saukļi izrādās vājāki par sarunu rezultātiem

ES atbalstītāji Maltā uzvarēja, jo piedāvāja reālu iespēju kopumu – iestāšanās sarunu rezultātus, kamēr opozīcija tikai izmantoja saukļus bez satura un dezinformēja vēlētājus. Tiesa, aprīlī gaidāmās parlamenta vēlēšanas faktiski būs otrs referendums.

Iesaki citiem:

Malta - pirmā kandidātvalsts, kurā šogad notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), kļuvusi par pozitīvo piemēru citām valstīm, jo 53,6% balsotāju atbalstījuši dalību ES.

Elektorāta aktivitāte referendumā bija ļoti augsta (piedalījās 91% vēlētāju), tomēr šis rādītājs ir nedaudz zemāks par parlamenta vēlēšanās ierasto, kad balsot dodas aptuveni 95% vēlētāju. Lielā aktivitāte skaidrojama ar to, ka politika un vēlēšanas Maltā tiek uztvertas ļoti nopietni. Tāpēc spriedze nepameta arī zāli, kurā tika skaitīti referenduma rezultāti, uzmanot katru vēlētāja balsi procesā piedalījās arī abu galveno parlamentā pārstāvēto partiju novērotāji. Šāda rīcība ir saprotama, jo Maltā, kas no savas britu kolonijas pagātnes mantojusi divpartiju sistēmu, ir ap 290 tūkstoši vēlētāju, tāpēc vēlēšanu iznākums bieži vien atkarīgs no dažu tūkstošu balsīm.

Šī Vidusjūras salu valsts tika uzskatīta par vienu no visskeptiskākajām ES kandidātvalstīm, jo opozīcijā esošā Leiboristu partija, kuru atbalsta aptuveni puse elektorāta, ir pret Maltas pievienošanos ES. Tāpēc abu pušu – gan proeiropeiskās valdošās Nacionālistu partijas, gan Leiboristu – pirmsreferenduma kampaņas bija ļoti skaļas, iekļaujot neskaitāmus masu mītiņus un plašu kampaņu medijos.

Vērtējot referenduma iznākumu, šķiet, ka Nacionālistu partijas argumentācija ir uzvarējusi tāpēc, ka tā piedāvāja reālu iespēju kopumu – iestāšanās sarunu rezultātus, kamēr opozīcija tikai izmantoja saukļus bez satura. Leiboristu partija arī dezinformēja vēlētājus, piemēram, apgalvojot, ka gadījumā, ja Malta iestātos ES, tiktu legalizēti aborti. Patiesībā aborti, kas ir nozīmīgs jautājums strikti katoliskajā valstī, ir pakļauti nacionālajai likumdošanai un tādējādi joprojām būs Maltā aizliegti. Opozīcija arī biedēja maltiešus, ka ārzemnieki atņemšot tiem darba vietas, lai gan Maltas valdība panākusi vismaz septiņu gadu pārejas periodu, kura laikā Malta drīkstēs ierobežot ES darbaspēka plūsmu. Rezultātā Leiboristu partija aicināja savus atbalstītājus nepiedalīties referendumā, sabojāt vēlēšanu biļetenu vai arī balsot pret. Opozīcija arī uzsvēra, ka katram vēlētājam vajadzētu domāt tikai par saviem ieguvumiem, aizmirstot par valsts un sabiedrības ieguvumiem no ES. Gan Nacionālistu partija, gan politiskie analītiķi šo soli nosaukuši par tuvredzīgu.

Tikmēr ES atbalsta kampaņas organizētāji galvenokārt koncentrējās uz ekonomiskajiem ieguvumiem, jo pēc pievienošanās Malta varētu iegūt aptuveni 160 miljonus eiro. Maltieši arī cer, ka ES veicinās lielāku ārvalstu investīciju ieplūšanu, kā arī augstāku ekoloģisko standartu ieviešanu, jo Maltā daudzus gadus vides aizsardzība bijusi izslēgta no valsts dienaskārtības. Tomēr daudziem galvenais arguments, kāpēc atbalstīt pievienošanos ES, bija pārliecība, ka dalība ES dos ne tikai finansiālus labumus (ES ir lielākais Maltas tirdzniecības partneris), bet arī sniegs Maltai ietekmi starptautiskajā arēnā. Pēc daudzu domām, nav jēgas palikt ārpus ES, kas attīstīsies ar vai bez Maltas pievienošanos.

Tomēr politisko kaislību sezona Maltā vēl nav beigusies, jo šim referendumam ir tikai konsultatīva daba, un premjerministrs Edijs Fenečs Adami (Eddie Fenech Adami) jau izsludinājis parlamenta vēlēšanas 12.aprīlī. Valdošā Nacionālistiskā partija cer, ka tā varēs nostiprināt referendumā iegūto pozitīvo rezultātu. Tomēr, tā kā Nacionālistiskās partijas un Leiboristu atbalstītāju skaits ir līdzīgs, analītiķi baidās, ka trešā politiskā partija – Zaļā partija “Alternattiva Demokratika”, kas arī atbalsta Maltas dalību ES, bet ar 2% atbalstītāju nav pārstāvēta parlamentā, varētu piesaistīt daļu Nacionālistu partijas balsu, un tādējādi vēlēšanās uzvarētu Leiboristi. Šāds scenārijs varētu apdraudēt Maltas integrāciju ES, jo Leiboristu partija pēc uzvaras 1996.gada parlamenta vēlēšanās reiz jau atsauca Maltas pieteikumu dalībai ES. Tāpēc nākamā mēneša vēlēšanas būs izšķirošais Maltas balsojums par pievienošanos ES.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!