Atslēgvārdi:

Referendums: informēts lēmums vai izskalotas smadzenes? 16

Pirms referenduma izvēloties sabiedrības informēšanas pieeju, nevis aģitēšanas kampaņu, valdība apliecinātu ticību demokrātiskajiem ideāliem, kur tautas līdzdalība neaprobežojas tikai ar pārstāvju ievēlēšanu reizi četros gados.

Iesaki citiem:
Baro 255x203
Foto:Romāns

Oktobra beigās LTV raidījumā “Mūsu cilvēks” toreizējais ārlietu ministrs Indulis Bērziņš izteicās, ka ļoti svarīgi ir, lai otrajā dienā pēc referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) balsotājs nenožēlotu savu izvēli. Vienlaikus viņš norādīja, ka valdības pozīcija ir iestāšanās ES. Šī prioritāte izriet arī no to partiju programmām, kuras ir izveidojušas jauno valdību.

Sabiedriskās domas aptauju dati liecina, ka oktobrī“par” iestāšanos ES balsotu - 49,1%, "pret" - 35,4%. Tātad, ir noteikts skaits balsotāju, kas vēl nav izlēmuši, bet cilvēku skaits, kas balsotu “par”, pagaidām ir nepietiekams, lai Latvija iestātos ES. Līdz ar to rodas jautājums, kāda būs valdības izvēlētā komunikācijas politika laikā pirms referenduma. Pastāv vismaz divi varianti:

Kampaņa ar mērķi nodrošināt pozitīvu balsojumu referendumā;
Informēšana ar mērķi dot katram indivīdam iespēju pieņemt “informētu” un racionālu lēmumu.

Teorētiski atbildi uz jautājumu, kuru no pieejām izvēlēsies valdība, vajadzētu iegūt no 2002. gada 17. oktobrī Eiropas integrācijas padomē apstiprinātās “Koncepcijas sabiedrības informēšanai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā pirmsiestāšanās posmā”. Bet vai koncepcija sniedz skaidru atbildi?

Dokumenta ievadā teikts, ka “Referenduma mērķis ir dot iespēju Latvijas pilsoņiem izteikt apzinātu attieksmi pret Latvijas valdības sagatavoto iestāšanos Eiropas Savienībā”. No tā var secināt, ka koncepcijas izstrādātāji ir apzinājušies, cik svarīgi būtu, lai katrs balsotājs līdz referendumam būtu pieņēmis “informētu” lēmumu. Taču, lasot tālāk, izrādās, ka koncepcijas mērķis ir “nodrošināt sabiedrības atbalstu valsts virzībai uz Eiropas Savienību”, bet “informācijas kampaņa ir politisks uzdevums, jo tas sabiedrībai argumentēti, ar diskusiju palīdzību parādītu valdības līdzšinējās uz Eiropas Savienību virzītās politikas pamatotību.” Te, savukārt, rodas iespaids, ka stratēģijas izstrādātāji ir domājuši tieši par kampaņu, kas nodrošinātu pozitīvu balsojumu referendumā, tādējādi apstiprinot valdības līdzšinējās politikas pareizību.

Atbilde uz jautājumu, kam tiks tērēti līdzekļi pirms referenduma informēšanas stratēģijas īstenošanas ietvaros, saturēs vienu būtisku vēstījumu balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Izvēloties starp “kampaņu” un “informēšanu” valdība atbildēs arī uz jautājumu, vai tā ir gatava paļauties uz tautas spēju izdarīt racionālu uzvēli. Jau Sokrats, kritizējot demokrātiju, ir teicis: “Vairākums bieži mēdz kļūdīties savas nezināšanas un neizglītotības dēļ. (...) Masas ir tuvredzīgas, egoistiskas un nepastāvīgas, kā arī viegli ietekmējamas no oratoriem, kuri ir labi demagogi”[1]. Daudzi noteikti piekristu šādam apgalvojumam, līdzīgi Robertam Ķīlim, uzskatot, ka ir “naivi domāt, ka Latvijas balsstiesīgie iedzīvotāji īstenībā ir racionālas būtnes, kas pieņem skaidri izsvērtas izvēles, balstoties uz pietiekama informācijas daudzuma procesēšanas rezultātiem.[2]”

Iespējams, ka vīzija par kampaņas atšķirību no informēšanas ir tikai iedomu auglis. Varbūt, ka šajā gadījumā kampaņa nozīmēs daudz godīgas un sabalansētas informācijas, kas nonāks līdz katram, kas vēlēsies to saņemt, taču priekšvēlēšanu laiks pierādīja, ka kampaņas mēdz būt dažādas.

Tas, kuru pieeju izvēlēties, protams, ir un paliek valdības ziņā. Es kā balsstiesīgais Latvijas iedzīvotājs ceru, ka valdība noticēs manai un citu vēlētāju spējai pieņemt racionālu, uz objektīvu un daudzpusīgu informāciju balstītu lēmumu un neiztērēs miljonu latu profesionāli organizētai “smadzeņu skalošanas” kampaņai[3]. Izvēloties informēšanas pieeju, valdība apliecinātu savu ticību demokrātiskajiem ideāliem, kur tautas līdzdalība neaprobežojas tikai ar pārstāvju ievēlēšanu reizi četros gados, bet nozīmē daudz plašāku iesaistīšanos politikas izstrādē un lēmumu pieņemšanā. Atbalstu šim vēlētāju informēšanas ceļam nesen paudis arī premjers Einars Repše, kurš nevēlētos, lai lēmums tiktu pieņemts, balstoties uz uzticību kādiem atsevišķiem politiķiem vai lozungiem, tāpēc valdības uzdevums būšot, lai atbildīga un patiesa informācija “nonāktu līdz katra cilvēka acīm un ausīm.”

Ja arguments par demokrātijas ideāliem nešķiet pietiekami pārliecinošs, tad pastāv empīriski pierādāma atšķirība starp informētu un neinformētu viedokli. Var modelēt, kāds būtu sabiedrības viedoklis, ja tai būtu pieejama pilnīgāka un sabalansētāka informācija, kā arī iespējas pārdomāt jautājumu un pārrunāt to ar citiem indivīdiem. Viena no metodēm, kas piedāvā šādu modelēšanas iespēju, ir Deliberative Polling, kuras autors ir politikas zinātnes un filozofijas doktors profesors James Fishkin.

Metodes būtība īsumā ir sekojoša - balstoties uz nejaušo atlasi, tiek izveidots reprezentatīvs indivīdu kopums un aptaujāts par kādu svarīgu jautājumu. Tad atlasītajai kopai tiek piegādāts sabalansēts materiāls par minēto tēmu, un tiek piedāvāta iespēja apspriest izvirzīto jautājumu nelielu grupu ietvaros. Noslēgumā dalībnieki tiek aptaujāti vēlreiz, uzdodot viņiem tos pašus jautājumus, ko pirmajā reizē. Atkārtotās aptaujas rezultātā tiek iegūts “informētais viedoklis vai lēmums”, respektīvi, viedoklis, kas ir balstīts uz sabalansētu informāciju un jautājuma pārspriešanu ar citiem indivīdiem.

Kā interesants piemērs metodes pielietojumam ir Deliberative Polling, kas notika Dānijā 2000. gada 25. – 27. augustā par Dānijas pievienošanos eiro.

Apskatot izmaiņas reprezentatīvās kopas viedoklī, redzams, ka sabalansētas informācijas un grupu diskusiju, kā arī paneļdiskusiju (ekspertu un politiķu atbilžu) ietekmē 6% balsstiesīgo mainīja savu viedokli un balsoja “par” eiro ieviešanu. Atcerēsimies, ka referendumā par Dānijas līdzdalību ES Ekonomiskās un Monetārās savienības trešajā līmenī un par vienotās valūtas eiro ieviešanu “nē” pateica 53.2% balsotāju. Šajā kontekstā interesants ir jautājums, kāds būtu referenduma iznākums, ja visiem balsstiesīgajiem būtu bijusi iespēja pieņemt “informētu lēmumu”? Deliberative Polling rezultātā savu viedokli pat labu pievienošanās eiro mainīja 6%, bet referendumā līdz pozitīvam balsojumam pietrūka tikai aptuveni 3%.
___________________________________

[1] http://www.bbc.co.uk/history/ancient/greeks/greekcritics_02.shtml

[2] Roberts Ķīlis "Nav bišķi par vēlu?"

[3] Lai gan, izvēloties par labu informēšanai, jāpatur prātā, ka informēts lēmums bieži mēdz atšķirties no neinformēta lēmuma un ne vienmēr “vajadzīgajā” virzienā. Turpretim kampaņa, īpaši labi apmaksāta, praktiski vienmēr garantē vēlamos rezultātus!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

okron 01.01.2003 15:16
Vēlreiz paskaidro, kāda ir atšķirība starp ļeņinisko "masu izglītošanu" un tagadējo "smadzeņu skalošanu"!

Manuprāt patreiz sanāk, ja runā "man" vēlamā virzienā, tad tā ir "izglītošana", bet, ja nē, tad "skalošana"!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 20.12.2002 11:55
Ak tu re ko viens cilveks! Ka manus vardus var sagrozit - ja es runaju par masu izglitoshanu, tad es nedomaju, ka visiem ir jasaka - balsojiet par ES! Es domaju, ka ir nepieciešams darīt ko vairāk iedzīvotājus mēģinot ieinteresēt par politiku vispar, diskutēt un skaidrot vispārīgi, kas ir referendums, stastit par ekonomiskas izaugsmes priekšnoteikumiem globalizeta pasaulee. Bet nu ja cilveks tikai doma par smadzenem un skaloshanu, tad es neko darit nevaru.... Es visas iepriekshejas nosauktas lietas vis ta nesauktu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zan_zane 20.12.2002 10:45
Neviens jau atklaati valsts iestaadees neteiks - 'mees jums pateiksim kaa ir un kaa jaabalso', bet driizaak runaa par to pashu informeeshanu....savukaar ESIB direkotrs atklaati pateica, ka vinji veelas lai nobalso pret un ar taadu meerkji arii 'informees'.....agitaacija vai nee, leemums ir jaapienjem visiem, un vai tie, kas te aktiivi spriez un diskutee, pashi zin kaapeec un ko teiks referendumaa????

ar cienju

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

okron 14.12.2002 14:51
Cienījamais politolgs pats nonāca pie atziņas, ka masas "vajag izglītot".

Jautājums:"Kas to darīs un cik objektīva būs tāda izglītošana?" Manuprāt tā būs tā pati "smadzeņu skalošana"!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

politologs 13.12.2002 16:35
Taadaa gadiijumaa mums patiesi ir iistaa vieta demokraatisko valstu savieniibaa ES. Tur jau ar' taa metode tuva, atcereesimies kaut vai Iirijas balsojumu. Iiri nobalsoja pret ES paplashinaashanos, bet politikji vinjiem izskaidroja, kaa tad tur iisti bija pareizaak balsot, jo nabaga iiri tachu bija nepareizi jautaajumu sapratushi. Droshi vien jau no mehanizatoriem un citaadaam padibeneem neko vairaak prasiit nevareeja. Labi, ka viedie politkji celju paraadiija.

Tikai rodas man jautaajums -- a' kur ta tie demokraatijas ideaali palika? Varbuut tad buusim godiigi pret sevu un teiksim: "Neticam mees demokraatijai! Lai dziivo aristokraatija!" Izveidosim to muusdieniigaakaa formaa, pamatosim ar demokraatiskaa elitisma teoriju un dziivosim laimiigi. Tikai, kas notiks, kad valsts saskarsies ar kriizi? Kad politskajaa apaatijaa dziivojushaas masas peekshnji buus spiestas intereseeties par politiku? Un vinji patiesi neko no taas nejeegs, jo nekad neviens nebuus centies vinjus izgliitot par politiku, sakot: "Tie taksh alkoholikji, vinjiem nekas neruup, ko ta shie par politku intereseesies, labaak lai savaa sulaa vaaraas." Bet pienaaks briidis, kad vinji ies pie urnaam (ja nelaidiis, tad ar speeku nogaaziis nelaideejus) un balsos. Miniet par ko? Vinji tachu politikaa nje bum bum. Precedenti Pasaules veesturee jau ir. Taa pie varas naaca Hitler un Musoliini. Elite par veelu attapa, ka var rasties situaacija, kuraa politiski neieintereseetaas masas dosies veeleet, jo pat to shauraas interesiites taps aizskartas. Un ko tad?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

politologs 13.12.2002 16:35
Taadaa gadiijumaa mums patiesi ir iistaa vieta demokraatisko valstu savieniibaa ES. Tur jau ar' taa metode tuva, atcereesimies kaut vai Iirijas balsojumu. Iiri nobalsoja pret ES paplashinaashanos, bet politikji vinjiem izskaidroja, kaa tad tur iisti bija pareizaak balsot, jo nabaga iiri tachu bija nepareizi jautaajumu sapratushi. Droshi vien jau no mehanizatoriem un citaadaam padibeneem neko vairaak prasiit nevareeja. Labi, ka viedie politkji celju paraadiija.

Tikai rodas man jautaajums -- a' kur ta tie demokraatijas ideaali palika? Varbuut tad buusim godiigi pret sevu un teiksim: "Neticam mees demokraatijai! Lai dziivo aristokraatija!" Izveidosim to muusdieniigaakaa formaa, pamatosim ar demokraatiskaa elitisma teoriju un dziivosim laimiigi. Tikai, kas notiks, kad valsts saskarsies ar kriizi? Kad politskajaa apaatijaa dziivojushaas masas peekshnji buus spiestas intereseeties par politiku? Un vinji patiesi neko no taas nejeegs, jo nekad neviens nebuus centies vinjus izgliitot par politiku, sakot: "Tie taksh alkoholikji, vinjiem nekas neruup, ko ta shie par politku intereseesies, labaak lai savaa sulaa vaaraas." Bet pienaaks briidis, kad vinji ies pie urnaam (ja nelaidiis, tad ar speeku nogaaziis nelaideejus) un balsos. Miniet par ko? Vinji tachu politikaa nje bum bum. Precedenti Pasaules veesturee jau ir. Taa pie varas naaca Hitler un Musoliini. Elite par veelu attapa, ka var rasties situaacija, kuraa politiski neieintereseetaas masas dosies veeleet, jo pat to shauraas interesiites taps aizskartas. Un ko tad?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

okron 12.12.2002 21:24
Es tomēr pieļauju,ka esmu labāks gan par mazizglītoto bezdarbnieku,gan par nodzērušos indivīdu,vismaz attiecībā par balsošanu referendumā,bet man,diemžēl,ir tikai viena balss, tāpat kā viņiem.Es tāpat pieņemu,ka man rūp vairāk manu bērnu nākotne nekā dažam labam izbijušam kolhoza mehanizātoram- alkoholiķim,tagad zemniekam,kurš no lauksaimnieciskās ražošanas pārsvarā pārzin kandžas tecināšanas tehnoloģiju un vai nu nerūpējās par savu bērnu audzināšanu un izglītošanu,vai nemaksā alimentus un neliekas par viņiem ne zinis vispār.Atļaušos apgalvot,ka Latvijā tādu ir daudz, man ir bailes,ka manipulējot priekš manis nevēlamā virzienā,tiks iegūts man nevēlams rezultāts,kas vienalga nebūs katra indivīda izsmadzeņots.Tad labāk lai ir "kampaņa"man vēlamā virzienā,es vismaz varu cerēt, ka man līdzīgiem{priekš manis saprātīgiem} cilvēkiem valdībā pietiks prāta un naudas, lai to īstenotu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

politologs 12.12.2002 19:43
Shkjiet, ka shii diskusija paraada zinaamas pluralitaates respekteeshanas muusu sabiedriibaa. Vispaareejaa tendence ir aciimredzama -- es uzskatu, ka vajag iestaaties ES, es esmu gudrs un izanalizeejot visus "par" un "pret" nonaacu pie shii sleedziena. Paareejaa sabiedriiba nau tik gudra kaa es un nespees izanalizeet visus "par" un "pret", taatad, es (viedais), driikstu veidot kampanju, lai paareejos (dumjos) paarleicinaatu par savu taisniibu, jo ja jau es to zinu, tad taa buutu jaadod arii citiem!

Lielaakaa dalja diskuteetaaju netic publikas (masas) racionalitaatei, bet kad gan vinjiem ljauj ticeet indiviida (kautvai sevis pasha) racionalitaatei?

Pilniibaa piekriitu, ka nav iespeejama "vieniigaa pareizaa" atbilde jautaajumaa par ES, tas tachu nav nekaads matemaatikas uzdevums ar vienu atbildes variantu. Un respekteejot pats savu atzinju, es izdaru naakosho secinaajumu -- ja nav iespeejama "vieniigaa pareizaa", tad arii mans piedaavaatais atbildes variants ir tikai "viens no", taadeejaadi es nevaru to uzspiest citam ar "smadzenju skaloshnas", kas nav nekas cits, kaa veklaaks manipulaacijas panjeemiens par vienkaarshu iebiedeehanu ar beisbola nuuju, paliidziibu. Taapeec pareizaak buutu veicinaat jautajauma plashu apsprieshanu, taadeejaadi samaziont kljuudas iespeeju un ljaut informeetam indiviidam pienjmet leemumu, kas, iespeejams, nav pareizs, bet kas ir vinja, nevis mans leemums, kuru vinjam esmu uzspiedis. Es tachu ne ar ko neesmu par vinju labaaks, taadeelj nevaru vinjam kautko uzspiest, lai pats izlemj.

Ja es ticu, ka man ir taisniiba, tad ir tikai izdeviigi citiem sniegt plashu informaaciju, jo uz taas pamata citiem ir lielaakas iespeejas pienjem "pareizu" leemumu. Ja es sho informaaciju liedzu, taad es tikai paraadu, ka neesmu paarliecinaats par savu taisniibu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

okron 12.12.2002 18:33
Atbalstot iestāšanos ES, esmu tikai par to,lai valdība organizē "kampaņu"!Neticu nekādiem "objektīviem" datiem,pēc kuru izvērtēšanas visi pieņems "pareizo" lēmumu! Vienalga par ko,bet cilvēku domas sadalīsies "par" un "pret".Kā teicis viens "austrumu gudrais":"Narod-eto sbrod,kto za tiranam idjot!"

Man mājās ir "svaigs" vidusskolas beidzējs, nebūt ne slikti mācījies.Mājās,pie labām savstarpējām attiecībām un neuzspiežot savu viedokli, esmu agrāk vairākkārtīgi pozitīvi izteicies par ES,bet,kad pajautāju viņam,kā viņš balsos referendumā,dzirdēju,ka līdz galam nezinot,bet visdrīzāk "pret"!

Ko tad var gribēt no jauniešiem,kur mājās visi ir "pret"?Un ko viņiem tur skolā māca?Varbūt skolotājiem pašiem šis tas būtu jāpamācās?Vai ministru kabinetam sen jau nevajadzēja noorganizēt iepriekš pieminēto "kampaņu"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klavs Sedlenieks 12.12.2002 13:04
Man jāpiekrīt iepriekšējiem rakstītājiem, kas vedina uz propagandas tipa aģitāciju, jo:

1) lēmumu pieņemšanas racionalitāte ir mīts (piekrītu Bezvārdim), pilnīgi racionāls lēmums nav iespējams, jo neviens nezina visu. Iegūtās informācijas daudzums nepalielina iespēju pieņemt racionālu lēmumu, jo šo informāciju jāspēj arī apstrādāt.

2) viena lieta ir sasaukt kopā grupu un veikt ar tiem kontrolētu eksperimentu, bet reālā dzīve ir pavisam kas cits. Cik šis materiāls būs apjomīgs? Man nav konkrētu pierādījumu, bet domāju, ka 90% no Latvijas vēlētājiem nevarēs izlasīt vairāk par trim lappusēm, bet 50% neizlasīs vairāk par vienu lappusi 'sabalansētas informācijas'. Ja tā, cik informēts var būt šis 'informētais un racionālais' spriedums?

3) Ko pierāda piemērs no Dānijas par Eiro ieviešanu? Cik noprotu, rakstā tiek vilkts uz to, ka pēc iepazīšanās ar 'sabalansēto materiālu', tika pieņemts pareizais lēmums? Bet vai balsošana 'par' Eiro būtu pareizāka, nekā balsošana pret? Šis piemērs patiesībā pierāda tikai to, ka papildu informācijas rezultātā spriedums mainījās - neko vairāk. Tas nekļuva ne pareizāks, ne nepareizāks.

4) Kas veidos 'sabalansēto materiālu'? resp. kas to sabalansēs? Ja es tur to balansētu, es sabalansētu tā, ka ES būtu paradīze zemes virsū, bet Garda sabalansētu pavisam citādi.

5) Ja valdība atteiksies no emocionālas kampaņas par labu ES, tas vēl nenozīmē, ka neatradīsies kāds, kam pietiks uzņēmības sakoncentrēt resursus, lai uztaisītu ļoti emocionālu un kvalitatīvu pret ES vērstu kampaņu un tādā gadījumā (valdība ir par, bet 'sabiedrības' veidota kampaņa ir pret) referenduma izgāšanās ir garantēta. Cerēt uz 'racionālā' saprāta pārsvaru te ir pilnīgi neiespējami.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 12.12.2002 11:45
Autorei:

Lūk, komentāri pie šī raksta liecina par to, cik racionāli māk spriest Latvijā. Šī portāla apmeklētāji ir salīdzinoši ieinteresētās personas, kas orientējas uz daudzmaz kvalitatīvu diskusiju un iespējams reprezentē sabiedrības informētāko daļu. Par ko viņi līdz šim ir diskutējuši? Viens tips ievieto citātus no sazinkurienes un visi uzreiz ņemas šo aprunāt. Tik tiešām racionāli spriest spējīgi vēlētāji!!!

Ķīlis mēdz būt cinisks, bet skatās uz lietām ar skaidrām acīm, nevis caur kaut kādu mītu ('racionālā domāšana', 'informētais spriedums') rožainajām brillītēm.bezvardis 12.12.2002 11:45
Autorei:

Lūk, komentāri pie šī raksta liecina par to, cik racionāli māk spriest Latvijā. Šī portāla apmeklētāji ir salīdzinoši ieinteresētās personas, kas orientējas uz daudzmaz kvalitatīvu diskusiju un iespējams reprezentē sabiedrības informētāko daļu. Par ko viņi līdz šim ir diskutējuši? Viens tips ievieto citātus no sazinkurienes un visi uzreiz ņemas šo aprunāt. Tik tiešām racionāli spriest spējīgi vēlētāji!!!

Ķīlis mēdz būt cinisks, bet skatās uz lietām ar skaidrām acīm, nevis caur kaut kādu mītu ('racionālā domāšana', 'informētais spriedums') rožainajām brillītēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Danika 12.12.2002 08:16
ah, Vilis Aizjuurnieks ... cilveeks, kas Dienai raxta raxtinjus, paraxtoties kaa neesosas ASV koledzas neesoss students? :))))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Danika 12.12.2002 08:15
Interesanti, kurs Latvijaa necjakaree skatiitaajus? Ja Dombura raidiijums tos rezultaatus arii mainiija, tas vismaz bija labam meerkim. TV5, piemeeram, (realitaates shova Fabrika organizatori) regulaati "uzprishina" balsojumu rezultaatus. Taa kaa katra balss balsotaajam izmaxaa 10 santiimus, taa buutu uzskataama par kraapsanu ar naudu ... a ko, cilveeki pablaustaas, pablaustaas, un karavaana iet taalaak, TV5 tik iekasee naudinju un uzstelee vajadziigo balsojuma rezultaatu.

Nav jaabuut briesmiigi inteligentam, lai saprastu, ka Latvijai nav cita celja, kaa staaties ES. Ja valdiiba un TV neizveersiis pietiekami plasu kampanju, un cilveeki nenobalsos PAR (bet labas kampanjas cilveekus Latvijaa ai, kaa iespaido! ne jau velti tik daudzi "saskatiija" muusu Citplaneetietii mesiju.) tad Latvija arii peec 50 un 100 gadiem veeljoprojaam buus bedre, kuraa veel buus saglabaajusies dazi vaargi, pusmirusi pensionaari un paaris aptaukojusos miljonaaru. Jau tagad Lavijaa ir biistama tendence visiem, kas vien var, braukt uz aarzemeem vai nu uz laiku straadaat, vai pavisam, iipasi jauniesjiem ... buutu jaapriecaajas, ka ir veel taads cilveeks kaa Domburs, kas veel censhaas kaut ko mainiit. Ja referendums izgaaziisies, taa buus bijusi ciinja ar veejdzirnavaam...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vilisaizjurnieks 12.12.2002 01:02
Apbriinoju Grostina laiku reklameet savu lapu. Kurs gan vinam maksaa, ka vins var atlauties teetreet laiku uz bezjeedziigu weblapu uztureeshanu.

Vilis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dina 11.12.2002 21:39
Kāpēc jāinformē sabiedrība? Dezinformēt tak vienkāršāk:) Palūkojietes te - viss jau notiek:

Sensācija: LTV vilto aptaujas?

Trešdien, 2002. gada 4.decembra Dombura kunga vadītās vakara diskusijas "Kas notiek Latvijā?" laikā notika telefoniska balsošana par vai pret ES. Vairāki cilvēki novēroja, ka reitingu tabulā atspoguļotie rādītaji starp diskusijas 47. un 54. minūti, tika mainīti nedabiskā veidā un viltots telefonbalsojuma rezultāts, lai tas būtu par sliktu ES pretiniekiem.

Reitingi LTV uz brīdi nebija redzami (šajā laikā tika pieņemti telefona zvani par un pret ES) un pēc reitinga parādīšanās eiroskeptiķu skaits ne tikai nebija pieaudzis, bet bija pat samazinājies!!! Pārskatot raidījumu caur internetu, minēto skatītāju novērojumi apstiprinājās.
Rādītāji minētajā laika periodā mainījās tā:


Laiks 47:45 sek 53:58 sek
ES piekritēji 293 360
Šaubīgie 48 43
ES pretinieki 371 236
Manipulācijas rezultātā raidījuma beigās ES piekritēju skaits nedaudz pārsniedza ES pretinieku skaitu. Var secināt, ka notikusi negodīga reitingu manipulācija. Par šo faktu paziņojām raidījuma vadītajam Janim Domburam. Viņš pateicās par informāciju, apsolīja to parbaudīt un publiski informēt skatītājus.

Nevajadzētu secināt, ka skaitļus mainīja pats Domburs, kurš šajā raidījumā ir tikai diskusijas vadītājs. Kā vienīgais ES pretinieks diskusija piedalījās Jānis Kučinskis no Kustības par Neatkarību.
Pēc raidījuma pie Kustības par Neatkarību valdes locekļiem versās daudzi skatītāji, kuriem minētas diskusijas laikā bija grūtības sazvanīt līniju, lai nobalsotu pret ES.
Iespējams, ka līdzīgi manipulāciju mehānismi - zvanu nepieņemšana un skaitļu izmaiņas jau tajā pat vakarā tika pielietoti arī otrajā raidījuma aptaujā par sabiedrības atbalstu dalībai NATO.

Secinājums: valsts īpašamā esoša un no valsts budžeta finansēta masu mēdija vadība cenšās slēpt patieso ES pretinieku skaitu. Tas pats, iespējams, attiecas uz datiem par sabiedrības vērtējumu dalībai NATO.

Izskatās, ka valsts finansētā LTV vilto telefonaptaujas, lai panāktu to vizuālu atbilstību valdības pasūtīto socioloģisko aptauju rezultātiem par ES un NATO. Tātad līdzīgas manipulācijas iespējamas arī valsts pasūtītajās sabiedriskās domas aptaujās.
Iespējams, LTV telefonaptauju manipulācijas un apšaubāmi socioloģisko aptauju dati valsts varai nepieciešami, lai slēptu patieso tautas viedokli un ticami viltotu referenduma rezultātus.

Iesaku ielūkoties www.nato.lv/ltv.htm

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Keita 11.12.2002 11:43
Apsveicami, ka cilveki 9-10 menesus pirms referenduma sakusi diskusiju (interesanti zinat, kada bus proporcija publiskajai diskusijai un spriedelesanai un reala action plan ieviesana dzive?). Naivi skan - informesanas kampana par laba un launa izvertesanu... Vai tiesam neliekas, ka tie cilveki, publikas, kas pienem racionalus, motivetus lemumus, kas balstas par un pret argumentu izvertesanā savu lēmumu par vai pret jau ir izdarijusi (vai vismaz viniem ir nojega, par ko referenduma balsos, jo sabiedriskaja doma ir noverojams paradokss - ja ari cilveks slieces uz "pret" ES poziciju , tomer vins atzist, ka referenduma balsotu "par") ?! Neviens nevar apgalvot, ka informativas akcijas (lai ari tas nav bijusas kampanveidigas) lidz sim nav veiktas? Sakot ar EKL intelektualajam konferencem, EK zurnalistu izglitosana, regionalajiem seminariem utt. Tatad tas pierada, ka sim informativajam aktiviatatem ir jega, lai ES optimistos nostiprinatu parliecibu, bet nav jega taja, lai parliecinatu saubigos vai pat ES pesimistos oliktu aizdomaties par pozicijas mainu.

Tiesi tadel ir jabut parliecinosai kampanai, pat emocionalai, izmantojot ari visdargako mediju kanalu, kas ir TV... Var saukt to par agitaciju vai propagandu, bet skaidrs ir viens, ka ari tiram PR aktivitatem te neizbraukt cauri. Ko tad jus domajiet? Braukt uz Gulbenes rajonu un uztaisit seminaru skolotajam, lauksaimniekam, vietejam pardevejam - zale bus pustuksa!! Seit Latvija vienkarsi nav seminaru un konferencu apmeklesanas kultura. Un es seit nerunaju par viedokli lideriem, bet par vienkarso cilveku, kas pirms-referenduma perioda butu japarliecina.. Jautajums: ka sasniegt so vienkarso cilveku? Busim reali (vai profesionali) - ne jau ar izglitojosa rakstura bukletiem! :)

Citi autora darbi
Bunv 255x203

Skaisto bildīšu dekonstrukcija 13 Autors:Vineta Sprugaine, Kristīne Gaugere