Recenzija 1

Par Attīstības plāna (Vienotā programmdokumenta) projektu (pirmo variantu)

Iesaki citiem:

Latvija, izvēloties iekļauties vienotā Eiropas ekonomiskajā telpā, kā kandidātvalsts iegūst iespēju saņemt finansiālu palīdzību no speciālajiem Eiropas Savienības (ES) fondiem aktuālo sociālekonomisko problēmu risināšanai. Šādas palīdzības saņemšanai Latvijai jāizstrādā pamatots Attīstības plāns (AP).

Minēto dokumentu[1] var sadalīt trīs daļās: analītiskā daļa, praktiskie uzdevumi, organizatoriskie pasākumi.

Dokumenta analītiskajā daļā:


  • raksturota Latvijas ekonomikas pašreizējā situācija uz ES valstu fona un tās attīstības tendences pēdējo gadu laikā;

  • noteiktas valsts ekonomiskās attīstības stiprās un vājās puses, novērtētas potenciālās iespējas un draudi;

  • balstoties uz SVID analīzi (stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējums), formulēti stratēģiskie uzdevumi, izdalīti ekonomikas attīstības prioritārie virzieni.


Dokumenta praktiskajā daļā:


  • konkretizēti katra prioritārā virziena mērķi un uzdevumi;

  • noteiktas un klasificētas no ES fondiem pieejamās investīcijas laika posmā no 2004. līdz 2006.gadam;

  • novērtēta nepieciešamā valsts un pašvaldību līdzdalība investīciju projektos, kā arī privātā sektora investīcijas;

  • tiek sniegti makroekonomiskie rādītāji no 2004.-2006.gadam, kurus sasniegs, realizējot plānotās investīcijas.


Dokumenta organizatoriskā daļa nosaka:


  • līdzekļu izdalīšanas un to izlietošanas kontroles principus un mehānismus;

  • pretendentu informatīvo un konsultatīvo pakalpojumu procedūras finansu palīdzības saņemšanai no ES struktūrfondiem.


Dokumenta sagatavošanas procesā paveikts apjomīgs darbs[2] informācijas savākšanas un analīzes jomā, sistematizējot iegūtās ziņas, pamatojot izvirzāmās prioritātes. Rezultātā, dokumentā ir noteiktas tās sfēras, kuru attīstībai valsts ir gatava sniegt finansiālu atbalstu. Vēl vairāk, tiek uzrādīti iespējamie neatmaksājamās finansu palīdzības apjomi un to saņemšanas nosacījumi. Šajā nozīmē pamatdokuments ir aktuāls un noderīgs.

Tomēr rodas iespaids, ka, izklāstot programmā Latvijas ekonomikas attīstības prioritāros virzienus un to finansēšanas plānus, pārsvarā izmantota t.s. kompilācijas metode, kad visai mehāniski tiek apvienoti dažādu iestāžu sagatavoti dokumenti. Metodiskā ziņā dotā uzdevumu izpildei nepieciešama sistēmiskā pieeja. Tikai šajā gadījumā no AP īstenošanas var sagaidīt pietiekamu ekonomisko un sociālo efektu.

Piemēram, pirms ražošanas infrastruktūras izveides[3] vajadzētu veikt analīzi par pieprasījumu pēc šādas infrastruktūras un šī pieprasījuma apmierināšanas finansu iespēju novērtējumu. Tikai šādi iespējams atbildēt uz likumsakarīgu jautājumu: Vai ieplānotās ražošanas telpas būs pieprasītas? Kāds ir investētā kapitāla iesaldēšanas risks?

Pašvaldību un valsts nekustāmo īpašumu pārveide par rūpniecības un biznesa parkiem un ekspluatācijā esošo vai neizmantotu ēku un/vai vietu pārveide atbilstoši mūsdienu uzņēmējdarbības prasībām ar ietekmes mērķi – radīt vienādus ekonomiskās attīstības priekšnosacījumus visos valsts reģionos (1. prioritātes pasākums) kopumā atbilst vairuma ekonomiski attīstīto valstu praksei. Tomēr ir zināmi gan pozitīvi, gan arī neveiksmīgi šādu pasākumu piemēri. No šiem piemēriem izriet, ka minētie pasākumi var pilnā mērā realizēties ar nepieciešamo atdevi, ja šajā teritorijā un tuvākajā apkaimē līdztekus tiks realizēti arī pasākumi, kas attiecināmi uz 2. un 3. prioritāti -- - finansējuma pieejamības uzlabošana uzņēmējdarbībai, uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība, izglītības un tālākizglītības attīstība. Vai šāda veicamo pasākumu sasaiste konkrētās to īstenošanas vietās ir pietiekami pārdomāta, no recenzējamā dokumenta grūti secināt.

Neskaidrs paliek jautājums par līdzekļu izdalīšanu no pašvaldību budžetiem, kas paredzēts visos 1. prioritātes – reģionālās attīstības veicināšana - un trijos no četriem 2. prioritātes – ekonomiskās attīstības veicināšana - finansu plānos. Pašvaldību lielākā daļa sava budžeta ienākumus veido, lielākā vai mazākā mērā iekļaujot dotācijas no Pašvaldību ienākumu izlīdzināšanas fonda, un to budžets ir nepietiekams, lai garantētu kredītu saņemšanu no kredītiestādēm. Tādēļ problemātiska ir arī iespēja piešķirt pašvaldību līdzfinansējumu, ja šo pasākumu veic reģionā, kurā pēc pašreizējās situācijas izvērtējuma tas visvairāk nepieciešams. Mūsuprāt, šādos apstākļos pareizāk būtu visos finansēšanas plānos apvienot valsts un pašvaldību līdzfinansējuma apjomus, bet sadalījumu, kur tas iespējams, paredzēt konkrētos projektos.

Ekonomiskās attīstības veicināšanas nodaļu (2.prioritāte) būtu ieteicams papildināt ar jaunu pasākumu, izvirzot mērķi – izveidot uz eksporta preču ražošanu tendētu uzņēmumu, kura ražošanas specifika savas darbības efektivitātes celšanas un konkurētspējas nodrošināšanas nolūkā mainīgā pasaules tirgus apstākļos būtu piemērota daļu no ražošanas cikla funkcijām nodot virknei šauri specializētu mazo un vidējo uzņēmumu. Par tādu varētu būt mašīnbūves, elektrotehnikas un mēbeļu ražošanas uzņēmums.

Jāprecizē un jānorāda, kādi tieši iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju un tā pieauguma rādītāji tiek izmantoti. Īpaša vērība šajā kontekstā jāpievērš pasākumu Specifisko mērķu nodaļas un apakšnodaļu precizēšanai un rediģēšanai, jo to saturs vairākos gadījumos lasītājam nav saprotams vai viennozīmīgi izvērtējams.

Kopumā Attīstības plāns ir nepieciešams orientieris mazā un vidējā biznesa investīciju aktivitātēm. Tā ir programma pozīciju izlīdzināšanai dažādos Latvijas reģionos, pārejot uz atvērtu tirgus konkurenci Eiropas telpā. Tā ir iespēja realizēt no tūlītējas atdeves viedokļa maz efektīvus pašvaldību projektus apkārtējās vides aizsardzībai[4], bet kas ir nepieciešami ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Nākošā posma uzdevums ir atlasīt reālus investīciju projektus noteiktajos virzienos. Tai pat laikā jāatzīmē, ka tieši šis posms vairāku objektīvu iemeslu dēļ ir uzskatāms par problemātiskāko.

Ir paredzēts, ka investīciju projektu sagatavošanas iniciatīvai jānāk “no apakšas” – no uzņēmējiem, pašvaldībām, budžeta iestādēm. Tai pat laikā, patstāvīgi izstrādāt un iesniegt dokumentu paketi (nevēršoties pēc palīdzības pie speciālistiem finansu ekonomiskajā analīzē un prognozēšanā) var ne visi ieinteresētie ekonomiskie subjekti. Savukārt pieredzējušu konsultantu piesaistīšana projektu izstrādes stadijā prasa papildus līdzekļus.

Acīmredzot, vadošās institūcijas nevar norobežoties tikai ar informēšanu par iespējām saņemt finansiālo atbalstu no ES fondiem. Problēmas risinājums būtu pretendentu finansiālais atbalsts biznesa plānu un projektu izstrādāšanas posmā. Konsultatīvo pakalpojumu apmaksas mehānisms varētu balstīties uz:


  • avansa maksājumiem, kurus perspektīvā dzēš no ES struktūrfondu līdzekļiem;

  • uz vietējo fondu līdzekļiem, kuri tiek speciāli izdalīti mazā un vidējā biznesa atbalstam.


Attīstības plānā ir ietverta vesela nodaļa[5], kas veltīta ES strukturālo fondu mērķa līdzekļu pārvaldei. Taču nodaļas saturs, galvenokārt, ir adresēts vadības augstākajam ešelonam - Finansu ministrijai, Valsts kasei, vadošām institūcijām, starpniekinstitūcijām. Ārpus apskates robežām paliek naudas plūsmas vadības mehānisms, realizējot konkrētus projektus (ieejošo finansu līdzekļu periodiskums, pieļaujamo avansa maksājumu apjomi, budžeta finansēšanas saskaņošanas procedūra un tml.). Tieši šie jautājumi ir būtiskākie, pamatojot investīciju projektu finansēšanas shēmas.

Rezumējot augstāk teikto, var atzīmēt to, ka Attīstības plāna izstrāde un saskaņošana vēl ir jāturpina. Tikai veicot tā precizēšanu, detalizāciju, atsevišķu sadaļu savstarpējo integrāciju, kā arī piepildīšanu ar konkrētiem projektiem vai vismaz projektu priekšlikumiem, dokuments varētu tikt uzskatīts par galveno kontroles instrumentu izdalāmajiem un izmantotajiem naudas līdzekļiem no ES struktūrfondiem.

_______________________
[1] Attīstības plāns un Attīstības plāna programmas papildinājuma projekts, Rīga, 2002.

[2] Materiālu sagatavojuši LR Finansu ministrijas speciālisti kopā ar citu ministriju un institūciju pārstāvjiem. Darbam tika piesaistīti reģionu, profesionālo asociāciju un apvienību pārstāvji.

[3] Attīstības plāna programmas papildinājuma projekts, 6.lpp. Pasākums: Uzņēmējdarbībai nepieciešamo vietu un ēku nodrošinājums.

[4] Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izveidošana, atkritumu apsaimniekošana un citi.

[5] Attīstības plāns, Ieviešanas nodrošināšana, 125.-129.lpp.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Strauji 255x203

Latvija ES. Vai solījumi piepildījušies? Autors:Broņislavs Džeriņš, Uldis Osis