Rasisms un sabiedrība: koordinētas rīcības jautājums 5

Lielbritānijā līdzās pret rasismu vērstām sabiedriskajām organizācijām pastāv arī valsts dibināta un finansēta Rasu Vienlīdzības Komisija, kurai ir ekskluzīvas tiesības ierosināt lietas par rasistisku reklāmu izvietošanu medijos, kā arī citas efektīvas funkcijas.

Iesaki citiem:

“Ja nevēlaties melnu znotu, Eiropas Savienība palīdzēs jums stiprināt robežas.” Tā pirmsvēlēšanu tikšanās reizē ar studentiem 2002. gada rudenī izteicās kādas liberālas partijas pārstāvis, pagātnē – izcils Latvijas ārpolitikas arhitekts. ''Frankfurte ir briesmīgi smaga pilsēta. Tur ir lidosta, tāpēc sabrauc visādi. Sevišķi, ja tu sēdi sabiedriskajā transportā, ieraugi, ka tā galīgi nav vāciska pilsēta. Tur redzi nēģerus, ķīniešus, arābus,''[1] raksta memuāros viņa partijas biedrs, cits 90. gadu sākuma Latvijas politiķis. Tikai divi citāti no bagāta rasistisko izteicienu klāsta, kas nebūt nesakrīt vienīgi ar radikāli nacionālistisko grupu publikācijām. Rietumeiropas rasisma pētnieki ir konsekventi pierādījuši, ka rasistiska diskursa saknes mūsdienu sabiedrībās ir meklējamas ietekmīgās žurnālistu un politiķu aprindās, un bieži vidusmēra iedzīvotāju apziņu ietekmē nevainīga izskata izteicieni, kas sākās ar vārdiem “Es neesmu rasists, bet...”.

Pašlaik Eiropā var vērot interesantu tendenci: pēc radikāli labējo partiju uzplaukuma, kuru simbolizē tādas figūras kā Haiders Austrijā un Le Pens Francijā, labēji centriskās un dažreiz pat kreisi centriskās valdības iekļāva savā politikā dažus ar ksenofobiju un rasismu saistītus elementus, lai neatdotu “vienkāršo vēlētāju” neofašistiem. Intelektuāļu izteikumi par nepieciešamību kaut kāda veidā ietekmēt “vienkārša vēlētāja” pasaules uztveri, audzināt iecietīgākus un līdzjūtīgākus pilsoņus, bieži sastopas ar pārmetumiem elitārismā. Labākajā gadījumā viņiem atbild, ka apgaismības laikmets ir sen beidzies, un postmodernisma apstākļos par normatīvitāti smalkā sabiedrībā vairs nerunā. Jebkurā gadījumā, Eiropas Padomes samita laikā Seviļjā pretimigrācijas politika sasniedza konsolidētāku fāzi, un tagad tā vairāk nekā agrāk uzsver drošības un kontroles pasākumus, kamēr samēra maza uzmanība tiek pievērsta deklarētajai cīņai pret rasismu un ksenofobiju. Atsevišķo valstu līmenī ir redzamas atšķirības. Spānijas, Itālijas un Dānijas valdības ir negatīvi noskaņotas pret imigrāciju kā tādu, un līdz šim nebija gatavas veltīt daudz laika rasisma apkarošanai, turpretī Vācijas valdība pēdējo gadu laikā ir panākusi pilsonības tiesību piešķiršanu turku izcelsmes imigrantiem, kas ar lētu darbaspēku palīdzēja celt valsts labklājību, un Zviedrijas valdība konsekventi cīnās pret rasismu un palīdz imigrantu integrācijā. Arī starp tiem, kas neuzskata imigrāciju par draudu savām sabiedrībām, ierastā argumentācija ir mainījusies: ja agrāk runāja pārsvarā par nepieciešamību nodrošināt patvēruma tiesības cilvēkiem, kuru valstīs neievēro cilvēktiesības, tagad arvien biežāk var dzirdēt argumentu par imigrantu nepieciešamību to valstu ekonomikas attīstībai, kur iedzīvotāju vidējais vecums arvien pieaug un bērnu skaits nav liels.

Kādu pozīciju ieņems Latvija, kad tā kļūs par ES dalībvalsti? Iespējams, ka tieši tagad ir pienācis laiks ietekmēt mūsu sabiedrības nostāju, lai bailes par rasisma pārņemtu sabiedrību nekļūtu par skumju realitāti. Viens veids, kā apturēt rasisma pieaugumu sabiedrībā, ir aktīvu sabiedrisko organizāciju veidošana, kas vērstas pret rasismu medijos, sadzīvē un politikā. Tomēr uz tādu organizāciju rašanos tuvākajā laikā cerību ir maz, ņemot vērā zemo pilsonisko aktivitāti. Šajā sakarā nāk prātā Lielbritānijas piemērs, kur līdzās pret rasismu vērstām sabiedriskajām organizācijām pastāv arī viena no tā saucamajām “QuaNGO” (kvazi – NVO), proti, valsts dibināta un finansēta sabiedriskā organizācija Rasu Vienlīdzības Komisija[2]. Tai ir ekskluzīvas tiesības ierosināt lietas pret organizācijām, kas izvieto medijos rasistisku reklāmu, kā arī citas efektīvas funkcijas, vērstas pret rasu diskrimināciju sabiedrībā. Padomes locekļi ir sabiedrībā pazīstami cilvēki no uzņēmēju, pētnieku, kultūras darbinieku vides, kā minoritāšu pārstāvji tā arī etniskie angļi un skoti. Protams, Latvijas gadījumā pieejamo līdzekļu nebūtu daudz, bet var gaidīt, ka starptautiskie fondi un dažas Eiropas organizācijas labprāt atbalstītu tādu iniciatīvu. Un pēdējā laikā Latvijas medijos un sabiedrībā sastopamās diskusijas par rasismu nemaz neliecina, ka ar šādu iniciatīvu būtu jāgaida līdz laikam, kad mūsu valsts kļūs tikpat pārticīga kā Lielbritānija un varēs uzņemt daudz patvēruma meklētāju.

_________________________________
[1] Inga Utena (red.) "Cilvēks Godmanis", Rīga 1997., 181.lpp

[2] Comission for Racial Equality

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


trollis 08.04.2003 15:46
tēma nav tā pati aktuālākā. raksts fakstiski ne par ko.

portals pamiris, jo nav jaunu ideju un interesantu rakstu.

ir gan izmisīgi (?) mēģinājumi kļūt populāram un piesaistīt uzmanību ar tādām "visiem viedokļu esošām tēmām" kā rasisms. delfus izkonkuret nesanāks, bet prestižu un lasītājus gan var zaudēt. veidojas apburtas loks.

žēl ka tā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 08.04.2003 14:08
Cienījamā Liberāle, kas tās par Latvijas iedzīvotāju resp. latviešu grupām? Manuprāt, tās ir vīrieši un sievietes. Vai arī - pilsētnieki un laucinieki (šajā gadījumā gan šo kategoriju robežas bieži vien nav tik skaidri nosakāmas). Tikai, Dieva dēļ, nedaliet latviešus pēc to etniskās izcelsmes! Neviens taču nedala tautu, piemēram, pastmarku krājējos un nekrājējos. Arī etnicitāte ir tāda pati privātās dzīves sastāvdaļa kā pastmarku krāšana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilze V. 08.04.2003 13:04
Piekrītu autorei, kura uzskata un ar piemēriem apliecina rasistiskas filosofijas esamību pasaulē. Jā, arī Latvijā tāda ir, diemžēl, pietiek palasīt citas diskusijas par rasisma tēmu politika.lv un ar šausmām nākas secināt, ka rasims Latvijā varētu uzplaukt milzu ātrumā un apjomos. Šādā situācijā, vēl lielākas bailes no draudošajiem konfliktiem rodas arī to pašu žurnālistu nekompetences dēļ. Jā, tieši nekompetences. Un nesaku to tāpēc, ka pati esmu izdomājusi, tie ir secinājumi, ko izdarījuši vairāki pētnieki, aplūkojot etnisko tēmu atspoguļojumu Latvijas presē.

Sabiedriskas organizācijas??? Nesasniedz īsto auditoriju vai arī sasniedz mazos apjomos, tieši šīs pilsoniskās pasivitātes dēļ. Kaut gan atbalstu ideju, ka jābūt organizācijai, kas kontrolē šīs lietas un ne tikai attiecībā uz rasismu, bet arī uz etniskajām problēmām. Šādai organizācijai varētu būt pats savs raidījums Latvijas TV, kurā katru reizi tiktu celti gaismā dažādi pārkāpumi, ar iesaistīto personu vārdiem utt.

labprāt paskatītos, kā šādā situācijā rīkotos vainīgie, labprāt dzirdētu viņu argumentāciju utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liberāle 08.04.2003 12:17
Bet vai attiecības starp lielākām Latvijas iedzīvotāju grupām tiešām ir neiecietīgas? To var pamanīt tikai delfi.lv čatos un dažās avīzēs. Ar neiecietību pret citu rasu un citas seksualitātes cilvēkiem Latvijā ir daudz sliktāk... Par ko liecina arī aptaujas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Timidus Lapidus 05.04.2003 14:26
Izlasīju rakstu un nodomāju: nez vai mūs tiešām var uztraukt rasisms? Pagaidām nekāds īpašs "melnādaino un šķībacaino" pieplūdums nav manīts. Tomēr atceroties slaveno plakātu - goda sardze pie brīvības pieminekļa - jāatzīst, ka atsevišķā sabiedrības daļā tiešām šādas bailes pastāv un ar tām var tikt manipulēts. Manipulēts - lai nokļūtu pie varas. No kurienes rodas šīs bailes? - acīmredzot, tas kaut kā ir saistīts ar krieviem. Domāju, pirms ķeramies pie rasu tolerances filosofijas veidošanas, vajadzētu piestrādāt pie tā paša mantojuma, kas mums jau ir. Nolīdzināt nesaskaņas, dzēst bailes par tautas izmiršanu. Bet, jā - domāju, ka augšminētā organizācija tiešām varētu līdzēt, tāda mums būtu pat ļoti nepieciešama. Un sākt vajadzētu ar latviešu-krievu vai krievu-latviešu attiecībām. Iespējams, ka politikas dzīvē tiešām varētu tikt kaut kas mainīts.

Saistītie raksti
0 kapnes 255x203

Politkorektums 4 Autors:Providus.lv

Citi autora darbi