Atslēgvārdi:

Rāmējumi u.t.t. u.tml. 44

Recenzija par grāmatu „LR 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa”

Iesaki citiem:
Kruks 255x203
Foto:R.Traidās

Nupat iznākušo Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas studentu un pasniedzēju eseju krājumu par vēlēšanām es uztvēru nevis kā tekstus, kuros ir analizēta priekšvēlēšanu kampaņa, bet kā simptomu — izejas datus par vietējās komunikāciju zinātnes problēmām.
Pirmkārt, nav skaidrs, par ko ir šī grāmata. Nosaukumā ir minēta „publiskā telpa”, taču jēdziens nav izsmeļoši definēts. Varētu pieņemt, ka runa ir par pilsētu un vēlēšanu iecirkņu dekorēšanu, taču tam ir veltīts tikai viens raksts. Pārējos tekstos jēdziens „publiskā telpa” ir saprotams kā Stacijas laukums, lielveikals, kur cilvēki ir eksponēti rāmējumiem, naratīviem, diskursiem un konstruktiem. Autori pieļauj metodoloģisku kļūdu, padarot publisko sfēru (J.Habermāsa nozīmē kā debašu vietu), par izomorfu publiskai telpai — fiziskai vietai, kur pastāv iepriekšiepakoti, iepriekšierāmēti diskursi, naratīvi un konstrukti. „Telpas” koncepts priekšmetisko (reificē) publisko sfēru, reducējot to līdz gataviem tekstiem, kuri fiziski bombardē telpā atrodošos indivīdus. Bet no publiskās sfēras koncepcijas ir izņemti paši cilvēki, kas apmainās viedokļiem, strīdas, interpretē informāciju sociālās interakcijas procesā, satiekoties noteiktā kontekstā.

Komunikācijas studiju nodaļas pētniekiem mediju teksta nozīme ir imanenta vārdiem, teikumiem un viņi vienkārši īsāk un kodolīgāk pārstāsta priekšvēlēšanu publikācijas, sastāda to daidžestu pēc atslēgas vārdiem: pilsonība, Īrija, lokomotīves. Tā ir filoloģiskā pieeja, no kuras skavām nodaļa nevar izrauties jau daudzus gadus – interpretāciju izraušana no konteksta. Pētnieki paši saprot savu interpretāciju subjektivitāti, jo eksplicīti neapraksta analīzes metodi, izvairās no interpretēšanas procedūru saskaņošanas ar lasītāju.

Pirmais raksts ir I.Brikšes pārdomas par rāmējumiem (freimiem). Kā pedantiska bibiliogrāfe esejas autore klasificē preses rakstus pa tēmām, uz kartiņām pierakstot kopsavilkumus. Skaidrības par to, kā viņa ir nonākusi līdz šādām interpretācijām, nav. Vai viņa iepriekš zina, kādus rāmējumus atradīs, vai rāmējumu klasifikācija ir empīriska pētījuma rezultāts? Un galvenais — kāpēc rāmējumi? Kāpēc ne diskursi, toposi, argumenti, entimēmas? Kāda atšķirība? Autore neraksta par freiminga jēdziena nozīmi kognitīvajā psiholoģijā, indivīda zināšanu sakārtošanā. Tātad — kā indivīdu kognīcijas ietekmē šie freimi. Protams, šis jautājums nav filoloģijas un bibliotēkzinātnes uzdevumos.

Brikšes haotiskais rakstīšanas stils neļauj viennozīmīgi saprast viņas esejās pausto ideju. Reizēm Brikše „aizrunājās” un saprotot, ka rindkopa jābeidz, pasaka „utt. u.tml.”, lai pārslēgtos uz jaunu domu, kura dēļ tās vērienīguma arī ir jābeidz ar to pašu „u.tml.” Nosaucot vairākas apstrīdamas, nepierādītas, neacīmredzamas lietas (bez atsaucēm uz tiem, kas, iespējams, to ir izpētījuši un pierādījuši), Brikše ķeras pie jaunām, lai gan pētījuma uzdevums varētu būt tieši šīs domas pamatojums vai noraidījums empīriskajā materiālā — tāds „pieticīgs” ieguldījums komunikācijas zinātnē. Ar Brikši ir grūti uzsākt kritisko dialogu, jo vienmēr var atteikt, ka kritiķa konstatētais trūkums īstenībā ir iekļauts pētījumā zem sinonīma „utt.” vai „u.tml.”, bet saiklis „kā arī” attiecas uz trešo nevis piekto palīgteikumu.

Faktiski savā esejā Brikše nodarbojās ar kontentanalīzi, tikai pietrūka dūšas visu saskaitīt. Analizējams tekstu korpuss acīmredzot bija čupiņa, kurā autore nevīžīgi saskaitīja „vairāk nekā 600 publikācijas”. Skaidrs, pie šādiem astronomiskiem skaitļiem iestājas Einšteina relativitāte un 10 vai 100 publikāciju vairāk neko nenozīmē zinātnē. Autore arī neatklāj, ko viņa ir pētījusi — kādas avīzes, kādus žurnālus? Attiecīgi — kā atradumi korelē ar preses izdevumu tipiem, žanriem utt., u.tml.

Esejas autore saka, ka krievu un latviešu žurnālistika atšķiras, bet atšķirības detalizēti neizklāsta un nepasaka, kāda nozīme šīm atšķirībām ir viņas pētījumā. Autore operē tikai ar pieņēmumiem, kas ir noslīcināti vārdu plūdos. Kā jau teicu, haotiskos tekstus ir grūti lasīt, jo daudzi vārdi nav saprotami, bet apgalvojumi prasa ilustrācijas un pamatojumus. Autore pa labi un pa kreisi mētājās ar stingrām modalizācijām: “būtiski”, “nozīmīgi”, “vairākas”. Daudzie atkārtojumi, nepamatotie it kā paradigmātisku jēdzienu uzskatījumi pagarina teikumus un padara tos par mazsaprotamiem. Toties skan iespaidīgi. Vērtējiet paši (iekavās ir mani jautājumi):

„Krievu žurnālistika Latvijā (gan Telegraf, gan Vesti segodņa?) vairākās (cik daudzās?) savās kultūras izpratnēs (kas tas ir?) un izpausmēs (kas tas ir?) būtiski (kāpēc? cik daudz?) atšķiras no Rietumeiropas un Ziemeļamerikas tradīcijas (kas tas ir? vai franču un itāliešu literārās žurnālistikas tradīcijas arī?), bet latviešu žurnālistika ir savas kultūras apzināšanas (kas tas ir?) procesā (no kā uz ko?), ko (apzināšanos?) būtiski (cik daudz?) ietekmē mediju komercializācija (kādā veidā? un krievus komercializācija neietekmē?). Tāpēc (kāpēc?) Latvijas žurnālistika raksturojama kā multikulturāla (proti?), un tas izteikti (cik daudz?) parādās Saeimas vēlēšanu (kuru? par šīm vēlēšanām runa vēl tikai būs) un citu līdzīgu (kādu?) notikumu un procesu (kas ir „notikumi”, kas ir „procesi”?) atspoguļojumā (to vēl vajag pierādīt! atsauču taču nav), kas atkarīgs ne tikai no konkrētiem notikumiem (kādiem?) un mediju vai politisko spēku perspektīvu (ko nozīmē „perspektīvu”?) rāmējumiem (kurš kuru rāmē?), bet arī no ideoloģiskiem un morāliem (vai tas ir par praidiem?) metarāmējumiem (kam?), kas (kas – perspektīvu rāmējumi? morālie metarāmējumi? procesu atspoguļojums?) izšķir ne tikai atsevišķo notikumu, partiju, personu (pirmīt bija runa par procesiem un notikumiem) atspoguļojumu, bet arī vēlēšanu kā notikuma vietu medijā (lapaspusi? apjomu?) un medija paša un tā žurnālistu funkcijas priekšvēlēšanu procesos (kuros?)” (26. lpp).

Brikše vēl neko nav izpētījusi, bet jau runā par „būtisku atšķirību”. Man ir jāsarūgtina autore, jo otrajā teikumā runājot par mediju multikulturālību viņa centās stāstīt par diskursīvo institūciju atšķirībām. The Times, The Sun, The Guardian ļoti atšķirīgi rāmē un metarāmē, ideoloģiski un morāli, bet briti nerunā par trim informācijas telpām, nerietumeiropeiskumu vai vairākām būtiskām atšķirībām Brikšes izpratnē, lai gan tiešām atšķirības ir vairākas, būtiskas un nozīmīgas. Rāmējumi, kuru izšķiršanas un formulēšanas metodoloģija nav paskaidrota un kontentanalīzē nav pierādīta, faktiski ir Brikšes atlasītie citāti, kas atbalsta autores iepriekš izveidojušos pārliecību.

Brikšei ir raksturīga nekontrolēta vārdu plūsma, viņa nespēj saskatīt svarīgāko savā vēstījumā, sakraujot koferos-teikumos vairākus sinonīmus, un tā nonākot pie cirkulārās argumentācijas — tas, kas bija jāpierāda, rindkopas beigās kļūst par pierādījumu sev.

D.Petrenko teksts šajā ziņā ir vieglāk lasāms kā eseja. Bet zinātniskajam pētījumam pietrūkst teorijas un metodoloģijas. Esejas nosaukumā autors sola stāstīt par pilsonības „naratīviem”, taču šis jēdziens parādās tikai nosaukumā un secinājumos, bet pa vidu Petrenko tā kā pēta diskursus. Diskursu ir milzīgs daudzums: vairāki pilsonības diskursi, krievu presē dominējošais diskurss, kas dod vietu tiesību diskursam un šādus diskursus jau lieto politiķi. Tad krievu presē izrādās ir tomēr vairāki diskursi arī: šķelšanas diskursi, diskursīvās konstrukcijas un kā atsevišķs diskurss – jaunpilsoņi, kas citās avīzēs ir politiskie diskursi par jaunpilsoņiem, ko daudzveido arī izslēgšanas diskurss (diskursi?).

Apmaldījies diskursu mežā, tuvāk esejas beigām Petrenko drosmīgi atsakās no šī termina un secinājumos viss izpētītais par diskursiem pārtop par naratīviem. Taču arī šeit nav definēts (un netop skaidrs arī no teksta) – kādu naratīva koncepciju autors vēlas pielietot. Sociālantropologu? Propa? Greimasa? Todorova? Bremona? Attiecības starp politisko diskursu un preses (dominējošo) diskursu (diskursiem) nav skaidras, tāpat kā viena dominējošā (un kura no tiem?) diskursa veidošanās no visiem pārējiem. Lai gan politiskās implikācijas ir zvērīgas: „dominējošais diskurss bremzē sabiedrības etnisko konsolidāciju.” Tātad, LU ir atklājusi, ka Latvijā notiek tomēr asimilācija uz etniskā pamata (nevis integrācija politiskās nācijas ietvaros), kuru bremzē krievu prese.

Runājot nopietni, eseja, protams, nebija par naratīviem un diskursiem, bet par vārdu lietošanas biežumiem. Petrenko paskatījies, ar kādiem vārdiem visbiežāk tika lietota burtu kopa „pilson*”. Bet arī par šādas metodes pielietošanu es neesmu pārliecināts, jo autors nav paskaidrojis analīzes priekšmetu: kādas avīzes, kādos laikposmos un cik daudz publikāciju tika pētīts.

M.Kaprāna eseja ir veidota no divām nesaistītām daļām: teorētiska/metodoloģiska un preses interviju atstāstījumi. Sociālās identitātes teorijas (SIT) izvēle partiju priekšvēlēšanu pozicionēšanās analīzei ir aplama. Paši SIT teorētiķi definē to kā sociāli nozīmīgo sociālo kategoriju internalizāciju paškoncepcijas aspektu formā. Latvijas partijām nav stabilu paškoncepciju, tām ir grūti paust savu attieksmi par dažiem notikumiem, jo uz svaru kausiem ir nevis pašu ideoloģija, t.i. internalizēta sociālā identitāte, bet fasādes identitāte — nākotnes koalīciju varianti. Pirms vēlēšanām runa ir par tēliem, par vienkāršo atšķirības radīšanu Sosīra zīmes definīcijas garā. Zīmes vai tēla uzdevums ir atšķirties no citām zīmēm/tēliem. „Kaķis” nav „zaķis” tikai tāpēc, kā atšķiras pirmais burts, bet burts neiespaido mūsu koncepciju par kaķi un zaķi. Tāpat zaļie zemnieki atšķiras no oranžajiem (ne-zemniekiem). Reklāmists Ē.Stendzenieks to bija perfekti uzķēris, kad reklāmās desemantizēja Šleseru: ar vārdu „Šlesers” var nosaukt jebko. Šleseram kā LPP biedram nav internalizētās sociālās identitātes, bet ir tikai fasādes identitāte, kas atkarīga no interakcijas konteksta. Kā nesen teica O.Pulks, Rīgas domē tēvzemieši ir nosēdinājuši krievus savā klēpī. Arī Kaprāna skolotāja Brikše bija norādījusi uz partiju mainību, kas neļauj runāt par noteiktu ideoloģisku konfigurāciju uzturēšanu.

Metodoloģiski Kaprāns darīja to pašu, ko iepriekšējie autori, bet viņš sevis paveikto sauc par tematizēšanu, kategorizāciju, identitāti, sociālām reprezentācijām un sociālās identitātes reprezentācijām. Konceptuālus secinājumus no izdarītiem interviju kopsavilkumiem nevar izdarīt, jo pirmkārt, nav saprotams, kad par ko ir runa, un, otrkārt, autors neiztirzā sociālo kontekstu, kurā partiju lokomotīves kategorizē/identificē/reprezentē sevi un konkurentus. Samākslota teoretizēšana piešķir esejai akadēmisku iespaidīgumu, taču nav skaidrības par iegūtiem rezultātiem. Kas ir noskaidrots — partiju tēli, identitātes, identitāšu reprezentācijas vai problēmu tematizējumi? Krājuma ievadā ir teikts, ka Kaprāns ir pētījis „diskursa tematizējumu”, bet nosaukums solīja „sociālo identitāšu nostiprināšanu”. Turklāt Kaprāns tā arī nepaskaidro, kādas identitātes jau ir bijušas un kuras no tām tika „nostiprinātas” šoreiz. Par ko tad īsti ir šis raksts un kas mainīsies vēlēšanu komunikatīvā modeļa interpretācijā, ja „sociālo identitāšu” jēdziena vietā būtu, piemēram, „partiju biežāk lietotie vārdi”?

Arī V.Zelčes esejas teorētiskā daļa nesaskan ar empīrisko. Zelče vienkārši atstāstīja deputātu kandidātu izteikumus par vēsturi presē un atreferēja TV raidījuma „Milžu cīņas” debašu transkriptu tā, kā to J.Domburs ik ceturtdienu dara Delfos.

LU Komunikācijas studiju nodaļas grāmata liecina par nodaļas vājo zinātnisko pašrefleksiju: terminoloģiskas jukas, pavirša teoriju izpratne, eklektisks teoriju maisījums, neskaidras metodoloģijas (utt., u.tml.?). Dažu autoru sarežģīta valoda šķiet iespaidīga pirmajā lasījumā, taču izanalizējot rindkopā pausto ideju — t.i., restaurējot rāmējumu, diskursu, naratīvu, konstruktu (utt., u.tml.!), ir grūti saprast, kas ir atrasts, kas ir saprasts par 9. Saeimas vēlēšanām. Grāmata viltīgi apiet kampaņas kontroversālās izpausmes. It kā to nebija saukuši par „visnetīrāko”, it kā neizskanēja runas par vēlēšanu rezultātu neatzīšanu, jo bija pārkāptas vienlīdzīgas komunikācijas iespējas.

Domāju, vismaz no pāris pārpratumiem varētu izvairīties, ja projektam būtu bijis vadītājs, bet grāmatai — zinātniskais redaktors. Citādi jāpiekrīt nelaiķim Bodrijāram: jo vairāk informācijas, jo mazāk jēgas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (44) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Saule 20.05.2007 18:14
Prieks, ka kaads ir uzdroshinaajies pateikt Brikshei to, ko daudzi domaa, bet baidaas pateikt. Tiehsi to pashu, ko Kruks saka par Brikshi, Brikshe saka studentiem ar neviltotu paaraakuma sajuutu balsii. Vinjas haotisms un nesakariigaa verveleeshana lekcijaas jau ir legjendaara, taapat kaa vaardinju "respektiivi" un "ja?" lietojums.

Lai nu kaa, Brikshe nespeej raadiit pozitiivu piemeeru studentiem, liidz ar to komunikaaciju nodalja jau ir kljuvusi par zinaamu farsu. Arii Brikshes izreekjinaashanaas ar nepaklausiigajiem pasniedzeejiem ir novedusi pie taa, la pashai jaapasniedz visi atsleegas priekshmeti. Zheel tikai, ka tas prieks studeet (vai pareizaak - davilkt liidz papiira ieguushanai) ir tik daargs, citaadi buutu pat tiiri jautri...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksandrs - Karlim 14.04.2007 16:51
Uzbrukumi si raksta autoram (aizvainojums ka motivs; kads esi pats, ko citiem maciji; sarezgitiba utml.) liecina par pasu kritiku maziskumu: nodarbosanos ar zinatni sev var pierakstit cilveki, kurus prieksnieki tur, jo vini nekaitigi un dumji un sava dumiba - objektivi. LU gluzi vienkarsi nevelk. Lietuviesi un igauni sen jau saka, ka Lu - sieviesu gimnazija, pat ne viriesu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bijušais SZF students 29.03.2007 11:39
visu cieņu sergejam :) filigrans uzbrauciens Brikšei :) lieliski :) beidzot kāds skaļi pasaka, kas tur notiek :) un tiešām priecājos, ka paguvu vēl mācīties SZF, kad Kruks tur bija mācībspēks :) viņš tiešām Latvijā ir stiprākais šīs jomas teorētiķis :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juhans - stalins 28.03.2007 02:20
ej tachu guleet, ar cienju...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 28.03.2007 01:13
Pasniedzējam Krukam - VISU CIEŅU!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - u.c. utml 27.03.2007 22:53
šokolādesšokolādesšokolādesšokolādes-Intai Brikše i

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

@inese - raksta autoram u.c. utml. 26.03.2007 10:15
Lai arī terminoloģiski nepamatoti sarežģīti uzrakstīta recenzija, kuras objektivitāti, šķiet, ietekmējušas personiskas emocijas, tā tomēr vērtīga un tiešām norāda vairākus būtiskus aspektus, kam būtu jāpievērš vairāk uzmanības pētniecības procesā. Paldies par to! Ļoti žēl, ka Jūs vairāk nepasniedzat lekcijas Latvijas Universitātē - uz šo brīdi reti kurš SZF mācībspēks spēj nodrošināt tādu pašu lekciju saturisko kvalitāti un - galvenais - atbilstību studiju jomai. Aizejot vairākiem mācībspēkiem, fakultātē no komunikācijas zinātnes palicis pavisam maz. Līdz ar to Jums nevajadzētu būt pārsteigtam par krājuma rakstu autoru zināšanu līmeni vai pētnieciskajām prasmēm. Šī fakultāte ir pārāk apmierināta ar sevi un kritika tai vajadzīga - gan jau ka fakultātes pētnieki (maģistranti, doktoranti) nav tik bezcerīgi. Uz šo brīdi gan tā īsti nav neviena, kas varētu tiem parādīt, kā korekti veikt pētījumu komunikācijas zinātnē, un kā šo pētījumu realizēt tā, lai tas būtu vērtīgs gan attiecīgajā akadēmiskajā laukā, gan ārpus tā.

Inta Brikše ir lieliska vadītāja un visu cieņu viņai par to, ko viņa paveikusi fakultātes labā. Tomēr viena no sliktākajām vadītāja un jebkura profesionāļa īpašībām ir tā, ka personiskās emocijas sāk dominēt pār veselo saprātu un sāk ietekmēt to, kurš fakultātē strādās vai nestrādās. Jūs esat viens no tiem cilvēkiem, kam fakultātē noteikti vajadzēja būt, faktiski uz šo brīdi vienīgais Latvijā, kas var pasniegt komunikācijas zinātni doktorantūrā. Ļoti ceru, ka šī Jūsu drosmīgā kritika nav tapusi tādu pašu personisku un irracionālu emociju ietekmē, kādas brīžiem virmo komunikācijas studiju nodaļā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

politologs - Marija 24.03.2007 19:25
Es nezinu par Brikshi kaa komunikaacijas specialisti, bet es zinu, ka vinja ir lieliska dekaane, un pielauju, ka tieshi taa deelj ir autoritaate LU maaciibspeekam, jo lai nu ko, bet fakultaati vadiit prot un lieliski paarstaav taas intereses. Un es nedomaaju, ka taada autoritaate ir slikta, jo nevar veidoties naakotnes zinaatniskass autoritaates videe, kas tam nav piemeerota.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

morics - stalins 24.03.2007 16:50
nu kaut vai drusku cieņas! pasaki konkrēti nevis iekarini te lasīšanai šitādu palagu. kā zināms interpretācijas iespējas ir milzīgas :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - kripata 24.03.2007 06:55
interesanti, vai Brikšes k-dzes mērķos ir arī izrēķināties ar šo viņasprāt noteikti "nelabvēļu" karjerām iekš citām fakultātēm, kļūstot par rektori, veidojot visu LU SZF stilā un garā ???)
http://www.lu.lv/forums/viewtopic.php?t=10246&postdays=0&pos...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Нормально - !не красиво! 24.03.2007 00:57
Есть замечательная русская поговорка "Нечего на зеркало пенять, коли рожа крива". Что стыдно? Что некрасиво? (кстати, обратите внимание, как правильно пишется это слово). Стыдно писать вот такие книжонки. Отличная рецензия.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - morics 23.03.2007 19:23 http://www.politika.lv/index.php?id=3923

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

morics 23.03.2007 16:14
protams, ir izklaidējoši palasīties ko te sarunā par LU SZF piedāvāto mācību kvalitāti, pasniedzēju vēlmi bārstīties ar gudriem vārdiņiem utt. bet tai pat laikā, - ja students grib tikai izšļūkt un dabūt savu papīru neviens neko tur nevar darīt. ja students nevīžo iedziļināties savas izvēlētās jomas pamatterminos un tikai atrunājas ar to, ka tie pasniedzēji to tik māk kā piesaukt diskursu, nu tad atvainojiet - kāpēc netiek paturēts prātā, ka universitāte nav (un arī nedrīkst būt) mācību iestāde, kurā ikvienam studentam ar burkānu vai ar mietu, kā nu kurā gadījumā, tiek iebarots ikviens viņa erudīciju paaugstinošs termins.

un jā - žēl, ka nekas izņemot kritiku un studentu gaušanos par konspektu rakstīšanu nav dzirdēts no stradu puses, tāpat kā no pārējām Lv-as austskolu sociālo zinātņu fakultātēm. LU SZF kaut vai ir procesā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 23.03.2007 09:49
Komiski ir tas, ka Kruka recenzijā var pamanīt tās pašas lietas, kuras viņš pārmet rakstu autoriem:

1) nevajadzīga un nesakarīga dažādu jēdzienu, konceptu un pieeju lietošana - droši vien tāpēc, lai apburtu "lajus" ar savu nenormālo kompetenci. Man gan tā radīja priekšstatu par t.s. "slēpšanos aiz terminiem";

2) atziņu balstīšana iepriekš konstruētos pieņēmumos, piemeklējot "pierādījumus" (jau ko vērta vien ir vienas rindkopas analīze Brikšes rakstā, kur puse no jautājumiem ir vienkārša izlikšanās par neko nesaprotošu un lasīt nemākošu.

Tā kā jāatzīst, ka šīs recenzijas patiesā vērtība ir stipri apšaubāma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

plukata - kripata 22.03.2007 23:11
kripata kā maza meitene, pamanījusi, ka dibens slapš un uz grīdas pakaļ stiepjas gara slapju pēdu virtene, pagriežas uz tuvāk stāvošo puiku un nosūdz audzinātājai :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kripata 22.03.2007 16:46
Kruks kā mazs puika gaužas, puņķojas un noliek bargo tanti Brikši, kura "apēda vairāk šokolādes".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bezvardis 22.03.2007 15:50
Interesanti, ka šķiet neviens cits izņemot Kruku to grāmatu nav lasījis :-) tāpēc arī nevar debatēt par lietu (es arī :-) bet komentēt var tikai par to, ko saka/nesaka Kruks, Brikše vai kāds cits no iesaistītajām personām :-) Tā, kā Ķīlis reiz teica, ir Latvijai raksturīga parādība: zināšanu nav, bet viedoklis gan ir.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 22.03.2007 15:42
Pievienojos tiem, kas uztraucas par izglītības un pētījumu kvalitāti. Viens veids kā šo kvalitāti var mēģināt uzlabot ir tieši publicējot šādas recenzijas, sākot diskusiju (un cerams, ka būs LU atbilde... GAIDĀM!!!) Vēl viens veids dot iespēju interesentiem iepazīties ar gara darbiem (maģistra un disertācijas līmenī), kas top arī citās Latvijas augstkolās vai citās fakultātēs - ne jau viss tur rakstītais ir nekvalitatīvs. Tiem autoriem, kuri nenodarbojas ar plaģiātismu vai eseju "pārdomas par" rakstīšanu, arī jābūt ieinteresētiem savu darbu parādīt, tāpat kā augstkolām, kur šie labie kadri top.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

LU Kom.bakalaure 22.03.2007 15:35
Pasniedzējam Krukam - VISU CIEŅU!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija 22.03.2007 12:13
Var tikai priecāties par tik trapīgu recenziju. Bail, ka reālu diskusiju nesagaidīsīm - starp LU vadošajiem mācībspēkiem valda saskaņa, un visi tur ir parliecināti vai izliekas, ka ir parliecināti, kā Brikše ir lieliska komunikācijas speciāliste, tāpat kā Kūle - lieliska filozofe. Jo svarīgs kritērijs ir - es viņu pazīstu, viņa ir savēja, varam saprasties. Autoritāte nebalstās zinatniskajā kvalitātē. Tāpēc arī nevar atrast rakstu sākumā metodoloģijas aprakstu. Tas būtu lieki. Kamēr kāds nedibinās alternatīvu augstskolu sociālām un humanitārām zinātnēm - graduate college tipa - tā arī būs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 22.03.2007 00:37 http://www.politika.lv/index.php?id=7441

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

!не красиво! 22.03.2007 00:26
Интересно, а когда Сергей Крук сам был редактом ЛУ-шных изданий....И. Брикше и В. Зелче и те же студенты творили шедевры???

Раньше Вы пели сладкие песни в эти уши, теперь вдруг очнулись от страшного сна?

А почему Вы нас, тех кто писал у Вас работы, не учили фреймингу, дискурсному анализу в "Вашем теперешнем представлении" - может Вы нас уже тогда запутывали, дабы не взрастить себе конкурентов?

И....не Вы ли руководили сами этим отделением в 2002 году? И так долго преподавали? и теперь работаете в конкурирующей организации!

По человечески - Вас м о ж н о понять. ..... с точки зрения профессионализма - стыдно, не красиво.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

i-romance - visi un cerams ari LU SZF 21.03.2007 21:35
"Jautaajums ir par vai LU tieshaam atliks vieta ZINAATNIEKIEM ,jeb tajaa visu noteiks saimnieciski veikli cilveeki ar kuriem var biidiit "djeelas",un kam zinaatne nav klasificeeta zinaashanu sisteema,bet jaunu nesaprotamu(sabiedriibai) vaardinju apguushana (ak jaa-un pashiem arii:),lai vareetu paspiideet sabiedriibaa un seedeet goda vietaas"

japiekrit Stalinam, ka sis ir tas jautajums

Risinajums jau butu pavisam vienkarss - macibu spekiem butu janodarbojas ar petniecibu un japublicejas referetos zurnalos. Tad ari pasi zinatu, ko diskurss nozime un ka statistikas programmas lietot. Tad paskatoties Social Sciences Citation Index http://portal.isiknowledge.com/portal.cgi?DestApp=WOS&Func=F... iespejams nebutu ta, ka musu profesoriem pasiem ir labakaja gadijuma viena bet visbiezak nevina refereta publikacija.

Starp citu, Kruks bija tiri ta neko pasniedzejs - lekcijas interesantas, vertesana skarba un "sausais atlikums" - laiks nebija zeme nomests, ka pie tadiem "zinatniekiem" ka bara vai mozers.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rexli 21.03.2007 21:20
Par daudz iekavēts, taču vēl aizvien vajadzīgs starta signāls diskusijai par Latvijā piedāvātās komunikācijas zinātņu izglītības kvalitāti.

Grāmatiņu izlasīju, iespaidi līdzīgi kā recenzijas autoram. Absolūta eklektika - no "Milžu cīņām" līdz partiju programmām, pilsonībai, feminismam, plakātiem. Starp citu, uz vispārējā fona Brikšes raksts nebūt neizskatās slikti - ja man vajadzētu nosaukt krājuma labāko rakstu, tad tas būtu šis. To izlasot, rodas daudz maz adekvāts priekšstats par kampaņā aktuālajām tēmām un cik dažādi tās tika atspoguļotas medijos. Ja tāds arī bija mērķis, tad grūti ko iebilst. Atšķirībā no dažām citām esejām, šeit starp teorētisko un empīrisko daļu ir saskarsmes punkti. Diemžēl jāpiekrīt Krukam, ka tas nav izdarīts visai veiksmīgi - ar teoriju (rāmējumiem, metarāmējumiem) tiek piesegti un leģitimēti autores pašas uzskati par notikumiem pirms vēlēšanām un vērtējums par "ne/pareizajiem" mediju telpā. Kritēriji tēmu un rakstu atlasei, protams, ir subjektīvi - taču tieši tie dod I.Brikšei izdevību īpaši daudz "piekasīties" "Dienai" un gandrīz nemaz - "NRA". Taču varbūt tā ir pat labāk - kritikai nebūtu jēgas, ja kritikas objekts nav gatavs mainīties. Un ko tādā gadījumā ar NRA vispār krāmēties?

No vēstures viedokļa ļoti jauki ir grāmatas beigās ievietotie žurnālistu komentāri par vēlēšanu aizkulisēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 21.03.2007 19:38
Ljoti jau nu veeleetos dzirdeet LU akadeemisko maaciibspeeku un amatpersonu reakciju uz sho recenziju.Taapat buutu jeega runaat par citu sabiedrisko ziniibu,teiksim,juristu kvalitaati. Vai netika skaidri pateikts " Karalis ir kails" .jeb kaadam/ai ir tik slikta dzirde ,vai saprashana ,ka liekas ,nekas jau nu nav? Es zinaaju ka Karlji Streipi ir divi,bet nezinaaju ka arii Segeji Kruki ir divi,bet speciaalistiem tas buutu jaazin.Tas attiecas uz raksta autora motivaaciju.Paraugieties uz rakstam pievienoto fotograafiju.Speciaalisti tachu zin,ka cits Sergejs Kruks nesen " politika "lv publiceeja rakstu,paraugieties uz komentaariem?

Es uzreiz saku-es neesmu speciaalists,es -mazs cilveecinsh,mans priekshnieks mani nosauca par "cilveeku ar laapstu".Priekriitu.Varu rakt un varu nerakt,bet ja priekshnieks gribees varu norakt jebkuru:)

Jautaajums ir par vai LU tieshaam atliks vieta ZINAATNIEKIEM ,jeb tajaa visu noteiks saimnieciski veikli cilveeki ar kuriem var biidiit "djeelas",un kam zinaatne nav klasificeeta zinaashanu sisteema,bet jaunu nesaprotamu(sabiedriibai) vaardinju apguushana (ak jaa-un pashiem arii:),lai vareetu paspiideet sabiedriibaa un seedeet goda vietaas.

Biedri geograafi,braalji un maasas.Ienaidnieks mums ir uzbrucis,pietiek atseedeeties ierakumos.Nashe delo pravoje ,mi pobedim!

P.S. starp citu sho rakstu var izprinteet un iedot draugam.Vai teiksim "nejaushi "(un nemanaami ) aizmirst uz galda kaadaa auditorijaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Runajot par kritisko pieeju... 21.03.2007 18:34
Kritiski arii ir jaalasa shii recenzija, uzdodot vairaakus jautaajumus sev..Recenziju nevar uztvert kaa patiesiibas atklaajusho "dokumentu". Bet lielaako priekshtatu var ieguut labaak izlasot originaalo, katram radiisies savas paardomas, arii varuut graamataa var atrast kaadas interesantas domas, neapskatiitas recenzijaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jautajums recenzijas autoram... 21.03.2007 17:14
Lielaka gramatas autoru dala ir Jusu studenti taja pasa LU SZF, vai ne?

Vai tas nozime ka Jus vinus neiemacijat (apzinati - ne/apzinati) petit, stradat, "pielietot" teorijas?

Un esat slikts "skolotajs" (ka nosaucat Brikses k-zi)?

Kritikis Jus esat labs, cepuri nost.... Petnieks ari! Bet kads pasniedzejs Jus bijat...?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Svetlana 21.03.2007 16:39
Recenzija var buut pamudinaas akadeemikus (ne tikai) padomaat par Teksta noziimi muusdienaas. Izlasot Sergeja komentaaru, rodas jautaajums par Teksta noziimi muusdienu sabiedriibaa. Kur palicis teksta dzilums, paardomas par katru izteikto domu, taas pamatotiiba. Vai teksta dzilums, esteetiskums jau pavisam zaudeejies savu lomu? Vai Teksts kluvis par akademisko (ne tikai) mashineeriju, lai kaut ko "raditu" akademiskajaam atskaiteem, imiteetu darbu. Taads ir muusdienu informaacijas paarpilniibas laikmets. Recenzija pamudinaaja arii uz to, ka nevajag uzkerties uz zinaatniskiem vaardiem, tituliem, bet vienmeer saglabaat Kritisko pieeju, lasot tekstus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pārdaugavas studente 21.03.2007 16:08
Lielākā problēma jau komentāros minētajās universitātēs ir tieši svešo terminu bārstīšana lekcijās, bet to nozīmes nepaskaidrošana cilvēku valodā gan pašos studiju sākumos, gan par to nepieciešamību turpmāk studiju procesā un, kas svarīgi - PRAKSĒ!
Var, protams, izlasīt angļu valodā tik pat sarežģītu skaidrojumu, bet vai tam ir jēga? Svarīgi būtu pasniedzējiem padomāt, vai viņi vēlas izklausīties drausmīgi "kruti" muļķīšu studentu priekšā, ceļot savu pašapziņu...vai arī tomēr tam nelaimīgajam no laukiem atbraukušajam studentam izskaidrot saprotami, vienkāršiem vārdiem, lai tad vēlāk varētu zīmēties ar terminiem, jaunvārdiem, svešvārdiem. Turklāt, izskaidrot tā, lai tas ieinteresētu...tas ir pasniedzēju darbs.

Lielāka māka ir pateikt sarežģītas lietas vienkārši, nevis vienkāršas lietas sarežģīti!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

laila 21.03.2007 15:47
Universitatei nevajadzetu augstpratigi izlikties, ka si recenzija nav tapusi, bet tiesi otradi - pienemt kritiku un iesaistities normala diskusija. Cerams, bus sagaidams kads atbildes gajiens tepat politikaa.lv , meginot aizmirst par autoru Kruku un visu, ko vins LU nav izdarijis (noteikti bus tadas velmites). Labam diskusijam vienigi varetu traucet tas, ka parejam iestadem - ne stradiniem, ne turibai, ne via nav nekadu petijumu, ko vini varetu likt galda vertesanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristine 21.03.2007 15:19
Tas, ka LU SZF, jo iipashi Komunikacijas nodaljaa, miiljaakais vaards ir diskurss, kura patieso noziimi zina, shkjiet, tikai pasniedzeeji, ir fakts. Tomeer "smiekliigakais" visaa tajaa ir jauno skolas beidzeeju, komunikacijas specialistu ar akademisko izgliitibu, turpmakas perspektiivas - vai nu parkvalificeshanas un vienreizeeja iespeeja buut par kaadu, piem., biroja administratoru ar aarkartiigi plashu, akadeemisku vaardu krajumu, vai arii darbs specialitaate ar nulles sagatavi prakses.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ieva sieva 21.03.2007 15:00
mums reiz prof. Tabuns teica, ka SZF nevar gaidīt, ka "izskolos" pasaules līmeņa teorētiķus, jo starp pasniedzējiem nav neviena tāda

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kate 21.03.2007 14:37
Visi, kas reiz ir maaciijushies komunikaacijas LU vai stradinnos... zinaas teikt, ka shii nozare un taas "speciaalisti" LV ir lloti zemaa liimenii. Vareetu teikt pashi neko nejeedz, bet jaunajiem boree!

Un tie peetiijumi, protams, ir smiekliigi. Papiira izniekoshana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

o oh 21.03.2007 14:09
Ceru, ka pec shii raksta nesamazinaasies Komunikacijas nodaljas beidzeeju skaits 2007.gadaa..
pienjemu, ka kads un kadi bus sarosiijushies un nabagus jaunos makten mociis.. lai gan Kruka praat, arii vecie butu mokaami:)!
Slikts taimings Krukam - vismaz no mana egoistiskaa skatu punkta..

bet krukam es ieteiktu beidzot kaa jau attistīitaas valstiis pienaakas - diskuteet savaa dstarpaa arii starp universitaateem. Mes ikdienaa neko nedzirdam, ko stradinos jaunieshi izdarijushi - iznjemot to, ka lasa un konspektee. Mes neesam dzirdejusi ko dara pasniedzeji Stradinos - iznjemto rozukalnes petijumu par veleeshanaam - bet nez vai tam bija ciesh sakars ar stradinjiem..

Lai nu kaa diskusija un konkurence vareetu dot veelamo rezultaatu nozares attistiibai!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

0nkulis 21.03.2007 13:56
Nu šitas bija jauki, kā medus. Gribētos dzirdēt Brikšes un KO atspēkojumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ievasieva 21.03.2007 11:03
Latvijā pētniecībai pietrūkst dziļuma. šādi varētu izanalizēt gandrīz katru izdevumu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jampadracis - Sergejam 21.03.2007 10:17
Malacis autors! Socialajas zinatnes Latvija tiesam pietrukst kritiskas attieksmes, jo pietrukst gan drosmes, gan kvalifikacijas. Lai kada nebutu sakotneja motivacija, Sergeja kritika pec butibas ir legitima. Kritiska piezime: ja raksts ir adresets visiem politika.lv lasitajiem, tad loti specifisko zinatnisko zargonu vajadzetu - ka minimums - skaidrot nedaudz vairak

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gl. 21.03.2007 09:22
Хоботов, это мелко!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skatītājs 21.03.2007 08:38
Interesanti, cik no klātesošajiem vispār sajēdza, ko Sergejs Kruks te ir sarakstījis? Izomorfs, imamenta vārdi, daidžests, topofi, entimēmas, modalizācijas -- jēziņ, un tad vēl autoram nav kauna teikt, ka Intas Brikšes tekstā "daudzi vārdi nav saprotami"! Visā akadēmiskajā pasaulē lielumliela problēma ir tā, ka speci raksta cits citam un cenšas būt paši pirmie jaunvārdu un jaunjēdzienu izmantošanā, lai uzrādītu, cik viņi ir kruti speciālisti. Tā ir sava veida nabā centrēta refleksija -- šāds materiāls drīzāk būtu piemērots tādam žurnālam, kā Postmoderno freimu daidžests, 3. sēj., 2. n., bet diez vai tomēr populāram portālam. Apsveicu lasītājus, kuri ir doktoranti masu komunikācijā, viņi noteikti zina, kas ir topofi un entimēmas un modalizācijas un imamenta vārdi. Pārējie paliek beš

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

i-romance - Autoram un parejiem 21.03.2007 01:48
Paldies Sergejam par nebremzesanu un lietu sauksanu to vardos - IR tas karalis PLIKS!

Socialajam zinatnem LU butu pedejais laiks apstaties un paskatities, kas tam pura. Un konstatejot, ka visa tut tikai NAV, kerties klat pie pielocisanas. Nu nav tacu ta, ka pasaule nav sarakstits neviens darbs par to ka petnieciba praktizejama. Ka diskurss petams, kas ir narativi, kas procesu fiksesana, kas etnografija un kas citas metodes.

Karlis un T.J. savukart uzskatami demonstre, ka skaisti argumentejam - nav ko sacit, sitam. Celi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

T.J. 20.03.2007 23:57
ja, nu Sergejs ir partapis par Delfu komentetaju. apmerama tada stila un limeni. atriebiba? bet tik neakademiska? zel.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aha - Karlis un citi 20.03.2007 23:29
Man jau ar lasot likas, ka ko tadu esmu dzirdejusi - bet nu rezultats tiri interesants, Latvija patiešām drosmīgu cilvēku pietrūkst... var izvērsties tīri smuka diskusija, ja šiem būs iekšā atbildēt... gan jau nebūs...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

LU doktorants - autoram 20.03.2007 22:36
Komplimenti! Prieks, ka pietika dushas izlauzties cauri visam tam mezham un paradit tacinju (vai drizak tas trukumu) ari citiem. Prieks, ka pietika drosmes objektivi novertet nodaljas (un ari visas fakultates?) akademisko limeni. Paldies!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Karlis 20.03.2007 22:36
Nu Sergejam ta trauma, ka vinu nesmuki atlaida no darba LU Komunikacijas nodala, nesadzis un laikam uz visu muzu puzsnos :(

Citi autora darbi
Kastes 255x203(2)

One more try* 10 Autors:Sergejs Kruks

Ciriki 255x203

Daudzes čuriki 3 Autors:Sergejs Kruks