Pulcēšanās brīvība – ciets rieksts 4

Tas nav nekāds kauns, ka valstī ir tūkstotis, desmit tūkstoši vai vairāk cilvēku, kuru domas nesakrīt ar valdības un sabiedrības vairākuma domām, un, ka viņi vēlas šīs domas paust brīdī, kad tās var sasniegt plašāku auditoriju, nekā nepietiekami dzirdīgās vietējās ausis.

Iesaki citiem:

Latvijas Krievu mācību valodas skolu atbalsta asociācijas 23.maija manifestācija - neatkarīgi no tas mainīgās formas - ir izrādījies ciets rieksts gan valstsvīriem, gan sabiedrībai kopumā. Negatīvajā attieksmē pret šo pasākumu dominē divi virzieni. Pirmais: idejas, ko demonstrētāji vēlas paust, tiek norakstītas kā nepareizas vai nepamatotas, paužot viedokļus, ka “visiem vajag zināt to valsts valodu, kurā dzīvo”[1] vai uzskatot, ka problēmas pēc būtības jau ir atrisinātas. Otrs: tas, ka (tāda starptautiska mēroga notikuma kā Eirovīzija laikā) valstī notiek protesta demonstrācijas, valsti apkauno un parāda nelabvēlīgā gaismā, proti, “šāds pasākums ir vērsts uz Latvijas tēla graušanu starptautiskā mērogā”[2], un “ārzemnieki, kas atbraukuši baudīt Rīgas skaistumu, tā vietā redzēs kārtējās problēmas un negācijas”[3]; manifestācija “ārzemju viesiem radīs iespaidu kā par problēmām un negācijām pieblīvētu valsti”[4].

Attiecībā uz pirmo iebildumu, jāatgādina vārda brīvības nozīme demokrātiskā sabiedrībā. Tas ir normāli, ka valstī pastāv dažādi viedokļi un tie tiek pausti. Tiem var nepiekrist, bet jābūt iespējai tiem izskanēt. Tas nav nekāds kauns, ka valstī ir tūkstotis, desmit tūkstoši vai vairāk cilvēku, kuru domas nesakrīt ar valdības un iedzīvotāju vairākuma viedokli. Vai “parādes vienprātība” un mēģinājumi īlenu noslēpt maisā ir tas, kas mums vajadzīgs? Un kāpēc jākaunas, ka pastāv arī šāds viedoklis, kas tiek demonstrēts brīdī, kad tas var sasniegt plašāku auditoriju, nevis tikai vietējās ausis, kuras, acīmredzot, pret šī viedokļa paudējiem nav bijušas pietiekami dzirdīgas? Vai mūsu veidotā valsts tēla “medus muca” nav pietiekami salda, lai raizētos par kādu “darvas pilienu”?

Sākumā iecerēto gājienu Rīgas Dome aizliedza - jo Eirovīzijas laikā “būtu grūti garantēt sabiedrisko drošību, kā arī nodrošināt citu cilvēku tiesību un brīvību ievērošanu”. Kas attiecas uz grūtībām garantēt sabiedrisko drošību, to, protams, vienmēr ir vienkāršāk garantēt tad, ja nekādas pulcēšanās nenotiek. Arī to nevar noliegt, ka lielu pasākumu laikā kārtības sargātājiem būtu gana arī citu rūpju. Tomēr situācijā, kad tiesībsargājošie spēki paziņo par savu gatavību nodrošināt kārtību nesankcionētā mītiņā[5], būtu neloģiski paziņot, ka nav kapacitātes kārtības uzturēšanai atļauta mītiņa laikā. Citu cilvēku tiesību un brīvību nodrošināšana ir leģitīms mērķis pulcēšanās brīvības ierobežošanai, taču bez detalizētāka šī jēdziena atšifrējuma ir grūti iedomāties, par tieši kādām citu cilvēku tiesībām šajā gadījumā varētu būt runa? Jāatceras, ka pulcēšanās brīvība, kas, saskaņā ar Latvijas likumdošanu var izpausties sapulču, gājienu vai piketu formā, ir cieši saistīta ar vārda brīvību, jo ir viens no veidiem, kā var tikt pausti dažādi viedokļi. Tāpat kā vārda brīvība, arī pulcēšanās brīvība var tikt ierobežota, taču tās saistība ar vārda brīvību ir jāņem vērā, kas nozīmē, ka atkāpes no tās jāinterpretē šauri un jāpastāv īpaši spiedīgai sabiedrības vajadzībai, lai šo brīvību ierobežotu. Šajā un līdzīgos gadījumos būtisks ir abu pušu elastīgums - gatavība diskutēt par iespējām nedaudz koriģēt pasākuma norises vietu un laiku, kā arī labā griba - proti, ja tiek mobilizēti un piesaistīti papildu spēki kārtības nodrošināšanai saistībā ar Eirovīzijas norisi, vai ir izsmeltas iespējas šādus spēkus piesaistīt arī citu pasākumu nodrošināšanai?

Pēc atkārtotas saskaņošanas mītiņš tika atļauts, kaut arī to drīzāk sekmējuši praktiski apsvērumi, nevis domāšana cilvēktiesību kategorijās. Labi, ka tā: dienās, kad Latvijā izskan tik daudzu dažādu tautu un režīmu pārstāvju balsis, būtu dīvaini apklusināt mūsējās.



___________________

[1] “Diena jautā”, Diena. 2003. 23. maijā, 1.lpp.

[2] Aģentūras LETA 8.maija ziņa ”Domes komiteja iesaka nesakaņot 23.maijā pieteikto gājienu pret pāreju uz mācībām latviešu valodā” atsauce uz K.Šadurska viedokli.

[3] “Diena jautā”, Diena. 2003. 23. maijā, 1.lpp

[4] Viesnīcu un restorānu asociācija lūdz pārcelt manifestācijas datumu: Vēstule “Dienai”, Diena. 2003. 23. maijā, 2.lpp

[5] Aģentūras LETA 16.maija ziņa “Policija gatava novērst sabiedriskās kārtības pārkāpumus 23.maijā”.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Antitrust 11.06.2003 12:11
Jābaidas no valsts, kas baidas no vārda brīvības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 30.05.2003 08:28
Cilvēkiem ir visas iespējas labprātīgi atteikties no savu tiesību izmantošanas. Ja tas nenotiek un valstij ir pamats uzskatīt, ka noteiktu sociālo grupu veidojošu indivīdu tiesību izmantošana, var radīt draudus visai sabiedrībai kopumā (vai varbūt pat visas valsts turpmākai eksistencei), tad vārda un pulcēšanās brīvība ir jāieliek noteiktos rāmjos.

Kerenska valdība deva vārda brīvību, ļāva mītiņot......... un kāds bija rezultāts?!

Kamēr valstij nav pārliecības par indivīdu spēju pieņemt saprātīgus un sabiedrības interesēm atbilstošus lēmumus, nelieli tiesību ierobežojumi var būt visai lietderīgi un tie nepārkāps samērīguma principu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gita1 29.05.2003 18:12
Cik saprotu, Jus varda brivibu veletos aprobezot ar nekaitigakam tas izpausmem - vislabak rakstisku formu, lai ari tas nav isti konsekventi, jo ari rakstita varda iespaida cilveks var "sashumeties" un uzbrukt kadam T-kreklam. Problematisks, manuprat, ir gan Jusu teikta, gan saja gadijuma apamtpersonu domas gaitas izejas punkts: tiek iziets nevis no ta, ka sadas tiesibas ir, bet gan no ta, ka tas ir kaut kas nevelams, potenciali bistams. Pilniba atzistot to, ka gan varda brivibu, gan pulcesanas brivibu iespejams ierobezot, tomer pieturos pie uzskata, ka iemesliem sadai ierobezosana jabut loti nopietniem (aicinajums vardarbigi gazt valsts varu, piemeram), ka ari pie uzskata, ka evolucionaru sabiedribas atistibu var drizak panakt, laujot dazadam tas daljam izteikt savu viedokli, nevis to liedzot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jack Ripper 28.05.2003 10:54
Piekrītu, ka vārda brīvības ietvaros cilvēkiem ir tiesības paust savu viedokli, ja vien tas nenotiek izpausmēs, ko aizliedz normatīvie akti. Tiesību normas mērķis (uz vārda brīvību es uzskatu par Satversmes 100.pantā kā tiesību normā nostiprinātu institūtu) ir noteikta veida sabiedrisko attiecību noregulēšana, to pakļaušana atbisltošam tiesiskam režīmam, šo attiecību attīstības veicināšana valstij vēlamā virzienā. Valstij vēlamais sabiedrisko attiecību attīstības virziens nekādi nebūs saistīts ar potenciālu sabiedrības drošības vai citu cilvēku tiesību apdraudējumu. Valsts vēlas, lai sabiedrība attīstās evolucionāri, nevis revolucionāri. Izmantot savas tiesības uz vārda brīvību ir iespējams ne tikai piedaloties mītiņā, bet arī rakstot augstākajām valsts amatpersonām adresētas vēstules. Var rakstīt gan individuāli, gan kolektīvi. Tomēr, ja tiek atļauts ielu gājiens vai mītiņš, pastāv vismaz teorētiska iespēja , ka mītiņā skanošo runu iespaidā kāda persona var būt tik “uzkarsēta”, ka vēlas iesist vai iespert citam garāmejošam cilvēkam, kurš tērpies T-kreklā ar uzrakstu “Mans vectēvs ir leģionārs” vai nes rokā avīzi “DDD”. Un tas jau nozīmē, ka var tikt aizskartas šī cilvēka tiesības uz dzīvību vai īpašumu (piemēram, tiek saplēsts krekls).

Valsts (šeit es domāju varas aparātu) ir atbildīga par mums visiem: baltiem un melniem, krieviem un latviešiem. Valsts nedrīkst neapdomīgi kādas ļaužu grupas interesēs “iedegt zaļo gaismu” kādai noteiktai tiesību realizācijas formai – tiesību izmantošanai, rūpīgi neapsverot visus par un pret.

Sabiedriskais līgums, kas ir valsts pamatā, tika slēgts ne jau tādēļ , lai atbalstītu ekscesus, bet lai no tiem izvairītos un nodrošinātu sabiedrībai mierīgu, harmonisku dzīvi.