Raksts

Pulcēšanās brīvība – ciets rieksts


Datums:
27. maijs, 2003


Autori

Gita Feldhūne


Foto: A. Jansons © AFI

Tas nav nekāds kauns, ka valstī ir tūkstotis, desmit tūkstoši vai vairāk cilvēku, kuru domas nesakrīt ar valdības un sabiedrības vairākuma domām, un, ka viņi vēlas šīs domas paust brīdī, kad tās var sasniegt plašāku auditoriju, nekā nepietiekami dzirdīgās vietējās ausis.

Latvijas Krievu mācību valodas skolu atbalsta asociācijas 23.maija manifestācija – neatkarīgi no tas mainīgās formas – ir izrādījies ciets rieksts gan valstsvīriem, gan sabiedrībai kopumā. Negatīvajā attieksmē pret šo pasākumu dominē divi virzieni. Pirmais: idejas, ko demonstrētāji vēlas paust, tiek norakstītas kā nepareizas vai nepamatotas, paužot viedokļus, ka “visiem vajag zināt to valsts valodu, kurā dzīvo”[1] vai uzskatot, ka problēmas pēc būtības jau ir atrisinātas. Otrs: tas, ka (tāda starptautiska mēroga notikuma kā Eirovīzija laikā) valstī notiek protesta demonstrācijas, valsti apkauno un parāda nelabvēlīgā gaismā, proti, “šāds pasākums ir vērsts uz Latvijas tēla graušanu starptautiskā mērogā”[2], un “ārzemnieki, kas atbraukuši baudīt Rīgas skaistumu, tā vietā redzēs kārtējās problēmas un negācijas”[3]; manifestācija “ārzemju viesiem radīs iespaidu kā par problēmām un negācijām pieblīvētu valsti”[4].

Attiecībā uz pirmo iebildumu, jāatgādina vārda brīvības nozīme demokrātiskā sabiedrībā. Tas ir normāli, ka valstī pastāv dažādi viedokļi un tie tiek pausti. Tiem var nepiekrist, bet jābūt iespējai tiem izskanēt. Tas nav nekāds kauns, ka valstī ir tūkstotis, desmit tūkstoši vai vairāk cilvēku, kuru domas nesakrīt ar valdības un iedzīvotāju vairākuma viedokli. Vai “parādes vienprātība” un mēģinājumi īlenu noslēpt maisā ir tas, kas mums vajadzīgs? Un kāpēc jākaunas, ka pastāv arī šāds viedoklis, kas tiek demonstrēts brīdī, kad tas var sasniegt plašāku auditoriju, nevis tikai vietējās ausis, kuras, acīmredzot, pret šī viedokļa paudējiem nav bijušas pietiekami dzirdīgas? Vai mūsu veidotā valsts tēla “medus muca” nav pietiekami salda, lai raizētos par kādu “darvas pilienu”?

Sākumā iecerēto gājienu Rīgas Dome aizliedza – jo Eirovīzijas laikā “būtu grūti garantēt sabiedrisko drošību, kā arī nodrošināt citu cilvēku tiesību un brīvību ievērošanu”. Kas attiecas uz grūtībām garantēt sabiedrisko drošību, to, protams, vienmēr ir vienkāršāk garantēt tad, ja nekādas pulcēšanās nenotiek. Arī to nevar noliegt, ka lielu pasākumu laikā kārtības sargātājiem būtu gana arī citu rūpju. Tomēr situācijā, kad tiesībsargājošie spēki paziņo par savu gatavību nodrošināt kārtību nesankcionētā mītiņā[5], būtu neloģiski paziņot, ka nav kapacitātes kārtības uzturēšanai atļauta mītiņa laikā. Citu cilvēku tiesību un brīvību nodrošināšana ir leģitīms mērķis pulcēšanās brīvības ierobežošanai, taču bez detalizētāka šī jēdziena atšifrējuma ir grūti iedomāties, par tieši kādām citu cilvēku tiesībām šajā gadījumā varētu būt runa? Jāatceras, ka pulcēšanās brīvība, kas, saskaņā ar Latvijas likumdošanu var izpausties sapulču, gājienu vai piketu formā, ir cieši saistīta ar vārda brīvību, jo ir viens no veidiem, kā var tikt pausti dažādi viedokļi. Tāpat kā vārda brīvība, arī pulcēšanās brīvība var tikt ierobežota, taču tās saistība ar vārda brīvību ir jāņem vērā, kas nozīmē, ka atkāpes no tās jāinterpretē šauri un jāpastāv īpaši spiedīgai sabiedrības vajadzībai, lai šo brīvību ierobežotu. Šajā un līdzīgos gadījumos būtisks ir abu pušu elastīgums – gatavība diskutēt par iespējām nedaudz koriģēt pasākuma norises vietu un laiku, kā arī labā griba – proti, ja tiek mobilizēti un piesaistīti papildu spēki kārtības nodrošināšanai saistībā ar Eirovīzijas norisi, vai ir izsmeltas iespējas šādus spēkus piesaistīt arī citu pasākumu nodrošināšanai?

Pēc atkārtotas saskaņošanas mītiņš tika atļauts, kaut arī to drīzāk sekmējuši praktiski apsvērumi, nevis domāšana cilvēktiesību kategorijās. Labi, ka tā: dienās, kad Latvijā izskan tik daudzu dažādu tautu un režīmu pārstāvju balsis, būtu dīvaini apklusināt mūsējās.

___________________

[1] “Diena jautā”, Diena. 2003. 23. maijā, 1.lpp.

[2] Aģentūras LETA 8.maija ziņa ”Domes komiteja iesaka nesakaņot 23.maijā pieteikto gājienu pret pāreju uz mācībām latviešu valodā” atsauce uz K.Šadurska viedokli.

[3] “Diena jautā”, Diena. 2003. 23. maijā, 1.lpp

[4] Viesnīcu un restorānu asociācija lūdz pārcelt manifestācijas datumu: Vēstule “Dienai”, Diena. 2003. 23. maijā, 2.lpp

[5] Aģentūras LETA 16.maija ziņa “Policija gatava novērst sabiedriskās kārtības pārkāpumus 23.maijā”.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!