Propagandists un aģitators

Priekšvēlēšanu periods rada dāsnu materiālu sabiedrības pētniecībai. Politiķu nepieciešamība intensificēt saziņu ar vēlētājiem iedarbina politisko neapzināto, jo ikdienas komunikācijas prakse laikā starp vēlēšanām nav izkopta. Partiju avīžu (biļetenu) saturs pats par sevi neizraisa lielu interesi, drīzāk šos izdevumus var analizēt kā freidisko “pārteikšanos”, kurā izpaužas izpratne par politisko kultūru. Latvijas likumdošana un politiskās kultūras tradīcija neparedz atgriezenisko saiti starp pilsoņiem un valsts varu, saruna ar vēlētāju kā ar līdzvērtīgu partneri neparādās arī partiju avīzēs. To veidotāji nespēj definēt izdevuma mērķa auditoriju un lomu kampaņā. Komunikācijas kanālu daudzveidība ļauj nedublēt vienkāršos vēstījumus, kuri tiek izplatīti reklāmas formā un avīze gan varētu uzrunāt to auditoriju, kura lielāku uzmanību pievērš problēmjautājumiem, bet rezervēti izturas pret reklāmu. Savukārt skrejlapas varētu būt labāks medijs kontakta uzturēšanai – atgādināt par partiju un iepazīstināt ar kandidātiem.

Iesaki citiem:

Drukāto materiālu saturs liecina par atšķirībām starp valdošo (TB/LNNK, Tautas partija) un opozīcijas (Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Brīvības, Pirmā) partiju taktikām. Pie varas esošie savos izdevumos lieto “stabilitātes” motīvus. Publikācijas ir žurnālistiski primitīvas – uzstāšanās un slavinošas intervijas ar identifikācijas fotogrāfijām. Opozīcijas partiju avīzes ir polemiskākas. “Bites lidojumā” (PCTVL) ir uzteicama žanru daudzveidība, šeit ir jūtama profesionāla žurnālista pieeja. “Zaļā Zeme” pārspīlēti cenšas līdzināties satīras žurnālam “Dadzis”. Tādējādi, opozīcija pievērš uzmanību ar nekonvencionālo valodu – opozīcijas valodas spēles ir pretstatītas varas birokrātiskai “pareizrunai”. Tendenci perfekti ilustrē Tautas partijas neilgā vēsture. Neesot pie varas, partijas runātāji darināja politiskos “jaunvārdus” (piem., “kurmis”), izvāca mēslus no kūts; savukārt varas partija ir nomainījusi darbarīku no mēslu dakšām uz zīmuļiem - runas stils birokratizējies. Reklāmas plakātos redzamais grāmatu skapis apstiprina, ka tagad “komanda” strādā saskaņā ar Staļina laika zilās Lielās padomju enciklopēdijas vārdu definīcijām.

Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņa ir stingri ieturēta vienotā stilā. Vizuālā reklāma, politiskā runa un “Tautas partijas avīze” mūsu kultūras kontekstā sasaucas ar padomju propagandas tehniku. Padomju kompartijas galma mākslinieka D. Nalbandjana gleznu motīvu ietekmētās reklāmas atgādina par “sarkanajiem stūrīšiem”, bet preses izdevums darbojas kā rūpnīcas administrācijas veidota “sienas” avīze, kas slavina savējos, noķengā pretiniekus, ignorējot problēmu apspriešanu.

Diemžēl opozīcijas partiju publiskā runa apliecina šo sociālo tendenci, savu uzticību esošajai politiskai kultūrai. Publikācijas partiju avīzēs neliecina par to, ka oponenti būtu izpratuši sociāli politiskās sistēmas likumsakarības un vēlētos sniegt elektorātam svarīgu informāciju. ZZS, Pirmās un Brīvības partijas publiskās runas vadmotīvs ir “Nost!”. Viņu komunikācijas modelis atkārto valdošo partiju praksi izolēt un neitralizēt sabiedrisko domu un sabiedrības līdzdalību sociāli politiskajos procesos, banalizējot un trivializējot politisko runu līdz reklāmas lozungiem par “stabilu izaugsmi” un “tēvija briesmās”. Opozīcijas partijas tiražē nosodījumu, bet turpina uzskatīt pilsoni par lieku elementu politiskajās attiecībās. Ierindas pilsonim netiek piešķirtas tiesības uz individuālām un kolektīvām interesēm, tādējādi viņš ir uzskatāms par politisko muļķi, kurš nespēj apstrādāt racionālu informāciju. Ievērības vērts ir tas, ka ZZS un Pirmās partijas avīzēs nav autoru parakstu un informācijas par redakciju.

Par spīti tam, ka “labējā” politiskajā spārnā ir vērojama drūzmēšanās, politisko partiju komunikatoriem nav izdevies formulēt labējās idejas un definēt, ar ko tās savstarpēji atšķiras. “Labējie” šajās vēlēšanās ir pauduši visdrīzāk kreisās padomju idejas – “netraucējiet mums”. “Latvijas ceļa” kandidāti to tieši arī pateica savās video reklāmās: “Es strādāšu!”, “Viss tikai sākās... Būs vajadzīgi pieredzējuši cilvēki”. Jāsecina, ka šajā valstī ir tikai pārdesmit strādīgo un pieredzējušo cilvēku. Un es pat zinu, kurā partijā viņi ir apvienojušies...

Labējās idejas, lai cik tas būtu paradoksāli, izskan “kreiso” politiskajā diskursā. PCTVL avīze “Bites lidojums” sniedz vēlētājam noderīgu informāciju un argumentus. Bet svarīgākais – uzrunā lasītāju/vēlētāju kā līdzvērtīgu partneri.
Politiskās reklāmas un propagandas materiāli rāda, kā deputātu kandidāti saprot sabiedrības vērtību sistēmu. Vēlēšanās noskaidrosim, cik lielā mērā šis priekšstats saskan ar auditorijas/pilsoņu politiskajiem uzskatiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
Kastes 255x203(2)

One more try* 10 Autors:Sergejs Kruks

Ciriki 255x203

Daudzes čuriki 3 Autors:Sergejs Kruks