Problēma atvilktnē

Neatkarīgā Rīta Avīze, 15.10.2004.

Iesaki citiem:
Nra166

Eiropas Parlamenta darbība pamazām kļūst saprotamāka Latvijas sabiedrībai. Galvenokārt pateicoties gan eirokomisāru noklaušināšanas epopejai, gan arī pašmāju pārstāvju iespējai politiski iezīmēt savas nostādnes un likt saprast, ka viņu darbība it kā tālajā Briselē var būt ar nozīmīgākām sekām, nekā līdz šim tika domāts. Piemēram, jautājums par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās un Vispārējās mazākumtiesību konvencijas ratifikāciju ir savādi aktualizējies gan saistībā ar kritizētā Eiropas tieslietu komisāra kandidāta Roko Butiljones uzskatiem, gan ar it kā maznozīmīgā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas komisāra Rolfa Ekeusa izteikumiem Latvijā. Varētu teikt, ka Latvijai neiet ar tiem komisāriem. Bet tā būtu netālredzīga reakcija, zinot, ka starptautiskas institūcijas nerunā neko tāpat vien un ne tikai Tatjanas Ždanokas izveicībai Eiroparlamentā jāpateicas par to, ka Latvijas nepilsoņu jautājumi atkal atgriežas apritē, ja tā varētu izteikties.

Latvijas nostāja par nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības ir pilnīgi skaidra – tās nav piešķiramas, jo viņiem ir tiesības naturalizēties. Naturalizācija ir pietiekami liberāla, un valodas zināšanas kā gandrīz vienīgais kritērijs nav nepārvarams šķērslis šajā procesā. Kļūsti par pilsoni un balso, kā vēlies. Šobrīd ir radīts pietiekams spiediens uz nepieciešamību naturalizēties, un vēl jūtamāks tas ir kļuvis pēc Latvijas iestājas ES. Ceļošanas grūtības nepilsoņiem ir pietiekami nopietnas – ir gadījumi, kad Eiropā neizprotamo dokumentu – nepilsoņu pasu – īpašnieki ir iestrēguši pusceļā, tāpēc ka viņu dokumentu leģitimitāte ir tikusi apšaubīta. Mazināt spiedienu uz nepieciešamību naturalizēties, noņemot dažādus politiskus un praktiskus šķēršļus, ko rada nepilsoņu statuss, būtu aplamība.

Tajā pašā laikā problēma, ko darīt ar tik lielu skaitu neskaidra juridiska statusa personu valstī, nemitīgi izraisīs jautājumus no dažādām starptautiskām organizācijām un pat no Eiropas Savienības oficiālām institūcijām. Šķiet, ka problēma nav aktivizēta ar to nesaistītu iemeslu dēļ – jo politiskās aktualitātes ir citas, tādējādi jaunas dalībvalsts iekšpolitiskā problēma vienkārši pastumta ilgajā atvilktnē.

Taču nevajag nenovērtēt jau pieminēto eiroparlamentāriešu aktivitātes iekšpolitiskā kontekstā. Tuvās pašvaldību vēlēšanas diemžēl uzjundī ne vien saimniecisku, bet arī politisku retoriku. Kaut vai tai pašai Ždanokas kundzei politiskās zīmēšanās iespējas Eiropas Parlamentā nav liegtas, un, bruņojoties ar kāda nepieredzējuša eirokomisāra demokrātisko vīziju, varētu tikt panākti dažādi Latvijai ne pārāk tīkami lēmumi. Latvijas amatpersonu argumentācija sarunās ar dažādu Eiropas institūciju pārstāvjiem, kas nepilsoņu jautājumos ir gadu gaitā izstrādājusies itin perfekta, nezin kāpēc nenostrādā Eiropas tiesu instancēs. Tur jebkādi personu un politiskie ierobežojumi ir gandrīz kā sarkana lupata bullim. Uz ko varam cerēt – ka Eiropas tieslietu komisāra kandidāts Butiljone tiks nomainīts ar citu un tas vairs nemēģinās atbalstīt Ždanokas viedokli par nepieciešamību sūdzēt tiesā Latvijas valsti minoritāšu un nepilsoņu jautājumos? Jā, varbūt šāda nomaiņa līdzēs. Bet cik ilgi?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!