Atslēgvārdi:

Privātais karš 9

Privāto kompāniju iesaiste ASV militārajos konfliktos nav neierasta prakse. Jau Amerikas revolūcijas laikā Džordža Vašingtona karavīrus atbalstīja atsevišķi nolīgti cilvēki.

Iesaki citiem:

Mūsdienu izpratnē privātā sektora iesaiste militārajās operācijās tā patiešām aizsākās Vjetnamas kara laikā, kurā tika nodarbināti 80 tūkstoši cilvēku. Šodien privātais darbaspēks - 242 tūkstoši, veido gandrīz 50% no visa Amerikas personāla Afganistānā un Irākā. To pienākumi mēdz būt dažādi, no tulku pakalpojumiem līdz vietējās policijas apmācībai, tomēr vislielākā ievērība šobrīd tiek pievērsta diplomātu, politiķu un ārvalstu žurnālistu aizsardzībai. Tas ir darbs, kuru ne pārāk vēlas uzņemties ierastās valsts struktūras - Pentagons, Valsts departaments, CIA.

Aizsardzības kontrakti ir ievērojams bizness, kas sniedzās miljardos dolāru. Tieši peļņas motīvs arī ir radījis jautājumu par to vai privātas kompānijas spēj ieņemt vietu, kas tradicionāli pienākusies nacionālajai armijai. Viens no ASV armijas uzdevumiem ir censties iemantot vietējo iedzīvotāju uzticību un atbalstu, kas varētu būt sarežģīti izdarāms privātajām struktūrām, ņemot vērā, ka tām ir savi iekšējie noteikumi un tās nepakļaujas ierastajai armijas disciplīnai vai hierarhijai. Kongresa atskaites liecina par to, ka nolīgtie darbinieki vairāk uztraucas par saistību izpildi ar savu darba devēju nevis par to cik pienācīgi viņi pārstāv nacionālās intereses. Daudzu irākiešu un afgāņu acīs šīs kompānijas ir iemantojušas agresīvu un iedomīgu elementu tēlu, kas bez lielas vajadzības mēdz atklāt uguni.

ASV nacionālā mērogā uzmanība šim jautājumam tika pievērsta pēc kompānijas Blackwater darbības Irākā, 2007.gadā. Personāls, kura uzdevums bija aizsargāt diplomātus, it kā aizsargājoties atklāja uguni, nogalinot 14 civiliedzīvotājus un ievainojot 20. Apsargi vēlāk apgalvoja, ka tā ir bijusi aizstāvēšanās, lai gan aculiecinieki un vēlāk arī Irākas valdības izmeklēšana apgalvoja pretējo. Notikums ievērojami sarežģīja ASV – Irākas valdību attiecības, iedragājot irākiešu jau tā ne visai augsto uzticību ASV militārajiem spēkiem. Notikums arī iezīmēja privāto kompāniju tiesisko problēmu – to atrašanos likumdošanas pelēkajā zonā. Apsargi vēlāk tika attaisnoti galvenokārt balstoties uz nepilnīgo likumdošanu, kas regulē privāto kompāniju darbību. Buša prezidentūras laikā ASV spēkiem bija imunitāte vietējo Irākas likumu priekšā, kas gan beidzās 2009. gadā. Pēc tiesas sprieduma uzzināšanas Irākas valdība pavēlēja pārējiem Blackwater darbiniekiem pamest valsti.

Ir vairāki iemesli kāpēc ASV valdība tik dāsni piešķir kontraktus privātām kompānijām. Pirmkārt jau nacionālā armija šobrīd vienkārši nespēj nodrošināt pietiekamu personālu adekvātai misiju izpildei. Lai gan privāti nolīgts darbaspēks ir dārgāks, tērējot ievērojamu nodokļu maksātāju līdzekļus ir iespējams iegūt tādus cilvēku resursus, kas atbilstu prezidenta un armijas vadītāju vēlmēm. Privāto struktūru darbība arī dod iespēju valdībai strādāt lielākā aizsegā. Atskaites par privāto kompāniju darbību publicētas reti, to pārstāvji saņem daudz mazāku preses uzmanību. Viens no pētījumiem liecina, ka šo kompāniju darbība tiek atspoguļota mazāk par 1 % no Irākas karam veltītajiem rakstiem. Nav šaubu, ka ASV valdībai ir svarīga ikviena amerikāņa dzīvība, kas pārstāv valsti karā, tomēr politiski ņemot ir atšķirība vai konflikta zonā krīt kompānijas nolīgts pārstāvis vai karavīrs uniformā. Sabiedrība ir maz informēta par privāto kompāniju kritušajiem (Kopš 2007. gada vairāk nekā 1000 nogalināti, 13,000 ievainoti).

Privātais darbaspēks ASV misijās ir uz palikšanu. Valsts Departaments un Pentagons apgalvo, ka šie kontrakti ir devuši svarīgu ieguldījumu misiju nodrošināšanā un nav iemesla tam neticēt. Privāto kompāniju darbība dod iespēju ātri, efektīvi un profesionāli reaģēt uz ASV valdības nepieciešamībām. Tajā pašā laikā jautājums par to, vai privātais sektors spēj pilnībā ieņemt vietu, kas tradicionāli ir pienākusies valstij, paliek atklāts. Nepietiekamais Kongresa pārskats, nesakārtotā likumdošana un kompāniju iekšējā uzbūve rada vietu debatēm par Amerikas privāto karu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

xxx 18.03.2010 14:18
yaeh

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janis Rainis 22.02.2010 19:29
probleema ir arii taa ka nav iisti skaidrs vai karaa sie privaato kompaaniju algotnji kuri ir neatkariigi no ASV armijas ir pieliidzinaami karotaajiem vai civiliedziivotaajiem - atskjiriiba ir taada ka uz karotaajiem driikst saut un vinjus visaadi izniideet bet civiliedziivotaajus nekad;

Turklaat vai atbildiiba par vinjo sastraadaato ir piedeeveejama ASV? Tas ir labs veids kaa samaksaat un ne par ko neatbildeet...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janis Rainis 22.02.2010 19:29
probleema ir arii taa ka nav iisti skaidrs vai karaa sie privaato kompaaniju algotnji kuri ir neatkariigi no ASV armijas ir pieliidzinaami karotaajiem vai civiliedziivotaajiem - atskjiriiba ir taada ka uz karotaajiem driikst saut un vinjus visaadi izniideet bet civiliedziivotaajus nekad;

Turklaat vai atbildiiba par vinjo sastraadaato ir piedeeveejama ASV? Tas ir labs veids kaa samaksaat un ne par ko neatbildeet...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 22.02.2010 14:44
No kodolkara (no termonukleāriem ieročiem, kam ir megatonnām liels trotila ekvivalents) tomēr nekāda patversme nepasargās - tad ja bumbu detonē tieši virs patversmes. Tad jau puskilometra dziļumā būtu jāierok kāda īpaši aizsargāta kapsula ar visu dzīvei nepieciešamo. Turklāt jāizgudro veids, kā pēc kodolkara no tās kapsulas izrāpties ārā... Krievijas jaunā militārā doktrīna ir domāta citu cilvēku iebiedēšanai - nevis tādēļ, ka turienes cilvēki būtu saprātīgi izlēmuši, ka visādās situācijās jālieto kodolieroči. Turklāt ikvienas valsts līderi jau pārstāv ne tikai paši sevi, bet visai plašas aprindas - un visus patversmē nenoslēpsi. Es nedomāju, ka Krievijā elites locekļi būtu tiktāl nojūgušies.

Savukārt roboti, visādi citi high-tech objektu apsargāšanas veidi ir tikai viena no pazīmēm, ka karš (savā šaurajā nozīmē - militāras operācijas un ienaidnieka iznīcināšana) kļūst par šauri specializētu nodarbi. Tātad gluži loģiski, ka "citizen soldiers" vietā pamazām stājas specializēti ārpakalpojumu uzņēmumi.

Savukārt ASV nacionālajai armijai vairāk būs jānodarbojas ar "nation building" - valstsnācijas veidošanu Afganistānā, Irākā un citur. Armija vajadzīga, lai būtu, kam apmācīt sabiedroto režīma karavīrus un policistus. Tur kur ir jānodrošina vietējo atbalsts, tur nevar vienkārši aizsūtīt robotus vai tālvadāmās lidmašīnas, kas visus no gaisa apšauj. Un arī militārie kontraktori neko daudz nepalīdz. Tur taisni vajadzīgi karavīri, kas pārstāv savu Dzimteni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Glory 22.02.2010 14:04
Mana kompānija strādā CIA!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user 22.02.2010 13:34
Piekrītu raksta autoram - pats 2 gadus atpakaļ interesējos par BlackWater, Haliburton un citām kompānijām, to militāro patvaļu un arī to, kā tās kompānijas pumpē miljardiem dolārus ārā no ASV budžeta.
Kalvja pieminētie robotu kari, protams ir offtopiks, bet tas ir tikai loģiski, ka nākotnē robotus izmantos arvien biežāk. Tos var sūtīt militārās un glābšanas misijās tur, kur cilvēkam izdzīvot nebūtu iespējams. Tomēr karot, izmantojot robotus, pašlaik var atļauties tikai ASV. Tāpat arī sabūvēt tuksnešos plašas un milzīgas militārās pazemes bāzes un kodolkara patversmes var atļauties tikai ASV. Tāpēc negribu piekrist Kalvim, ka liela kara gadījumā tas būs taisnīgs un vienlīdzīgs ar sabalansētu spēku samēru. Kamēr parastie mirstīgie domā, ka kodolkarš ir bezmaz vai pasaules gals, ASV un Krievijas līderi jau ir par savu un savu oligarhu ādu jau padomājuši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 22.02.2010 09:48
Es saistu lielas cerības ar robotu un tālvadāmu ierīču izmantošanu karadarbībā. Jau tagad Afganistānā un Pakistānā plaši lieto tālvadāmas lidmašīnītes (drones) - sk. http://www.nytimes.com/2009/12/04/world/asia/04drones.html . Tās spēj izšaut raķetes uz dažādiem aizdomīgiem mērķiem uz sauszemes - un iznīcināt pretinieku. Savā ziņā karš kļūst līdzīgāks videospēlei - kaut arī tiem, kuri darbojas ar tālvadības ierīcēm (pat ja viņi paši dzīvo mājās un katru vakaru atgriežas pie savām ģimenēm un bērniem) ir tāds pats stress un psiholoģiskās traumas kā "īstiem" karavīriem. Galu galā - tur ir runa par cilvēku nogalināšanu.

Attālinātām ierīcēm nav tik būtiski, vai operators ir ASV bruņoto spēku karavīrs vai kontraktors. Robotiem nākotnes karos ir liela nākotne - jo ne jau visus uzdevumus spēs un gribēs veikt cilvēki klātienē. It īpaši zinot zemo dzimstību Rietumeiropā (un armijas rekrutēšanas grūtības ASV). Protams, ar robotiem gadās arī kļūdas un Al Qaeda kaujinieku vietā cieš nevainīgi cilvēki, bet tas pats ir iespējams arī, veicot tradicionālu karadarbību.

Varbūt ar robotiem karš kļūs kaut nedaudz taisnīgāks - būs priekšrocības tiem, kuriem ir labāka tehnoloģija un kas labāk sagatavojušies. Te ir vietā atcerēties R.Kiplinga dzejoli ar traģiskām priekšnojautām - paša dzejnieka dēls gāja bojā, cīnoties ar vāciešiem netālu no Francijas pilsētiņas Artuāzas 1915.g.
Dzejolis ir par britu impērijas cīņām tanī pašā Indijā, Afganistānā un Pakistānā - http://www.kipling.org.uk/poems_arith.htm ("Frontes aritmētika").

A scrimmage in a Border Station-
A canter down some dark defile
Two thousand pounds of education
Drops to a ten-rupee jezail.
The Crammer's boast, the Squadron's pride,
Shot like a rabbit in a ride!

No proposition Euclid wrote
No formulae the text-books know,
Will turn the bullet from your coat,
Or ward the tulwar's downward blow.
Strike hard who cares - shoot straight who can
The odds are on the cheaper man.

==============================
Kautiņš robežas kontrolpunktā,
Auļošana pa kādu tumšu nevietu -
Un izglītību divi tūkstoši mārciņu vērtībā
Iznīcina kramenīca par desmit rūpijām.
Galvasrēķinu pratēju un eskadrona lepnumu
Galu galā nošauj kā trusi.

Neviena no Eiklīda lemmām,
Neviena no mācību grāmatās zināmām formulām
Nepasargās Tavu mēteli no lodes.
Un neapturēs līko indiešu zobenu.
Sitiet spēcīgi, kas var, un šaujiet taisni -
Bet priekšrocība būs lētākiem vīriem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 22.02.2010 09:22
Jo tad privātie var kļut bagāti aplaupot nespējīgus vai citādi novājinātus citus privātos. Formāts tiek pārcelts no pašu jau izlaupītās zemes uz ārzemēm. Ir arī tāds vārds--sīrotāji vai ar vardarbību legalizēti slepkavas un laupītāji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB 22.02.2010 08:55
Tas ir diezgan dziļš temats, kuru apspriež aizvien vairāk un vairāk. Problēma ir tā, ka šīs privātās kompānijas darbojas uz komerciāliem pamatiem, tas ir sniedz pakalpojumu maksātspējīgiem klientiem. Tas jau agrāk ir radījis problēmas. Cita lieta, tās ir ļoti efektīvas organizācijas un pat tiek runāts, ka ANO daudz ātrāk un efektīvāk atrisinātu "karsto punktu" problēmas, ja algotu tieši privātos nevis izmantotu vāji motivētās "zilās ķiveres".

Citi autora darbi
Olimpiskie apli 2

Vairāk nekā spēle Autors:Andris Banka

Kapnes 21 05

Baltais nams sauc 3 Autors:Andris Banka

Ny 255x203

Sagrautā pasaule 4 Autors:Andris Banka

Binladens 255x203

Jaunā lauvas gals 3 Autors:Andris Banka

Tony blair 1706284c

Pārrakstīt vēsturi 7 Autors:Andris Banka