Atslēgvārdi:

Privātā publiskā partnerība nodarbinātības attīstībai

Nošauti divi zaķi reizē,” tā raksturo Preiļu rajona Riebiņu novada domes un Rušonas pagasta kopīgo projektu par subsidēto darba vietu nodrošināšanu sociālās atstumtības riska grupām.

Iesaki citiem:

Riebiņu novada domes izpilddirektors Āris Elsts stāsta, ka Riebiņu novadā uzņēmējiem trūkst gan finanšu resursu, gan cilvēkresursu, tādēļ, īstenojot projektu - darba birža ‘novirzījusi’ darba resursus, bet Eiropas Savienība piešķīrusi līdzekļus, lai viņus algotu”.

Projekta aizsākums radies, pašvaldībai un uzņēmējiem sanākot kopā ar domu: „Ko mēs darīsim kopīgai attīstībai?” „Uzņēmēji definēja savas vajadzības - to, kas viņiem būtu nepieciešams, kādi cilvēki, kāda materiāli tehniskā bāze, – un tika radīts šis projekts,” stāsta domes izpilddirektors.

Eiropas Sociālā fonda atbalstītais projekts paredz nodrošināt ar subsidētajām darba vietām 68 bezdarbniekus, kas ir gandrīz puse no visiem pagasta bezdarbniekiem. Projektā iesaistījās ilgstošie bezdarbnieki, cilvēki ar īpašām vajadzībām, daudzbērnu ģimeņu vecāki un pirmspensijas vecuma cilvēki.

Īsa informācija par projektu:

Projekta nosaukums:
Subsidēto darba vietu nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām Rušonas pagastā

Projekta iesniedzējs:
Riebiņu novada dome

Projekta mērķauditorija:

Projekta finansējums:
Ls 351 558

Aktivitāte, kuras ietvaros projekts atbalstīts:
Subsidēto darba vietu nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām

Aktivitāti administrējošā institūcija:
Nodarbinātības valsts aģentūra

Vairāk par projektu

Projekta autore, Rušonas pagasta bijusī izpilddirektore Anna Zalāne, kas tagad nodarbojas ar uzņēmējdarbību, atzīst, ka vairākus uzņēmējus bijis grūti iesaistīt. Rakstot projektu, uzņēmējiem bija jānorāda, cik darbavietu viņiem nepieciešams, bija vajadzīgs arī uzņēmēja līdzfinansējums. Projektā piedalās septiņi sadarbības partneri – pārstāvēti gan ražošanas uzņēmumi, gan nevalstiskās organizācijas, zemnieku saimniecības. „Spektrs ir diezgan dažāds – no sociālās aprūpes līdz pat kokmateriālu ražošanai. Ir arī diezgan specifiskas ražotnes, kā, piemēram, kokogļu ražotne,” stāsta Āris Elsts.

Lai gan katram projekta dalībniekam subsidētā darba vieta tiek nodrošināta uz vienu gadu, projekta īstenotājiem bijušas grūtības ar cilvēku piesaistīšanu. Āris Elsts atzīst, ka, iespējams, nepietiekamās informētības dēļ iesākumā projekta mērķa grupā iekļautie potenciālie dalībnieki pret pagasta un novada domes iniciatīvu izturējušies pat nedaudz skeptiski: “Ar nelielām bažām domāju par otro dalībnieku atlases kārtu, kas mums atkal stāv priekšā. Varbūt, ka šoreiz veiksies labāk, jo viņi jau būs no pirmajiem projekta dalībniekiem dzirdējuši, kas tas īsti ir un ko tas nozīmē.” „Projekta mērķa grupa ir, ja tā var teikt, riska grupa. Tie ir cilvēki, kas ilgstoši bijuši bez darba, viņiem ir arī sadzīves problēmas, dažiem veselības problēmas, daži sirgst ar alkoholismu un tamlīdzīgi,” stāsta Āris Elsts.

Runājot par administratīviem sarežģījumiem projekta realizācijas gaitā, Āris Elsts atzīst, ka bijuši daži neparedzēti aspekti: “Jāsaka, ka sākotnēji mēs nebijām gatavi finanšu plānošanai. Sākoties visām atskaitēm, plānošanai, tas viss šķita samērā sarežģīti. Pirmos mēnešus gāja diezgan grūti, taču tagad vairs nav tādu grūtību. Katru ceturksni ir jāiesniedz detalizēti pārskati, kas ir tik apjomīgi, ka tos nākas sūtīt kartona kastēs. Ja ir kļūdas, tad tos nākas pārstrādāt.”

Projekts pašlaik vēl rit pilnā sparā. Āris Elsts stāsta, ka šī projekta ietvaros arī Riebiņu novada domē tiek nodarbināti seši cilvēki. Viens no tiem ir invalīds, kas strādā par remontstrādnieku – viņam ir īpaši aprīkota darba vieta un arī darba vadītājs. Pašvaldība cer, ka pēc projekta realizēšanas pagastā samazināsies bezdarbs, turklāt 20 projekta dalībniekiem tiks nodrošināts pastāvīgs darbs. „Mēs prasām uzņēmumiem saglabāt noteiktas darba vietas pēc projekta realizēšanas. Pašvaldība ar to tikai iegūs - arī nodokļu veidā, protams,” saka domes izpilddirektors.

Projekta autore Anna Zalāne priecājas, ka projekts rit veiksmīgi: “Jāsaka, ka cilvēki ir apmierināti – gan uzņēmēji, gan darbinieki. Gan vieniem, gan otriem ir papildus līdzekļi.” Arī Anna pati ir ļoti apmierināta ar diviem darbiniekiem, ko pieņēma projekta laikā, un tagad apsver domu pieņemt viņus pastāvīgā darbā savā lauku tūrisma uzņēmumā.

Arī Riebiņu novada domes izpilddirektors pauž gandarījumu par paveikto: “Pie galvenajiem ieguvumiem vispār, nenoliedzami, gribas minēt cilvēcisko faktoru. Satiekot tagad kādu no projektā iesaistītajiem cilvēkiem, ir redzams, ka viņu sejā atplaukst smaids - viņš spēj nodrošināt savu ģimeni, spēj nopirkt bērniem skolas sākumam nepieciešamo. Dzīves kvalitāte uzlabojusies, iegūtas profesionālās iemaņas un pēc projekta beigām viņš varēs vai nu saglabāt darba vietu šajā uzņēmumā, meklēt darbu citur vai arī domāt par savu biznesu.”


Eksperta komentārs:

Māra Sīmane, Pārskats par tautas attīstību 2002/2003. Cilvēkdrošība” galvenā redaktore: Kas ir nepieciešams, lai kādā vietā Latvijā notiktu īsts pavērsiens ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē? Ja pašvaldībā ir ierobežots darbaspēks un plaukstoši uzņēmumi, var sekot Riebiņu novada un Rušonas pagasta piemēram – nodarbināt teju vai pusi „cieto riekstu” jeb ilgstošo bezdarbnieku. Nodarbināt tik daudzus, ka šī mini-grupiņa sāk ticēt savējiem, ka VAR strādāt un no tā IR reāls labums. Priekšnoteikums ir izcilas un taisnīgas savstarpējas attiecības starp uzņēmējiem un pašvaldību. Ja piedalās pietiekami plašs spektrs darba devēju, tas ir visu kopējais darbs – ne tikai „šepte” vai atsevišķu uzņēmumu pašaizliedzīgs pasākums. Protams, piešķirtie līdzekļi arī ir finansiāls atspaids visiem iesaistītajiem, lai iegūtu otro elpu sīvās konkurences apstākļos, kādi Latvijā pastāv šobrīd.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!