6.novembrī Rīgā notika lūgšanu brokastis ar kuplu politiķu piedalīšanos, ieskaitot prezidentu Valdi Zatleru un kundzi. Galvenā uzmanība esot pievērsta «svētības nozīmei cilvēka, ģimenes, nācijas un valsts dzīvē, pasākuma dalībniekiem tostarp aizlūdzot par to, lai cilvēki beigtu nolādēt valsts varu».

Atstājot malā estētisko un gandrīz vai fizisko nepatiku, ko izraisa pašapmierināto «svētības mēklētāju» tēli, man ir priekšlikums Valdim Zatleram. Sekojot tam, viņam noteikti būs lielākas izredzes panākt vismaz daļas sabiedrības cieņu, nekā nodarbojoties ar publisku sevis žēlošanu. Priekšlikums ir Zatlera kungam nākt klajā ar paziņojumu, ka viņa prezidentūras laikā neviens darbonis, kas tika apsūdzēts noziegumos, vai par kuru KNAB vai prokuratūrai pastāv pamatotas aizdomas par iesaisti korupcijā, nekļūs par premjerministru. Šāds solis būtu vairāk nekā savlaicīgs, ņemot vērā Aivara Lemberga fantastiski augstos reitingus, vai sajūsmu, ko dažos cilvēkos izraisa bērnu slimnīcu izlaupītāju drauga Andra Šķēles atgriešanās aktīvajā politikā.

Latvijas politiķiem patologiski trūkst politiskās atbildības: ja nav pieķerts, tad viss ir kārtībā. Ja Latvijai ir lemts kādreiz kļūt par tiesisku un stabili demokrātisku valsti, tad šī bezatbildības un nesodāmības kultūra ir jaizskauž. Prezidenta rokās ir spert soli šajā virzienā.