Atslēgvārdi:

Priekšlikumi Tiesībsarga stratēģijai 2011.-2013.gadam

Iesaki citiem:
Atzinumi

Tiesībsargam
Jurim Jansona kungam

Providus priekšlikumi Tiesībsarga stratēģijai 2011.-2013.gadam

Atsaucoties aicinājumam nevalstiskajām organizācijām sūtīt priekšlikumus Tiesībsarga stratēģijai 2011.-2013.gadam, Sabiedriskās politikas centrs Providus (turpmāk – Providus)  ir sagatavojis savus ieteikumus.

Kopumā atzinīgi vērtējam gan ieceri izveidot šādu stratēģiju, gan arī vairākus tajā iekļautos darbības virzienus, vienlaicīgi uzskatām, ka stratēģija vēl būtu būtiski pilnveidojama.

1) Par stratēģijas otrajā sadaļā formulētajām Tiesībsarga kā institūcijas vērtībām

Mācoties no iepriekšējo gadu Tiesībsarga biroja darba pieredzes, Providus iesaka vērtību sarakstu papildināt ar efektivitāti kā vērtību. Ar efektīvu Tiesībsarga biroja darbu būtu jāsaprot:

·         savlaicīga (proaktīva, preventīva) problēmu risināšana – tā, lai cilvēktiesību vai labas pārvaldības problēmas tiktu savlaicīgi atklātas un atrisinātas vēl pirms šīs problēmas ir nodarījušas reālu kaitējumu vai skārušas daudzus cilvēkus;

·          cīņa ar cēloņiem  -  orientēšanās uz sistēmiskiem risinājumiem, lai novērstu problēmas cēloņus (piemēram, nepietiekams normatīvs regulējums, iestāžu darbinieku neizglītotība par labas pārvaldības standartiem) nevis tikai cīnītos ar sekām (konkrētas strīdus situācijas, kas atklājas iesniegumos).

2) Par trešajā sadaļā formulēto vīziju

Providus uzskata, ka stratēģijā piedāvātā vīzija būtu jāpārformulē. Šobrīd tā ir nekonkrēta, pārāk plaša un nevirza uz uzlabojumiem cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā.

Labai vīzijai ir jābūt sasniedzamai, taču vienlaikus ambiciozai. It sevišķi tad, ja vīzija attieksies uz ilgāku laika posmu nekā tikai trīs gadus.

Providus piedāvā šādu alternatīvu: „ Latvijai jākļūst par viena no Eiropas Savienības līderiem cilvēktiesību iedzīvināšanā un aizsardzībā, - tā, lai cilvēktiesību ievērošana gan valsts darbā, gan privātajā sektorā būtu pašsaprotama un netiktu apšaubīta pat krīzes situācijās.   Visu līmeņu pārvaldes(piemēram, pašvaldību, valdības, Saeimas)  darbam jāatbilst augstiem labas pārvaldības standartiem - atklātumam, efektivitātei,  godīgumam,  atbildīgumam, orientācijai uz iedzīvotāju plašāku līdzdalību un ērtībām.”

3) Par sestajā sadaļā formulētajiem mērķiem un prioritātēm 2011.-2013.gadam

Atzinīgi vērtējot Tiesībsarga stratēģijā iecerētos mērķus, Providus tomēr uzskata, ka arī šajā sadaļā ir vieta pilnveidojumiem.

Attiecībā uz pirmo mērķi (informēta sabiedrība, savlaicīgi novērsti pārkāpumi),  piedāvājam par vienu no prioritātēm noteikt Tiesībsarga atzinumu, viedokļu un iestāžu reakciju pieejamību Tiesībsarga mājas lapā. Tas ir svarīgi ne tikai no sabiedrības informēšanas viedokļa, bet arī no pārkāpuma prevencijas perspektīvas (ja būs pieejami un/vai sistematizēti Tiesībsarga viedokļi dažādos cilvēktiesību vai pārvaldības jautājumos, tad iestādēm būs vienkāršāk uzzināt, kāda rīcība ir/nav pieļaujama). Tas palīdzēs arī izpildīt trešo mērķi – celt Tiesībsarga efektivitāti (piemēram, žurnālistiem un NVO būs iespēja apskatīt ieteikumus un uzdot jautājumus iestādēm par to izpildi, tādējādi palīdzot radīt spiedienu šo ieteikumu ieviešanai) un autoritāti sabiedrībā.

Attiecībā uz otro mērķi (ievērots labas pārvaldības princips), Providus piedāvā pamainīt tā skaidrojumu. Labas pārvaldības princips ir dinamisks; mūsdienu demokrātiskās valstīs labas pārvaldības standarta „latiņa” pastāvīgi aug. Tādēļ nav tik svarīgi „pārliecināt valsts un pašvaldību institūcijas par labas pārvaldības nepieciešamību”, bet gan panākt aizvien augstāku pārvaldības standartu ievērošanu Latvijas pārvaldē. Tiesībsargam būtu jāstrādā gan ar gadījumiem, kad tiek pārkāpts šobrīd  akceptētais labas pārvaldības standarts, gan arī jātiecas šis standarts ar katru gadu paaugstināt (vairāk efektivitātes, līdzdalības, atklātības u.tml.)

Attiecībā uz trešo mērķi (tiesībsarga efektivitāte un autoritāte), Providus piedāvā būt ambiciozākiem un šajā mērķī kā būtisku elementu iekļaut  ieceri izveidot Tiesībsarga biroju par pašiem augstākajiem labas pārvaldības standartiem atbilstošu iestādi. Proti, lai Tiesībsarga biroja darba organizēšana kalpotu par paraugu citām iestādēm.  Tas būtu viens no ļoti svarīgiem soļiem gan ceļā uz efektivitāti, gan autoritāti sabiedrībā.

Pie reizes jāvērš uzmanība, ka nav saprotams, kas ir domāts ar „Tiesībsarga biroja kā ‘informācijas centra’ cilvēktiesību jautājumos izveide” otrajā prioritāšu punktā – šī iecere būtu stratēģijā jāizskaidro sīkāk.

4) Par 7.2.sadaļā formulētajām pilsonisko un politisko tiesību jomas prioritātēm

Providus atzīst, ka stratēģijā noteiktās prioritātes pilsonisko un politisko tiesību jomā ir svarīgas, bet vienlaikus šķiet pārsteidzoši, ka par prioritātēm netiek uzskatītas daudzi tādi jautājumi, kas bijuši īpaši aktuāli pēdējo gadu laikā. Piemēram, nemitīgās problēmas ar pulcēšanās brīvības ierobežojumiem, kad valsts (pašvaldību) institūcijas joprojām  aizliedz miermīlīgus gājienus, piketus vai demonstrācijas, neskatoties uz to, ka no plašās tiesu judikatūras ir skaidrs, ka aizliegumu nebūs iespējams pamatot un tiesas to atcels. Īpašā sabiedrības uzmanības lokā pēdējos gados bija arī jautājumi par vārda brīvību – it sevišķi kontekstā ar žurnālistu tiesībām un privātās apsūdzības lietām par  goda un cieņas aizskaršanu.

5) Par 7.6 sadaļā formulētajām labas pārvaldības prioritātēm

Providus uzskata, ka šī sadaļa būtu jāpārraksta. Šobrīd ar tām nav iespējams pat sasniegt šīs pašas stratēģijas trešajā sadaļā noteiktos mērķus. Nav arī skaidrs, kāda ir funkcionālā nozīme pievienotajiem rezultatīvajiem rādītājiem (šis novērojums gan attiecas uz visām sadaļām).

Tiesiskās paļāvības principa neievērošana nav ne tuvu galvenais iemesls, kādēļ Latvijas valsts pārvalde ne vienmēr strādā atbilstoši augstiem labas pārvaldības standartiem.  Tiesībsarga biroja prioritātei būtu jābūt ieteikumu sniegšana valsts iestādēm par to, kā tām labāk ievērot labas pārvaldības standartus: atklātību, efektivitāti, līdzdalību, kā arī izvairīties no lēmumu politizācijas un iedzīvotājam neērtām, birokrātiskām procedūrām.

6) Par 8.sadaļā formulētajiem Tiesībsarga mērķu rezultatīvajiem rādītājiem

8.sadaļā ir atrodamais rādītāju saraksts ir nekonsekvents un būtu jāpārstrādā. Daži rādītāji (drīzāk – darba rezultāti)  ir izstrādāti veiksmīgi – piemēram, 1., 4.,  15. Vairākiem rādītājiem (pētījumu skaits, semināru skaits, darba grupu skaits u.tml.)  nav funkcionālas jēgas – tie nesniedz būtisku informāciju, lai varētu novērtēt Tiesībsarga darba rezultātus.  Daži no rādītājiem ir salīdzinoši mazsvarīgi.

Providus ierosina šo sadaļu pārstrukturēt, definējot dažus, pašus svarīgākos vēlamos Tiesībsarga 3 gadu darba rezultātus (kas būs mainījies pēc trīs gadu darba), nosakot, kur vien tas ir iespējams, rezultāta sasniegšanas indikatorus.

Piemēram, iecerētais trīs gadu rezultāts: „Salīdzinājumā ar 2010.gadu, palielinājusies Tiesībsarga autoritāte”. Indikatori rezultāta sasniegšanai:   1) sabiedriskās aptaujas uzrāda lielāku uzticēšanos Tiesībsargam; 2) salīdzinot ar 2010.gadu vairāk valsts institūcijas ievieš Tiesībsarga ieteikumus; 3) mediji Tiesībsargu biežāk aicina komentēt cilvēktiesību un labas pārvaldības aktualitātes. 

7) Par 10.sadaļā formulētajiem Tiesībsarga startēģijas īstenošanas instrumentiem

Providus vērš uzmanību, ka šobrīd šajā sadaļā kā instrumenti vispār nav pieminētas darbības, kas varētu būt izšķirošais faktors sabiedrības izglītošanā un  Tiesībsarga autoritātes celšanā  – proti, publiska pozīcija par sabiedrībai aktuāliem cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem, tos komentējot gan ar Tiesībsarga paziņojumiem, gan komentāriem medijiem, gan dalību diskusijās.

Tiesībsargam un biroja darbiniekiem šī iespēja būtu jāizmanto pat tad, ja nav iesnieguma par konkrēto tēmu. Tāpat Tiesībsargam, pamanot kādu cilvēktiesību vai labas pārvaldības problēmu mediju materiālos, diskusijās vai citur, būtu uz šo problēmu un tās risināšanas nepieciešamību savlaicīgi jānorāda atbildīgajām iestādēm (proaktivitāte).

Tāpat Tiesībsargs var gan pats, gan ar dažādu nozaru ekspertiem piedāvāt risinājumus sistēmiskām cilvēktiesību vai labas pārvaldības problēmām (cīņa ar cēloņiem).

Sagatavoja: Iveta Kažoka (67039361) un Linda Austere

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!