Foto: G. Dieziņš © AFI
Lai gan vairāki no projektiem, kurus paredzēts finansēt no Eiropas Savienības (ES) fondiem, nodēvēti par ilgtspējīgu attīstību veicinošiem, tomēr tie nepiedāvā integrētus risinājumus vides kvalitātes uzlabošanai.
Vides aspekti nav integrēti
Kopš brīža, kad 2005.gada rudenī parādījās pirmie dokumentu projekti par ES fondu naudas apgūšanu, vides nevalstiskās organizācijas (NVO) tos vērtējušas, komentējušas un argumentējušas par nepieciešamību paredzēt finansējumu arī tādiem pasākumiem, kas vērsti uz ilgtspējīgu attīstību, piemēram, energoefektivitātes pasākumiem, eko-tehnoloģiju attīstībai, sabiedriskā transporta modernizēšanai un tīklu paplašināšanai.
NVO norādīja arī, ka esošās situācijas analīze nesniedz objektīvu priekšstatu par problēmām sektoros un starpsektoru līmenī. Piemēram, ne sadaļā pie transporta, ne vides kvalitātes raksturojumā nav norādīts, ka gaisa piesārņojums lielajās pilsētās pārsniedz pieļaujamās normas un piesārņojuma galvenais radītājs ir pārlieku intensīvā auto satiksme. Izskatījās, ka nozaru ministrijām prioritātes jau bija definētas, un konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām bija tikai līdzdalības imitēšana, jo neviens no NVO būtiskajiem komentāriem netika ņemts vērā.
Ilgtspējīga attīstība vārdos, bet ne darbos
Programmēšanas periodā no 2004.-2006.gadam bija nerakstīta vienošanās, ka finansējums no Kohēzijas fonda tiks sadalīts līdzvērtīgi starp vides un transporta pasākumiem. Jaunajā programmēšanas periodā šādas vienošanās vairs nav, tādēļ nekavējoties palielināta transportam atvēlētā finansējuma proporcija, paredzot tam 66 procentus, kamēr vides pasākumiem – tikai 32 procentus.
Pozitīvi, ka Kohēzijas fonda sadalījumā tika iezīmēta jauna prioritāte – ilgtspējīgas attīstības veicināšana, kuras ietvaros paredzēts neliels finansējums arī energoefektivitātes pasākumiem. Tomēr prioritātes nosaukums izrādās visai mānīgs, jo daļa projektu, kas iepriekš bija iekļauti transporta sadaļā, tagad vienkārši ir pārdēvēti par ilgtspējīgas attīstības projektiem, nemainot to saturu. Lai gan no vides viedokļa visnotaļ atbalstāma ir dzelzceļa tīkla integrēšana Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā, tomēr nepieciešama arī elektrificētā sliežu transporta tīklu paplašināšana lielajās pilsētās.
Ņemot vērā enerģētikas jautājumu aktualitāti gan no ilgtspējīgas attīstības, gan energoapgādes drošības viedokļa, aktuāla ir atjaunojamo energoresursu ieguves attīstīšana, veicinot vēja enerģijas, biomasas vai citu atjaunojamo un vietējo energoresursu izmantošanu. Tā ir iespēja ilgtspējīgai attīstībai, ko Latvijas valdība pašlaik nevēlas izmantot. Savukārt, projektu nosaukumu maiņu var uzskatīt par veiklu soli, lai dokumentus padarītu pieņemamākus Latvijas sabiedrībai un Eiropas Komisijai.
Ietekme uz vidi pagaidām nav vērtēta
Viena no ES obligātajām prasībām attiecībā uz programmēšanu ir veikt Operacionālo programmu stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu. Šāda novērtējuma būtība ir jau plānošanas procesā izvērtēt un novērst potenciāli negatīvo ietekmi uz vidi, kas saistīta ar Operacionālajā programmā iekļauto projektu un pasākumu realizēšanu. Lai gan programmas to sākotnējā versijā jau ir apstiprinājis Ministru kabinets, ietekmes uz vidi izvērtējums vēl nav uzsākts. Process arī paredz iespēju sabiedrībai izteikties ne tikai par pašām programmām, bet arī par sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējumu, tādēļ Finanšu ministrijai sabiedriskā apspriešana būs jārīko atkārtoti.
Ietekmes uz vidi vērtēšanas aktualitāte saistīta ar vairākiem Operacionālajā programmā „Infrastruktūra un pakalpojumi” iekļautajiem projektiem. Piemēram, programmā norādīts, ka reģionālo lidostu attīstība Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī teju ir vienīgais veids, kā veicināt reģionālo attīstību un tūrismu Latvijas reģionos. Tādēļ reģionālo lidostu infrastruktūras attīstībai tiek paredzēts finansējums. Vienlaicīgi netiek paredzēta iespēja atjaunot pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu uz Ventspili vai uzlabot esošo infrastruktūru un aprīkojumu pārvadājumos uz Daugavpili vai Liepāju. Tāpat Rīgā tiek plānota jauna lielceļu izveide, taču sabiedriskā transporta tīkla un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, t.s. park and ride sistēmas ieviešanas nepieciešamība pat netiek pieminēta. Joprojām ne miņas par veloceliņiem.
No vides un likumdošanas ievērošanas viedokļa satraucoši ir projekti „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” un “Rīgas dzelzceļa mezgla rekonstrukcija”, kuru īstenošana plānota Rīgas brīvostas teritorijā. Rīgas brīvosta līdz šim veikli izvairījusies no ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas ostas attīstības plānam. Tomēr šāda novērtējuma veikšana ir nepieciešama atbilstoši likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un ES direktīvu prasībām, jo brīvostas administratīvajā teritorijā atrodas daļa no Piejūras dabas parka, kas iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā. Turklāt Krievu salā, kur plānota ostas infrastruktūras attīstība un ogļu terminālu izvietošana, konstatēts liels skaits lielo ķīru, kas ir Eiropas nozīmes aizsargājama putnu suga. Krievu salā potenciāli var tikt veidots dabas liegums. Piemēram, Francijā ostas attīstības projekta ietvaros iztērēti vairāki desmiti miljonu latu, lai izveidotu mākslīgu apmešanās salu putniem. Latvijā vēl ir iespēja putnu ligzdošanai saglabāt esošo.
Jāpiebilst, ka ir sarežģīti izvērtēt iespējamos ieguvumus un zaudējumus videi un sabiedrībai saistībā ar Rīgas brīvostas plāniem teritorijas izmantošanā, ja tie nav publiskoti. Kamēr netiks veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums plānotajām aktivitātēm visā Rīgas brīvostas teritorijā un nodrošināts caurspīdīgums lēmumu pieņemšanā, kā to paredz ES direktīvas – gan putnu un biotopu aizsardzības, gan sabiedrības līdzdalības jomā, ES fondu finansējuma piešķiršana augstāk minētajiem projektiem nav pieļaujama.