Foto: Brian Hicks
Pat ja neizdotos no LPP un LC piedzīt uzliktos sodus un tiesvedība noslēgtos ar vēlēšanu apvienības bankrotu, KNAB varētu teikt, ka darīja visu iespējamo, lai premjera partiju sodītu par pārkāpumiem priekšvēlēšanu kampaņā.
Pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) beidzot nāca klajā ar paziņojumu par summām, kuras 2006.gada vēlēšanās priekšvēlēšanu tēriņu griestus pārsniegušajām partijām būs jāiemaksā valsts budžetā. Līdzās informācijai par jau sagaidāmajiem sodiem, kurus KNAB bija publiskojis jau 2007.gada oktobrī, biroja paziņojumā presei parādījās arī kāds trauksmes vērts fakts, proti, lielākajam priekšvēlēšanu regulējuma pārkāpējam Tautas partijai ir piespriests miljons latu sods, kamēr otram lielākajam — LPP/LC vēlēšanu apvienībai — teorētiski varētu piespriest 401 000 latu, taču juridisku nianšu dēļ apvienība no soda ir izvairījusies.
Situācija ir ļoti sarežģīta. Tāpēc, lai dotu priekšstatu par notikušo tiem lasītājiem, kuri nav iedziļinājušies niansēs, manuprāt, būtu vērts no sākuma atskatīties uz situāciju kopumā:
Pirms 2006.gada Latvijas Pirmā partija (LPP) un partija Latvijas ceļš (LC) bija divas juridiski un politiski patstāvīgas organizācijas. Lai varētu kopā startēt Saeimas vēlēšanās, tās izveidoja partiju apvienību, kuru nosauca par Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas ceļš vēlēšanu apvienību. Šī apvienība bija oficiālais vēlēšanu dalībnieks, un tādēļ tā KNAB sniedza deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem (neskatoties uz to, ka saturiski apvienība bija “tukša”, proti, tai nebija patstāvīgu ienākumu vai izdevumu);
2007.gada 13.septembrī KNAB uzlika šai vēlēšanu apvienībai administratīvu 5000 latu sodu par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu, neatļauta dāvinājuma pieņemšanu un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Nākamais likumsakarīgais sods būtu bijis likt apvienībai atmaksāt priekšvēlēšanu kampaņā pārtērēto summu un nelikumīgi iegūtos ziedojumus;
Taču paralēli KNAB izmeklēšanai četras partijas (LPP, LC, partija Mēs savam novadam un Vidzemes apvienība) izlēma reorganizācijas ceļā kļūt par jaunu juridisku vienību ar nosaukumu LPP/LC. Jaunās partijas statūti paredz, ka šī jaunā juridiskā organizācija pārņem visu tās dibinātāju partiju tiesības un saistības, taču tajos nekas nav teikts par Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš vēlēšanu apvienības saistībām;
Tā kā šī apvienība līdzās 16 citām partijām nebija pieteikta pārreģistrācijai jaunajā partiju reģistrā, Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar likumu 2008.gada 24.janvārī paziņoja, ka tās darbība ir izbeigusies un aicināja 3 mēnešu laikā pieteikt kreditoru prasījumus. Ja kreditoru prasījumi tiktu pieteikti, tad būtu jāveic apvienības likvidācija, ja netiktu — tā vienkārši tiktu noņemta no partiju reģistra;
2008.gada 24.aprīlī KNAB nāca klajā ar preses relīzi, kurā paziņoja, ka “apvienības darbība uzskatāma par izbeigtu, jo tā nav pieteikusies reģistrācijai politisko partiju reģistrā. Līdz ar to tās administratīvi procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja ir zudusi un KNAB nedrīkst pieņemt lēmumu par finanšu līdzekļu atmaksu, jo šī apvienība ir juridiski neatzīts subjekts, KNAB uzskata, ka konkrētajā gadījumā apvienība, izmantojot politisko partiju pārreģistrācijas kārtību, ir izvairījusies no saistībām pret valsti.” Šis paziņojums gan vēlāk tika precizēts ar citu, kas vēstīja, ka KNAB tomēr vēl meklē juridiskus risinājumus;
Šobrīd nav zināms, vai noteiktajā termiņā ir vai nav pieteicies kāds vēlēšanu apvienības kreditors. Arī KNAB, šķiet, nav konkrēti pateicis, ka vismaz vēlas valsts budžetā iegūt oktobrī apvienībai LPP/LC uzlikto 5000 latu sodu, nemaz nerunājot par 401 000 latiem vēlāk. Vienīgais, kas, iespējams, “glābj” situāciju — KNAB esot nosūtījis kādu informāciju Uzņēmumu reģistram par iespējamām nākotnes prasībām pret vēlēšanu apvienību, taču informācijas saturs man šobrīd nav zināms.
Valsts kā kreditors
KNAB rīcība šajā situācijā man šķiet, mazākais, mulsinoša. Kādēļ birojs nav izmantojis šos 3 mēnešus, lai ļoti skaidri pateiktu, ka šīs vēlēšanu apvienības vienkārša izslēgšana no partiju reģistra, pirms tam nenokārtojot saistības ar valsti, nav pieļaujama? Kādēļ KNAB nemēģina cīnīties kaut vai par tiem 5000 latu, kas apvienībai pagājušā gada rudenī bija jāatmaksā? Manuprāt, šādas tiesības KNAB izriet no Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma[1] 24.panta (“trīs mēnešu laikā […] visi attiecīgās […] politisko organizāciju apvienības kreditori un nodokļu administrācija var paziņot Uzņēmumu reģistram par saviem mantiskajiem prasījumiem pret politisko organizāciju apvienību.”) Kas tad ir 5000 latu sods un 401 000 latu pienākums iemaksāt valsts budžetā, ja ne mantisks prasījums? Arguments, ka vēlēšanu apvienība uzlikto ir sodu apstrīdējusi un tādēļ KNAB nevarētu uzstāties kā kreditors, neiztur kritiku vismaz divu iemeslu dēļ:
Politisko partiju likums[2] paredz: ja vien likumā nav skaidras atrunas, tad tajos gadījumos, kad partijas darbība izbeidzas, ir veicama tās likvidācija. Ņemot vērā to, ka šis likums ir jauns un, lai to iedzīvinātu, bija nepieciešams veikt iepriekš reģistrēto partiju pārreģistrāciju, tad kā izņēmums no šī standarta rīcības modeļa tika noteikti tie gadījumi, kad kādu partiju tās pārvaldes institūcijas nevēlas pārreģistrēt UN šai partijai nav nekādu nenokārtotu saistību. Proti, ja 3 mēnešos pēc Uzņēmumu reģistra izziņotās mantisko prasītāju pieteikšanās neviens nepiesakās, tad var prezumēt, ka ar šo partiju viss ir kārtībā, tai vairs nav neizskatītu strīdu un tā bez likvidācijas tiek izņemta no politisko partiju reģistra, t.i., pazūd kā juridisks subjekts. LPP un LC vēlēšanu apvienība ir citā situācijā: tai ir nepabeigta tiesvedība ar valsti —valsts KNAB personā uzskata, ka tā valsts budžetam ir parādā vairāk nekā 400 000 latu! Protams, šis nav tas gadījums, kad būtu attaisnojami partiju vienkārši izņemt no partiju reģistra — tai ir lielas nenokārtotas saistības, tādēļ jāveic tās likvidācija un, iespējams, bankrota procedūra.
Jebkura kreditora prasību ir iespējams apstrīdēt tiesā — tā ir gluži normāla parādība organizāciju likvidācijas/maksātnespējas procesa laikā. Kādēļ gan valstij būtu mazāka interese atgūt to, kas tai pienākas, nekā jebkuram privātam kreditoram? Valsts ieņēmumu dienests nepārtraukti maksātnespējas procesā tiesājas ar administratoriem par to, vai nodokļu uzrēķina prasības ir vai nav pamatotas. Nav skaidrs, kādēļ analoģiski nevarētu rīkoties arī KNAB.
Juridiskā koma ar plašām iespējām
Arī tad, ja LPP un LC vēlēšanu apvienība netiks vienkārši izslēgta no partiju reģistra, KNAB nav daudz iespēju piedzīt šos sodus, taču tās vismaz vairs nav tik tuvu nullei.
Procesuāli tiktu uzsākta vēlēšanu apvienības likvidācija un šajā gadījumā acīmredzot arī maksātnespējas procedūra. Šī procedūra ir jāiziet līdz galam kaut vai tādēļ, lai saglabātos iespēja vismaz daļēji piedzīt uzliktos sodus, pat neskatoties uz to, ka šobrīd vēlēšanu apvienības kontos naudas nav. Pirmkārt, nav izslēgts, ka pati jaunizveidotā LPP/LC šo summu apvienības kontā būs gatava samaksāt (pirms vai pēc tiesas procesa, kurā tiktu pārbaudīta uzliktā soda pamatotība un likumīgums) — galu galā partijai, kuras līdzpriekšsēdētāji ir Ivars Godmanis un Ainārs Šlesers, varētu būt grūti izskaidrot vēlētājiem, kādēļ tā neuzņemas atbildību par tādas vēlēšanu apvienības saistībām, kurā līdzpriekšsēdētāji arī ir Ivars Godmanis un Ainārs Šlesers.
Otrkārt, likvidācijas un bankrota procesa laikā vienmēr pastāv iespēja pierādīt apvienības vadības (Godmaņa, Šlesera) vainu notikušajā un KNAB kā kreditoram pieprasīt, lai apvienības administratori vēršas ar zaudējumu atlīdzības prasību pret viņiem personīgi. Treškārt, šī procedūra paver iespējas ar blakus tiesvedībām skaidrot, vai un cik lielā mērā var vēlēšanu apvienībai uzlikto sodu pieprasīt no jaunizveidotās LPP/LC. Tas, ka saskaņā ar apvienības statūtiem apvienības un abu partiju saistības bija nodalītas, šo jautājumu neatrisina. Vecajā likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atbildības sadale nebūt nebija tik vienkārša (piemēram, vai abas partijas bija/nebija uzskatāmas par apvienības biedriem; par kāda veida saistībām biedri (ne)atbild; vai šis gadījums, kad partiju apvienība ir tikai juridiska čaula, ir/nav uzskatāms par īpašu no atbildības skatu punkta u.tml.) Jebkurā gadījumā KNAB kā, iespējams, vienīgajam prasītājam šajā situācijā būtu daudz tiesību — teiksim, ja likvidators vai administrators nevēlētos mēģināt līdzekļus piedzīt no tiem, kas apvienību ir atstājuši šādā situācijā, tad KNAB varētu vērsties pret likvidatoru. Likvidējamās apvienības amatpersonām — Godmanim un Šleseram — nāktos skaidrot savu attieksmi pret notiekošo, veikt procesuālas darbības, piemēram, piedalīties likvidatora izvēlē u.tml. Nav skaidrs, kā KNAB ir nonācis pie atziņas, ka apvienība ir juridiski neatzīts subjekts vai ka KNAB nav tiesīgs pieprasīt tās pārvaldes institūciju paskaidrojumus. No Politisko partiju likuma, manuprāt, ir skaidri saprotams, ka ar darbības apturēšanu/izbeigšanu (pirms likvidācijas) tiek saprasta partijas PUBLISKĀS darbības apturēšana (piemēram, piedalīšanās vēlēšanās). Juridiski šis veidojums joprojām pastāv līdz brīdim, kad nav izņemts no partiju reģistra vai arī pirms nav beigusies likvidācija. Pat tad, ja likvidācija nav beigusies likumā noteiktajā termiņā (šī gada beigas), juridiski šī organizācija turpina pastāvēt līdz pat procesa beigām.
“Nomiršanas” konsekvences
Ja KNAB, kā šobrīd izskatās, ļaus LPP un LC vēlēšanu apvienībai mierīgi “nomirt”, tā konsekvences būtu graujošas:
Sabiedrībai šis būtu kārtējais apliecinājums, ka likums nav visiem viens, pat jautājumos, kas skar vēlēšanas — pašu svarīgāko demokrātijas mehānismu. (LPP/LC vienmēr varētu argumentēt, ka tai nekāds sods netika uzlikts un partijai nebija iespējas tiesā apstrīdēt uzliktā soda pareizību. Tikai izejot visu likumā noteikto procedūru līdz galam, KNAB pārspēlētu bumbu LPP/LC lauciņā, proti, Godmanim un Šleseram iestātos pienākums caur tiesu pierādīt, ka sods ir uzlikts nepamatoti! Un ja tas neizdotos, tad jāskaidro, kādēļ LPP/LC neuzņemas nokārtot saistības savas juridiskās “vecmāmiņas” vietā. Pretējā gadījumā partijas darbība tiktu izbeigta bankrota procedūrā, kas būtu, šķiet, pirmais nopietnais gadījums Latvijas vēsturē un milzīgs politisks apkaunojums premjera partijai);
Valsts būs palaidusi garām iespēju pacīnīties par vairāk nekā 400 000 latu papildinājumu budžetā;
Citu sodīto partiju pārkāpumi uz LPP un LC vēlēšanu fona vairs neizskatītos tik slikti — tās varētu argumentēt, ka tās ir sliktākā situācijā tāpēc, ka nav mēģinājušas likumu apiet;
Ja KNAB neizmantos šo, iespējams, konkrētajā situācijā vienīgo reālo iespēju cīnīties par to, lai visi lielākie vēlēšanu kampaņas pārkāpēji tiktu sodīti, tas liktu uzdot jautājumu par biroja darbu — kāpēc tas tik viegli atsakās veikt savus tiešos pienākumus? Protams, ka vēlēšanu apvienības mantiskais stāvoklis šobrīd šķiet bezcerīgs. Taču pat tad, ja tiesvedība noslēgtos ar LPP un LC vēlēšanu apvienības bankrotu, KNAB vismaz būtu tiesīgs teikt, ka dotajā situācijā ir izdarījis visu iespējamo.
Trīs rīcības modeļi
Cik man zināms, vēl šodien LPP un LC vēlēšanu apvienība ir “juridiski dzīva” (ja vien Uzņēmumu reģistra atbildīgā amatpersona jau nav pieņēmusi lēmumu par tās izslēgšanu no reģistra). Tādēļ ir ļoti svarīgi tās juridisko komu pagarināt līdz tam laikam, kad likvidācijas/bankrota procesa laikā atrisinātos strīdi par to, kurš ir atbildīgs par tās pārkāpumiem priekšvēlēšanu laikā. Es šobrīd varu iedomāties trīs rīcības modeļus — visi trīs ir saistīti ar KNAB uzņēmumu reģistram nosūtīto informāciju, kuras saturu, diemžēl nezinu:
1) Lai ko KNAB arī būtu pateicis savā paziņojumā vai informācijā Uzņēmumu reģistram, atbildīgajai amatpersonai Uzņēmuma reģistrā, manuprāt, ar to būtu jāsaprot, ka par LPP un LC vēlēšanu apvienības saistībām pastāv strīds un līdz ar to šo apvienību nedrīkst vienkārši izslēgt no reģistra;
2) KNAB pēc iespējas ātri un pēc iespējas skaidri būtu Uzņēmumu reģistram jāapliecina, ka valstij ir mantisks prasījums pret attiecīgo vēlēšanu apvienību, proti, valsts KNAB personā ir kreditors, un ka vēlēšanu apvienības izslēgšana no reģistra nav pieļaujama. Un, protams, šai vēlēšanu apvienībai ir jāuzliek pienākums atmaksāt valsts budžetam pretlikumīgi iztērētos vai iegūtos līdzekļus — līdzīgi kā Tautas partijai un citām sodītajām partijām;
3) Ja KNAB turpina bezdarbību vai Uzņēmumu reģistrs tomēr izslēdz vēlēšanu apvienību no reģistra, procesā būtu jāiesaistās prokuratūrai — kā likumības un valsts likumisko interešu aizstāvim. Spēkā esošie likumi prokuroriem paredz pietiekami lielas pilnvaras, lai šādu rīcību noprotestētu vai apstrīdētu tiesā.
Visbeidzot piebilde par problēmas plašāko kontekstu: vēl Partiju likuma izstrādes gaitā es centos uzturēt jautājumu par to, vai nebūtu laiks aizliegt partijām veidot partiju apvienības, ja paralēli šīs pašas partijas saglabā patstāvīgas juridiskās personas statusu. Manuprāt, nav politiski loģiski tas, ka paralēli pastāv vairāki atbildības līmeņi, turklāt partiju apvienība parasti ir tikai tukša juridiska čaula. Deputāti nevēlējās par šo jautājumu atsevišķi domāt, lai gan jau tobrīd bija prognozējams, ka tas sagādās milzu galvassāpes no partiju finanšu kontroles viedokļa. Šī brīža situācijas traģiskums nav tikai tas, ka premjera partija, iespējams, izvairīsies no soda, bet arī tas, ka jaunajā likumā nav nekā tāda, kas līdzīgu rīcību nepieļaus nākotnē.
_____________________
[1] Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums,
http://www.likumi.lv/doc.php?id=139368
[2] Politisko partiju likums, http://www.likumi.lv/doc.php?id=139367
Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums 'vēlēšanu lietā'