Atslēgvārdi:

Pozitīvie arī slimo ar populismu 7

Šodien aktualizējas diskusijas par to, vai eiro ir stabila valūta, un kas notiktu, ja no tās atteiktos. Bloga ierakstā, kurā apskatīju iemeslus Portugāles krīzei, kā viens no iemesliem tika minēta valsts nesagatavotība eiro ieviešanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai eirozonā. Pēc ne tik senās analīzes žurnālā IR nolēmu, ka varētu mēģināt iet tālāk un apskatīties, kas notiktu, ja Portugāle atteiktos no eiro.

Iesaki citiem:

Portugālē par to tiek samērā aktīvi diskutēts, un šeit diskusijām ir arī populisma piegarša, ko atnesusi vēlme rast ātrus risinājumus sarežģītai ekonomiskajai situācijai. Kas notiktu, ja Portugāle atteiktos no eiro un atgrieztos pie eskudo?

Kur atrodas vecie eskudo?

Eiro Portugālē sāka cirkulēt 2002.gada 1.janvārī. Tie eskudo, kas pirms tam cirkulēja tirgū, tika iemainīti pret eiro, papīra nauda iznīcināta, bet monētas pārkausētas, lai metāls tiktu pielietots jauno eiro monētu izkalšanai. Tādējādi, valstij būtu jārēķinās ar ievērojamiem izdevumiem, jo būtu no jauna jākaļ monētas un jādrukā nauda.

Cik maksātu 1 eskudo šodien?

Ekonomists Pedro Braz Teixeira un João Duque, Ekonomikas uz Uzņēmējdarbības Institūta prezidents ir noteikuši izejas punktu – 1 eskudo maksātu 1 eiro. Tomēr šāda attiecība neilgtu ilgu laiku un valūta tiktu samērā ātri devalvēta par 30-40%, kas notiktu ārvalstu investoru neuzticības rezultātā.

Kas iegūtu no devalvācijas?

Uzņēmumi, kas eksportē – arī Latvijā krīzes sākumā un uzliesmojuma augstākajā punktā daudzi uzņēmumi burtiski kliedza par nepieciešamību devalvēt latu. Skaidrs, ka ar vāju valūtu kļūst arvien vieglāk uz citām valstīm pārdot produktus, kas ražoti uz vietas. Pirmie ieguvēji būtu iekārtu ražotāji, kas ir galvenie nacionālā eksporta apjoma noteicēji (reprezentējot 16.2% 2009.gada laikā). Pie devalvācijas preces kļūtu par 30-40% lētākas. Arī tūrisma gadījumā, kas sastāda 11% no Portugāles ekonomikas ieņēmumiem, būtu izdevīgi aspekti – ārzemniekiem būtu interesanti doties uz Portugāli, kurā cenas būtu zemākas.

Kas zaudēto no devalvācijas?

Tai pat laikā, imports kļūtu dārgāks. Portugāle vairāk importē, nekā eksportē, līdz ar to devalvācija pazeminātu cilvēku dzīves līmeni. Turklāt, 10 preces, ko Portugāle importē visvairāk, ir pārtikas preces, kuras cilvēki lieto ikdienā – rīsi, piens, gaļa, milti, u.c. Visas maksājumu mašīnas, datori un iekārtas būtu jāpārtaisa vai jāpārprogrammē tā, lai tie eiro vietā pieņemtu eskudo. Tas nozīmētu atkārtotas un milzīgas investīcijas tādos aparātos kā auto stāvvietu apmaksas iekārtas, sabiedriskā transporta biļešu pārdošanas iekārtas, u.t.t.



Līdzīgi kā Latvijā, šeit populisma retorikā ierunājas arī nacionālisms – pavadīsim atvaļinājumu Portugālē uz vietas un ēdīsim tikai uz vietas ražotu pārtiku, tas statistiski uzlabos Portugāles ārējo deficītu par 17.5%. Jauki, ka citur presē ir izrēķināts, kas notiktu ar Portugāles ekonomiku tad, ja arī citas valstis nolemtu rīkoties par labu sava tirgus aizsardzībai – tad valsts ārējais parāds palielinātos par 44%.

Līdz šodienai vismaz ekonomistu, nevis populistu aprindās tika uzskatīts, ka atteikšanās no eiro Portugālei varētu izrādīties ne vairāk un ne mazāk kā katastrofa. Galvenais iemesls ir tas, ka nāksies pelnīt eskudo, bet tērēt eiro. Patiesībā laikā, kad šīm diskusijām jākļūst atklātām un vispārējām, politiķi izvēlas sliktās ziņas ielikt plauktā, jo nevēlas izraisīt negācijas no sabiedrības puses. Tai pat laikā televīzija šeit, atšķirībā no Latvijas, patiesībā necenšas izvilkt no politiķiem un ekonomistiem sliktās ziņas, bet koncentrējās uz citām aktualitātēm, kas parasti Portugālē ir futbols. Ja paskatās uz analītiskās preses īpatsvaru šeit, var redzēt, ka tā ievērojami zaudē salīdzinot ar izklaidējošo presi. Un kādu izklaidējošo presi? Nevis sieviešu/vīriešu žurnāliem, bet kulinārijas/TV seriālu apskatu žurnāliem (ne velti 60% iedzīvotāju ir ar lieko svaru – saldumi, trekna pārtika, sports un seriāli šeit ir ikdiena cilvēkiem vecumā no 1-99 gadiem). Vidēji veikalā vai kafejnīcā ir 0,5 analītiski ekonomikas/politikas žurnāli vai avīzes (kurā vismaz 5 lapas tiek veltītas futbola peripētiju analīzei) pret 7 žurnāliem, kas koncentrējas uz portugāļu seriālu aktualitāšu apskatiem. Lūk, Jums Stendzenieka izsapņotā pozitīvo ziņu zeme (kur vienīgā sliktā ziņa ir par Fernando, kurš pie altāra pametis Isabellu). Tiesa, varbūt tādēļ cilvēki šeit ir laimīgāki savā ikdienā.

Statistikas dati no Patricia Silva Alves, Viver sem o euro, Sábado, 12.06.2010

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. 09.07.2010 10:57
Portugālē ir milzīgi darbas resursu krājumi, tomēr kautkas nav kārtībā ar politiku, jo valsts nav sasniegusi to labklājības līmeni, kas tai potenciāli pienāktos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva 28.06.2010 10:46
Nez kā Portugālei ir ar dabas resursiem, jo, ja valūtu devalvētu pie mums, tad visiem tiem cilvēciņiem, kas jau tagad līdz pat pusei ienākumu tērē par apkuri, vienkārši būtu gals klāt, jo, pat ja šo te komunālo pakalpojumu ignorētu pilnībā, sadārdzuinātos arī pārtika, kuras ražošanai un pārvadāšanai ir nepieciešama tā pati nafta/gāze. Savukārt stāsti par to, ka nu tik mēs pārdosim ir tikai stāsti, jo nekā jau nav...pat orgsintēzes institūta izgudrojumus valsts palaiž garām...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

uldis 26.06.2010 22:31
Tiesa, varbūt tādēļ cilvēki šeit ir laimīgāki savā ikdienā.
--------
!?!?......

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aivars V. 26.06.2010 14:40
Portugāļiem tāpat,kā latviešiem jūtami trūkst tā saucamās protestantu darba ētikas,kura ir piemēram igauņiem.Vāciju apiesim ar līkumu,bet sevišķi labi šo protestantu ētiku var redzēt,kad salīdzina štatus ar Meksiku.Vienā pusē visi krāj un taupa,otrā pusē-kā nauda,tā svētki.Taisnība latīņamerikā katolicisms ir sajaucies ar indiāņu un āfrikāņu ticējumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 25.06.2010 11:51
Populisms = slimība? = politiski izglītotie?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 24.06.2010 21:54
>>> Kas zaudēto no devalvācijas?
Tai pat laikā, imports kļūtu dārgāks. Portugāle vairāk importē, nekā eksportē, līdz ar to devalvācija pazeminātu cilvēku dzīves līmeni. Turklāt, 10 preces, ko Portugāle importē visvairāk, ir pārtikas preces, kuras cilvēki lieto ikdienā – rīsi, piens, gaļa, milti, u.c.
==========
Nu bet šeit jau visa lietas būtība - ja imports pārsniedz eksportu, tad vēl vairāk pieaug valsts ārējais parāds. Protams, devalvācija (iekšēja - paturot eiro, vai arī ārēja - atgriežoties pie eskudo) būs ļoti sāpīga. Bet bez tās nekur uz priekšu tikt nevar.

Paul Krugman (Nobela laureāts ekonomikā) par eiro ieceri izsakās kritiski: Eirozona ir pārāk nevienāda, lai tur būtu vienota nacionālā valūta. Sk. http://dealbook.blogs.nytimes.com/2010/05/04/krugman-the-eur... ; http://www.nytimes.com/2009/03/16/opinion/16krugman.html ; http://krugman.blogs.nytimes.com/ ;

Var gadīties, ka Vācijā ir vajadzīgi Keinesa (John Keynes) ekonomikas stimulācijas soļi - īsi sakot, vairāk aizņemties un tērēt, lai vieglāk pārlaistu krīzi, savukārt Portugālē un Grieķijā ir nobriedusi nepieciešamība pēc drastiskas taupības un patēriņa samazināšanas. Vieniem nevajag devalvāciju, otriem - vajag. Vienlaikus to izdarīt nevar. Ja Portugāle un Grieķija būtu nevis suverēnas valstis, bet Vācijas federālās zemes, tad tā nebūtu liela problēma: viņu parādus centrālā valdība varētu dzēst (un vienlaikus ieviest tur stingru budžeta disciplīnu).

Ko atliek darīt? Droši vien no eiro neviens neatteiksies. Tiks ņemtas vērā Vācijas vēlmes un eiro nedevalvēs. Tādēļ Grieķijai un Portugālei nāksies samazināt savas algas un cenas tiktāl, lai mazinātos patēriņš un pieaugtu konkurētspēja. Tātad atliek deflācija - un vispār ilgstošas nepatikšanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

? 24.06.2010 21:29
Tiesa, varbūt tādēļ cilvēki šeit ir laimīgāki savā ikdienā

kas bija tie, kas pie mums uzsāka negatīvisma kampaņu un tagad ikdienā turpina?

Saistītie raksti

www.miomilo.lv miomilo.lv

Citi autora darbi