Postmateriālisms à la Suédoise? 9

Atceros, ka kāds Zviedrijas baznīcā strādājošs paziņa mēdza vīpsnāt par četrdesmitgadīgajām teoloģijas studentēm, kuras bija nolēmušas kļūt par mācītājām. Man viņa vīpsnāšana likās neizprotama: ”Vai tad tas nav pozitīvi, ka viņas ir nolēmušas veltīt savu dzīvi Kristum?” Baznīcā taču ir mācītāju trūkums. Un vai tad tas nav apbrīnojami, ka šīs pusmūža sievietes ir nolēmušas doties profesijā, kurā vēl joprojām dominē vīrieši, ņemot vērā, ka sieviešu iesvētīšana par mācītājām tika atļauta tikai pirms piecdesmit gadiem? Un, galu galā, vienīgā zviedru katoļu svētā – Birgita – nodibināja savu mūķeņu ordeni četrdesmit sešu gadu vecumā, kad bija paspējusi kļūt par astoņu bērnu māti.

Iesaki citiem:

Mans paziņa nav nemaz nekāds iesīkstējis sieviešu iesvētīšanas pretinieks. (Gluži pretēji, viņš izglītojās tādā Bībeles interpretācijas tradīcijā, kura uzsvēra kristīgās vēsts „garu”, nevis Svēto rakstu „burtu”.) Tomēr viņš vīpsnāja par to, ka mācītāju kandidātes ir pusmūžā: „Tipiski – viņas ir nostrādājušās, dzemdējušas trīs bērnus, šķīrušās un sapratušas, ka tik un tā nav laimīgas. Nu un tad viņas attopas, ka pasaulē eksistē arī garīgās vērtības.” Tja, interesanta teorija – tas vismaz daļēji varētu izskaidrot, sieviešu turpat vai nomācošo proporciju teoloģijas studentu vidū. Mans kaimiņš Upsalā aizstāvēja doktora disertāciju ar līdzīgu secinājumu, proti, ka septiņdesmito gadu beigās topošie mācītāji studēja teoloģiju nevis tādēļ, ka arods nodrošinātu viņus ar drošu darbavietu, bet gan tādēļ, ka viņus patiesi aizrāva garīgās vērtības, ko piedāvāja izpētīt Zviedrijas baznīca. (Tas nu tā – runājot par Zviedriju kā sekularizētu sabiedrību.)

Tomēr tāda inglhartiska postmateriālā epifānija nudien nepiemeklē vienīgi pusmūža zviedrietes. Šodien avīzē lasīju aizraujošu uzņēmēja portretu, kurš trīsdesmit gadu vecumā pēc ārkārtīgi veiksmīgas karjeras biržā notētā uzņēmumā piedzīvoja personīgu krīzi, izšķīrās, pameta fantastiski apmaksāto darbu un pēc neilgas depresijas... uzsāka studijas ekonomikas doktorantūrā, rakstot disertāciju par šefu trenneriem (executive coaching)! Dzīves standarts esot nokrities par piecdesmit procentiem, bet bijušajam uzņēmējam galvenais tomēr esot garīgais līdzsvars dzīvē! Nav šaubu, ka garīgā izaicinājuma meklējumi var izpausties dažādi – vieni pievēršas budismam un jogai, citi uzsāk izpētīt savu ciltskoku, kamēr vēl citi nododas teoloģijas studijām vai iesaistās vides jautājumu risināšanā vietējā pašvaldībā.

Pats esmu bijis visai nikns par zviedru postmateriālisma tendencēm, kas izpaužas turpat vai apsēstībā ar „dzīves kvalitāti”. Nereti man šķiet, ka ir tikai viens solis no postmateriālisma līdz bezatbildībai un vieglprātībai. (Piemēram, (neesošo) ietaupījumu ziņā zviedru mājsaimniecības ir bēdīgi slavenas.) Tomēr es atceros, ka tieši tāpat daudzi uztvēra arī manu dzīves izvēli, doties uz maģistrantūras studijām Zviedrijā. („Kāpēc ne uz ASV, vai vismaz uz Lielbritāniju?”) Tāpat ideja studēt attīstības studijas nebija īpaši populāra. („Pamatīgs MBA grāds atver visas durvis!”) Vēl dīvaināk bija, ka Pēteris izdomāja palikt uz dzīvi Zviedrijā un apprecēties, lai arī man nudien nebija ne stabila darba, toties bija visai paknapas zviedru valodas zināšanas un vāja nojausma, ka darba tirgū pastāv imigrantu segregācija. (Ahā, pavisam noteikti nevaru kritizēt zviedrus par pārliecīgu postmateriālismu, jo pats esmu „vainīgs” līdzīgā „grēkā”!)
Tomēr tikpat daudziem no maniem paziņām manas izvēles bija pašas par sevi saprotamas. Daži no viņiem bija studējuši Erasmus apmaiņas programmā. Citi bija vienkārši toleranti un globāli domājoši, kas šķiroja savus atkritumus, interesējās par vides jautājumiem, gāja uz jogas stundām. Tas man liek savukārt aizdomāties, ka postmateriālisms iespējams nemaz nav Skandināvijas, vai Rietumeiropas monopols.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bryce 21.12.2011 18:02
might probably be enough time to lastly take into account up your wife's request to obtain dance lessons. Listed here are seven songs you may just take into consideration for that incredibly initially dance. They assortment in the elegant towards the corny, but all are suitable for this very emotional moment for every single of you. 1) Its a amazing World by Louis Armstrong If it is likely to become sappy, then go for any traditional. Nobody certain will in fact fault you for deciding upon this 1 certain, http://www.somedresses.co.uk which sums up all of the splendor there is certainly inside the globe when you try to find it. It might be a good sluggish song for equally daughter and father http://www.usfake.com Lifestyle . & thirteen 2) Unforgettable No matter whether you pick the authentic Nat King Cole, or the cover edition by his daughter, Natalie Cole, this is a superior and simple sluggish dance for individuals who won't have enough time to make it to dance lessons ahead from the large occasion. http://www.usfake.com Lifestyle three) My Girl My Girl by The Temptations

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 24.03.2009 00:07
Andris,
Atklāti sakot es neesmu iedzļinājies, vai monarham ir jābūt vai nav jābūt Zviedrijas baznīcas loceklim. Pieļauju, ka viņam ir jābūt - varbūt, ka Jūs to varētu izdibināt un pavēstīt? Vienu gan es zinu, ka monarhs nav baznīcas galva.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kašķe 23.03.2009 22:37
Kāda burvīga tikai vīriešu vien spriedelēšana par sievietēm un baznīcu...
Kopš man ar trīs maziem bērniem reiz 1. Ziemsvētkos barga vecāka kundze uz Rīgas Doma kāpnēm (kas ,manuprāt, simboliski ved lejup) paskaidroja, ka, tādai kā man , tur nav ko meklēt, es jūtos brīva kā putns savā garīgajā izvēlē, šķiroju atkritumus un dzīvoju svabadu, reliģiski nereglamentētu dzīvi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pan Zagloba 23.03.2009 21:17
Lasu un nevaru noturēties nepasmaidījis. "Mācītājas", "teoloģes", "bīskapi" un "bīskapes", "priesteri" un "mācītāji"… Un vēl "liturģijas ziņā ir līdzīgāka Romas katoļu baznīcai". Mī un žē! :-) Zviedrijas luterāņu baznīcas gadījumā tas ir tas pats, kā puikas skolas starpbrīdī spēlē kariņu un sauc viens otru par maršaliem, pulkvežiem un ģenerāļiem. Kaut kāds Rio karnevāls, nudien! :-)
Ne tur ir kādi bīskapi (par "bīskapēm" nemaz nerunājot), ne tur ir spēkā esošas ordinācijas, ne tur ir kādi derīgi sakramenti (izņemot varbūt kristību), ne tur ir ortodoksāla Kristus Baznīcas mācība. Tas viss jau 16. gadu simtenī neglābjami nozaudēts. Zviedru u.c. skandināvu luterāņi lepni stāsta, ka viņiem esot saglabājusies "apustuliskā sukcesija". Piedodiet, bet kāda "sukcesija" var būt, ja pats "bīskapa" "konsekrētājs" kļūst par ķeceri un atkrīt no katoliskās ticības par Altāra Sakramentu?
Visi tie krietnie ļaudis, kas sauc sevi par "Upsalas arhibīskapiem" un "Zviedrijas baznīcas bīskapiem" īstenībā ir tādi paši laji kā es vai Pēteris Timofejevs... Zviedrijā ir tikai viens bīskaps – Anderšs Arboreliuss.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 23.03.2009 18:38
Paldies Jums, Pēteri, par interesanto ieskatu! Es biju iedomājies, ka cilvēks, kurš meklē garīgu piepildījumu savai dzīvei, droši vien vēlēsies atrast kādu alternatīvu tām vērtībām, ko pārstāv laicīgās valsts amatpersonas, un ko klāsta televizors (ja ne gluži būt disidents, tad vismaz tāds alternatīvas meklētājs). Bet ir tiesa, ka Zviedrijā tas varētu būt savādāk.

>>> Ar monarhiju gan Zviedrijas baznīcai ir maz sakara.

Monarhu pāris ir abi šīs baznīcas locekļi; nezkāpēc biju iedomājies, ka zviedru monarhiem vispār būtu jāpieder šai baznīcai. Bet laikam tā nebūs taisnība - un monarhs var izvēlēties kam ticēt vai neticēt tāpat kā jebkurš cits cilvēks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 23.03.2009 17:48
Andris,
Atklāti sakot es nezinu, vai Zviedru (luterāņu) baznīca nudien pārstāv kādu īpašu, alternatīvu kristīgā garīguma tradīciju. Tiesa, ka vēsturiski tā bija daļa no valsts, jo Gustavs I Vāsa reformēja baznīcu 16. gadsimtā. Tiesa, liturģijas ziņā ir līdzīgāka Romas katoļu baznīcai, nekā britu Anglikāņu baznīcai, kura, piemēram, vēl joprojām ir valsts baznīca. Ar monarhiju gan Zviedrijas baznīcai ir maz sakara.

Tagad tā ir šķirta no valsts, kas nozīmē, ka tās politiskā kontrole ir beigusies. Šeit nu man ir jāatzīmē, ka valsts Zviedrijā nekad nav bijusi pielīdzināma tam nomācošajam Leviatānam, kāds bija Padomju Savienība. Tādēļ mani nekad tā arī nav satraucis fakts, ka Zviedrijas valsts kādreiz varēja ietekmēt Zviedrijas baznīcu kādā negatīvā virzienā, tieši pretēji - sieviešu iesvētīšana, manuprāt, ir viens no loģiskajiem soļiem, kā zviedru sabiedrība pastarpināti caur valsti ietekmēja novecojušo un seksistisko mācītāju rekrutācijas kārtību.

Man personīgi Zviedrijas Baznīca, ar savu neatkarīgo budžetu, simtiem baznīcu un vēl joprojām iespaidīgo biedru skaitu reprezentē zviedru sabiedrības īstenu pilsoniskās sabiedrības daļu, kas iemieso skandināvu kristīgo tradīciju. Pats esmu visai skeptisks pret alternatīvu "laicīgajai dzīvei" meklējošajiem, jo, manuprāt, kristīgā vēsts aicina nenošķirties no sabiedrības, bet tieši pretēji dzīvot sabiedrībā un dzīvot kristīgi. Tomēr arī alternatīvo vērtību meklētāji, šķiet, vēl joprojām to var atrast šinī baznīcā, kurā daudzveidība netiek apkarota, bet tiek uztverta kā Baznīcas stipruma un vitalitātes zīme. Man šķiet, ka to vislabāk ilustrē fakts, ka feministiskajām teoloģēm ir tiek piešķirta tikpat liela nozīme kā Zviedrijas baznīcas sieviešu klosterim Alsikē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 23.03.2009 13:13
Kāda īsti ir tā garīguma tradīcija, kuru pārstāv Zviedrijas baznīca? Vai ir tiesa, ka viņa ir vnk. luterāņu baznīcas zviedriskais atzars, turklāt vēsturisku iemeslu dēļ diezgan pamatīgi saaugusi ar Zviedrijas valsti un zviedru monarhiju?

Es Zviedrijas vēsturi un iekšējo situāciju tik labi nezinu, bet Latvijā kristīgās baznīcas (ieskaitot katoļus un luterāņus) lielu daļu savas uzticamības un respekta garīgā ziņā iemantoja tādēļ, ka ilgajos PSRS okupācijas gados tā bija sava veida alternatīva valsts varai - vismaz šiem cilvēkiem bija no "pasaules valdniekiem" atšķirīgs redzējums. Savukārt 20.gs. sākumā (un A.Šlesera "sakrālā tūrisma" veicināšanas aktivitāšu dēļ - zināmā mērā arī mūsdienās) kristīgās draudzes ir pārāk saaugušas ar valsti. Jā - tās joprojām var pastāvēt kā sociāli klubi, kā vietas, kur tiek apgrozīta no valsts saņemtā nauda. Bet diez vai kāds cilvēks šādās valstiskotās baznīcās meklēs garīgu pieredzi.

Man vienkārši nav pārliecības, ka cilvēks, kurš iepazinis kādas "valstiskotas" baznīcas doktrīnas un mācības, gūst kaut ko atšķirīgu no tās morāles un vērtību sistēmas, ko viņam māca, piemēram, valsts skolā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 23.03.2009 11:33
peteris,
Cilvēks nudien nedzīvo no maizes vien. Pilnībā pievienojos; tāpat man liekas, ka karjeras maiņa vai atklājums, ka dzīvē ir svarīga ne tikai maize, nav nekas īpaši skandināvisks. Tiesa, cits jautājums ir, cik daudzi rīkojas atbilstoši savam aicinājumam vai lai piepildītu savas garīgās vajadzības un mērķus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

peteris 23.03.2009 11:23
nu ko, vēl tik vajadzēja nocitēt Pēterim Bībeli - cilvēks nedzīvo no maizes vien...
Par 40gadniekiem nav ko vīpsnāt. Diezgan jau traumējoša ir tā atklāsme, ka visu mūžu esi pa kāpnēm rāpies uz augšu, bet izrādās, ka kāpnes pieslietas neīstajai sienai...

Citi autora darbi