Atslēgvārdi:

Politiskie principi nenonāks ekonomiskā izdevīguma pavadā (intervija ar Vairu Paegli) 9

Ja nebūtu jauno ES valstu, Baltkrievijas jautājums nebūtu aktuāls un neveidotos ES kaimiņpolitika. Tā faktiski ir jauno ES valstu rokās. Daži politiķi Eiropā pat uzskata, ja Baltkrievijā nav etnisku konfliktu, šī valsts neeksportē terorismu un tur viss it kā ir mierīgi, kur ir problēma?

Iesaki citiem:

Kāda ir Latvijas ārlietu resora oficiālā pozīcija Baltkrievijas jautājumā?

Latvija neuztur oficiālus kontaktus ar Lukašenko režīmu, bet, cik vien iespējams, atbalsta demokrātiskos spēkus šajā valstī. Baltkrievijas jautājums kopīgā Eiropas Savienības (ES) kontekstā ir pārbaudījums principam – kas ir ES vienotās ārpolitikas kompetencē un kas atsevišķu dalībvalstu. Jautājums, vai ES valstis veido divpusējas attiecības ar Baltkrieviju, vai mums ir vienota politika? Tas skar arī patlaban aktuālo enerģētikas jomu. Latvijas gadījumā vēl jāņem vērā ciešie ekonomiskie sakari ar Baltkrieviju. Tas mūsu priekšā izvirza mūžīgo ārpolitisko jautājumu – kas ņem virsroku politikā – principi un vērtības vai ekonomiskās intereses.

Latvija uz ES fona sevi pozicionējusi kā aktīvu Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības aizstāvi. Kā šis atbalsts izpaužas praksē?

Mēs to praktiski īstenojam nevalstisko organizāciju līmenī. Piemēram, biedrība “Atvērtā Baltkrievija” cieši sadarbojas ar nevalstiskām organizācijām, žurnālistiem un studentiem. Mums būtu jāatbalsta tie studenti, kuri vēlēšanu laikā tika izmesti no universitātes, piedāvājot viņiem stipendijas, lai viņi varētu turpināt studijas ES valstīs. Valstiskā līmenī notiek sarunas par vīzu režīma ierobežojumiem augstām amatpersonām un augsta līmeņa uzņēmējiem. Līdz ekonomiskām sankcijām mēs šobrīd neesam tikuši.

Viens no svarīgākajiem momentiem, ko Latvija var darīt, ir tikšanās reizēs ar Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu ārlietu komisiju vadītājiem aktualizēt Baltkrievijas jautājumu. Demokratizācija, cilvēktiesības Baltkrievijā – šie jautājumi ir jāpatur politiskajā dienaskārtībā. Visvieglāk to ir aizmirst, bet kādam tas ir jāuztur. Ceram, ka Latvijā ieradīsies Baltkrievijas opozīcijas delegācija, un tā tiks uzņemta augstā līmenī – parlamentā. Ir jāuztur demokrātisko spēku redzamība un demokratizācijas jautājums starptautiskajā dienaskārtībā.

Skarot jau minēto ekonomisko aspektu – vai Latvijas uzņēmēju pragmatiskās intereses rada šķēršļus mūsu ārpolitikas īstenošanai Baltkrievijā?

Tranzīta bizness ir svarīgs, un tas uztrauc zināmu aprindu uzņēmējus šeit. Tas, ka mūsu politika varētu ietekmēt tranzīta uzņēmēju biznesu, manuprāt, ir viņu pašu mīts. Pamatoju to ar divām lietām. Pirmkārt, vērojot vēlēšanas Baltkrievijā, es ātri sapratu, ka tranzīta bizness Lukašenko ir vajadzīgs varbūt pat vairāk, nekā tas vajadzīgs mums. Viņš nejūt pilnīgu drošību par gāzes piegādēm no Krievijas puses. Viņš bravūrīgi uzstājas televīzijā un saka: “Mēs saņemam lētu gāzi no Krievijas un pārdodam to par augstām cenām ES, tas ir bizness.” Bet viņš arī nevar būt pilnīgi drošs, ka piegādes Baltkrievijai saglabāsies.

Lukašenko turas pie varas tāpēc, ka ir nodrošinājis zināmu ekonomiskās iztikas līmeni. Viņš var piedāvāt Baltkrievijas tautai nedaudz vairāk nekā tai jebkad bijis, jo Baltkrievija pagātnē ārkārtīgi cietusi. Ārpus Minskas dažviet ir vēl sliktāk nekā Sibīrijā. Taču, ja Lukašenko nevar simtprocentīgi paļauties uz Krievijas gāzi, viņam absolūti nepieciešams tranzīts uz Rietumiem.

Nesen Valsts prezidentes vadītās stratēģiskās analīzes komisija vērtēja ekonomisko faktoru, mēģinot noskaidrot, vai tad, ja mēs aktīvi iestājamies par demokratizāciju un cilvēktiesībām Baltkrievijā, no Lukašenko puses nāktu draudi un centieni Latviju ietekmēt ekonomiski. Taču, kā redzam, tas nav noticis. Ietekme bijusi minimāla. Kāda gan Lukašenko ir izvēle? Tranzīts caur Lietuvu un Poliju? Taču arī šīs valstis ļoti aktīvi atbalsta opozīciju. Šis ir kopīgas ārpolitikas jautājums. Ja mēs esam kā viens, nosodot Lukašenko, īstenojot vienotas sankcijas, viņam nav izejas.

Protams, tranzīta sektors Latvijā šo jautājumu uztur un satraucas, kad mēs – politiķi – asi iestājamies par baltkrievu opozīciju. Taču šajā gadījumā mūsu izvēle nav starp principiem un ekonomiskajām interesēm.

Arī Latvijas un ES uzņēmēju interesēs ir, lai Baltkrievijas tirgus būtu brīvs viņu preču noietam un lai uzņēmējiem nebūtu jāmaksā režīma uzliktās nodevas.

Ja Baltkrievijā darbotos brīvais tirgus un būtu stabila pilsoniskā sabiedrība, tas būtu veiksmīgi gan Baltkrievijai, gan ES, gan kaimiņvalstīm. Lukašenko uztur zināmu ekonomisko līmeni, lai apmierinātu pieticīgo tautu, taču ekonomiskā izaugsme būtu daudz dinamiskāka un labvēlīgāka kaimiņvalstīm, ja tur valdītu brīvais tirgus.

Kā vērtējat ES attieksmi un īpaši rīcību pret Baltkrieviju?

Ja nebūtu jauno ES valstu, Baltkrievijas jautājums nebūtu aktuāls un neveidotos ES kaimiņpolitika. Tā faktiski ir jauno ES valstu rokās. Daži ES politiķi pat uzskata – ja reiz Baltkrievijā nav etnisku konfliktu, šī valsts neeksportē terorismu, tur viss ir it kā mierīgi, tad kur ir problēma? Baltkrievija vairāk būtiska tieši kaimiņvalstīm.

Kāpēc tieši mēs uztraucamies par Baltkrieviju? Uz Eiropas robežas ir diktatūra. Tajā tiek pārkāptas cilvēktiesības. Tās vērtības, kas vieno mūs, tur neeksistē. Turklāt šīs valsts demokrātiskie spēki nāk un klauvē pie mūsu durvīm, lai palīdzam.

Kāda ir Baltkrievijas ģeopolitiskā nozīme no Latvijas, Krievijas un ASV skatupunktiem?

Runājot par Krieviju, Latvija ir kļuvusi Krievijas ārpolitikas neveiksmes simbols. Krievija pastāvīgi centusies iekļaut Latviju savā interešu sfērā, taču tas nav izdevies. Savukārt Baltkrievija ir pēdējais Krievijas veiksmes simbols, ko paturēt savā interešu sfērā, jo pazaudēta Gruzija, Ukraina. Tas ir ģeopolitiskais jautājums – kurā pusē eventuāli kritīs Baltkrievija, vai tā nonāks rietumu demokrātijas pusē vai paliks Krievijas interešu zonā. Šajā valstī ir potenciāls lielai nestabilitātei. Ņemot vērā, ka mums ir plaša robeža ar šo valsti, ir ļoti svarīgi, lai tur izveidotos stabila, demokrātiska, tiesiska valsts.

Jūs te saskatāt drošības problēmu konkrēti Latvijai?

Jā, noteikti. Es drošību izprotu vārda visplašākā nozīmē. Skaidrojot mūsu ārpolitiku, esmu formulējusi drošības risku novēršanas doktrīnu. Tā paredz, ka mēs neliekam visas olas vienā grozā – mēs sadalām drošības riskus. Tie ir ne tik daudz militāra, cik politiska un ekonomiska rakstura drošības riski. Baltkrievija ir nedemokrātiska valsts, ar kuru var manipulēt Krievija. Turklāt jebkura nedemokrātiska valsts pie robežām ir risks kaimiņvalstij.

Kā prognozējat nākotnes notikumus Baltkrievijā?

Baltkrievijas tautai ir ļoti vāja nacionālā identitāte, tās pārkrievošana notikusi daudz lielākā mērogā nekā pie mums. Tur nebija nacionālkomunistu kā Latvijā. Nacionālās identitātes atgūšana ir arī paaudžu jautājums.

Viena lieta, kas žņaudz pilsonisko sabiedrību, ir informācijas trūkums. Kad devāmies novērot prezidenta vēlēšanas, tika paziņots, ka mēs esam visnedraudzīgākā delegācija. Bet, ierodoties iecirkņos, mēs redzējām, ka vēlme pēc informācijas ir neiedomājama, tajā skaitā par Latviju un demokrātijas attīstību šeit. Informācija ir absolūti nepieciešama, visos līmeņos ir svarīgi jebkura veida raidījumi. Manuprāt, liela uzmanība jāpievērš nākamajai, jaunajai paaudzei. Varbūt ir par vēlu strādāt ar vecāku paaudzi, kas pieredzēja Otro pasaules karu, tā sekas un kura ir apmierināta, ka beidzot var dzīvot kaut kādā mierā un pieticībā. Bet ir jaunā paaudze. Demonstrācijās tā ir vairumā. Svarīgi dot viņiem iespēju braukt uz rietumiem, studēt šeit. Viņi ir tie, kas brīvības ziņu nes atpakaļ pie citiem jauniešiem, un tas būs viens no lūzuma punktiem.

Otrs lūzuma punkts būs ekonomiskais jautājums. Ja Lukašenko nevarēs apmierināt tautu ar to mazumiņu, ko viņš sniedz, vai ja Krievija nolems nogriezt gāzi vai paaugstinās gāzes cenas, var veidoties nestabila situācija. Tomēr Baltkrievija joprojām ir Krievijas veiksmes simbols, tāpēc Krievijai ir grūti patlaban, jo to kritizē par atbalstu Lukašenko. Bet tai vajadzīga Baltkrievija tāda, kāda tā ir šobrīd. Tas var arī mainīties, jo starptautiskā situācija saasinās gan ar enerģētikas drošības jautājumu, gan Irānu. Tas var ietekmēt arī notikumus Baltkrievijā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 19.05.2006 02:42
interesanti,ko par to visu domaa biedrs Rabinovichs? Latvija neizdariis nekaadas asas darbibas,bez biedra piekrishanas,taadas ir Latvijas starptautiskaas saistiibas.Atgaadinu,ja kads ir piemirsis.Jeb shiem geopolitiskajiem jautajumiem nav nekaada sakara ar ebrejiem?Ir.un ja kads sho probleemu grib inteligenti apiet,tad es taa nedariishu.Un domaaju,ka Rabinovichs arii taa nedariis.Ir taada anekdote:

Mezhaa lielaa zveeru talka,visi pie darba,kas nu kaa var.Tik zakhitis viens nepiedalas.Tad nu atnaak laacis pie shaa un prasa:ko tu taa? zachiitis atbild:"a eto porozhdajet v menja seksualjnije chuvsta".Laacis:chto,chto?kakije chuvstva? a zachiits:" da jebal by ja etot subotnik!"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 18.05.2006 18:26
Ar ko mēs baltkrieviem paliksim atmiņā? Ar policijas bataljonu darbību Baltkrievijas teritorijā Otrā pasaules kara gados un ar tagadējo starpvalstu attiecību vēsumu?

Vai Jūs tiešām nomāc "vēsturiskā vainas apziņa", vai arī tā ir tikai tāda parunāšanās? Baltkrievi nedzīvo no mums tik tālu, lai galīgi nesaprastu, kas un kāpēc te notiek - attiecības ar vairumu no viņiem allaž būs normālas. Lūdzu mani nepārprast - es neatbalstu vēstnieces Mairas Moras izdarības, un domāju, ka jautājums par Baltkrieviju ir sarežģītāks nekā šķiet pirmajā brīdī, jo šīs tautas politisko kultūru (vēl vairāk nekā mūsējo) iespaido ārkārtīgi lielie upuri staļinisko represiju un 2.pasaules kara laikā. Var gadīties, ka tie, kuri liek likmes uz A.Lukašenko režīma drīzu gāšanu, kļūdās.

Bet nezinu, vai te var palīdzēt šādi spriedumi - "ar kaimiņu režīmiem allaž uzturēt normālas, draudzīgas attiecības", "nav labi 'riet' tikai uz tiem, no kuriem nav jābaidās", "nedrīkst norīt to, kas nonāk pretrunā ar ANO statūtiem". Nezinu, vai vispār ir kāda valsts, kuras ārlietas balstītos uz šādām maksimām - visi taču dara to, kas ir izdevīgi. Ja vajag - arī demokrātiju kaimiņvalstī var aizstāvēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 18.05.2006 15:02
Pastāv gan kāda būtiska atšķirība starp Latviju un ASV: pēdējā nevienam nebaidās izteikt savu viedokli . Te ir runa par attieksmi. Mēs atļaujamies "riet" tikai uz tiem, no kuriem mums nav jābaidās. Uzbekijā bija visiem zināmie Andižānas notikumi, bet mūsu premjers aizbrauca uz Karimova inaugurāciju. Ar Ķīnu viss nav ideāli (pat ASVprāt!), bet mūsējie uz turieni raujas. NATO miltārā kampaņa pret Serbiju 1999.gadā arī nostājās zināmā pretrunā ar ANO statūtiem, bet mēs to klusējot "norijām". savukārt politika pret baltkrieviju liekas neapdomāta, vai arī apdomāta citur, bet ne Latvijā. Ar ko mēs baltkrieviem paliksim atmiņā? Ar policijas bataljonu darbību Baltkrievijas teritorijā Otrā pasaules kara gados un ar tagadējo starpvalstu attiecību vēsumu? Ar kaimiņiem ir jāuztur normālas, vēlams draudzīgas attiecības. Šaubos , vai baltkrievu tauta pozitīvi uzņem mūsu ārpolitiku pret viņu valsti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 18.05.2006 14:19
vai nu mēs izsakām viedokli par visām valstīm, vai arī klusējam

Kāpēc vajadzīgs šāds princips? Vai Latvijas ārlietu resoram būtu jāuzvedas kā bariņam zviedru "cilvēktiesību" aktīvistu, kuri izsakās par visvisādām pasaules problēmām, bet ne par ko neatbild, bieži pat necenšoties saprast tos jautājumus, par kuriem viņi izdāļā savus nesavtīgos padomus (piemēram, par etnisko minoritāšu, cietumnieku, geju utml. stāvokli Latvijā)? Neviena valsts, t.sk. ASV, neizsaka viedokli par visu pēc kārtas - bet gan par atsevišķām, visbūtiskākajām lietām, ar kurām tiek atklāti strādāts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 18.05.2006 10:22
Tam, ka DP pastavīgās locekles statuss ir būtiska lieta, es piekrītu. Tomēr , pieturoties pie neiejaukšanās principā un valstu suverēnās līdztiesības principā ietvertās idejas, ka katrai valstij ir tiesības brīvi izvēlēties un attīstīt savas politiskās, sociālās, ekonomiskās un kultūras sistēmas, Latvijai ir jābūt pietiekami drošai un jādefinē, ka vai nu mēs izsakām viedokli par visām valstīm, vai arī klusējam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 18.05.2006 08:32
Arī Drošības Padomes pastāvīgās locekles statuss vai kodolieroču kapacitāte ir būtiska lieta - nezinu, kāpēc Jack Ripper to neatzīst. Jebkura režīma kritika nedrīkst būt vien attieksmes paušana, bet ir jābūt arī taustāmam rezultātam - tam, ko Kondolīza Raisa sauc par "not loosing one's credibility" (nezaudēt ticamību, t.i. lai apkārtējā pasaule nepārstātu ņemt vērā politiķu izteikumus). Un ticamības ziņā ASV ārpolitika ir dažām vecās Eiropas valstīm tālu priekšā - ja ASV amatpersonas pauž kaut kādu attieksmi, tad visi zin, ka vārdiem var sekot arī darbi :))

Domāju, ka arī Latvijas politikā ir vajadzīgs šis credibility - to nevar panākt, ja maza valsts sāk pārmest lielvalstīm visādas lietas. Ļoti iespējams, arī V.Paegles izteiktie pārmetumi Baltkrievijai var kļūt par tukšu attieksmi jeb pozu, bet tur vismaz ir kāda cerība, ka režīms sabruks un mēs būsim pielikuši šīm pārmaiņām roku un palīdzējuši noorganizēt kaut ko mūsu valstij izdevīgu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 17.05.2006 14:10
Īpašs stāvoklis ir ne tikai Baltkrievijai. Mums kaimiņos ir Krievija, kurā samērā bieži uzbrūk citas ādas krāsas cilvēkiem. Neesmu gan dzirdējis, ka V.P. par to uztrauktos. Skat, arī Krievija ir Drošības Padomes pastāvīgā locekle.

Kjīnas iekšējām lietām, mēs arī tāpēc neķeramies klāt, ka vēlamies viņu simpātijas pret V.V.F. kandidatūru un gribam noslogot savas ledus brīvās ostas ar Ķīnas tranzītu. Ne jau plikas ceļojumu kāres pēc mūsu ārlietu speciālisti marta vidū pabija ĶTR.

Baltkrievija ir kļuvusi par "peramo zēnu": kaut kas līdzīgs Huseina Irākai vai Kastro Kubai. Ja būtu vēlēsanās atrisināt Lukašenko jautājumu, tad tas jau sen būtu izdarīts. Bet nē, sākas jezga ar opoziicijas atbalstīšanu. Gluži vai taisa otro Solidaritāti un KOS-KOR.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 17.05.2006 08:19
Man nav viedokļa par "piesiešanos" Baltkrievijai. Bet būtu nepareizi izmantot analoģiju starp Baltkrieviju un Ķīnu - tās ir ļoti atšķirīgas valstis. V.Paegle jau minēja Baltkrievijas īpašo stāvokli - Latvijai ir sauszemes robeža ar Baltkrieviju, ir kontakti ar baltkrievu demokrātiskajiem aktīvistiem. Ņemot vērā ekoloģiju un darbaspēka pārvietošanos, mums ir būtiski, kas notiek Baltkrievijā.

Savukārt Ķīnas gadījumā tikai nedaudzos aspektos var runāt par īpašām Latvijas interesēm un īpašu ārpolitiku - piemēram, dažu Ķīnas preču importa nosacījumi. Citiem jautājumiem, t.sk. Ķīnas valsts iekšējām lietām - te nav ne tādu zināšanu par Ķīnu, ne kapacitātes, lai tiem būtu vērts ķerties klāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 16.05.2006 17:14
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja izskatot šo "mūžigo" ārpolitisko jautājumu par principu un ekonomisko interešu samērojamību, lai apdomā Ķīnas Tautas Republikas situāciju, kad mūsu principi attiecībā uz tām pašām cilvēktiesībām laikam ir savādāki nekā Baltkrievijas gadījumā. Ja liekam mierā lielo Ķīnu, tad arī nav ko piesieties Baltkrievijai. Standartiem ir jābūt vienādiem neatkarīgi no tā , vai valsts ir ANO Drošibas padomes pastāvīgā locekle vai nav. Citi komentētāji varētu iebilst, ka jautājums jāskata ES kopējās ārpolitikas kontekstā, ņemot vērā arī gaidāmo ANO ģenerālsekretāra kandidāta nomināciju no Drošības Padomes puses un mūsu interesi par Ķīnas tranzītu caur Latvijas ostām. Nu ko ...citiem komentētājiem būs taisnība.