Atslēgvārdi:

Politiski kristīgā mācība 16

Politiķi teica, ka tā vajag, un profesionāli ierēdņi bikli paklausīja. Un diskusija sākās tikai pēc sasteigtā lēmuma pieņemšanas.
Kāda ir skolu, ministrijas un vecāku attieksme par kristīgās mācības ieviešanu 1.- 3. klašu skolēniem jau nākamajā mācību gadā?

Iesaki citiem:

Vai patlaban sākumskolas ir gatavas kristīgās mācības un ētikas priekšmetu ieviešanai?

Aija Grīnberga, Tīnūžu pamatskola, Latvijas Baptistu draudžu savienība, IZM Konsultatīvā padome: Mūsu skola ir apmierināta ar šīs reformas gaitu, tādēļ mūs nekas neuztrauc.

Ina Kovaļeva, Rīgas Kristīgās vidusskolas skolotāja: Runājot par kristīgo mācību mūsu skolā, jāteic, ka tas ir izvēles priekšmets. Un neesmu arī novērojusi, ka būtu pasliktinājušās attiecības starp skolēniem, kuri apgūst kristīgo mācību un tiem, kuri nepiedalās šajās stundās. Vērtību orientējošs priekšmets var tikai “celt” attiecību kvalitāti skolā.

Laima Geikina, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte: Manuprāt, skolas, kurās līdz šim ticības mācība bija kā fakultatīvs priekšmets, ir gatavas pārmaiņām. Protams, ka varētu būt sarežģījumi skolām, kurām nav šāda pieredze. Bet tā tas ir vienmēr, kad tiek ieviests jauns mācību priekšmets.

Indra Dedze, Sabiedriskās politikas centrs “PROVIDUS”: Es gribētu iejaukties šajā diskusijā. Pirms nedēļas man kāds zvanīja no Izglītības un zinātnes ministrijas konsultatīvās padomes un apgalvoja, ka kristīgo mācību varēs apgūt tie skolēni, kuri ir kristieši. Vai tā ir taisnība, un kādā veidā mēs dalīsim bērnus pēc ticības? Vai pašai Izglītības un zinātnes ministrijai ir skaidrs, kādā veidā vecākiem šī izvēle tiks piedāvāta?

Spodra Austruma, Izglītības satura un eksaminācijas centrs, vēstures un filozofijas speciāliste: Tā ir aplama informācija. Vai patiešām šis cilvēks bija no Izglītības un zinātnes ministrijas konsultatīvās padomes?

I. Dedze: Pat speciāli pārvaicāju, vai tiešām tie būs kristieši, kuri varēs apgūt šo priekšmetu?

S.Austruma: Tās ir manipulācijas. Jāteic, ka šāda prakse ir Somijā, kur skolēni ticības mācību var apgūt, ja vecāki ir kādas reliģiskās draudzes pārstāvji. Latvijā šāda prakse netiks īstenota, jo Satversmes 99. pantā norādīts, ka mums ir reliģiskās pārliecības brīvība.

I. Kovaļeva: Mūsu skolā mācās visu konfesiju bērni un arī skolēni, kuri nav kristīti. Taču šajā ziņā mēs esam toleranti pret dažādiem pasaules uzskatiem, mums nav problēmu.

Ieva Strode, Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS: Šķiet, ka viena no lielākajām problēmām būs šo priekšmetu ieviešanas īstenošana. Bērnu vecākiem gan nav vienalga, kuras konfesijas pārstāvji mācīs kristīgo mācību. Atsaucoties uz Hantingtonu, jāsaka – bērns var būt pa pusei krievs, pa pusei latvietis, bet viņš nevar būt gan luterānis, gan katolis. Vai skolotājs, kurš uz skolu nāks no kādas draudzes, varēs abstrahēties no savas ticības pārliecības? Nevar noliegt, ka Jaunavas Marijas loma luterāņu un katoļu baznīcā tiek vērtēta atšķirīgi. Varbūt var panākt, ka, lai panāktu vienprātību šī priekšmeta saturā, Latvijā dažādu konfesiju baznīcas varētu apvienoties.


Tātad – vai ir skaidrs mehānisms, kā skolās piedāvās šo izvēli?

A.Grīnberga: Šīs programmas sagatavošanā piedalījās visu konfesiju pārstāvji. Mūsu skolā mācās dažādu konfesiju vecāku bērni, un nevienu brīdi nav parādījušās atšķirības vai domstarpības. Esmu sākumskolas skolotāja, un manā klasē ir gan skolēni, kuri nāk no luterāņu, pareizticīgo, gan katoļu ģimenēm. Protams, ir arī skolēni, kuri nav kristīti.


Bet vai tolerance ir vērojama mācību iestādēs, kuras nav kristīgās skolas?

A.Grīnberga: Mūsu skola nav kristīga novirziena skola. Vecāki, kuri sevi sauc par kristiešiem, ir mazākumā. Savukārt vecākiem taču ir iespējas novērtēt situāciju savā skolā. Un, ja neapmierina skolas piedāvātais pedagogs, neviens taču neliedz atteikties no šī priekšmeta.

L.Geikina: Patiesībā neapmierinātības iemesli ir šādi: pieredzes trūkums un skolotāju neprofesionalitāte. Neesmu nekad dzirdējusi kādu sūdzamies, ka skolotājs ir ieinteresēts tieši vienas reliģijas popularizēšanā. Ja runājam par programmas saturu, tad to sagatavoja visu konfesiju pārstāvji, un uzsvars tiek likts uz galvenajiem akcentiem kristietībā. Protams, vecākiem ir tiesības sekot līdzi šiem procesiem, bet baznīcai jāuzņemas atbildība par to, ka skolotājs īstenos metodes, par kurām jau ir panākta vienošanās programmas darba grupā.


Ko saka paši vecāki? Vai jums ir skaidrs, kā tiks īstenota šī reforma?

Olesja Burkevica, Vecāku apvienība “Soli pa solim”: Vecāki ir uztraukušies!


Kāpēc?

O.Burkevica: Piemēram, asociācija ir vēlējusies piedalīties šādās diskusijās jau pirms lēmumu pieņemšanas procesa. Tagad – pēc lēmuma pieņemšanas – tiek jautāta vecāku attieksme.


Vai lēmums ir pieņemts klusi, neinformējot par to vecākus?

O.Burkevica: Šādas aptaujas vajadzētu veikt pirms lēmuma apstiprināšanas. Mums ir arī sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju, bet par šo reformu var teikt – vecāku viedoklis maz tika uzklausīts. Tālāk no Rīgas, laukos vecāki uztraucas par to, kas mācīs šo priekšmetu. Domāju, ka Rīgā var atrast dažādu konfesiju skolotājus, bet, diemžēl laukos pārsvarā tas būs viens skolotājs no kādas reliģiskas draudzes. Vecāki jau nav tikai luterāņi vai katoļi, bet arī dievturi. Vecākiem ir arī viedoklis, ka kristīgo mācību tomēr vajadzētu atstāt svētdienas skolu pārziņā, bet valsts skolās šim priekšmetam jābūt fakultatīvam.

Ko lauku skolās darīt situācijā, ja, piemēram, kristīgo mācību izvēlēsies 25 skolēni, bet ētiku – tikai viens bērns? Vai viņam tiks nodrošināta ētikas apguve?

Aija Tūna, Latvijas Vecāku apvienība VISI: Man ļoti interesē, kā vecākus vienkāršā un saprotamā veidā informēs par programmas saturu ētikā un kristīgajā mācībā, un cik ilgā laikā vecākiem būs jāpieņem šis svarīgais lēmums par izvēli? Latvija mērķtiecīgi ir gājusi uz to, lai skolēni zinības apgūtu atbilstoši mūsdienu prasībām, lai viņi varētu analizēt procesus, kā arī uzdot jautājums. Tad kā tas notiks kristīgajā mācībā?

Edgars Grīnis, Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departaments: Par to, kā notiks kristīgās mācības izvēle. Rīkojums par kristīgās mācības ieviešanu tika pieņemts martā. Tas nozīmē, ka skolām bija laiks padomāt par to, kā notiks vecāku izvēle. Vecākiem, protams, būs jāuzraksta iesniegums par konkrētā mācību priekšmeta izvēli.

Kā noorganizēt un iepazīstināt vecākus ar pārmaiņām? To Izglītības un zinātnes ministrija nevar regulēt no saviem “augstumiem”. Tā ir katras skolas atbildība.


Vai ministrija pietiekami šo situāciju izskaidroja skolām, lai tās, savukārt, varētu informēt vecākus?

A.Grīnberga: Domāju, ka šonedēļ skolu vadības ir saņēmušas vēstuli, kurās ir informācijas par kristīgo mācību. Maija nogalē notiek arī vecāku sapulces un visiem ir iespējas iepazīties.


Vai ir arī vēstulīte par ētikas mācību?

A.Grīnberga: Tikko visi teica, ka par šo jautājumu esot lielāka skaidrība.

Zinta Valdmane, Izglītības satura un eksaminācijas centrs: Paldies SKDS pētniekiem! Žēl, ka šis pētījums nebija lēmuma pamatā par to, vai skolās ieviest kristīgo mācību. Man arī žēl, ka pozitīva ideja – skolēnu vērtību izglītība – ir nevis mūs vienojusi, bet sašķēlusi. Un arī šodien mēs runājam tā, it kā mums nav bijusi pagājušā vasara, kad notika viedokļu apmaiņa par šo jautājumu, un it kā mēs nezinātu to, ka šis lēmums tapa sasteigti.


Kāpēc tad lēmumu pieņēma sasteigti? Vai tad šī ideja pēkšņi nokrita no gaisa?

Z.Valdamane: Pajautājiet to reformas autoriem, politiskajai partijai, kas bija šīs idejas iniciatore! Un arī pašam ministram, kas pieņēma šo lēmumu. Kāpēc netika uzklausīts profesionāļu viedoklis?!

I.Dedze: Ir arī skolas, kuras nav sagatavojušas nedz pieminētās vēstulītes, nedz ir informēti vecāki, bet vienkārši stundu sarakstā skaidri ierakstīts – ticības mācība. Tas nozīmē, ka netiek pat dota iespēja vecākiem izvēlēties. Varbūt tas tomēr ir ministrijas uzdevums veidot vecāku diskusiju ar skolu vadību?

S. Austruma: Mēs izstrādājam saturu!


Vai Jūs neatbildat par šī projekta īstenošanu?

S.Austruma: Tas ir citu institūciju ziņā.


Mūsu sarunā piedalās arī Saeimas Izglītības un kultūras komisijas konsultante Elza Baldiņa. Kāds ir Jūsu viedoklis?

Elza Baldiņa: Par šo jautājumu ir runāts arī Izglītības un kultūras komisijā pēc tam, kad presē parādījās dažādās publikācijas par kristīgās mācības ieviešanu skolās. Jau 1998.gadā tika pieņemts likums par šo jautājumu. Bija taču jādomā, kas jādara? Vajadzēja jau darboties pēc likuma izsludināšanas. Man šķiet, ka mēs šodien netiekam skaidrībā – kas tad ir kristīgā mācība? Vēl ir svarīgi, kāda ir metodika, kā mēs to visu paskaidrojam vecākiem.

Zanda Ulnicāne, Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS: Ir tomēr labi, ka vecākiem ir iespējas izvēlēties, bet problēma – direktoriem nav vēl skaidrības, kā šīs pārmaiņas izskaidrot vecākiem. Mēs zvanījām arī uz izglītības pārvaldēm. Vienā no šīm iestādēm mums stāstīja, ka daži direktori jau tālredzīgi pateikuši, ja nebūs skolotāju, tad pateiks, ka būs tikai viens mācību priekšmets, nevis izvēles iespēja. Kas tomēr nodrošinās, lai skolas varētu piedāvāt šo priekšmetu izvēli?

Anna Rāta, Izglītības sistēmas attīstības projekts: Politiskais lēmums pagājušajā vasarā “pārvilka svītru” darbam, ko četrus gadus bijām veikuši, izstrādājot integrētu sociālo zinību mācību priekšmetu, kas veidotu skolēnu vērtību pasauli. Jāpiebilst, ka tas bija Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījums.

Runājot par vecāku izvēli, viņiem ir nepieciešama informācija vienkāršā un saprotamā veidā.


Kas šo informāciju gatavos? Kad tā nonāks pie vecākiem? Ir taču mācību gada beigas!

A.Rāta: Līdz šim nav bijusi šāda pieredze, ka tiek gatavota īpaša informācija vecākiem. Savukārt Izglītības sistēmas attīstības projekta ietvaros tika gatavota informācija par šo integrēto mācību priekšmetu. Domāju, ka tā būtu ļoti laba prakse, ja valsts līmenī tiktu gatavota vienota informācija vecākiem.

Vita Tērauda, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS: Šai problēmai ir divas pakāpes: vai bija vajadzīgs šāds lēmums un vai šī reforma ir kvalitatīvi sagatavota un vai ieguvēji būs skolēni? Tomēr teikšu, ka atbilde ir “nē”. Domāju, ka daudzviet Latvijā bērni neredzēs kvalitatīvu apmācību šajās stundās. Man ir jautājums, kā tas var būt, ka programma ir tapusi pavasarī, bet jau septembrī tā tiks īstenota? Manā skatījumā – tas ir drauds izglītības kvalitātei Latvijā. Šī ir kļūda, ko ir vērts labot! Manuprāt, ne vienmēr jāpieņem politiķu lēmumi kā sniegs ziemā! Politiķu lēmumi ir maināmi un grozāmi, ja pietiekami daudz cilvēku to vēlas!

I.Strode: Visi runā par uzticēšanos Izglītības un zinātnes ministrijai. Ko bērnu vecāki un arī skolotāji var domāt par šo institūciju, ja ik pa laikam tiek īstenoti nesagatavoti projekti?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Barkans (mb20@inbox.lv) 10.04.2008 14:06
Jo ātrāk sāksim ticības mācību skolā,jo labāk būs Visiem!Nav laika gaidīt!.......Paskatieties,kas notiek ārā!.........Domāsim par Savu bērnu nākotni!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skolotāja 01.08.2004 15:48
Ilgāku laiku nebiju Latvijā, tāpēc nesekoju diskusijai portālā, bet tā kā Delfos un citos saziņas līdzekļos atkal ir atsākusies šī diskusija, tad gribas izteikt savas domas: sabiedrībā valda milzīga nekompetence jautājumos, kas skar reliģiju, filozofiju , psiholoģiju utt.Vispirms būtu jāizglīto vecāki, ja viņi paši to vēlētos, un tad varētu runāt par vecāku apzinātu izvēli starp kristīgo mācību un kaut ko citu.Vecākos un sabiedrībā kopumā valda mīti un aizspriedumi, kas nāk gan no senas pagātnes, gan nesenā ateisma perioda, kurus pārvarēt nevar ne vislabākās programmas, ne vislabāk sagatavotie skolotāji.Tas ir līdzīgi kā ar latviešu valodu krievu skolās. nelīdz nekādi argumenti, ja otrs tos negrib dzirēt un pieņemt. Ja vecāki ir ateisti,( kas arī ir lielākā sabiedrības daļa), tad viņiem kristietība ir absolūti kaitioša un nevajadzīga "smadzeņu skalošana"un šeit es redzu vislielāko problēmu- kā vienā sekulārā zemē kāda ir Latvija mainīt sabiedrības pasaules uzskatu, kas būtībā ir pamatjautājums šajā diskusijā, jo kā atzīst reliģiju pētnieki mēs atrodamies post kristīgā laikmetā ar visām no tā izrietošaām problēmām.Iespējams, ka ir jau par vēlu, ka šis process vairs nav apturams7

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fire 22.06.2004 13:51
Jā, jā - sintēze, sintēze - ļoti gudri Vidzemniek. diemžēl jūs nēsat informēts par ''gudrā'' Šadurska sintēzes kopskatu.

Pirmais - kristīgā mācība skolās diskriminē pārējās reliģijas, jo tās lūk nav tik labas lai tās mācītu skolās. Otrais - Lauku skolās nav retums kad klasē mācās tikai astoņi skolēni.Ja viens no viņiem aizietu uz ētiku, bet pārējie uz kristīgo tad būs radīts jauns baltais zvirbulis. un jūs noteikti esat pietiekami gudrs lai zinātu ko tas nozīmē... Trešais - tagad loģiski un bez atspriedumiem padomājiet, kur nepilnu trīs mēnešu laikā direktori atradīs apmācītus kristīgos skolotājus, jo mēs visi zinām, ka astoņgadīga bērna skološana nav taspats kas mesas noturēšana (arī skolotājs kas navlasijis bībeli un māca bērnam galīgās muļķības nebūtu tas labākais risinājums). Ceturtais (mans mīļākais idiotisms) - kristīgās mācības stundām nav izveidots tikai standarta projekts un ieteicamais mācību plāns! Ir tikai ieskicēti mērķi. Ja jūs nezinat kā šos plānus veido es jūs informēšu, ka šādus plānus veidismaz gadu. Pat ja tgad izglītības ministrija atjēgtos būtu jau par vēlu...

Par katru nošiem punktiem vel var ilgi diskutēt un sniegt neskait āmus idiotisma piemērus. Taču diemžēl man ir pilnībā jums jāpiekrīt vienā lietā - šo murgu apturēt nav iespējams! Ir ticis iedarbināts lielais sistēmas ritenia ko nekas vairs nespēj apturēt. PS - Es jums varu galvot ka visa šeit sniektā informācija ir pareiza.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks 08.06.2004 05:53
Cienījamie Kolēģi ! Visi ieinteresētie! Ir iznākusi neliela bet saturīga saruna par svarīgu tēmu. Un ir izteikti arī pietiekami atšķirīgi un būtiski viedokļi lai visai plaši aptvertu lietas daudzpusīgo būtību un nonāktu pie zināmas skaidrības. Es ļoti vēlētos aicināt Aleksi, Dzidru, Armandu Stendzenieku un Skolotāju uz klātienes diskusiju ja tas būtu iespējams. Varbūt ar portāla "Politika" starpniecību varam kontaktēties? Iztiksim bez Škapara kunga! Ar aicinājumu uz sadarbību un cieņu pret visiem viedokļiem un personībām VIDZEMNIEKS.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skolotāja 01.06.2004 23:16
Tā kā esmu tieši saistīta ar vērtību izglītību skolā, jo mācu sociālo zinātņu sastāvā iekļauto ētiku, tad varu izvērtēt situāciju skolā no iekšienes, un mani secinājumi ir sekojoši:

1. Skolēniem ir garīguma( es domāju pārpasaulīgo) un emocionālo izjūtu deficīts, ko viņi kompensē ar agresiju un cinismu pret apkārtējo sabiedrību un viens pret otru.

2. Skolēni labprāt arī pusaudžu vecumā vērtē un domā par dziļākajām kristīgajām vērtībām, jo tas atbilst cilvēka dabiskajai tieksmei pēc izziņas

3.Laužot šķēpus par vai pret kristīgās mācības ieviešanu , mēs tikai novilcinām laiku, un turpina attīstīties garīgi un emocionāli truli jaunieši

4.Kristīgā mācība aizpildīs to tukšumu, kas valda bērnu dvēselēs, ko rada apkārtējās pasaules pliekanība, naudas elks, vardarbība uttt Kristīgās vērtības jaunākajās klasēs var brīnisķīgi mācīt izmantojot pasakas, bērnu literatūru, mūziku utt., tanī pašā laikā atgādinot par Dievu kā visa sākumu un mērķi.

5. Par skolu gatavību vai negatavību: Skolas nekad nebūs gatavas bērniem mācīt kristīgo mācību, jo skolu direktori( liela daļa) ir tipiski padomju laika ateisma "produkti",kā arī liela skolotāju , tāpat kā liela sabiedrības daļa ir absolūti sekulāra, kas raksturīgs visām postsociālisma valstīm. Jo pārāk dziļi cilvēkos sēž atziņa, ko kultivēja ateisms- ja esi ticīgs , tātad ne '"visai gudrs, nožēlojams trešais tēva dēls"Mums vēl tāls ceļš ejams, lai atgūtu Eiropas valsts cienīgu izglītības saturu, jo Vecajā Eiropā šīs lietas sen jau ir sakārtotas, protams , arī neiztiekot bez problēmām ,ko ienesis postmodernais laikmets.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 01.06.2004 14:25
Cik jauki,ka ateistu pulciņam pievienojies Stendzenieks.Īsts personības brīvības un morāles tīrības etalons.:)))))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Stendzenieks 28.05.2004 01:53
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei , '' Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.'' Katra persona ir brīvi tiesīga izvēlēties savu piederību, vai nepiederību reliģiskajām organizācijām, savukārt skolas ir valsts institūcijas un ņemot vērā LR Satversmes normu nav tiesīgas propogandēt baznīcas ( reliģijas ) dogmas. Religiskās propogandas realizēšanai pastāv reliģiskās organizācijas - ieviest reliģisko mācību skolās ir antikonstitucionāli un amorāli, jo reliģija gan apmācā reliģisko morāles normu ievērošanā, bet vienlaicīgi paralizē personību, liekot tai cerēt uz augstākās varas palīdzību. Patiesībā personību ir jāmāca dzīvot atbilstoši vispērpieņemtās morāles normām, bet vienlaicīgi nedrīkst pieļaut, ka personība zaudē ticību pašai lemt par savu likteni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 27.05.2004 17:32
Tä ir täads dzives pamats ka tik turies! Uz priekshu nieiecietibas deeli un meitas - mees celsim Dieva stipro pili tautä!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dominus 27.05.2004 16:28
Ateisti akal liek manīt. Kristīgo mācību neapšaubāmi jāmāca skolās. Tā ir dzīves pamats. Visa sabiedrības dzīve balstās uz kristīgo morāli. Pat tiesību normās ir iestrādātas reliģiskās normas. Mūsu jaunatne ir morāli jāaudzina!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzidra 27.05.2004 10:44
Vidzemniekam galvā, šķiet viss sajucis. Pirmkārt, vecākiem un skolotājiem tieši ir tiesības noteikt, to ko skolās mācīs un viņu viedoklis ir jāņem vērā. Bez tam šai kristīgajai mācībai un ar to saistītai reformai, diemžēl nav nekāda racionāla kodola. Neviens vēl nav pierādījis, ka kristīgā mācība skolā attur no narkotiku un alkohola lietošanas.

Otrkārt, 4000 nesekmīgo 9.klašu absolventu arī ir sekas nepārdomātiem IZM rīkojumiem. Pirms gada tika nolemts, ka nesekmīgajiem pamatskolas beidzējiem izdos liecības un viss, iepriekš viņus atstāja uz otru gadu un par to daudz nerunāja. Skolotāji un izglītības speciālisti brīdināja, ka ja nebūs alternatīvas sistēmas, tad šie cilvēki paliek bez izglītības dokumenta. Ministram tomēr vajadzētu ieklausīties speciālistos, pirms pieņem sasteigtus lēmumus. Ciestu mazāk cilvēku un būtu mazāka jezga.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks 27.05.2004 02:04
Paldies diskusijas dalībniekiem! Ja jau diskutēt, tad vajag izdiskutēt līdz galam. Un ne tikai reformas ieviešanas mehānismu, ko varētu labot un koriģēt, bet pirmkārt tās saturu. Izgāzt reformu nav māksla. Svarīgi būtu paņemt no tās labo, racionālo kodolu. Lūk, Krievijā to iespējams veic labāk ...

Kāda ir reformas pedagoģiski psiholoģiskā jēga? Protams, mēs visi gribam garīguma veicināšanu sabiedrībā, narkomānijas un seksa subkultūras ierobežošanu, saprātīgas, humānas kultūras veidošanos arī informācijas tehnoloģiju un globalizācijas laikmetā. Ko izglītība var dot šajā lietā? Ne jau pedagogiem, vecākiem un ierēdņiem lemt ko skolā mācīt un ko nē. Vispirms savs vārds sakāms filozofiem, psihologiem, u.t.t. Bet šī vārda nav. Zinātnieki klusē politiski tuvredzīgās varas realizācijas atmosfērā. Vispirms nepieciešams inteliģences FORUMS šajā jautājumā. Škapara kungs, kā Jūs domājat?

Reliģija (ticība), māksla un zinātne ir trīs galvenās apziņas formas, kas nosaka sabiedrības vērtību skalu un kultūru, un tās visas ir jāiekļauj izglītības saturā katrai no tām un skolēnu attīstības līmenim atbilstošā veidā. Mūsdienu izglītības saturs ir nonācis pilnīgā zinātņu un tehnoloģiju verdzībā. Kad beidzot Izglītības ministrija to sapratīs? Arī Sociālās ZINĪBAS, ko tagad uzskata par izeju no situācijas, tanī pat verdzības jūgā vien vēl ir. NEVAR ZINĪBU UN ZINĀŠANU VEIDĀ BĒRNAM IEAUDZINĀT KULTŪRU UN VĒRTĪBAS. Kaut kas bija (un ir) jāieved ārpus zināšanu sfēras. Šadurska mēģinājums bija stihiska izraušanās no situācijas. Tagad būtu jāapjēdz situācija plašāk un pilnīgāk. Bet pagaidām vēl nekas neliecina, ka tas tiktu darīts. Tie, kas ir pie varas, acīmredzot, nezina kā to darīt. Tie, kas zina, ir sašķelti, neorganizēti un bez finansiālajiem un administratīvajiem līdzekļiem. Administrēšanas vēzis un profesionālā un ierēdnieciskā augstprātība vēl ilgi turēs mūs savās spīlēs. Kur ir izeja?

Varbūt ka 4000 nesekmīgo 9-klasnieku ir pirmā iespēja redzēt patieso stāvokli visā nopietnībā. Ja šo problēmu tā arī "iemīcīs" lēmumu purvā, tad tur arī paliksim. Minhauzen, iemāci izkļūt no purva.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 26.05.2004 14:44
Paldies Jepifanijam! Savā ziņā piekrītu, ka tā tiešām ir labāk.

Cik sapratu, tad Stavropoles novada skolās (acīmredzot, arī vecākajās klasēs) mācīs priekšmetu "Pareizticības kultūra" - tātad faktiski padziļinās skolēnu izpratni par savām kultūras saknēm. Un papildus tam - Pareizticīgo Baznīcas pārstāvji pilsētās organizēs īpašas pareizticīgo ģimnāzijas.

Par kristīgās kultūras padziļinātu apguvi mūsu IZM runā ļoti maz - un 1.-3. klasē jau arī neko nopietnu šai virzienā iemācīt. Drīzāk Latvijā daudzi uzskata šo priekšmetu kā pretpoti narkomānijai un antisociālai uzvedībai - savdabīgu brīnumlīdzekli, kurš pēkšņi atveseļos citādi slimo sabiedrību. Un, protams, arī kristīgas privātskolas un ģimnāzijas var un vajag attīstīt - arī te vajadzīga reforma, bet šī konkrētā reforma privātskolas tieši neskar.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jepifanijs Slavineck 26.05.2004 13:37
Luk, ka vajag:

Обязательное преподавание в школах основ православной культуры считает радикальным методом борьбы с духовным обнищанием, наркоманией и другими пороками епископ Ставропольский и Владикавказский Феофан. Об этом он заявил, открывая 24 мая в Пятигорске пленарное заседание Вторых Епархиальных Кирилло-Мефодиевских чтений, посвященных празднованию дня славянской письменности и культуры. По словам владыки Феофана, достигнута договоренность с министерством образования Ставропольского края о введении с 1 сентября в школах края преподавания "Основ православной культуры".Епископ Феофан также поставил настоятелям храмов и духовенству задачу в ближайшее время открыть в каждом городе епархии православные гимназии по примеру и образцу действующих уже в Кисловодске.

В свою очередь Митрополит Калужский и Боровский Климент подчеркнул, что воспитание невозможно осуществить без веры. Говоря об опыте, накопленном за тысячелетия в этой области церковью, владыка сказал, что "воспитание тесно связано с теми религиозными принципами, которыми должен жить человек". "Церковь отделена от государства, но вера не может быть отделена от народа, от общества", - резюмировал он. По его мнению, этот момент был упущен в начале 90-х годов, и в результате у молодежи сформировалось мировоззрение, "отформатированное рекламой" вседозволенности.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 26.05.2004 12:57
Vidzemniekam:
Notikuma jeb lietas būtība, par ko šeit tiek lauzti šķēpi, globāli skatoties ir pēkšņs un drosmīgs viena cilvēka (Izglītības ministra) mēģinājums ieviest vērtībizglītību, vienā no tās formām un daudz kas šajā lietā patiesi jau ir izdarīts.

Ja ir runa par vērtību izglītību, tad ir jādomā par vērtībām visos līmeņos - Izglītības ministrijā, skolās un ģimenēs. IZM ir pieņēmusi lēmumu un ievieš to uz karstām pēdām, nosvītrojot iepriekšējās iestrādes par humanitāro priekšmetu bloku, kuru pirms tam bija pasūtījusi. Iepriekšējā ministra izteikumi par "tumšo spēku agoniju", runājot par skolnieku protestiem citas IZM iniciētas reformas sakarībā, arī neliecina par lielu atbildību. Skolās daudzkur nav skaidrības par to, kurš šo priekšmetu mācīs un pēc kādas programmas tas tiks darīts. Vecāki, spriežot pēc SKDS pētījuma, ļoti neviennozīmīgi vērtē šo reformu.

Protams, "runas vīriem ir spēks rokā" - tāpat kā Mērnieku laikos. Saeima un ministrijas drīkst darīt visu, kas ar likumu nav aizliegts; un arī kristietības mācīšanu neviens vēl nav iesūdzējis Satversmes tiesā. Bet ja reformas veic voluntāri un steidzīgi, tad daudzi skolēni ierauga tādas "vērtības", kuras par ētiskām grūti uzskatīt.

Kāda ir izeja? Vajag rūpīgāk sagatavot pieņemto reformu un nelikt direktoriem to ieviest par katru cenu jau šogad, ja viņi un viņu skolotāju kolektīvs nejūtas tam gatavs. Tālākā perspektīvā jādomā par to, lai arī vecākiem būtu lielāka teikšana par to, kā īstenojama šāda vērtībizglītība - jo nav jēgas skolai un ģimenei darboties šai ziņā pretējos virzienos. Tad būs mazāk IZM reformu, kuras jau no paša sākuma riskē izgāzties pateicoties sabiedrības neizpratnei - tāpat kā tas bija ar izvēles priekšmetu pārspīlējumiem (fizika 90-to gadu vidū bija izvēles priekšmets vidusskolās), un bezatzīmju vērtēšanas sistēmu (skolotāji līdz nelabumam rakstīja liecībās vārdiskas frāzes atzīmju vietā - līdz pat 4.klasei). Kurš būs ieguvējs, ja sabiedrība draudzīgi izgāzīs arī šo kristīgās/ētiskās izglītības reformu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks 26.05.2004 00:07
Cienījamie kolēģi, diskusiju dalībnieki, speciālisti, eksperti un visi, kas ir ieinteresēti izglītības attīstībā !

Notikuma jeb lietas būtība, par ko šeit tiek lauzti šķēpi, globāli skatoties ir pēkšņs un drosmīgs viena cilvēka (Izglītības ministra) mēģinājums ieviest vērtībizglītību, vienā no tās formām un daudz kas šajā lietā patiesi jau ir izdarīts. Veiksmīgi vai neveiksmīgi, labi vai slikti - tas ir cits jautājums. Var analizēt, kritizēt, vērtēt, atzīt vai neatzīt, ...Bet ko jūs - kardinālākie kritizētāji un noliedzēji liekat tā visa vietā lai būtu labāk un pareizāk?

Skatoties tīri loģiski - lai domāšanas process būtu produktīvs nevis vienpusīgs, tam jāietver sevī divi virzieni - analīze un sintēze. Kāda jēga analizēt ja netiek veikta attiecīga sintēze, ieteikts pareizais domas un rīcības ceļš noliegtā vietā? Kāda jēga kritizēt, ja netiek izvirzīti konstruktīvi priekšlikumi?

Kurš diskusijas vadītājs uzņemsies drosmi organizēt speciālistu, domu biedru grupu jauna, labāka projekta izveidei un realizācijai? Vai arī jau iesāktā darba labākai un pilnīgākai tālākvirzīšanai. Esmu gatavs piedalīties. Pie darba cienījamie kolēģi! RUNAS IR GARAS ... Ar cieņu Vidzemnieks.





mmm

Saistītie raksti