Atslēgvārdi:

Politikas vērošana no droša attāluma 14

Modē ir putnu vērošana – ar speciālu aprīkojumu, zināšanām, strauji augošām vērotāju kopienām internetā. Savukārt Latvijas medijos, īpaši televīzijā, plašumā plešas politikas vērotāju kustība. Kurp tā varētu vest?

Iesaki citiem:
Divi 255x203
Foto:big-ashb

Politikas vērotājs, tādu identifikāciju arvien biežāk izvēlas dažādu viedokļu avotiem. Grūti pateikt, kāpēc noteiktu institūciju pārstāvju vai kādas jomas profesionāļu vietā izvēlēts šis amorfais vārdu savienojums? Pieļauju, tā ir nejaušība vai atsevišķs gadījums, kad viedokļa avots, pirms izteikties par politikas aktualitāti, izvēlējies sevi saukt par “politikas vērotāju”, bet tālākais jau ir kopēšanas un atdarināšanas jautājums – šāds apzīmējums noder daudziem dzīves gadījumiem un dažādiem cilvēkiem. (Par to neizpratni pirms pērnā gada vēlēšanām savā blogā izteikusi arī Krista Baumane[1]).



Universālie vērotāji

Patiesībā es nezinu, kas ir politikas vērotājs. Šim vārdu savienojumam vislabāk atbilstu “tautas balss”, jo katrs cilvēks, kas mazliet interesējas, bet īsti nepiedalās, īsti neatbild par norisēm, tomēr tām seko, varētu būt politikas vērotājs.

Tomēr praksē politikas vērotāji ir pavisam citi cilvēki. Piemēram, par politikas vērotāju nosaukts gan žurnāla “Ir” komentātājs Pauls Raudseps un viņa kolēģis laikrakstā “Diena” Māris Zanders. Tādu pašu apzīmējumu izpelnījies arī politiķiem ļoti cieši saistītais Mārcis Bendiks[2] un Jurģis Liepnieks[3], kā arī sociologs Aigars Freimanis[4]. Pats sevi par politikas vērotāju nosaucis Kristians Rozenvalds[5].

Nereti vārdu savienojums “politikas vērotāji” tiek izmantots, lai zem tā apvienotu dažādus cilvēkus, kas spriež par politiku (piemēram, šajā materiālā[6] vides aizstāvis, žurnāliste, pilsētsociologs, politologs). Interesanti ir gadījumi, kad politikas vērotāju pieminēšana ļauj, konkrēti nesaucot vārdā, dod nojausmu par politikas aizkulišu procesiem[7], lai gan tālāk teiktajam nereti nav nekādu pierādījumu vai faktu pamatojuma. Diezgan liels sajukums. Būtībā tas ir jautājums nevis par apzīmējumu, bet gan par sniegtās informācijas kvalitāti un uzticamību.



Vērošana no iekšpuses

Žurnālistikā ļoti populāra ir diskusija par avotu varu, par informācijas un viedokļu izteicēju ietekmi uz informāciju. Šo varu atšifrēt un skaidrot palīdz tieši avotu identificēšana, viņu saikņu skaidrošana. Labas žurnālistikas praksē par avotu kļūst cilvēki, kam ir pieeja informācijai un zināšanas, kam ir saistība ar notikumu vai procesu, jo tikai tādā gadījumā viņa skatījums varētu būt noderīgs, pamatots. Tā ir avota vērtības noskaidrošana.

Precīza informācijas sniedzēja vai viedokļa izteicēja pārstāvniecības identifikācija ļauj arī katram auditorijas pārstāvim izdarīt secinājumus, vai sniegtā informācija ir uzticama, kā vārdā un kā interesēs tā izskan, vai informācijas avotam piemīt kompetence un citas būtiskas pazīmes.

“Politikas vērotāju” izmantojums mediju praksē var nozīmēt visu iepriekš minēto un neko no tā. Nereti politikas vērotāja vārds piešķirts vien tāpēc, ka konkrētajam avotam ir iepriekš zināms un viegli pieejams viedoklis, kas noderīgs ātri konstruētas viedokļu daudzveidības radīšanai.

Aktuālo politisko notikumu kontekstā strauji pieauga “politikas vērotāju” rindas, turklāt šajā grupā ātri iekļāvās ar politiku ļoti cieši pašlaik vai nesen saistīti cilvēki (jau pieminētais Mārcis Bendiks, arī Dans Titavs, kas bijis “Jaunā Laika” biedrs, pašlaik Latvijas Eksportētāju un investoru kluba valdes loceklis). Kas to lai zina, vai šis vērojums ir skats no malas un cik lielā mērā tā ir iesaistīta cilvēka uzstāšanās malā stāvoša padziļināta analizētāja lomā? Skaidra identifikācija dotu atbildes uz šiem jautājumiem, jo medijos piešķirtais politikas vērotāja statuss par politikā iesaistītiem cilvēkiem rada iespaidu kā neatkarīgiem, politikas pētniekiem raksturīgu viedokļu avotiem. Nedomāju, ka minētos cilvēkus vajadzētu izslēgt no publiskās diskusijas, bet tā ir auditorijas maldināšana, ja bijušo vai esošo politiķu padomnieku saistība ar politiku netiek precīzi identificēta, ja līdzsvaram nav pievienoti īstu pētnieku neatkarīgi viedokļi par politikas notikumiem un politikas vērotāju viedokļiem.



Vēro arī socioniķi

Informācijas avotu izvēles paviršību ļoti spilgti raksturo nesenais sižeta “Panorāmā”[8], kur socionikas pārstāvji no sava viedokļa prognozēja jaunā Valsts Prezidenta Andra Bērziņa un viņa padomnieku komandas darba kvalitāti. Attēlā bija redzamas tabulas ar Dimā un Štirlica vārdiem, kas apzīmē socionikas personību tipus un varētu noderēt vien kā jautrības iemesls izklaidējošā pasākumā. Parasti socioniķu domas lieliski noder slavenību preses materiāliem, kad nepieciešams vērtējums sabiedrībā zināmu pāru saskaņai. Tāpēc dīvaini izskatījās, ka sabiedriskās televīzijas ziņu raidījumā socionikas vērtējumi tika pasniegti kā nopietni argumenti, jo socionika nav zinātne, tā ir ar psiholoģijas zināšanām saistīta “mode”, kas izplatījusies postpadomju valstīs, īpaši Ukrainā un Lietuvā. Turklāt socioniķi bija vienīgie šī sižeta avoti, tādējādi iegūstot papildu svaru un nopietnību. Nav slikti, ja žurnālisti skaidro savu avotu izvēli (kad tie izraudzīti un kad nav izdevies tos atrast), šajā gadījumā varēja mierīgi pateikt – mēs gribējām, darīt kaut ko nebijušu un arī, lai jums visiem ir jautri šajā nopietnajā brīdī...

Bet tad vajadzētu nākamajos “Panorāmas” laidienos pieaicināt arī numerologus, astoņkājus, paplašināt politikas vērotāju grupu un kārtīgi, no visu veidu šamaņu, zīlnieku un citu speciālistu viedokļa izvērtēt ne vien jaunā Prezidenta ģimenes attiecību kvalitāti un komandas nākotni, bet arī visus pārējos procesus. Tas būtu skaidrs signāls primitivizācijas un gaisa jaukšanas virzienā arī mums visiem pārējiem, kas neizbēgami esam esam politikas vērotāju vērotāji.

_______________________


[1] http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=61957&did=61957&stp=4

[2] http://www.latvijasradio.lv/zinas/32250.htm

[3] http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=3124

[4] http://www.manaventspils.lv/lv/news/article/25227/

[5] http://www.rozenvalds.lv/

[6] http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/politikas-verotaji-diena-verte-tp-671868

[7] http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/pretrunigas-nostadnes-13891978 un http://zinas.nra.lv/latvija/riga/riga-pasaule..

[8] http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=3515

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (14) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arnis - arnisaspers@me.com 25.09.2011 03:14
Cau! Ka iet - Tunisija ir labs dive...?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liene - pt 18.07.2011 15:26
pašvērtējums, protams, ir galvenais :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt - Liene 18.07.2011 13:30
kā nezinot - ar vērotāju. turklāt kvalificētu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liene - pt 18.07.2011 12:35
labi, labi. tāpat nav interesanti diskutēt, nezinot ar ko. .. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt - Liene Barisa 18.07.2011 12:28
par to arī ir stāsts - par godprātību, zināšanām un noteiktiem principiem/kritērijiem ekspertu atlasē.

Par insaideriem. Pārskatot šīs intervijas, viedokļa atreferēšanas, redzams, ka lielākoties viņi tiek piedāvāti kā objektīvas patiesības paudēji. Turklāt lielākā daļa žurnālistu tomēr nespēj atfiltrēt PR aktivitātes un labprāt "norij" un izplata visu, ko šie politiski ne-neitrālie cilvēki vēlas pavēstīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kliepina 15.07.2011 22:55
paldies autorei par rakstu!

no vienas puses, pilnīgi piekrītu, ka kvalitatīvajā žurnālistikā tēmu jāaplūko no vairākām pusēm un jābūt pārstāvētiem vairākiem viedokļiem, no otras, nepiekrītu apgalvojumam, ka socionika ir "jautrības iemesls izklaidējošā pasākumā". ikdienā cilvēkus aplūkoju no sociotipu skatu punkta, kas palīdz man starppersonu saziņā un cilvēku uztverē, līdz ar to negribētu sacionikas pārstāvjus dēvēt par šamaņiem, kuri nodarbojas ar bezjēdzībām. Katrs pats izvēlas kā sistematizēt un klasificēt cilvēkus pēc tām teorijām, kas šķiet tuvas un ticamas.

cieņā, Kr

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liene Barisa - pt 15.07.2011 16:25
1) šīs "runājošās galvas" kā "politikas vērotājus" žurnālists, ja vien ir godprātīgs, neizvēlas bez kādiem kompetences kritērijiem.
2) runājot par sociologiem, žurnālistiem un politologiem, kas var būt eksperti (es gan labprātāk teiktu - speciālisti) savās jomās - protams. Taču žurnālists īsti nevar būt politikas eksperts. Kā "eksperts" viņš varbūtr varētu izteikties par žurnālistiku, bet par politiku, ja tas ir viņa lauciņš, - kā vērotājs/analītiķis. Iespējams, tiešām, diskusiju par apzīmējumu būtu mazāk, ja "vērotāja" vietā būtu "analītiķis".
3) par to, ka nevajadzētu aicināt izteikties cilvēku, kas vēl nesen bijuši politikas insaideri tādā vai citādā izpildījumā - šāds uzstādījums jau parāda, ka no viedokļa izteicēja prasāt ekspertīzi - tātad kaut ko, ko varētu vērtēt, kā absolūti objektīvu patiesību un "profesionālu" interpretāciju, par to, kā jums par šo procesu domāt. taču dažādu interpretāciju, informācijas avotu piedāvāšana (ja vien šī esošā/agrākā saistība netiek slēpta) tikai paplašina redzeloku, iedod plašāku kontekstu, un pašam ļauj izdomāt, kā par procesu domāt. Jo loģiski, ka cilvēks, kurš agrāk bijis politikā uz lietām varētu skatīties citādāk, nekā tas kurš vienmēr vērojis no malas. Un nedrīkt pazaudēt abus skatījumus. Tā, protams, nav universāla nepieciešamība un ir reizes, kad nav pamata izmantot, taču kopumā šo pusi nedrīkstētu izslēgt. Turklāt uz tik kategoriska pieņēmuma pamata, ka šiem cilvēkiem viedokli prasītu tikai nezinoši, nesaprātīgi un negodīgi žurnālisti

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt 15.07.2011 15:09
Vispār varētu ieteikt izvērtēt "plaša profila ekspertu"/vērotāju izmantošanu, jo praksē tas nozīmē atrast vienkārši atpazīstamu "runājošo galvu", kas pasaka kādus (nereti žurnālista koncepcijai atbilstošus) vārdus. Arī politologs, žurnālists, sociologs u.c. var būt eksperts savā jomā (un tas nenozīmē vienas, pareizās atbildes sniegšanu bet gan profesionālu situācijas analīzi), bet visās pārējās viņš ne ar ko neatšķiras no caurmēra iedzīvotāja., un līdz ar to "politikas vērotāja" Ikstena viedoklis nav sabiedrībai daudz interesantāks par pensionāra Jāņa Bērziņa viedokli.

Par to, ka viedokli lūdz izteikt cilvēkiem, kas ļoti nesen (un nav izslēgts, ka arī šobrīd) ir bijuši profesionāli nodarbināti sabiedriskās domas veidošanā noteiktu politiķu interesēs, ir vēl cita tēma, kas liek ļoti apšaubīt žurnālista godīgumu vai zināšanas/saprātu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Konrāds 15.07.2011 13:05
Ar interesi paskatījos to Panorāmas sižetu, kur tie socioniķi runāja- domāju, ka ilgi nebūs jāgaida un redzēsim, ka viņu teiktais piepildīsies :) Neba nu šī ir pirmā reize, kad šie pareģi parādās cita veida medijos ne tikai dzeltenajos. Par valdību ilgo mūžu un eventuālo vēlēšanu iznākumu, pareģi un astrologi ne reizi vien izteikušies gan tajā pašā LTV, gan citos medijos. Kas tur šausmīgs?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liene Barisa 15.07.2011 12:18
ko es saprotu ar apzīmējumu politikas vērotājs? To, ka šis cilvēks nav obligāti politologs, proti, viņa kompetence nav akadēmiski (!) pamatota, taču viņa zināšanas par procesiem ir pietiekoši dziļas un sistemātiskas (jo aktīvi, pastāvīgi seko, analizē/vēro), lai viņa viedoklis, vērojums būtu pietiekoši interesants un noderīgs, turklāt dziļā analīzē un pieredzē balstīts, lai to piedāvātu pārējai sabiedrībai. citiem vārdiem sakot - viedokļu līderi. īsti nesapratu vai arī tas, ka "Nereti vārdu savienojums “politikas vērotāji” tiek izmantots, lai zem tā apvienotu dažādus cilvēkus, kas spriež par politiku" no raksta autores tiek saprasta kā negatīva parādība mediju izpausmēs? Manuprāt tas ir normāli, ja pieteikumā tiek pieteikts "politikas vērotāju" viedokļu apkopojums un vēlāk jau konkretizēti - 1) izsakās politologs; 2) izsakās žurnālists3) izsakās sociologs. jo jau līdā (vai pieteikumā pateikt) - piedāvāsim žurnālistu, sociologu, politologu, bijušo politiķu utt ir laika (vietas, sekunžu) tērēšana, ja vēlāk šis apkopojums tiek atšifrēts tā kā tā (TV gadījumā, piemēram, kaut vai ar titru palīdzību).
man personīgi daudz vairāk apspriešanas vērst liekas termins eksperts. Jo ekspertīze iespējama tikai eksaktajās zinātnēs. Ekspertīze ir kaut kas tāds, kas paģēr vienu pareizo variantu. Par sociālajiem/politiskajiem procesiem var būt tikai kompetentāki vai mazāk kompetenti viedokļi, interpetācijas piedāvājums. Un arī žurnālists intervējot kādu "politikas vērotāju" meklē nevis ekspertīzi, bet skatpuntu - kā par šo jautājumu varētu (!) domāt, nevis, kā jādomā. jo varētu domāt arī citādi

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 15.07.2011 08:33
Paldies autorei. Negrib šitā tauta uzņemties atbildību ko darīt. Tik vērot. Kur tā vērošana novedusi, redzam, jūtam. Var vērot, neko pat neieraugot. Piem., blusu vērotāji. Kad savairosies melns biezoknis, tad ieraudzīs kādu blusu. Ko ar tām darīs? Stāstīs citiem, ka ieraudzījuši blusu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris2 14.07.2011 16:03
Situācijās, kad kāds ir iedomājies izteikties par politiku ka tādu ar kompetenci "nu tādu" lieto šo "politikas vērotājs"
Tas būt termina "visumā pieklājīgs cilvēks" lietojums tad, kad ir pievemta rasola bļoda caurmērā zolīdās viesībās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Ikstens 14.07.2011 15:42
Nja. Es tā arī nesapratu, par ko autore ir vairāk norūpējusies - par "Panorāmas" (ziņu dienestu/žurnālistu) profanāciju vai par konkrēto terminu. Savulaik sāku šo terminu izmantot noteiktos gadījumos, lai atšķirtu no politologus no "politologiem" un iezīmētu savas akadēmiskās kompetences robežas. Tas izrādījies ērts arī žurnālistiem, bet vai par to būtu visvairāk jāsatraucas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Signe Martišūne-Schwagrowski-Buyse - Autorei 14.07.2011 14:50
Paldies par rakstu. Nedzīvojot nu jau pēdējos trīs mēnešus Latvijā, nemaz nebiju pamanījusi, ka mums "ir, kas vēro politiku" :)

Bet ja nopietni, tad man liekas, ka visa pamatā ir diemžēl Latviešu mentalitātei raksturīgā nevēlēšanās uzņemties atbildību par saviem vārdiem (un reizēm arī darbiem). Tad, lūk, ir īpaši izdevīgi sevi vai kādu nosaukt šādā neko neizskošā formā un līdz ar to mēs pilsoņi, kuri vēlameis uzticamus informācijas avotus, pat gribēdami nevaram neko no šiem ļaudīm prasīt, jo nevaram prasīt zinātnisku analīzi - nav politologi, laikam, nevaram prasīt žurnālistiku atbildību (lai gan Paula Raudsepa gadījumā noteikti es teiktu žurnālists, politisko/ekonomisko procesu analizējošs žūrnālists) un visbeidzot pat ja zinam, ka kāds vai kāda ir politiskajiem spēkiem (partijām) tuvu stāvošs, arī politisko atbildību nevaram prasīt, jo nav taču pateicis TP vai Vienītības biedrs. Lūk, pavisam vienkāršots, skats no malas. Ar sveicieniem no Tunisijas, Signe Martišūne-Schwagrowski-Buyse, diplomāte un politisko zinātņu bakalaurs, bet maģistrs tomēr diplomātijā un starptautiskajās attiecībās

Saistītie raksti
Mugurkauli 255x203

Pildspalvu bizness 15 Autors:Dita Arāja

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 10 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 10 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 12 Autors:Anda Rožukalne