Raksts

Polietilēns, papīrs, kukurūza vai reklāma


Datums:
22. jūnijs, 2008


Autori

Jānis Brizga


Pēdējā laikā publiskajā telpā mani iepriecina jauna reklāma par zaļajām lietām – vēl viens uzņēmums stāsta un rāda videi draudzīgu rīcību. Šoreiz tā ir Maxima, kura televīzijā prime time laikā rāda reklāmas par to, ka ievieš videi draudzīgos bioplastmasas maisiņus.

Tā kā negribu būt skeptiķis un rūgumpods, vispirms priecājos un saku – lieliski! Taču nedaudz vairāk padomājot par maisiņu tēmu, radās vairākas tēmas pārdomām.

Vispirms jau par pašu maisiņu tēmu. Ja šobrīd Latvijā vajadzētu kādu simbolu vides problēmām, tas būtu plastmasas maisiņš. Notiek plašas diskusijas par to, kādi iepirkuma maisiņi būtu jāizmanto: plastmasas, papīra vai vēl kāda gudrā materiāla? Par likumdošanu, kas tika ieviesta šī gada sākumā, es jau rakstīju (http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=60561). Pašlaik situācija ir jau nedaudz pavirzījusies uz priekšu un vairāki veikali ir atteikušies no vienreizējo plastmasas maisiņu bezmaksas izplatīšanas klientiem.

Lūk, Maxima ievieš bioplastmasas maisiņus. Tie vidē tiešām nekādu lielo kaitējumu dabai nenodarīs, jo tiek ražoti no atjaunojamajiem resursiem un nonākot vidē sadalās barības vielās. Vienīgais kaitējums varbūt saistās ar zemes lietojumu, jo kukurūza (kukurūzas ciete), no kā visdrīzāk šie maisiņi ir iegūti, ir kaut kur jāaudzē un līdz ar to konkurē ar citām zemes izmantošanas iespējām. Maisiņu ražošanā un transportēšanā visdrīzāk ir izmantota fosilā enerģija, bet droši vien ne pārāk daudz. Līdz ar to, šādi maisiņi ir laba vides izvēle. Ja tie paliek mētājamies parkos, mežos un upēs, tad skatu bojās tikai neilgu laiku un pēc laika pārvērtīsies par barības vielām.

No vides viedokļa tīri labi darījuši arī tie tirgotāji, kas piedāvā papīra maisiņus, kuri arī bioloģiski noārdās un tos var kompostēt. Taču arī to ražošanā tiek izmantots ievērojams fosilās enerģijas daudzums gan koksnes ieguvē, gan pārstrādē.

Interesants jautājums ir arī tas, kāpēc cilvēkus tik ļoti satrauc un uzrunā tieši maisiņu tēma? Visdrīzāk tas ir tāpēc, ka maisiņi rada arī vizuālo piesārņojumu – un tieši tas, nevis vides problēmas padara to tik aktuālu. Diemžēl pārejot uz plastmasas vai kukurūzas maisiņiem šī problēma netiks īpaši risināta. Arī Maxima norāda: Tas, protams, nenozīmē, ka tagad mēs iepirkuma maisiņus varēsim mētāt pa labi un kreisi, dziedot uzvaras dziesmu (http://www.efektologs.lv/lv/video/bioplastmasa/). Tāpēc mans ieteikums tomēr ir pēc iespējas izvēlēties daudzreizlietojamus maisus, somas, kastes utt.

Taču visintersantākais šajā „maisiņu stāstā“ ir kas cits – ja arī mēs katru dienu izmantotu vienu plastmasas maisiņu mūsu radītā ietekme uz vidi un klimata izmaiņām visa mūsu mūža garumā būtu mazāka kā vienam lidojumam no Eiropas uz ASV vai arī regulārai privātās automašīnas izmantošanai. Tātad neskatoties uz to, kādu maisiņu jūs izvēlaties, tā kopējā ietekme uz vidi ir salīdzinoši niecīga.

Protams, arī mazās vides saudzēšanas lietas ir svarīgas – pat ja to efekts ir neliels, tās ievirza cilvēku videi draudzīgas uzvedības gultnē, un, iespējams, kāds savas attiecības ar vidi nebeigs ar atteikšanos no plastmasas maisiņiem, bet arī mainīs citus paradumus. Taču citiem var likties, ka izmantojot auduma maisiņu, viņi jau glābs vidi un neko citu vairs darīt nav gatavi.

Un tomēr, atgriežoties pie Maximas. Nesen biju tuvējā milzu Maximā. Jā, patiešām, tur bija bioplastmasas maisiņi, bet ne jau tā kā biju iedomājies pēc reklāmām – visu parasto maisiņu vietā. Redzēju pāris to kaudzītes pie divām nestrādājošām kasēm. Milzu asimetrija starp šīm kaudzītēm un ievērojamo reklāmas kampaņu diemžēl mani atkal padarīja par skeptisku rūgumpodu, kurš uzskata, ka šis gājiens ir kārtējais zaļais mārketings un lielveikalu ķēdes rūpes par dabu ir tikpat izdomātas kā Centis Ūbele, kurš mežā devās laikam jau tāpēc, lai aizmirstos pēc nesenajām un par maisiņu kampaņu daudz efektīgākajām gastroenteroloģiskajām nepatikšanām.

PS Un visus aicinu piedalīties diskusijā par Vides politikas pamatnostādnēm – http://www.politika.lv/index.php?id=15564


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!