Diena, 12.03.2002.

Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts publiskojis valsts pasūtītu pētījumu Izglītības finansēšana Latvijā. Pētniekiem izdevies tikt skaidrībā, kāda ir izglītības finansēšanas kārtība un kāds dažādos rakursos ir tās lielums. Diemžēl neatbildēts palicis pats svarīgākais jautājums — cik efektīvi šis finansējums tiek izmantots. Vai nu pētnieciskās jaudas bijušas nepietiekamas, vai arī kādu citu iemeslu dēļ, bet pētījuma beigās sniegtie ieteikumi izglītības finansēšanas uzlabošanai iznākuši tik vispārināti, ka tādus varēja uzrakstīt arī bez paša pētījuma.

Taču autorēm izdevies uztaustīt kādu ar izglītības finansēšanu saistītu problēmu, kurai var būt (jau ir?) nopietnas sociālas sekas. Proti, krietni atšķiras naudas summas, kas gadā viena iedzīvotāja izglītības vajadzībām atvēlētas pilsētās un laukos. Rīgā pērn tie bija 92 lati, bet kādā ne visai nomaļā pagastā (tur ir arī vidusskola) — nepilni 30 lati. Tas, protams, nenozīmē, ka rīdziniekiem bija iespēja tikt pie trīskārt kvalitatīvākas izglītības, tomēr nevajadzētu pārāk zemu vērtēt naudas vietu izglītībā.