Foto: N. Mežiņš © AFI
Jāatzīst, ka Eiropas Savienības komunikācija ar pilsoņiem nav spējusi tikt līdzi ES integrācijai. Taču diskusijās Latvijas reģionos ir izteikts viedoklis, ka nepastāv plaisa starp ES institūcijām un tās iedzīvotājiem, ja ir runa par iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā vai informācijas sniegšanā, bet plaisa pastāv starp nacionālām institūcijām un iedzīvotājiem.
Pēdējā gada laikā īpaši aktuāls ir jautājums par to, vai pastāv plaisa starp Eiropas Savienību (ES) un tās pilsoņiem, un kā to mazināt. Aptaujas rāda, ka vairums Eiropas iedzīvotāju ir maz informēti par ES. Daudziem ir priekšstats, ka lēmumos viņu viedoklis netiek uzklausīts. “Brisele” šķiet ļoti tāla no cilvēku ikdienas rūpēm.
Pēc negatīvajiem tautas balsojumiem Francijā un Nīderlandē 2005.gadā ES valstu un valdību vadītāji atzina, ka šo referendumu rezultāti radījuši nepieciešamību rūpīgi izvērtēt pilsoniskās sabiedrības paustās bažas par ES attālināšanos no iedzīvotājiem un vienojās, ka nepieciešams ieturēt tā saukto “pārdomu periodu”, kura laikā jāapzina negatīvā balsojuma iemesli, tie jāanalizē un par tiem jādiskutē. Pašlaik visās dalībvalstīs – gan tajās, kuras ir ratificējušas Konstitūciju, gan tajās, kuras nav to ratificējušas – norisinās aktīvas sabiedrības diskusijas.
Komunikācija kā Eiropas integrācijas sastāvdaļa
ES integrācija ir leģitīms projekts, kas dažādos attīstības posmos saņēmis dalībvalstu vadītāju atbalstu. Tomēr jāatzīst, ka ES komunikācija ar pilsoņiem nav spējusi tikt līdzi integrācijai. Līdz šim komunikācijā uzsvars lielākoties tika likts uz sabiedrības informēšanu, mazāk uzmanības veltot sabiedrības viedokļa uzklausīšanai. Sabiedriskās apspriešanas mehānismi attiecas vienīgi uz īpašām politikas iniciatīvam. Dalībvalstu līmenī komunikācija kļūst aktuāla vienīgi brīžos, kad tautas nobalsošanā jāapstiprina lēmums par ES integrācijas nākamo posmu. Parasti komunikācija tiek uztverta kā „Briseles lieta”, kaut gan ES pirmkārt veido dalībvalstis ar savām valdībām, pašvaldībām, pilsonisko sabiedrību un masu medijiem.
Lēmumu pieņemšana un saziņa ar iedzīvotājiem – kurā līmenī?
Lai arī ir ieviestas ar Eiropas dimensiju saistītas politiskās tiesības, piemēram, tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, informāciju par politiskiem jautājumiem sabiedrība joprojām gūst galvenokārt savas valsts izglītības sistēmas ietvaros un ar nacionālo, reģionālo un vietējo plašsaziņas līdzekļu starpniecību.[1] Tajā pašā laikā daudzi lēmumi, kas ietekmē ES iedzīvotāju ikdienu, tiek pieņemti Eiropas līmenī. Cilvēki jūtas attālināti no šiem lēmumiem, to pieņemšanas procesa un ES iestādēm. Kā atzīst Eiropas Komisija (EK), viens no iemesliem ir nepietiekami attīstīta t.s. „Eiropas sabiedriskā sfēra”[2] un kurā varētu risināties diskusijas par ES. Iedzīvotāji bieži uzskata, ka viņiem ir maz iespēju panākt, lai viņu viedoklis par ES jautājumiem tiktu uzklausīts pat nacionālā līmenī, un īsti nepastāv forums, kura ietvaros viņi varētu apspriest šos jautājumus.[3]
Piedāvājumi situācijas risināšanai
Pašlaik ES līmenī izstrādāta virkne instrumentu, lai ikviens ES iedzīvotājs varētu sniegt savu ieguldījumu un dalīties redzējumā gan par to, kā būtu mazināma plaisa starp ES un tās iedzīvotājiem, gan arī par to, kādai nākotnē būtu jābūt ES. Daļa no risinājuma ir labāka komunikācija, kurā iesaistītos pašu dalībvalstu institūcijas, NVO un citas ieinteresētās puses.
2005.gadā EK ierosināja jaunu pieeju līdzšinējās vienvirziena komunikācijas vietā. Komunikācijai ir jākļūst par patstāvīgu ES politiku, kas kalpotu iedzīvotājiem, un tā jābalsta uz patiesu dialogu starp sabiedrību un politikas veidotājiem un aktīvām politiskām diskusijām starp pašiem iedzīvotājiem. Visiem sabiedrības slāņiem jābūt pieejamai pilnīgai informācijai par ES un jābūt pārliecībai, ka viņu paustos uzskatus un bažas sadzird ES iestādes. Īpaša loma šajā procesā ir EP, dalībvalstīm un ES pilsoņu pārstāvībai.[4]
Lai šos izvirzītos mērķus izpildītu, EK izstrādājusi vairākus savstarpēji saistītus dokumentus – Eiropas Komisijas Rīcības plānu, Plānu D un Balto grāmatu.
2005.gada oktobrī EK uzsāka t.s. „D plāna – demokrātija, dialogs, diskusijas”[5] īstenošanu, kas veido pamatu diskusijai par Eiropas Savienības nākotni.[6].
2006.gada 27.martā sāka darboties interneta diskusiju forums “Diskusija par Eiropu”, kur arī latviešu valodā var dalīties domās par šobrīd aktuāliem ar Eiropas nākotni saistītiem jautājumiem. 2006.jūnija Eiropadomē EK sagatavos kopsavilkumu par šajā laikā notikušajām diskusijām un galvenajiem secinājumiem.
Eiropas Komisija 2006.gada 1. februārī pieņemtās Baltās grāmatas[7] par ES komunikāciju politiku jeb „Diskusijas par Eiropu, iesaistot sabiedrību galvenais uzdevums ir izteikt priekšlikumus par turpmāko virzību un aicināt uz domu apmaiņu, kā mazināt plaisu starp Eiropas politikas veidotājiem un iedzīvotājiem. Savu viedokli par līdz 2006.gada 1.jūlijam var izteikt ikviens ES iedzīvotājs ES mājas lapā vai pa pastu.[8]
Ko dara Eiropas Komisija Latvijā?
EK pārstāvniecība Latvijā (līdz 2004. gada 1. maijam – delegācija) jau kopš 1998.gada īsteno pasākumus sabiedrības informēšanai par ES. Sākoties „pārdomu periodam”, pārstāvniecība izvērsa aktīvu darbu, lai veicinātu informētu diskusiju par būtiskiem ES tagadnes un nākotnes jautājumiem. Pārstāvniecība sadarbojas ar ES Informācijas aģentūru un Eiropas Parlamenta Informācijas biroju „Eiropas Savienības mājas” ietvaros, Ārlietu ministriju, kā arī nevalstiskajām organizācijām, organizējot debates (t. sk. reģionālās) un konferences par Lisabonas stratēģiju, ES paplašināšanos, komunikācijas ar sabiedrību mehānismiem utt.
Nesen, 25.aprīlī notikušajā konferencē „Eiropas Savienības komunikācijas politika: kā stāstīt, lai saprastu, kā klausīties, lai sadzirdētu?” darba grupās par Baltajā grāmatā izteiktajiem EK priekšlikumiem notika aktīvas debates un tika izteikti dažādi viedokļi, ar kuru apkopojumu var iepazīties šeit.
Reģionālajās diskusijās par Eiropas Savienības jautājumiem, ko pārstāvniecība rīko sadarbībā ar Ārlietu ministriju Rēzeknē, Talsos, kā arī citās tikšanās reizēs, jāsaskaras ar neticību no iedzīvotāju puses, ka viņu viedoklis tiks ņemts vērā. Tomēr cilvēki ir gatavi izteikties un aktīvi paust savu viedokli par, pirmkārt, sev sasāpējušiem jautājumiem. Līdzšinējās diskusijas rāda, ka iedzīvotāji ES vērtē no tā, kāda ir nacionālās valdības vai pašvaldības darbība (vai bezdarbība) sev būtiskos jautājumos, t.i. atkarībā no tā cik, viņuprāt, sekmīgi tiek ieviestas politikas nacionālā līmeni un aizstāvētas nacionālās intereses ES un cik daudz ES līdzfinansētos projektos pašvaldībai bijusi iespēja piedalīties. Pastāv sava veida tendence skatīties uz ES ar cerībām tajās jomās, kur valdība šķiet nespēj tikt galā, piemēram, izglītība (zemās algas, skolotāju algas), reģionālā attīstība (atbalsta trūkums reģioniem, sociālās un ekonomiskās atšķirības un grūtības) un bezdarbs (nepieciešamība uzlabot sociālekonomisko stāvokli un radīta jaunas darba vietas). Ir izteikts viedoklis, ka nepastāv plaisa starp ES institūcijām un tās iedzīvotājiem, ja ir runa par iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā vai informācijas sniegšanā, bet plaisa pastāv starp nacionālām institūcijām un iedzīvotājiem. Jo īpaši jauni cilvēki un skolotāji pozitīvi novērtē tās iespējas, ko sniedz ES ar dažādu izglītības programmu starpniecību – iespēju tikties ar kolēģiem no citām dalībvalstīm, iegūt jaunu pieredzi, apmainīties ar idejām.
Tie ir tikai daži secinājumi – nākamās reģionālās diskusijas par ES jautājumiem plānotas Jelgavā un Valmierā, kur ceram uz tikpat aktīvu dalību diskusijās un viedokļu paušanu.
____________________________
[1] Baltā grāmata par Eiropas Savienības komunikācijas politiku: KOM (2006) 35, 2006.gada 1.februārī, 4.lpp.
[2] termins „Eiropas sabiedriskā sfēra”, tiek lietots Baltajā grāmatā par ES komunikācijas politiku ar to saprotot vietu, kur cilvēki uzzina par politiku un politiskajiem jautājumiem, kur viņi realizē savas politiskās tiesības.
[3] Turpat, 5.lpp.
[4] Turpat, 4.lpp.
[5] D Plāns: KOM(2005) 494, 2005. gada 13. oktobrī
[6] “Plāna D uzdevums ir radīt jaunu vienošanos par ES projektu, kas atspoguļotu un risinātu arī ES iedzīvotāju vēlmes un vajadzības. Plānā būtisks uzsvars ir likts uz partnerību, uzsverot to, ka panākumi būs atkarīgi no tā, vai tiks iesaistīti visi galvenie dalībnieki, ieskaitot dalībvalstu nacionālās, reģionālas un vietējās varas iestādes, Eiropas politiskās partijas un pilsonisko sabiedrību” Avots: Baltā grāmata par Eiropas Savienības komunikācijas politiku: KOM (2006) 35, 2006.gada 1.februārī, 2.lpp.
[7] Komisijas Baltās grāmatas ir dokumenti, kas satur priekšlikumus ES rīcībai.
[8] Viedokli par Balto grāmatu iespējams izteikt Komisijas mājaslapā vai sūtot pa pastu uz adresi: EU Communication Policy White Paper Consultation, European Commission, Directorate General Communication, B-1049 Brussels – Belgium.