Atslēgvārdi:

Plaģiāts kubā 43

Skandāls par LU pasniedzēju plaģiātismu mani nepārsteidz un nebūšu pārsteigta arī par to, ja tas beigsies ar neko, līdzīgi kā tas notiek ar citiem skandāliem, piemēram, Dienvidu tilta naudas izšķērdēšanu. Plaģiāts šajā valstī ir smaga tēma, turklāt cīņa ar to ir līdzīga cīņai ar vējdzirnavām. Tāpēc, ka tas mūsu zinātnes sistēmā pastāv visos līmeņos.

Iesaki citiem:

Līmenis 1: skola

Liela daļa skolotāju nav pietiekoši advancēti interneta meklētāju, referātu datu bāžu lietošanā un pieļauj, ka skolēni iesniedz referātus, kas labākajā gadījumā ir norakstīti no grāmatām, mazāk labā gadījumā sakompilēti no 3 citiem referātiem/grāmatām, vai sliktākajā gadījumā iegādāti par 6 latiem atlants.lv datu bāzē. Acīmredzot, neskatoties uz to, ka vidusskolā tiek rakstīti zinātniskie darbi, skolotājiem nav īstas skaidrības par zinātniski korektu atsauču noformēšanu. Kāpēc es šo apgalvoju? Pirmkārt, tāpēc, ka pati atceros savu skolas laika zinātnisko darbu, kas bija sakompilēts no 2 grāmatām un tika pat sūtīts uz rajona olimpiādi. Par atsauču lietošanu īstas skaidrības nebija nevienam. Otrkārt, tāpēc, ka viņi kļūst par studentiem.

Līmenis 2: studijas

Skolēns, kam nav skaidrs, kā pareizi rakstīt zinātnisku darbu, kļūst par studentu. Pirmajā kursā viņam bargi norāda par to, ka plaģiāts ir pielīdzināms nāves grēkam. Bet tiek uzsvērts tikai viens plaģiāta aspekts – darbu kopēšana no citiem studentiem. Patiesi, ar to pasniedzēji cīnās kā nu māk, un esmu dzirdējusi pat pāris gadījumus, kad studenti tiek izslēgti no augstskolas par šādu praksi. Bet tas ir vismazāk advancētais veids no plaģiāta veidu saimes, kuru izmanto ne pārāk atjautīgie. Turklāt, pasniedzējam nav vajadzīgi tehniski līdzekļi, lai to atklātu. Bet var taču rīkoties arī atjautīgāk!

Pirmkārt, var iesniegt darbu, ko ir iesniedzis kāds draugs citā augstskolā/kursā. Piemēram, es kā pasniedzēja esmu saņēmusi izcilus darbus politoloģijā, kas sarakstīti teju maģistrantūras līmenī, lai gan tos iesniedz uzņēmējdarbības 1.kursa studenti. Bet nav elektroniskas datubāzes, kurā es varētu iemest kādu rindkopu no darba un pārbaudīt, vai darbs jau nav ticis iesniegts kur citur. Vai tajā pašā augstskolā, bet vienu kursu agrāk. Man ir aizdomas, bet nav pierādījumu un manas rokas ir sasietas. Katru reizi es sev uzdodu jautājumu - kāpēc šādas datu bāzes nav?!

Otrkārt, var sakompilēt darbu no interneta. Labs pasniedzējs darbus labo ar vienu roku, bet ar otru roku pa teikumam ievada google un pārbauda, vai kaut kas neatrodas. Kāda mana kolēģe saņēma referātu, kur viena nodaļa bija copy-paste no viņas pašas raksta. Es pati reiz saņēmu referātu elektroniskā veidā, kurš patiesībā bija nerediģēts copy-paste no wikipedia ar visām saitēm.

Treškārt, galīga slinkuma rezultātā var lejuplādēt darbu no atlants.lv. Atkal jau - atjautīgs pasniedzējs iemetīs meklētājā rindkopu un to atklās. Man ir pieredze ar to, ka trešā kursa jurisprudences studenti strīdas par to, ka ja darbs ir nopirkts, ir nopirktas arī autortiesības uz to, un viņam ir tiesības to iesniegt.

Ceturtkārt, ja pietiek naudas, var pasūtīt to kādam uzrakstīt. Darbu pirkšanas un pārdošanas bizness plaukst uz zeļ ne tikai Latvijā, bet pat tādās prestižās augstskolās kā Jēla vai Kembridža.

Vēl paliek pašplaģiāts – sava darba nodošana atkal un atkal, kas drīzāk ir nepareiza augstskolas mācību satura plānošanas rezultāts.

Laikam nu būs uzskaitīti visi veidi un nonākam tur, kur dzīvo pieķertie LU mācībspēki un daļa zinātniskajā vidē mītošo elementu.

Līmenis 3: profesionālā dzīve.

Tātad, tu esi studējis, neesi ticis pieķerts plaģiāta īstenošanā, un tu uzskati, ka tā ir normāla prakse. Ir plaģiāta veidi, par kuriem ir skaidrs, ka tas ir plaģiāts. Bet ir arī veidi, kas atrodas pelēkajā zonā – piemēram, pašplaģiāts. Bija reiz tāds pētnieks, kurš uzrakstīja pētījumu PROVIDUS, saņēma par to naudu, bet pēc pusgada viņam tādu pašu pasūtīja cita NVO citā valstī. Viņš šo to pamainīja, darbu nodeva un nopelnīja naudu vēlreiz.

Ir dzirdēti gadījumi, kad pasniedzējs veicina to, ka studenti saviem kursa darbiem, ko raksta pie viņa, izvēlas tēmas, kas saskan ar viņa disertācijas tematu. Ļoti izdevīgi – daļa darba, piemēram, literatūras apskats jau ir padarīts.

Vēl viens veids ir kompilācija vai kompilācijas augstākais līmenis – kompilācija nedaudz mainot vārdus vai vārdu kārtību. Teikšu godīgi, pirmajos studiju kursos RSU uzskatījām to par normālu, korektu praksi. Mums bija jāraksta kopsavilkumi par materiālu un pat neienāca prātā, ka tas ir plaģiāta veids – visi tik ļoti koncentrējās uz to, lai netiktu iesniegti citu studentu darbi, ka par šo problēmu neviens nerunāja. Galu galā, darbu raksti pats un atsauces saliec?! Ar gadiem kļuva skaidrs, ka arī šādi rīkoties nav korekti, ka jāraksta pašam saviem vārdiem. Un tas bija augstskolā, kur bija ļoti augsti godīguma standarti un no kurienes daudziem nācās pāriet uz LU pēc tam, kad viņi tika pieķerti plaģiātā.

Lūk, tāpēc mani neizbrīna tas, ka raksts par Kanta aizdomīgo tulkojumu Satori.lv varēja sapūt un neviens neko neteiktu. Jo diemžēl plaģiāts ir tikpat iesakņojusies prakse zinātniskajā vidē, cik otkati par iepirkumiem valsts pārvaldē. Jācer, ka notikušais satricinās pastāvošo iekārtu pašos pamatos.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (43) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Really impressed! Everything is very open and very clear clarification of issues. It contains truly facts. Your website is very valuable. Thanks for sharing. how to make club flyers

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Steve Jame

Wow, what a really helpful post this is. Truly, one has to comment on this article if he/she reads this article. That's why I did it. Thumbs up!http://www.kaefer-cabrio.com/

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Steve Jame

You there, this is really good post here. Thanks for taking the time to post such valuable information. Quality content is what always gets the visitors coming..how to setup wireless internet

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Steve Jame

It's really pleasure to read your post. Thank you so much for writing such a nice post.how to setup a wireless network

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

footnote 24.03.2010 22:59
ak, un par tām studentu sūda referātu datu bāzēm. vai mums vajadzīgi studenti, kuri gudros arvien jaunus ceļu kā tās sistēmas apiet? varbūt labāk audzināt viņus tā, lai tas nenotiktu.
sorry par manu ideālismu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

footnote 24.03.2010 22:53
ak, nu kad viņi pārstās skolās saukt savus murgus par "zinātniskiem" darbiem?! manos laikos tie bija "projekti", kas ir daudz atbilstošāks vārds tam sviestam.
---
ieaudzināt avotu izmantošanas kultūru gan vajag sākt vismaz no vidusskolas.
---
vai viss teiktais nozīmē, ka autore arī ir plaģiatore, ja reiz nākusi no šīs degradētās un korumpētās sistēmas? teksta apgalvojuma tonis liek tā domāt (visi un visur Latvijā dara TO).
---
pat 20 gadi ir mazs laiks, lai visi kļūti balti un pūkaini. nav plaģiāts arī eksluzīva LV problēma, par to nav sīkāk jāstāsta – to dara mediji.
---
ceru, ka autore savā pasniedzējas darbā skaidro studentiem šīs lietas, par lieku tas nekad nenāks, bet pieņemt, ka viņi tāpat to zina, ir aplami.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva 16.03.2010 09:32
Kāpēc mani, piemēram, pasniedzēja personiski aicināja maģistrantūrā studēt angļu literatūru (es izvēlējos tulkošanu)- jo viņi bija 100%, ka obligāto literatūru es lasu un referātus/kursadarbus rakstu pati (jo par to galu galā pilnīvā varēja pārliecināties mutiskajos eksāmenos). It kā jau mums visiem pateica, ka pasniedzēji zina visas teorijas grāmatas no galvas, taču ko tādu viņi varēja iesākt, ja norakstīšana bija vērojama masveidā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ieva 15.03.2010 14:20
savulaik atkīvs students no "zviedriem" gribēja pacelt šo jautājumu dienaskārtībā http://www.agc.edu.lv/Akademiska_godiguma_koncepcija_2007.pd... , bet kaut kā viņam tas pačibēja..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mb 15.03.2010 11:50
Savā ziņa interesants atklājums ir fakts, ka rakstot oriģinālus darbus ik pa brīdim saproti, ka tas viss jau kaut kur agrāk ir izdomāts, pateikts, uzrakstīts. Tu domā, ka esi oriģināls, bet pēc tam saproti, ka kāds cits jau to formulējis, nereti daudz labāk un precīzāk.
Reiz gan ilgi priecājos, kad tiku apvainots plaģiātismā - man iebāza degunā, ka pats jau TIK labi nevarētu uzrakstīt, ka tā ir lieliska autora kopija. Ilgi priecājos par šādu komplimentu un apvainotajam solīju dāsnas prēmijas, ja atradīs "īsto" oriģinālu.
Runājot par materiāliem internetā - visbiežāk atklāti pieejami nav augstas kvalitātes, nereti pretrunīgi un kļūdaini. Visskumjākais, ka tieši latviski ir ārkārtīgi vājšs klāsts ar kvalitatīvu informāciju.
Labā ziņa ir tā, ka studenti kopējot un kompilējot, tieši vai netieši iemācās un apgūst materiālu, mācās apgūt avotus, salīdzināt, vērtēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lietussargs 15.03.2010 08:57
Autores citāts:
"Plaģiāts šajā valstī ir smaga tēma, turklāt cīņa ar to ir līdzīga cīņai ar vējdzirnavām. Tāpēc, ka tas mūsu zinātnes sistēmā pastāv visos līmeņos."
=============================================

Atļaušos neiedziļināties jautājumā, vai konkrētais case gadījums ir/nav atzīstams par plaģiātu. Nedz man, nedz arī autorei par to spriest, jo nav pietiekami daudz izejvielas secinājumiem, ja vien par tādiem neuzskata līdz šim i-neta vide klīstošās "analīzes".

Atļaušos teikt, uzskats, ka plaģiāta indeve ir tikai "...mūsu zinātnes sistēmā pastāv visos līmeņos", ir smagi jo smagi maldi, ja ne vēl bēdīgāk - mazohistiska vēlme noniecināt pašiem sevi.

Esmu zinātnē (eksaktajā) nostādājis padsmit gadus un atļaušos teikt, ka nācies sastapties ar absolūti klajiem plaģiātisma gadījumiem visā pasaulē. No tā nav pasargāta neviena valsts, lai cik liela demokrātijas/godīguma un visādu citādu labu īpašību apveltīta tā nebūtu.

Tas tā, replika par to, ka mēs esam vienīgie lielākie draņķi uz pasaules. Cilvēka daba ir universāla.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

fab 14.03.2010 18:40
Risinājums ir ļoti vienkāršs: uzdot studentiem rakstīt esejas par tādiem jautājumiem/problēmām uz kuriem atbildes pa Internetu nemētājas. Tā vietā, lai prasītu eseju par tēmu: "Grupu psiholoģija"uzdodas tēmu "Darba grupā ir vairākas priekšrocības, taču tas var arī negatīvi psiholoģiski ietekmēt grupas dalībniekus. Kristiski izvērtējiet šo apgalvojumu izmantojot teorētiskas atziņas un piemērus no jūsu personiskā pieredzes". Nu kur atlants.lv tādu darbu nopirksi? Nākamajā gadā atkal uzdodam citu jautājumu. Izdalot esejas, uzdodam pāris jautājumus, lai ātri noskaidrotu vai students pats darbu rakstījis vai pircis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

right 13.03.2010 21:08
ko te maļ, Ķīlis, Ķīlis, kāds viņam sakars ar šo? kāda interese? Cik zinu, viņš tak antropologs, ne filosofs,pie Zatlera strādā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 13.03.2010 15:53
Bet vai šeit nav tikai plaģiātisma problēma ?
Kalvim par 110% procentiem ir tainība ,ka aiz šī raksta-http://zinas.nra.lv/viedokli/gojko-mitics/18265-kula-suvajev... stāv akadēmiskie spēki,ne studenti.Kalvis raksta- Roberts Ķīlis.Bet man ir cits jautājums.Ja Kalvim ir taisnība,un man viņa viedoklis liekas ticams,tad es esmu parliecināts-raksta autors ir pats R.Ķīlis.
Man jautājums.Tam viņam pietiek laika.Bet vai tiešo darba pienākumu izpildei laiks sanāk?
Stratēģiskās analīzes komisija
Stratēģiskās analīzes komisijas ideju platforma: www.saki.lv



Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) tika izveidota 2004.gada 2.aprīlī pēc Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvas, parakstot kopīgu rīkojumu ar Ministru prezidentu Induli Emsi. Komisijas dibināšanas mērķis ir ar starpdisciplināriem, uz nākotni vērstiem pētījumiem veidot ilglaicīgu skatījumu uz Latvijas valsts un sabiedrības attīstību mūsdienu starptautisko procesu kontekstā.




SAK galvenais uzdevums ir konsolidēt Latvijas zinātnisko potenciālu valsts stratēģiskās attīstības un interešu labā, veicot pētījumus par Latvijas kā pilntiesīgas Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts iespējām un vietu pasaules attīstības procesos un veicinot kvalitatīvu dialogu ar likumdevējvaru, izpildvaru un sabiedrību kopumā par valsts attīstību un demokrātijas stiprināšanu. Komisijas sastāvu un priekšsēdētāju ieceļ Valsts prezidents. Tās sastāvā ir zinātnes un kultūras nozaru speciālisti. Pašreizējais komisijas pamatsastāvs tika apstiprināts 2004.gada 4.aprīlī ar kopīgu Valsts prezidentes un Ministru prezidenta rīkojumu. SAK ir koleģiāla institūcija bez juridiskas personas statusa.



2008.gada 15.oktobrī Valsts prezidents Valdis Zatlers par Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju iecēla Rīgas Ekonomikas augstskolas asociēto profesoru M.Phil., PhD (Cantab) Robertu Ķīli.





Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs:



Roberts Ķīlis - M.Phil., PhD (Cantab), Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors

Man nav akadēmisku interešu,bet kā pilsonim ir jautājums,ka veicas šajā amatā pašam? Varbūt pirms met akmeni ,padomā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

L. 13.03.2010 03:42
Cik man zināms, atsauces jāliek tur, kur tās ir nepieciešamas, nevis noteikts skaits katrā lapā. Ļoti gaidu rezultātus filozofijas profesoru iespējamā plaģiātisma jautājumā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. 12.03.2010 21:50
Nesapraša, es teiktu, ka esi sapratis pareizi. Atrodi materiālus, lasi tos un saviem vārdiem pastāsti galvenās lietas, atbilstoši lietojot atsauces/citātus. Un nodaļu beigās un secinājumos var ielikt pa kādai tīri savai ģeniālajai domai.Te ir jāņem vērā tas, ka kārtīgā referātā katrā lappusē prasās vismaz 2-3 atsauces. Kursa/bakalaura darbos vismaz 4 atsauces laikam bija. Nevis 1 nodaļa=1 pārstāstīta grāmata.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nesapraša 12.03.2010 19:17
bet vai vispār kāds zina, KĀ tad PAREIZI ir uzrakstīt REFERĀTU par tēmu, kuru tikai sāc iepazīt kā students? Uzreiz rakstīt tikai savas domas ir muļķīgi. Nu, labi, var atlasīt, pārstāstīt un paust savu attieksmi pret to... vai tas ir tas, kas vajadzīgs?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris Laizāns. 12.03.2010 18:57
Nu, mans paša students Andris ar mani izrīkojās šitā. Skumji. http://klab.lv/users/anonymous/1015514.html

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sim 12.03.2010 18:24
Atvainojos arī par to, ka manam komentāram kaut kur nozudušas atstarpes starp rindkopām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sim 12.03.2010 18:23
Dažiem komentētājiem derētu rūpīgāk iedziļināties faktos, nevis sacerēt fabulas par Ķīļa ieinteresētību un to, ka tas viss ir kūdīšana - šādas versijas no slikti informētiem cilvēkiem jau ir pietiekami izplatītas visādos muļķīgos komentāros.Pirmkārt, par iespējamo plaģiātu izvērtēšanu LU drīzumā jau sāksies oficiāla pētīšana, un tur nu beigās būs gan ekspertu atzinumi, gan viss pārējais, ko varētu prasīt, lai oficiāli pateiktu "šis ir/nav plaģiāts". Kā var pavisam nopietni domāt, ka studenti tikai pakladzināja un tagad cer, ka pasniedzējiem nāksies ciest. Šis jau nav nekāds karš, tikai aicinājums uz akadēmisko godīgumu, publiskots tā, ka sanāca, nevis tā, kā bija plānots sākumā.Otrkārt, FSI ir nevis Zinātņu akadēmijas, bet LU paspārnē - kā dibināta aģentūra. Lūdzu, tieša saistība ar universitāti, kur nu vēl tiešāka. Kāpēc tiek runāts par viņu naudas sadalījumu? Jo tur tā lieta pamatīgi smird un visi zina, ka smird, bet neviens negribēja skaļi vēlreiz teikt, jo iepriekšējā reizē viss... noklusa. (Vienreiz šis naudas sadalījums jau "uzpeldēja", skat. http://zinas.nra.lv/latvija/3193-izmekles-filozofu-naudas-sa... un http://www.nra.lv/zinas/28461-filozofi-naudu-dala-savejiem.htm). Kāpēc studentam būtu jāklusē par lietām, kas ir tieši saistītas ar viņa studiju sfēras pētniecības jomu un ar viņa nākotnes karjeras iespējām? FSI ir vienīgais filozofijas pētniecības institūts Latvijā. Ja viņi šādi sasmērējas, vai nav skaidrs, ka tas met ēnu arī uz humanitāro zinātņu jomu kopumā, ka tas liek valsts līmenī pārskatīt, par ko tad tur vispār tā nauda tiek maksāta? (Un šāda pārskatīšana pilnīgi noteikti ir vietā.) Audits jau esot veikts, tikai nav skaidrs, vai uz papīra vai pa īstam. Protams, arī tas viss tiek oficiāli skaidrots, taču universitātes līmenī, nevis medijos.Informācijas avoti visās vēstulēs ir norādīti, ir atsauces un saites uz rakstiem un visu pārējo. Tas, kas lasāms t.s. "publiskajā vēstulē", nevienam nebija noslēpums un nevienam nekas nebija jāpačukst.Bloga autorei atvainojos par komentāru, kas šādi novirzās no tēmas. Un liels paldies par saturīgo rakstu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skeptiķis - Kalvim 12.03.2010 17:33
Ļoti pareizi, tagad jau saruna ir par tēmu. Bankovska kungs diezgan argumentēti izteica savas aizdomas par iespējamo plaģiātu. Spriežot pēc viņa piemēriem, pamats šādām aizdomām ir. Diemžēl, nekāda reakcija nesekoja. Uz viņa izteikumiem par FSI finansējuma sadali vismaz kaut kāda iesaistīto personu atbildes reakcija sekoja.

Studenta(-u) vēstule ir devusi vismaz vienu - jautājums ir aktualizēts publiskajā telpā un, šķiet, kaut kāda reakcija sekos. Ļoti ceru, ka Latvijas Universitāte izveidos neatkarīgu izmeklēšanas komisiju, kas objektīvi (piemēram, ar Jūsu aprakstīto metožu palīdzību) izvērtēs šo gadījumu. Situācija ir nopietna un atstāt to bez ievērības nozīmētu atstāt augstskolas godu aptraipītu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis > Skeptiķim 12.03.2010 16:18
>>> Par to runājat tikai Jūs, citi tomēr turas pie emuāra autores iesāktās tēmas - plaģiātisma. Protams, nav negods stāvēt uz milžu pleciem, par to neviens nestrīdas. Kauns ir paņemt "milža" tekstu, izrediģēt un uzdot par savu, nemaz nepieminot "milža" eksistenci. Atšķirība ir milzīga ("Pun intended", kā teiktu amerikāņi). Plaģiāta faktu nekādi neietekmē Kūļa un kompānijas redakcionālā darba kvalitāte.
=========
Arī plaģiāta tēmai prasītos dažas piebildes. Plaģiāta faktu var atklāt tikai rūpīga izpēte - parasti cenšas noskaidrot, vai atšķirības starp abiem darbiem (šinī gadījumā - abiem tulkojumiem latviski) ir būtiski mazākas nekā starp jebkuriem citiem diviem viena un tā paša teksta tulkojumiem no vācu valodas. To var pētīt, meklējot piemērus - kā to dara Pauls Bankovskis. Var arī veikt visaptverošu statistisko analīzi - ar Markova modeli, vai vienkārši izrakstot visas "n-grammas" (sk. http://en.wikipedia.org/wiki/N-gram ). Katram rakstītājam ir noteikts lietoto vārdformu un N-grammu sadalījums. (Piemēram, 8-grammas - tās ir visas pēc kārtas esošās astoņburtu virknītes, kuras var izrakstīt no konkrētā darba). Un tad var noteikt, piemēram, ka konkrētais tulkotājs savā tulkojumā neraksta kā viņš pats, bet gan kā Rolavs.

Ar atsevišķiem fragmentiem var būt riskanti - nu piemēram, ja tulkotāji pirms tam bija lietojuši Rolava tekstu fragmentus savās nodarbībās ar studentiem un no šī tulkojuma neviļus iespaidojušies. Es pieļauju, ka daudzi filozofi nav nekad ar šādu statistisku analīzi nodarbojušies. Pirmais solis šādai analīzei būtu - padarīt Rolava un arī vēlākos tulkojumus pieejamus elektroniski.

Pirms "Eirovīzijas" atlases bija igauņu mācītāja vēstule par to, ka R.Tigula dziesma "Rišti, räšti" esot plaģiāts. Apgalvot jau var visu ko. Bet tad ir jāsalīdzina dažādas dziesmas no konkrētā žanra un jānoskaidro, vai Lepika un Tigula dziesmas tiešām atšķiras būtiski mazāk nekā citas dziesmas attiecīgajā žanrā. Ja runājam par īsām melodijām ar nedaudzām notīm, tad šādu līdzību statistiski pamatot varētu būt pagrūti. Jo ar šīm vienkāršajām tautas mūzikai līdzīgajām melodijām ir tā - raksti kādu melodiju gribi, visviens tā būs līdzīga kaut kam jau agrāk bijušam.

Precīzi kaut ko pārbaudīt prasa laiku un īpašas prasmes. Toties mēdiju skandālu sacelt ir ļoti vienkārši. Un ja izrādīsies, ka plaģiāta nemaz nebija, kurš atvainosies Tigulam un Kristīnei Kārklei-Puriņai, kurš atvainosies Emīlam Dārziņam (kuru apsūdzēja par špikošanu no Sibēliusa), kurš atvainosies tiem pašiem I.Kanta tulkotājiem?

>>> Linda: Lūk, tāpēc mani neizbrīna tas, ka raksts par Kanta aizdomīgo tulkojumu Satori.lv varēja sapūt un neviens neko neteiktu. Jo diemžēl plaģiāts ir tikpat iesakņojusies prakse zinātniskajā vidē, ...
========
Nu nevajag uzreiz tā. Pauls Bankovskis pacēla problēmu, bet precīzi pierādīt viņam nepietika laika vai resursu. Tādēļ viņš negrēkoja. Grēko tie, kuri gatavi nepatiesu liecību nest pret savu tuvāko.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

m. 12.03.2010 15:32
Un jau nu viss šis pasākums ir reklāmas kampaņa jaunai grāmatai? Kants pats par sevi arī varētu nebūt pieprasīts krīzes laika produkt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins-Kalvim 12.03.2010 14:59
Un vai nav dīvaini, ka kaut kāds "Gojko Mitičs" (cik var saprast - kolektīvs varonis, kas reprezentē LU 2.kursa bakalauru studentus) raksta par naudas sadalījumu ... Zinātņu Akadēmijas filozofijas un socioloģijas institūtā. Sk. http://zinas.nra.lv/viedokli/gojko-mitics/18265-kula-suvajev... .

----------------
Tas būs ļoti netipisks students
Personība." Savādi, jo vienmēr intuitīvi šķitis, ka Kantu tulkot varētu būt mēreni sarežģīti".Studentu ar tādām izcilām interesēm nebūt nav daudz,es no Kanta neko daudz nesaprotu,kur nu vēl lai spriestu par tulkojuma problēmām.Bet ja nu tas ir profesors,ne students?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skeptiķis -> Kalvim Apsītim 12.03.2010 13:15
"Tieši par tulkojuma kvalitāti ir diskusija - zinātniekam nav nekāds negods "stāvēt uz milžu pleciem" - t.i. balstīties uz to, ko pirms viņa izdarījis Imanuels Kants vai Oto Rolavs. Ir svarīgi saprast, vai Ķīļa u.c. pārstrādātajos Rolava tulkojumos ir "pievienotā vērtība", vai tomēr nav."
-------------------------------
Par to runājat tikai Jūs, citi tomēr turas pie emuāra autores iesāktās tēmas - plaģiātisma. Protams, nav negods stāvēt uz milžu pleciem, par to neviens nestrīdas. Kauns ir paņemt "milža" tekstu, izrediģēt un uzdot par savu, nemaz nepieminot "milža" eksistenci. Atšķirība ir milzīga ("Pun intended", kā teiktu amerikāņi). Plaģiāta faktu nekādi neietekmē Kūļa un kompānijas redakcionālā darba kvalitāte.

Ja vēl patiesība ir tas, ko saka studenti, tas ir, ka viņiem iesaka ar Rolava tekstu nestrādāt, jo tas esot novecojis un "Rolavs nebija filozofs", tad te jau var runāt par plaģiatoru grupas sazvērestību ar mērķi slēpt pastrādāto [akadēmisko] noziegumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 12.03.2010 12:44
(Drukas kļūda)
>>> Ir svarīgi saprast, vai Ķīļa u.c. pārstrādātajos Rolava tulkojumos...

Jābūt: "Ir svarīgi saprast, vai Kūļa, Šuvajeva u.c. pārstrādātajos Rolava tulkojumos...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Apsītis > Skeptiķim 12.03.2010 12:43
>>> Jūs ļoti veikli duļķojat ūdeni, kā īsts spina meistars. Ne jau par "tulkojuma kvalitāti", bet par plaģiātu ir diskusija.
=========
Tieši par tulkojuma kvalitāti ir diskusija - zinātniekam nav nekāds negods "stāvēt uz milžu pleciem" - t.i. balstīties uz to, ko pirms viņa izdarījis Imanuels Kants vai Oto Rolavs. Ir svarīgi saprast, vai Ķīļa u.c. pārstrādātajos Rolava tulkojumos ir "pievienotā vērtība", vai tomēr nav. Ja nav (ja pasniedzēji ir Rolava tulkojumu pārfrazējuši, ieviesuši jaunas neuzmanības kļūdas, un neprecizitātes attiecībā pret oriģinālu), tad es uzskatīšu, ka tādiem pasniedzējiem nav ko darīt akadēmiskā iestādē un nav ko tērēt valsts grantu naudu. Ja turpretī viņi ir veiksmīgi pielāgojuši Rolava terminoloģiju atbilstoši mūsdienu prasībām, tad tas ir pavisam cits stāsts. (Vispār esmu par to, lai visi tulkojumi - gan Rolava, gan mūsdienu - būtu pieejami elektroniski. Tad nebūtu mums te jātaustās kā pa miglu.)

Lūk dažas terminoloģijas atšķirības (citēju pēc atmiņas to, ko man pastāstīja filozofijas vēstures speciālists un tulkotājs Vilnis Zariņš):

das Allgemeine - vispārīgais
das Besondere - sevišķais (Rolava tulkojumā - atsevišķais)
das Einzelne - atsevišķais (Rolava tulkojumā - savpatīgais)

die Grenze - robeža, limits, предел
die Schranke - robeža, граница (Rolava tulkojumā - aizslietne)

Man nav nekādas vajadzības duļķot ūdeni - esmu nevis filozofs, bet fizmatu un programmēšanas kursu pasniedzējs. Man pret plaģiātismu cīnīties ir vienkāršāk - uzdodu studentiem tādus programmēšanas vingrinājumus, kuru atrisinājumi gatavā veidā Internetā nav atrodami - sk. piemēram http://www.ante.lv/xwiki/bin/view/Training.JavaEIM/Exercises . Roberts Ķīlis šī skandāla sakarībā izgaismojās tikai vienā epizodē - "Sociālantropologs Roberts Ķīlis akcentē, ka iespējamā plaģiātisma jautājums rada šaubu ēnu pār Latvijas filozofiju." Sk. http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lu-studentiem-aizdomas-... .

Kā akadēmiskā vidē daļēji iesaistīts cilvēks, sagaidu, lai tie, kuri izvirza kolēģiem nopietnas apsūdzības, paši stingri argumentētu to, ko viņi saka. Lai nepaslinkotu un sameklētu tos strīdīgos citātus arī Imanuela Kanta darbu oriģinālos. Kaut cik taču izglītotie ļaudis vāciski saprot. Un tad varētu pēc būtības diskutēt, kurš tulkojums labāk atspoguļo oriģinālu (no mūsdienu lietotāja viedokļa).

>>> Uzjautrina arī acīmredzamā pāreja uz personības apspriešanu (argumentum ad hominem) - vēlme apspriest "Gojko Mitiča" personību un motivāciju, nevis izvirzītos argumentus.
=========
Nu ja reiz pašā "Gojko Mitiča" vēstulē tiek pausti nevis vispārīga līmeņa apgalvojumi, bet gan bārstīti uzbrukumi konkrētiem cilvēkiem, tad rodas dabiski jautājumi - kas tas anonīmo sūdzību rakstnieks tāds ir, no kurienes smēlies informāciju un kādēļ tieši tagad par to raksta.

Kamēr cilvēki diskutē par vēsturi, filozofiju un valodniecību, tikmēr man nerūp, kas pauž kuru viedokli. Bet tad, ja tiek runāts par to "ar kādu zvērību prof. Andris Rubenis vērsās pret K. Š. mājasdarbu" (fragments no "Gojko Mitiča" atklātās vēstules) - rodas daudzi jautājumi par to, cik objektīvs savās atmiņās par konkrētu pasniedzēju ir konkrēts students. Tiem, kuri atbalsta Staļina cienīgas publiskas izrēķināšanās prāvas uz anonīmu sūudzību pamata, nevajadzētu žēloties par "ad hominem" argumentiem pret šiem anonīmajiem sūdzībniekiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mareks Niklass 12.03.2010 11:33
Paldies autorei par so bloga ierakstu. Vislielaka problema, ka LU un citas Latvijas augstskolas ar plagiatu cinas atseviski individi. Individuala riciba saja joma neko nedod. Ja akademiskaja kopiena nav "politiskas gribas" kaut ko darit, tad nekas radikals nemainisies. Sakuma vajadzetu panakt augstskolu vadibas "atzisanos", ka problema pastav. Tad jau parejais bus daudz vieglak. Gan datubazes, gan administrativas proceduras, gan vadlinijas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 12.03.2010 11:03
Klāvs Sedlenieks 12.03.2010 08:55 ...piem. redzēju vēstuli, kurā Ķīlis uzdod Mitičiem sākt daudzlīmeņa uzbrukumu...
-------------------------
Ak Dievs, kāda demagoģija !

".. piem. redzēju vēstuli, kur Šlesers uzdod Milušam..."
"... piem redzēju vēstuli, kur Japonchiks uzdod, Mopsikam..."

Un kaut ko TĀDU nav kauns parakstīt ar "Klāvs Sedlenieks" !
Man trūkst vārdu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klāvs Sedlenieks 12.03.2010 08:55
-> Kalvis
Interesanti, kā Jūs savu versiju par to, ka Mitičus uzkūdījis un saorganizējis Ķīlis izvirzāt kontekstā ar godīgu avotu atklāšanu. Ja nu tā - būtu labi, ja Jūs atklātu šīs informācijas avotu (piem. redzēju vēstuli, kurā Ķīlis uzdod Mitičiem sākt daudzlīmeņa uzbrukumu)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skeptiķis -> Kalvim 12.03.2010 08:05
Jūs ļoti veikli duļķojat ūdeni, kā īsts spina meistars. Ne jau par "tulkojuma kvalitāti", bet par plaģiātu ir diskusija. Uzjautrina arī acīmredzamā pāreja uz personības apspriešanu (argumentum ad hominem) - vēlme apspriest "Gojko Mitiča" personību un motivāciju, nevis izvirzītos argumentus.

P.S.
"Gojko Mitiča" vēstule ir gana viduvējs (tas vēl pieklājīgi) garadarbs, par kuru filozofijas studentam(-iem) vajadzētu kaunēties - vāji strukturēta eseja ar samērā sliktu valodu. Oriģinālu argumentu un atklāsmju tajā nav, jo par to pašu naudas sadalījumu FSI jautājumu pacēla Bankovskis un "Gojko Mitičs" tikai atkārto viņa rakstīto. "Gojko Mitiču" var vēsu prātu ignorēt, Bankovska argumentiem jāpievērš uzmanību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva 12.03.2010 00:44
Man galīgi nav skaidrs, kāpēc lai pašplaģiāts būtu 'slikts'? Atceros, vidusskolā, ja prasmīgi izvēlējās tēmu, vienu un to pašu eseju varēja nodot literatūrā un filosofijā. Manuprāt, termins pašplaģiātisms nepastāv. Tad jau studenti, kas bakalaura darbā attīsta kursa darba tēmu un maģistra darbā bakaulara arī nodarbojas 'slikto' pašplaģiātismu? Nešķiet absurdi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ēriks 11.03.2010 21:52
Linda, smagu tēmu pacēli... Jā, es labprāt arī pieņemtu mutiskos eksāmenus, ierakstot tos, BET... elementāra lieta - ja ir kursā, piemēram, 90 studentu, katram ir jāvelta vismaz 15 minūtes, ja eksāmens ir mutisks. Kopā tas sastāda aptuveni 22 stundas darba (un ne akadēmiskās :D). Secinājums - darbi nododami rakstiski. Piekrītu, maģistru līmenim mutiskie eksāmeni ir reālāks variants.
Par Atlantu! Sākot strādāt ar katru jaunu studentu grupu mūsu mutiskā vienošanās ir tāda, ka man NAV jāpierāda, ka darbs ir ņemts no Atlanta, tai pat laikā, ja man rodas aizdomas, ka tas tā ir, tad paturu sev tiesības palūgt referātu vai eseju rakstīt vēlreiz un nevis par kaut ko, nezin ko, bet gan par konkrētu materiālu, ko iedodu studentam. Tā plaģiātu būšana ir un būs, bez tā nevar. Es, tāpat kā Linda savos studiju laikos arī esmu izmantojis neatļautas metodes, bet es tās izmantoju pie tiem pasniedzējiem, kur biju drošs, ka nepieķers. Tad nu ir jautājums - cik lielā mērā pasniedzējs ir tas, kurš ir atbildīgs par to, lai plaģiātu nebūtu, vai arī to būtu pēc iespējas mazākā skaitā.
Ja runā par konkrēto LU gadījumu - man tik tiešām ļoti interesē, kas tur īsti ir noticis, bet ja viss sacītais un dzirdētais ir fakts, tad lielākā problēma ir tā, ka šādā veidā jau atkal tiek grauts LU prestižs un reitings krīt. Skumji, ka šādas lietas notiek valsts lielākajā universitātē.
Par to nejēgu izvilkšanu - neviens jau tā tiešā tekstā nesaka, ka ir jāizvelk :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

m. 11.03.2010 21:40
Oskara Vailda lugā viens varonis apgalvo: "This is truth - pure and simple", un otrs viņam atbild - "The truth is rarely pure and never simple" == "Patiesība reti ir tīra un nekad tā nav vienkārša".
===
Kad Latvijā atkal būs praids, tad cerams, ka citāts nebūs aizmirsies. Bet patīkami, ka tiek atzīti Vailda darbi un tiek atzīts, ka pat apšaubāma personīgā dzīve netraucēt radīta labus darbus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis -> Skeptiķim 11.03.2010 21:29
Vai Jums nešķiet dīvaini, ka par dažādo I.Kanta tulkojumu kvalitāti pirmie izsaka viedokli nevis profesionāli tulkotāji, vācu valodas lietpratēji, vai I.Kanta filozofijas pazinēji, bet gan dažādi citi ļaudis. Paldies Paulam Bankovskim par veikto salīdzināšanas darbu - bet tas ir tikai pirmais solis. Ja gribam situāciju izvērtēt kopumā, tad ir jāsalīdzina tulkojumu kvalitāte profesionālākā līmenī.

Un vai nav dīvaini, ka kaut kāds "Gojko Mitičs" (cik var saprast - kolektīvs varonis, kas reprezentē LU 2.kursa bakalauru studentus) raksta par naudas sadalījumu ... Zinātņu Akadēmijas filozofijas un socioloģijas institūtā. Sk. http://zinas.nra.lv/viedokli/gojko-mitics/18265-kula-suvajev... .

Protams, rakstīt var ikviens par visu ko, bet šeit (tā paša akadēmiskā godīguma dēļ) pieklātos norādīt informācijas avotus un arī to, kurš pieaugušais onkulis vai tante viņiem pačukstēja, ka vajag izgaismot pamanītās nepilnības pētnieciskajā institūtā. Vai arī studenti tur taisīja auditu un pētīja to, kā tiek sadalīti granti?

Manuprāt, šeit ir ļoti vienkārša fabula. "Sociālantropologs" Roberts Ķīlis vēlas iesēsties ZA institūta direktores Maijas Kūles krēslā. Tādēļ tiek izmantoti studenti, lai paceltu divus jautājumus "vienā iepakojumā" --- plaģiātisma skandālu apvienojumā ar grantu dalīšanu. Un visu šo daudzlīmeņu uzbrukumu abiem Kūļiem it kā organizē Gojko Mitičs no 2.kursa...

Oskara Vailda lugā viens varonis apgalvo: "This is truth - pure and simple", un otrs viņam atbild - "The truth is rarely pure and never simple" == "Patiesība reti ir tīra un nekad tā nav vienkārša".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. 11.03.2010 21:16
Kalvi, tas "ģēnijs", kurš lejuplādē darbu no atlanta, nemaina pat ne pirmās rindkopas, kuras atlantā visa google var atrast. Plus, šis pats cilvēks nekad neiedomājas pamainīt tabulu novietojumu, nodaļas, lappušu skaitu. Atlantā ir tāda lieta kā minimizēts skatījums - tekstu salasīt nevar, bet formu gan. Ar to pilnīgi pieteik.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skeptiķis -> Kalvis 11.03.2010 21:02
"Konsistentu un lietojamu produktu" izveidoja Rolavs. Mūsu filozofijas dižgari to izrediģēja un uzdeva par savu tulkojumu.

Piekrītu Lindai, ka šajā gadījumā apbēdinošākais ir tas, ka nekas nemainīsies un pārkāpēji sodīti netiks. Latvijas augstākās izglītības sistēma ir jūtami iepuvusi un visapkārt esošais plaģiāts, valdošais "kamēr maksā, tikmēr būsi sekmīgs" princips ir degradējis Latvijā izsniegtos zinātniskos grādus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 11.03.2010 20:37
Aizmirsu piebilst - man šķiet nepieņemama 2.kursa studentu iesaistīšana pieaugušu vēstures un filozofijas fakultātes pasniedzēju intrigās un savstarpējo rēķinu kārtošanā.

Par to, ka pastāv Rolava tulkojumi, visi nozares speciālisti labi zin. Imanuels Kants (pat salīdzinot ar citiem filozofijas klasiķiem) raksta visai piņķerīgā un sarežģītā valodā. Tas nav arī nekāds brīnums, jo Kants bija viens no pirmajiem, kurš rakstīja filozofiskus tekstus vāciski. Ir arī skaidrs, ka mūsdienu pasniedzēji centušies strādāt diezgan fiksi. Pretējā gadījumā (ja tulkotu no nulles) viņiem vajadzētu veltīt katram I.Kanta teikumam daudzas stundas. Bet viņi ir izveidojuši konsistentu un lietojamu produktu - un par to viņiem paldies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

m. 11.03.2010 19:18
Darba vadītājiem vajadzētu būt zinošākiem un ieteikt tādas tēmas, kur ir palikusi vieta studenta paša darbam. Latvijā šādu tēmu sabiedrības zinātnēs ārkārtīgi daudz.

Par A. Rubeni ir palikušas sliktas atmiņas. Viņa uzdotā kursa referāta tēma bija visiem kursa vairāk kā 100 studentiem vienāda - 'Antīkā filosofija', ieteikumi, vai varētu izvēlēties šaurāku tēmi, tika kategoriski noraidīti. Kad referāts bija gatavs, to vajadzēja atrādīt eksāmenā. Pasniedzējs paskatījās tikai vārdu uzvārdu, pat ne lappušu skaitu vai atsauces un pateica, ka liekot 9, no studenta nevarot sagaidīt darbu uz 10.

Andra minētā pietāte pret minēto pasniedzēju ir grūti izskaidrojama. Cik saprotu, tad A. R. daudzsējumu grāmatas nemaz nepredentē uz oriģinālitāti, bet ir pat ar ierakstiem, ka tās ir mācību līdzeklis vai palīglīdzeklis. Protams, tās ir tīri labas grāmatas, tomēr savu galvu es varu noliekt tikai tā cilvēka priekšā, kas ir atklājis kaut ko jaunu, devis insight.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 11.03.2010 18:08
(Nepabeigts teikums uzrakstīts līdz galam):
================
Cik saprotu, tad Atlants parāda dažas pirmās rindkopas - bet Google meklētājs neindeksē šajā vietnē ievietotās skolēnu un studentu esejas pilnībā. T.i. no tām var špikot pietiekami droši bez riska tikt pieķertam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 11.03.2010 18:01
>>> Treškārt, galīga slinkuma rezultātā var lejuplādēt darbu no atlants.lv. Atkal jau - atjautīgs pasniedzējs iemetīs meklētājā rindkopu un to atklās. Man ir pieredze ar to, ka trešā kursa jurisprudences studenti strīdas par to, ka ja darbs ir nopirkts, ir nopirktas arī autortiesības uz to, un viņam ir tiesības to iesniegt.
=============
Varbūt Linda var padalīties ar zināšanām, kā var atklāt, kuri darbi ir pārrakstīti no Atlants.lv datubāzes, ja vien pasniedzējs pats nav gatavs pirkt no Atlants? Cik saprotu, tad Atlants parāda dažas pirmās rindkopas - bet Google meklētājs neindeksē šajā vietnē ievietotās

Rietumu pasaulē līdzīgā veidā ir sazēlusi prakse ar visu ko apmainīties vietnē Rapidshare.com. Tur ikviens var ielikt jebkādus failus - gan ar, gan bez aizsardzības ar parolēm.
Kolēģi no Nīderlandes pat apgalvo, ka Rapidshare (un forumi, kur apspriež, kur var lejuplādēt vienu vai otru grāmatu vai filmu) esot kļuvuši viņu zemē populārāki nekā P2P failu apmaiņas sistēmas (DC++, BitTorrent, Kazaa, EMule/EDonkey, u.c.).

Manuprāt, plaģiāts un kompilācijas nav nekas briesmīgi ļauns - ja vien cilvēki cenšas norādīt savus iedvesmas avotus, un ja viņu atvasinātie produkti nav draņķīgāki par izejmateriālu, no kā tie taisīti. Galu galā - arī Šekspīrs un Puškins reti kuru sižetu izdomāja paši. Viss viņiem ir no kaut kurienes aizgūts. Bieži vien no mazāk pazīstamiem laikabiedriem. Galvenais ir cilvēces zināšanas - vai mēs piedalāmies šo zināšanu vairošanā vai nē.

Mans ierosinājums - padarīt par vispārpieņemtu praksi ikvienu vidusskolēnu un studentu eseju tūlīt pēc iesniegšanas ievietot publiski pieejamajā Internetā (pēc autora vēlēšanās varētu īsto vārdu aizstāt ar lietotāja niku - bet tādā veidā, lai skolēna/studenta mācību iestāde varētu atpazīt, kuri ir viņu audzēkņu darbi). Būtu vairāki ieguvumi:
(1) Špikošanu kļūtu vieglāk noskaidrot ar Google un citiem pavisam vienkāršiem līdzekļiem.
(2) Ikviens skolēns/students justos atbildīgāks par to, ko viņš iesniedz - t.i. ka nevar iesūtīt galīgu draņķi ("pētījumu" ar rupji falsificētiem datiem, piemēram) - jo tas paliek Webā uz mūžīgiem laikiem un principā viņa ieguldījums nav pilnīgi anonīms, bet ir atrodams - un ir atrodams tā autors.
(3) Strauji papildinātos latviski rakstītās esejas par visādiem jautājumiem, kas ir labi zināšanu apmaiņai un arī korpusu lingvistikai.

Pašlaik līdzīgas datubāzes tiek veidotas bakalauru un maģistru darbiem. Protams, tas nekādi neatrisina darba pirkšanu - t.i. diplomdarba izveidošanu pret samaksu; toties atrisina daudzus citus akadēmiska negodīguma veidus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 11.03.2010 17:45
Savos pusmūža gados par vienu no savas dzīves labākajiem piedzīvojumiem uzskatu 2 mācību gadu garumā kā pašiniciatīvas brīvklausītājiem kopā ar kolēģiem reizi nedēļā apmeklētās Andra Rubeņa lekcijas. Ārkārtīgi cienu un esmu sajūsma par profesoru Rubeni!
Šībrīža jezgas iemeslus saskatu šādos citātos no kāda anonīma "spīdekļa" attēlotos notikumos:
"...otrais kurss ļoti labi atceras ar kādu zvērību prof. Andris Rubenis vērsās pret K. Š. mājasdarbu, kas nebija gluži paša rakstīts..."
Un uz šo gadījumu jaunie pinkertoni izvērsa izmeklēšanu un atrada:
"...Ja jums nācies lasīt kādu citu Rubeņa grāmatu, zināsiet, ka Latvijas Mākslas Akadēmijas profesors piekopj arī visnotaļ inovatīvo pašplaģiātu. Grāmatā "Viduslaiku kultūra Eiropā", rakstnieks pamanījās nozagt pats no sevis, uzrakstot teikumu un to vārds vārdā atkārtojot nedaudz vēlāk. Kurš gan tā dara? Uzraksta teikumu un to vārds vārdā atkārto nedaudz vēlāk...."
Iedomājieties tik - divreiz ir uzrakstīts viens un tas pats TEIKUMS !!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gt 11.03.2010 17:17
Zāles no šādām "mācībām-studijām" ir tikai vienas. Un tie ir mutiskie kolokviji un eksāmeni. Dzirdu, dzirdu oponentus! Nebūšot objektivitātes novērtējumos utt Bez tam - kur tad ņemšot pasniedzēji tādu laiku, lai ar katru runātu kaut vai 15-20 minūtes.
Vēl "zāles" būtu, neprasīt no pasniedzēja "izvilkt" galīgo nejēgu. Atkal dzirdu kontrargumentu - ja to nedarīs, tad nebūs pilna grupa, nebūs slodzes utt utjp.
Ar vienu vārdu sakot - viss ir salaists krietnā dēlī un kā sekas ir "speciālisti", kas savā specialitātē reizēm nezin pat pamatus. Bet šie "speciālisti" veikli prot "saķemmēt" pat disertācijas no Googles, kā patiesību uzdodot kā reklāmas publicētos datus. - Nu, jā! Bet to arī vajagot mācēt!

Saistītie raksti

www.miomilo.lv miomilo.lv

Citi autora darbi