Atslēgvārdi:

Plaģiātisma cietuma pamatojums 12

Agrāk teica, ja zog, tad liek cietumā. Tad ieliksim kādu studentu cietumā. Starp citu, tas nemaz nav tik nereāli, kādreiz Universitātei bija savs karceris, augšā pie Observatorijas.
Ar LU pasniedzēju Ilgu Kreitusi sarunājas žurnālists Gints Grūbe

Iesaki citiem:
0 kreituse 255x203
Foto:AFI

Kas pēdējo piecu gadu laikā, kopš parādījies Internets, būtiski izmainījies attiecībā uz to, kādus zinātniskos darbus izstrādā studenti?

Mums Internets ir katedrā, students nevar brīvi ar Internetu šeit strādāt. Otra lieta, mums fakultātē nav pieejamas datu apstrādes programmas. Līdz ar to arī darbi dalās – smuki, kvalitatīvi, kur ir izmantots, jo vīrs strādā Lattelekom un viņš sievai sagādā iespēju, viņa kā studente var strādāt.

Internets ienāk, varbūt, kā literatūras uzzināšana. Bet ir otra lieta. Tie, kuri skolā ir pieraduši un skolotāji to ir pieļāvuši, ka viņi izdrukā no Interneta adresēm, nomaina tikai galviņas un iesniedz darbus. Tas ir tas, ko nevar izdarīt ar grāmatu. Grāmatai anotāciju tu nevari uzrakstīt, ja neesi izlasījis vismaz nodaļu nosaukumus, vismaz ieskatījies tajā. Esmu pieķērusi, ka students izdrukā problēmas, izdrukā literatūru un neizlasa.


Plaģiātisms taču ir bijis visos laikos...

Jā, bet pārrakstot ar roku vai uz mašīnas, tu vismaz izlasi. Šeit ir tā tehniskā lieta, ka tu vari vispār neizlasīt. Izlasi nosaukumu un aptuveno, kas ir, un pat nepadomā, ko tu izdrukā. Viens piemērs: otrā kursa studente man atnes sešdesmit nosaukumu grāmatas četrās valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, un saka, ka viņa tās visas ir izlasījusi. Es paskatos tajā sarakstā un tur ir nevis izmantota literatūra un avoti, bet bibliogrāfija. Tas bērns nav to pat nofiksējis. Lai gan es Internetu uzskatu par ļoti progresīvu to cilvēku rokās, kurus pasniedzēji ievada pareizi un atradina no šīs mehāniskās izmantošanas. Es cenšos studentiem iestāstīt, ka jebkura informācija, kas ievadīta Internetā, ir kāda izveidota. Tātad kāds to veido pēc savas sapratnes. Ja tu izmanto un iesniedz to kā savu, tu esi pieņēmis kāda cilvēka viedokli. Tas var būt tāds pats kā tev, bet tu esi pakļāvies tam neanalizējot, esi kļuvis par kāda rīcības elementu, kāds ir ielicis savas domas tavā galvā, un tu automātiski esi pieņēmis... Tas ir viens no labākajiem veidiem, kā uz domājošu studentu var iedarboties, lai viņš Internetu lasītu, to izmantotu, bet nepieņemtu to par absolūtu patiesību.


Jūs taču zināt, ka internetā ir arī resursi, kuros ir arī zinātniski darbi?

Redziet, tas atkal ir tā – pasniedzēju asumam. Uzdod tā, lai viņš nevar paņemt. Man bija viens students, tagad laikam jau atskaitīts. Viņš atnes darbu, bet es biju iedevusi citu literatūru. Es viņam neieskaitīju. Internets paaugstina studenta darba kvalitāti, ja viņš to prot izmantot, un tur formā arī pasniedzēju. Pietiek, ja tu grupā noķer vienu un pasaki: “Jūs aizmirsāt pierakstīt adresi, no kuras izdrukājāt.”


Bet nav jau izstrādāti nekādi akadēmiskie principi. Jebkurā Rietumu universitātē par šādu plaģiātismu ir konkrēti akadēmiski mēri, kas no tā izriet.

Šodien Latvijā tas ir paša pasniedzēja rokās, cik viņš stingri izturas. Šodien vispār daudz ko nosaka nevis pieņemtie principi, bet pasniedzēja personība un darba stils. Tas, kas ir programmās, ļoti reti atbilst darbam auditorijā. Ja nav piesaistes Universitātei, ja tev nav atbildības, kā tas ir jebkurā Anglijas augstskolā, Oksfordā, Kembridžā... Ar ko tur lepojas? Ar to, ka viņš ir šīs universitātes pārstāvis. Bet ja es esmu atskrējis nolasīt kursu, saņemt savu naudiņu un... sveiki, skrienu uz nākamo vietu. Tad es klausos, ka studēt ir trīs reizes vieglāk nekā mācīties vidusskolā.


Vai jūs varat teikt, ka pēdējos gados akadēmiskais līmenis ir krietni pazeminājies?

Es nevaru runāt par visu Universitāti kopumā. Universitāte ir ļoti dažāda. Ir naudas taisītava, kur nevar runāt par profesionālām izglītībām, lai man piedod pedagogi.

Vai teorētiski ir iespējams pabeigt universitāti, neuzrakstot nevienu zinātnisku darbu pašam?

Jā, pilnīgi mierīgi. Es domāju, ka ekonomistos, ja paskatās uz to, kas ir noticis Izraēlā...


Vai jums nešķiet, ka tā plaģiātisma problēma ir saistīta arī ar vidējo izglītību? Skolēni jau politoloģijas iestājeksāmenos pārraksta mācību grāmatu ar visiem komatiem.

Tas ir tā cilvēka rokās, kurš to priekšmetu pasniedz. Skolas programmā ir jābūt izvērsumam, ar tēmas nosaukumu vien ir par maz. Es gribētu daudz nopietnāku pieeju, politikas priekšmetam humanitārās izglītības skolās būtu jāiet cauri visai vidusskolai. Lai bērns pierod orientēties, būt aktīvs informācijas savākšanā. Piemēram, ko es dodu? Savējiem es lieku lasīt “Rīgas Laika” intervijas. Man bija interesanti skatīties, kā viņi paši sprieda un salīdzināja Šleseru ar Ārgali. Ir jautājums arī par to, kurš šo kursu Latvijas skolās var lasīt? Ja tas ir radošs skolotājs, nevis kārtējais vēstures skolotājs, kurš jau ar šķību muti ir norunājies par nezin ko... Tad man atnāk jaunie un saka: jūs prasāt salīdzināt, bet agrāk mēs tikām cauri ar paragrāfiem. Es domāju, ka politiku vajag pasniegt radoši, pasniedzējiem vajadzētu būt no ārpuses, kaut vai aktīvajiem politiskajiem žurnālistiem. Cilvēkbērnam diskutēt, radoši domāt iemācīt var tikai tas, kurš pats to dara.


Jūs piekrītat apgalvojumam, ka tagadējā studējošā paaudze atšķirsies ar to, ka korupciju viņi neuztvers kā normu? Bet kāpēc viņi zog darbus vai tirgojas savā starpā?

Ne jau tikai izglītībā notiek zagšana, tas veidojas no visa, kas notiek apkārtējā vidē. Tas sākas no augšas. Jebkurā vietā viss sākas no augšas: ja augša var, kāpēc es nevaru? Ja augša mani kritizēs, es teikšu: un tu pats? Es domāju, ka jau šodien paņemt, pārrakstīt, iedot – tā ir norma. Jautājums, cik spēcīga ir pasniedzēja personība, kas pret to var nostāties.


Problēma jau nav pasniedzēju personībā.

Ir otra lieta – ja ļoti stingri nostāsies, būs jautājums, vai vispār tur strādāsi. Tā ir visa sistēma kopumā. Tas nav tā, ka riebīgais padomju laika pasniedzējs sēž kā bubulis un ļauj, lai students dara, ko grib. Arī naudas jautājums. Cik lielā mērā maksas izglītībā kvalitāte un kvantitāte iet kā divas saistītas lietas? Man liekas, ka tur iet tikai kvantitāte, lai noturas studentu skaits, jo tad būs nauda. Kā jūs varat protestēt, ka viņš dara ne tā, un mest viņu ārā? Mūsu valstī vēl nav iestājies tas brīdis, kad kvalitatīvās zināšanas un kvalitatīvais diploms ir galvenais, lai jūs strādātu vienu vai otru darbu. Es pagājušajā gadā prasīju savas fakultātes bakalauriem: ko tad tālāk? “Galvenais – tikt no šīs valsts projām,” viņi atbild. Kāpēc? Tāpēc, ka vairākos konkursos, kuros viņi ir piedalījušies, nebūt nav uzvarējuši tie gudrākie, jo darbojas vecā sistēma: “Tur strādā manējie, es noteikti tikšu.” Mums ir bijuši gadījumi, kad Ārlietu ministrijas darbinieki – mūsu studenti – nevar nokārtot bakalaura gala eksāmenu, bet viņš ir uzvarējis konkursā kā gudrākais. Par ko jūs ar viņu varat runāt – par grēku?


Man interesantākais gadījums ir bijis, kad kāds ministrijas darbinieks – mans students - iesniedz kā savu darbu ministra runu.

Bet vai kāds viņu izmeta no darba ministrijā? Iedomājieties Amerikā, ka viens departamenta darbinieks kaut ko tādu izdarītu! Kas ar viņu notiktu? Pie mums pārējie pasmējās un viņiem radās divējāds prieks: par to, ka viņš iekrita, par to, ka pasniedzējs bija tāds, kas to varēja izdarīt. No otras puses, viņš varēja atļauties par to runāt, lielīties ar savu zagšanu. Faktiski tā taču bija zagšana, korupcija – sauciet to kā gribat. Kāda ir apkārtējo studentu reakcija uz to?


Viņi to uztver kā normu.

Jā, viņi korupciju uztver jau šodien kā normu.


Kāpēc mēs runājam par to, ka jaunā paaudze būs savādāka?

Mēs paši būsim tādu izveidojuši. Galvenais, ka to nejūt tie, kas nosaka valsts politiku. Es savā laikā teicu, ka ieviestu divas lietas. Es neļautu Saeimā un Izglītības ministrijā sēdēt vairāk par diviem termiņiem. Izglītības ministrijas ierēdņiem ik pa divpadsmit gadiem liktu iet strādāt praktiskajā darbā. Man teica: pažēlo taču tos, ar ko viņi kopā strādā. Viņi nejūt realitāti, kas apkārt.


Bet vai pieņemot to, ka par plaģiātisma gadījumiem studentu atskaita, tiktu atrisināta šī problēma?

Studentu atskaitīšana – tas nav tas labākais. Mēs sodām ar akadēmiskajām metodēm, ar pārlikšanām. Jūsu pieminētajā gadījumā būtu svarīga darba vietas attieksme pret to, kas notiek. Tā taču ir valstiska institūcija, un to ir paveicis cilvēks, kurš ir tikai sagatavošanas procesā. Mums nav šīs sasaistes. Vai kāds no ministriju ierēdņiem kādreiz ir prasījis, kā mācās viņa darbinieks?


Tad tas tomēr ir pēdējo gadu fenomens?

Tas ir kopējais sistēmas jautājums, plaģiātisms ir viens no sistēmas virzības elementiem. Plaģiātisms ir viens no korupcijas veidiem. Agrāk teica, ja zog, tad liek cietumā.


Tad ieliksim kādu studentu cietumā.

Starp citu, tas nemaz nav tik nereāli, kādreiz Universitātei bija savs karceris, tas bija pie Observatorijas augšā. Cara laikā. Toreiz nelika studentus par plaģiātismu, bet par visādām izpriecām.


Tagad varētu par plaģiātismu.

Man nebūtu iebildumu: pielikt pie maizes un ūdens un likt uz datora pārrakstīt grāmatu, kas viņam bija jāizlasa.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

xx 25.02.2007 18:14
Pasniedzu LU, vienmeer var izdomaat darbus studentiem, kuri ir radoshi un un jauni un nemaz nav iespeejams kaut ko automaatiski nospiest.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

RK 29.12.2003 14:45
Es pats nemācos LU (mācos Rīgas Ekonomikas augstskolā), bet esmu daudz dzirdējis gadījumus, kad students vienkārši nomaina titullapu, un lektors nemaz neiepazīstas ar darbu. Plaģiātisms patiešām ir liela LU problēma. No vienas puses studenti jau paši sev rok bedri un rok bedri arī tiem dažajiem, kas pēc tīrākās sirdsapziņas paši uzraksta savu referātu. Galu galā tākā plaģiātisms LU ir tik acīmredzams un zināms arī daudziem jo daudziem darba devējiem, diploma vērtība manāmi krītas. Bet problēma jau nav tikai studentu pusē un tur es arī piekrītu assYlum un citiem par paviršajiem lektoriem. Jebkurā gadījumā tas ir apsveicami ka šāda diskusija vismaz notiek un tas ir pirmais solis. Šādu problēmu nevar izskaust tā vienkārši paskubinot lektorus lasīt referātus, vai lūgt studentus nešpikot. Ir vajadzīgas radikālas pārmaiņas, lai pēc iespējas mazinātu plaģiātismu, kas ietver gan tikt galā ar pašreizējās LU vadības pasivitāti, gan ar lektoru patvaļu, gan studentu stereotipiem par plaģiātismu kā normu. Un es ticu ka tas ir izdarāms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

assYlum 30.01.2002 01:04
nesen beidzu Lu JurFak, liidz ar to pietiekami labi paarzinu situaaciju vismaz sajaa fakultaatee. ziniet, bija tiesaam daudz studentu kas raxtiija pasi referaatus, kas GRIBEEJA peetiit un rakties pa internetu un biblioteekaam, lai atrastu labus materiaalus un uzraxtiitu labu darbu (pasi!). bet, peec tam, kad esi visu nakti noseedeejis darbaa un uzraxtiijis tiesaam normaalu referaatu, iesniedz to pasniedzeejam - un sis tikai apskata, ka skaista titullapa un atbilstoss lappusu skaits, un automaatiski ieliek tradicionaalo 7....nu ziniet, tad jau es labaak veltu vairaak laika darbam, izpelnos uzslavu no prieksnieciibas un komandeejumu uz kursiem aarzemees, piemeeram....

es nenoliedzu, ka apmeeram puse studentu tiesaam peerk darbus no citiem vai paaraxta graamatu /paarkopee internetu. iipasi `jauki` man likaas tie toposie juristu darbi, kuros `autors` skaisti paarkopeejis veselas nodalas likumu pa taisno no NAISa ... un pasniedzeejs ielicis 9, jo darbs skaisti izskataas!!!! - vai tas nav galiigs stulbums no pasniedzeeja puses?? atvainojiet, bet kur ir aitas, tur cirpeeji vienmeer atradiisies, un pasreiz par labu studentiem, kas neveelas pasi raxtiit darbus ir daudzi fakti:

- vairums pasniedzeeju krietni vaajaak par studentiem paarzina tehnologijas, kas attiistiitam muusdienu cilveekam ir neatnemama ikdienas sastaavdala (datori, interneta lietosana, dazaadas elektroniskaas datu baazes internetaa vai CD-ROM formaataa). un starp citu, Kreituses kundzes piemeers par studenti, kam viirs no Latvenergo nodrosina iespeejas normaali noformeet referaatu ir absurds! LU ir pietiekosi daudz datorklasu, lai nestraadaajoss students, kas to VEELAAS, vareetu noformeet savu darbu, un straadaajosajiem jau parasti datori ir vismaz darbaa, ja ne maajaas.

- nav iipasa stimula raxtiit darbu pasam (taapat nelasiis, no visiem pasniedzeejiem LU JurFak varu nosaukt tikai dazus, par kuriem studenti tiesaam zina, ka vini LASA un KRITIZEE; paareejiem ir pie kaajas).

- objektiivaakais iemesls - darba deel nau LAIKA katru semestri `cept augsaa` 5-6 referaatus! nu diemzeel Riigaa nevar izdziivot ar 30 latu krediitu meenesii, neraugoties uz viena no iepriekseejo komentatoru ieteikumiem. tie, kas `izdziivo`, diemzeel sanem arii paliidziibu no vecaakiem, ko ne visi var. piemeeram, JurFakaa vairums studentu straadaa ministrijaas par 100Ls, kas knapi nodrosina iztikas minimumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veix 26.01.2002 16:57
Sveiki:Beidzot aizmetnji diskusijasi par korupcijas sakneem izveersusies!!! Negribu iedzilinaaties detaljaas bet paskatiities uz visu sho padariishanu no t.s. izpletnjleeceeja skatu punkta. Pirmkaart uzskatu, ka diskusija buus neaugliiga kameer paraadiisies argumenti, ka plagjiaatisms ir piecieshams kas noziimee to pashu ka "zagt ir briiv" - punkts. Massu universitates ir peeckara fenomens un peec PSRS sabrukuma uzplauka arii Latvijaa. Diemzheel Latvijaa nav savu elites augstskolu (skatoties pasaules meerogaa VISAS Latvijas augstskolas ir viduveeejas), taapeec arii probleemas jo asaakas. Tomeer vinjaam ir jaaveic sava funkcija - jaanodroshina Latvijas ekonomiskaas un sabiedriskaas sisteemas funkcioneeshana. Ar shaadu uzdevumu Latvijas augstskolas tiek galaa VISNOTALJ APMIERINOSHI. Bet lai Latviju padariitu konkureetspeejiigaaku Eiropas un pasules meerogaa ir vajadziiga aarvalstu expertiize. BET TAAS NEKAS NEBUUS. Apskatait, kaa darbojas Skandinaavijas mazaas valstis, kaa taas iedroshina savus studentus studeet aarpusee peec savaa valstii nobeigtajaam BA studijaam!!! Iedomaajos kritikju guuszmu par Skandinaavijas un Baltijas nesaliidzinaamiibu, bet sisteemu IR IESPEEJAMS IEDIBINAAT ARII LATVIJAA ja EESTI to jau Tartu ir izdariijusi. Tas nav tikai naudas, bet galvenokaart maaciibspeeku un studentu attieksmes jautaajums, un lai to risinaatu DIVIEM PRIMAARAJIEM JAUTAAJUMIEM IR JAABUUT RISINAATIEM. Augstskolu akadeemiskaas promocijas reforma, kura ietu roku rokaa ar apmaksas uzlaboshanu maaciibu personaalam, dodot augstskolaam quasi-fiskaalas politikas briiviibu. Skat, notikumus NORGE kur pruusiskaa akadeemiskaas promocijas sisteema tiek nomainiita ar t.s. Wisconsin model! Naciju valstis ir par mazu un humanitaarajaas zinaatnees bez reaalas konkurences nekaads izaugsmes nebuus, taapeec LJAS. UNIVERSITAATEEM IR JAABUUT IEINTERESEETAAM SUUTIIT SAVUS MAGISTRUS UN DOKTORUS studiju ieguvei Eiropa un pasualee. Shobriid situaacija Latvijaa ir preteeja, kad lielaa daljaa doshanaas uz aarzemeem tiek uztverta ar aizdomaam, jo padomju laikaa izgliitiibu ieguvishais zina ka ATGRIEZIISIES KONKURENTS.......Pats shobriid esmu Universite Geneve un 70% kursabiedri briivi runaa vismaz 4 rietumeiropas (english, francais, deutsch et espanol) valodaas...LATVIJAI liidz taadam liimenim veel CELJS EJAMS, bet TAS IR SASNIEDZAMS, ja tikai netiek sprunkulji ratos mesti un ja ir veelme ljaut zinaashanaam un konkurencei valju!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 25.01.2002 14:25
Piekrītu Jānim. Šis ir principiāls jautājums. Ja pieņemsim, ka ir gadījumi, kad zagšana ir attaisnojama, tad tādi gadījumi/attaisnojumi radīsies arvien vairāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janis D. 24.01.2002 18:24
Sveikini!

Plagiatisms nav unikala problema Latvijas augstskolas (un, protams, vidusskolas). Ta ir problema, kas ir visa pasaule. Katram cilvekam, kas ir gatavs panemt tekstu no interneta, no gramatas paarrakstit domu un nepiefikset, ka vina / vins to ir izdarijis, panemt no ta, ko cits ir teicis... katram cilvekam, kas ir gatavs to darit, ir vairaki iemesli, kapec vini to dara. Varbut, ka iemesli patiesam ir tadi, ka studenti Latvija strada 2os darbos no rita lidz vakaram un viniem nav laika macities un varbut, ka patiesam referatu ir par daudz. Neskatoties uz to, tas neizskatas esam labs attaisnojums kapec nemacities. Ir vairakas iespejas, ka iegut lidzeklus un laiku macibam, lai nebutu jastrada pa naktim un nedeljas nogales - piemeram, strada vienu gadu taa kaartigi un tad ej universitate. Ari referatu skaitu var paarrskatit, ja patiesham ir pamats domat, ka to ir parak daudz.

Neviens no augstak minetajiem apstakliem (darbs vai referatu daudzums) nav patiesie iemesli, kas attaisnotu zagsanu un nemacisanos. Jaa, varbut ir gruti, bet Latvijai nav vajadzigi cilveki, kas izgajusi cauri universitatei spikojot. Izglitiba ir ne tikai valsts nepieciesamiba, bet ari pasa studenta nepieciesamiba. Ir jauzdod jautajums par to, kads ir iemesls, kapec studenti iet universitate? Ja atbilde ir kaut kas cits un nevis izglitibas iegusana un sevis izaugsme, tad ir japarverte vai ir verts to darit. Varbut, ka kads iet universitate, lai nebutu jadien armija, bet taja pasa laika vinjsh ari strada no 9iem lidz 5iem un, protams, universitatee kartigi nemacas. Un, protams, vinjsh nav atbildigs par to, ka ir sada situacija izveidojusies, jo taa ir valsts politika spiest cilvekus meklet veidus, ka neiet armija. Taja pasha laika sim cilvekam ir labs darbs, kas vinjam patik un universitate ir tikai viens veids, kaa taja palikt.

Protams, ir slinkji, kas nekad nemacisies un kam neies labi unviersitate, bet man skiet, ka tad, kad studentiem bus pilnigi skaidrs kapec vinji ir universitate un vinji tur bus pareizu iemeslu un iedvesmu dziti, nebus problemas ar spikosanu eksamenos un plagiatismu. Iedomajaties situaciju, kad students raksta eksamenu, profesors atstaj telpu un, studentam sakot spikot no mazas lapinas, visi parejie skatas uz vinju neizpratne par to, ko vinjsh dara, jo visi zina, ka universitate ir lai macitos un iegutu zinasanas. Jaa.. varbut parak idealistisks skatiens, bet pirms tu patiesam apzinies kapec tu kaut ko dari, ir gruti prasit, lai tas students pec nakts darba padomatu pirms info kopeshanas no ineta. Starp citu, viens no iemesliem, kas so problemu pastiprina, ir tas, ka daziem pieejas pie ineta nav. Visiem studentiem kabut ir vienadai pieejai pie resursiem, lai kadi tie ari nebutu. Inernets ir tikai viens no piemeriem. Tur ir informacija, kas ir noderiga katram studentam. Ta nav normala situacija, ka kadam janes materiali no darba, ko iedot studentam. Universitatei ir jabut pietiekoshi kompjiem un iespejam, lai visi var izmantot tos pashus resursus. Gluzhi tapat kaa bibliotekas.

Labinji - tas bija neaudz novirtzoties no temas. Kopsavilkuma, nav neviena veida, ka attaisnot plagiatismu. Var teikt, ka ir gruti vai neiespejami uzrakstit sakarigu referatu laika, bet atbilde sai problemai nekad nav plagiatisms. Kaa zagsana, jebkura gadijuma tas ir noziegums, kas ir jasoda un nav nekadi gadijumi, kad tas ir ok.

Visu to labako, Janis D.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

24.01.2002 11:39
Latviesi gan uz tiem sodiem metusies...Pietiktu, ko nopuleties, ja to pasus rietumu-standartu akademiskos likumus ieviestu...bibliografija, atsauce, arguments, secinajums. Plagiatisms ir viena lieta, bet kaut kas ir ari japasaka, nevis tikai jereproduce. Nav ari to gramatu, ko lasit. Nav laika , kad lasit, jo ir jastrada. Ja, daudz to problemu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

23.01.2002 16:23
Sakiet, lūdzu, ne visai cienījamā Ilga Kreituse - kad Jūs teicātsavus vārdus un kad Jūs bijāt plaģiāte?

Varianti:

Kad bijāt PSKP biedrene un slavinājāt komunisma gaišo nākotni.
Kad apmetāt kažoku uz otru pusi, lai ierāptos Saeimas spīkera krēslā.

Kauns jau nu gan būtu Jums runāt par godīgumu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skolniek 23.01.2002 13:48
Annai:
Divos darbos nebūt nav jāstrādā, lai izdzīvotu, bet gan, lai nodrošinātu iecerēto (pieņemamo) patēriņa līmeni. Zinu dažus jauniešus (tikai dažus), kas izdzīvo ar 35ls studējošo kredītu + labi ja vēl 30ls par kādām atsevišķām haltūrām. Un viņi mācās nevis studē. Nopietni mācās. Izglītība ir luksus, bet ne tādēļ, ka tā maksā tik un tik, bet gan, ka tās dēļ ir jāspēj no daudz kā atteikties (no mob.tel., no auto, no sava dzīvokļa, no tv, no iedzeršanas, no diskotekām klubos). Skumji ir tas, ka nav daudz tādu, kas ir spējīgi ziedot sevi zināšanām. Es arī nespēju...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 23.01.2002 10:03
Annai: izlasi, kas ir rakstīts ekrāna augšējā kreisajā stūrī, tad raksti savus prātojumus par "atzīmju likšanu pēc deguniem" utt.

"Pienāks diena, kad būs jānožēlo, ka meklēts vieglākais ceļš, jo nebūs zināšanu."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

23.01.2002 09:30
nu pazeelojiet vismaz to nabagus, kuri to referaatus maksaatspeejiigiem studentiem raksta!

un ir jau arii otra puse - lai izdziivotu studentam ir jaastraadaa vismaz divaas darba vietaas (redz, neviens shajaa valstii nedod vinjam iespeeju sanjemt izdziivoshanu nodroshinoshu stipendiju), pa kuru laiku tad lai vinjshu tos referaatu kalnus lai uzraksta??????????????? naktiis vai?

turklaat nu nevajag jau izlikties, daargie pasniedzeeji, ka juus to referaatus arii lasaat! juristos jau gadiem tiek nodoti vieni un tie pashi paardesmit darbi pie vieniem un tiem pashiem pasniedzeejiem, mainaas tikai titullapas................ kaada jeega gan studentam censties, rakstiit, ja taapat ir zinaams, ka atziimi vinjam pasniedzeejs izliks vadoties peec degums un papucha paziistamiibas sabiedriiba?

Saistītie raksti