Labdien, lasītāji!
Šodien pirms 20 gadiem biju Ņujorkā, kur notika Amerikas latviešu apvienības kongress. Es tur biju kā protokolētājs -- man bija dators un, tā kā es uz klaviatūras rakstu ļoti ātri, es būtībā varēju kongresa notikumus pierakstīt nekavējoties. Bija otrs kongresa rīts, biju gatavs atkal sēsties pie datora, bet tad pie manis pienāca toreizējais Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadītājs Gunārs Meierovics un lūdza panākt nostāk -- viņam bija kas sakāms. Pienākusi ziņa no Rīgas, viņš teica. Ir mirusi tava mamma. Biju apstulbis: Kā, mirusi? Vēl pirms pāris dienām bijām sarakstījušies. Viņai taču ir tikai 54 gadi! Kā, mirusi?!
Pirms 20 gadiem 22
Viņas vārds bija Līga Korsts Streipa. Viņa piedzima 1936. gada 14. maijā Liepājā, bet tikai tāpēc, ka vecmāmiņai tobrīd gadījās būt Liepājā, patiesībā mamma bija rīdziniece. Protams, tikai dažus gadus, tad ceļš veda vispirms uz nometni Vācijā, kur viņas tēvs un mans vectēvs Voldemārs Korsts bija nometnes komendants. Viņš bija ļoti šiverīgs cilvēks. Mamma nometni atcerējās kā interesantu vietu, kā jau bērna acīm skatītu. No turienes ģimenes ceļš veda uz Ameriku, vispirms uz austrumu piekrasti, vēlāk uz Čikāgu. Pagājušā gadsimta 50. gadu beigās viņa saskatījās ar manu tēvu Laimonu Streipu. Viņi abi bija aktīvi latviešu sabiedrībā -- Čikāgas latviešu jaunatnes organizācijā, Amerikas latviešu jaunatnes apvienībā u.tml. Viņi apprecējās 1959. gada 15. augustā.
Mammas pirmā augstākā izglītība bija žurnālistikā, bet manā profesijā viņa nenostrādāja ne dienas. Patiesībā viņa bija rakstniece un māksliniece. Kad māsa Žubīte un es jau bijām drusciņ paaugušies, mamma iestājās Čikāgas mākslas institūta skolā, tur guva bakalaura un pēc tam maģistra grādu. Viņa bija tekstīlmāksliniece, zīmētāja, fotografētāja. Daudzu gadu garumā viņa kopā ar tēti rediģēja bērnu žurnālu Mazputniņš, mamma rakstīja pasakas un arī tās ilustrēja, viņai bija vairāki segvārd, lai nesanāktu tā, ka visu raksta viena un tā pati persona. Viņa sarakstīja latviešu valodas mācību grāmatu amerikāņiem, kuriem gadījās sapāroties ar latvieti, es tai lasīju korektūru un priecājos par jēdzienu "vakars uz ezera." Vēlāk mamma grāmatu sarakstīja arī otrā virzienā -- Vieglais ceļš uz angļu valodu Latvijā pagājušā gadsimta 90. gados, kad viņas jau vairs nebija, kļuva par bestselleru.
Mūža pēdējos gadus mamma arvien vairāk pavadīja Latvijā. Brīdī, kad viņa nomira, viņa darīja brīvprātīgu darbu Latvijas tautas frontē, kā arī mācīja angļu valodu toreizējam Augstākās padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam. Viņš bija cītīgs skolnieks, viņa man rakstīja uz Amerikas latviešu apvienību, pat Lieldienās viņš ņēma līdz materiālus, lai pamācītos tālāk. Tās bija katoļu un luterāņu Lieldienas. Mammas sirds apstājās pēc nedēļas -- Pareizticīgo Lieldienās. Bija paredzēts, ka viņa ar draugiem brauks tās svinēt. Viņa neieradās paredzētajā vietā, neatsaucās, kad draugi klauvēja pie viņas durvīm toreizējā Augstākās padomes, tagadējā Saeimas viesnīcā Valdemāra ielā. Viņas vairs nebija.
Līgas Korsts Streipas mūžs bija īss, bet nebūt ne tukšs. Viņa uzaudzināja četrus bērnus, kuri visi tekoši runā latviešu valodā, Amerikā tas nebija maz. Kad ierados bērnu dārzā nevienu vārdu angļu valodā neprazdams, skolotāja mammu nostrostēja -- bērns ir amerikānis, kā tad tā? Mamma smaidīja, un mājās mēs tāpat runājām latviešu valodā, kā pirms tam. Virs klavierēm ēdamistabā bija izšūta sedziņa ar tekstu no Blaumaņa: Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods. Mamma ar visu sirdi un dvēseli bija latviete un ticēja, ka kādreiz Latvija atkal būs brīva. Viņa nomira četrarpus mēnešus pirms tas patiešām notika, bet esmu pārliecināts, ka viņa ne mirkli nešaubījās, ka tā tas arī būs. Viņa ir apglabāta Slokas kapos, kur dus arī viņas vectēvs, kādreizējais Slokas pilsētas galva Augusts Korsts. Kad māsa un es atbraucām viņu apbedīt, Tautas frontē man stāstīja, ka viņa reizēm drusku rūca par to, ka visiem viņa bija nevis Līga, bet Kārļa mamma, jo es jau Latvijā un Tautas frontē biju bijis. Bet, kā es teicu Tautas frontē, kad māsa un es tur aizgājām atvadīties, es nebūtu bijis Latvijā un Tautas frontē, ja es nebūtu bijis Līgas dēls. Patlaban viņai būtu 74 gadi. Viņai ir seši mazbērni. Man ir neizsakāmi žēl, ka viņa nav redzējusi visu to, kas viņas mīļajā Latvijā ir noticis laikā kopš tam. Divdesmit gadi ir paskrējuši kā stirna. Vieglas smiltis Līgai Korsts Streipai.

Komentāri (22) secība: augoša / dilstoša
very happy to read that nice and usefull content thanks for share. http://www.aminegames.com/ http://www.aminegames.com/2016/08/cooking-games.html http://www.aminegames.com/2016/08/war-games.html http://www.aminegames.com/2016/08/games-girls-coat.html http://www.aminegames.com/2016/08/action-games.html http://www.aminegames.com/2016/08/car-games.html http://www.aminegames.com/2016/08/girls-games.html http://www.aminegames.com/2016/08/ben-10-games.html http://www.aminegames.com/2016/08/makeup-games.html http://www.aminegames.com/2016/08/barbie-games.html http://www.aminegames.com/2016/08/intelligence-games.html http://www.aminegames.com/2016/08/adventure-games.html http://www.aminegames.com/2016/08/friv-games.html http://www.aminegames.com/2016/08/mario-games.html
GEORGS 19.04.2011 14:08
Kārli labi jūs no mātes esat iemacijaties to cits nevar visu mūžu tā ir sirdsgudriba. Viņa no mākoņa malas priecajas par jums.
kārlis 08.04.2011 17:04
"Vieglais ceļš angļu valodā" bija vislietderīgākā no vidusskolas grāmatu plauktā atrodamajām valodu mācību grāmatām. Paldies par to!
Māris 08.04.2011 15:31
Labus cilvēkus vienmēr žēl zaudēt,neatkarīgi radinieks tas vai svešs.
Māris>Ahmeds 08.04.2011 15:30
Labāk aizej un ielec kādā upē un nesarežģī citiem dzīvi!
Gunta Leona 08.04.2011 11:07
Līgai Streipai joprojām vieglas smiltis
Streipa kungs, protams, ka ir grūti, bet par to vajag izrunāties, pašam tak kļuva vieglāk. Runāt var arī šādi. Un tā jau arī ir politika - iekšējā, paša personiskā politika.
Nekad neesmu bijusi bestselleru cienītāja, apskatījusies savulaik gan esmu laikam visus, es taču kādreiz biju tas, ko sauc par grāmatu tārpu.
Bestsellers Vieglais ceļš uz angļu valodu man palīdzēja, žēl, ka notika tā, kā notika, varbūt Līga Streipa būtu tapinājusi citu bestselleru - Vieglais ceļš NO angļu valodas, tas man arī būtu palīdzējis.
Turieties.
Kārlis Streips 08.04.2011 10:12
Paldies visiem. Rakstīt blogu nebija viegli, atmiņas joprojām ir sāpīgas, bet esmu pārliecināts, ka mamma savos 54 gados patiesībā nodzīvoja vēl ilgāku laiku, ja atceros visu, ko viņa paveica. Vienmēr jau var gribēt vēl un vēl.
Mūsmājās 08.04.2011 09:29
vienmēr priecājamies par Jūsu latviešu valodu, par tiešumu, jo tādu, kuri izmanto ētera laiku neko neizsakošai vāvuļošanai, ir pietiekami daudz, un ir pamatīgi nogurdinājuši. Paldies par foršo humoriņu, jāsaka, ka Jums reizēm izdodas iepriecināt ar tādiem valodnieciskiem pārsteigumiem, kādus Latvijā dzīvodami, pat, dzirdam pirmo reizi. Jauki, ka dalījāties ar mums par savu mammu, paldies.
jūrmalniece 08.04.2011 05:52
Skaisti uzrakstījāt par mammu :)
Mani abi bērni uzaugs Kanādā, ceru, ka man izdosies tāpat kā Jūsu mammai, ka abi runās latviešu valodā.
garrais 07.04.2011 22:24
Jūsu mammai ir labi bērni.
fzss 07.04.2011 21:35
kā jau īsts latvietis nepateicu līdz galam- PALDIES ! :)
fzss 07.04.2011 21:34
Jūs, Kārli, arī esat daudz darījis LV labā !
Dzintra 07.04.2011 21:13
Jūsu mammai ļoti paveicies ar dēlu. :))
astra- 07.04.2011 19:52
Kas ta nu uznāca? /neņemiiet galvā visādus muldoņas/
Mana mamma arī aizgāja 54 gados, pavasarī... Lai viņām viegli tur augšā!
Jums stipru veselību un būt tik pat ...šerpam un objektīvam joprojām!
amfetamīns 07.04.2011 18:46
Mammai nav nekādas vainas!
Kārlis Streips > Jurim 07.04.2011 17:14
Paldies, Juri. Nebija mūsu ģimene vienīgā, kur tas tā notika, tādas varones bija ļoti daudzas. Tiesa, bija arī pietiekami daudz tādu ģimeņu, kuras piekrita skolotājas teiktajam par to, ka te ir Amerika un tāpēc visiem jārunā angļu valodā.
Juris 07.04.2011 16:30
Jums, Kārli, bija lieliska māte, kas dzīvodama svešumā spēja bērnus uzaudzināt par latviešiem.Lai viņai vieglas smiltis!
Kārlis Streips 07.04.2011 16:08
Gaidīju, lai redzēt, cik ilgi būs vajadzīgs, lai arī šodien kāds no maniem "draugiem" nāks ar nepieklājību. Bija vajadzīgas divas stundas un 43 minūtes, un uzradās "Ahmeds." Ir iemesls, kāpēc lielās mēslu izgāztuves Delfi un Apollo atslēdz komentēšanas iespēju vispār tad, kad runa ir par mirušu cilvēku. Atsevišķi eksemplāri pat tādos gadījumos neprot savaldīties. Ļoti žēl.
Ahmeds 07.04.2011 15:51
Kārli, neapkauno mammu!
Maija 07.04.2011 15:39
Paldies par to ,ka bija tādi latvieši kā Līga Korsts Streipa. Visu cieņu viņai.Diemžēl tagad daudzi latvieši nemaz nesaprot ko nozīmē LATVIJA un pie pirmajām grūtībām savu Dimteni pamet un nolamā. Nevis gaidīt no Latvijas ,bet domāt ,ko varētu tai dot. Tā laikam juta Jūsu māte ,Kārli.
Kārlis Streips > Avo 07.04.2011 15:19
Paldies, Avo.
Avo 07.04.2011 14:55
Visu cieņu Jūsu mammai!