Atslēgvārdi:

Piesardzīgs solis uz priekšu

Šķietami eleganti iejaucoties tirgū, pēc kāda laika var nākties secināt, ka kājas ir iesprūdušas slazdā. Pārdomas par Enerģētikas stratēģiju 2030.

Iesaki citiem:
Auto
Foto:Jo@net

Latvijas Enerģētikas stratēģijas 2030 jaunākais variants uz skaidrību enerģētikas nozarē ļauj skatīties cerīgāk, nekā pirms gada tapušais. Tomēr, lasot rūpīgi, joprojām ir daudz jautājumu, uz kuriem būtu jāatbild, pirms spiest Accept[ 1 ] pogu kļūdu labojumā. Stratēģijas aktuālo versiju var dēvēt par piesardzīgu soli uz priekšu.

Ekonomikas ministrijas sagatavotā Enerģētikas stratēģijas 2030 (LVES2030) jaunākā versija 27. septembrī tika uzsaukta Valsts sekretāru sanāksmē[ 2 ] , dodot ministrijām un nevalstiskajam sektoram iespēju to komentēt.
Pirmajā brīdī pēc dokumenta jaunās versijas publiskošanas septembra nogalē bija cerīgas noskaņas un sajūta, ka tikai mazliet vajadzēs precizēt atsevišķas vietas. Atskats uz dokumentu ar lielāku laika distanci un rūpīgāka padomāšana cerīgumu nemazina, toties sajūta par vēl ieguldāmu pamatīgu darbu gan kļuvusi stiprāka. Stratēģijā ir daudz precizējamu domu un formulējumu, un dažus jautājumus un komentārus centīšos īsumā atspoguļot rakstā (pilns komentāru teksts, kas tika nosūtīts Ekonomikas ministrijai, atrodams (šeitpdf)).
LVES2030 ir daudz precizējamu domu un formulējumu, vairākas vietas, kur lietoti jēdzieni, kas nav pietiekami skaidroti. Vispārējs metodoloģisks ieteikums ir numurēt rindkopas, lai padarītu dokumentu pārskatāmāku, ērtāk lietojamu un ievērojami atvieglotu komentēšanu un atsaukšanos uz dokumentu. Tāpat, ieteicams izmantot atsauces vai pielikumus, kas dotu iespēju labāk novērtēt pieņēmumu un ierosinājumu cēloņus un potenciālās ietekmes gan konceptuāli, gan indikatīvi skaitliskā veidā.

Ilgtspēja un ilgtermiņa pieeja
Būtu lietderīgi dokumenta sākumā atsaukties uz ilgtspējības un labas pārvaldības principu ievērošanu enerģētikas politikas veidošanā un īstenošanā. Labas pārvaldības principu ievērošanas enerģētikas sektorā mērķis ir nodrošināt tādu lēmumu pieņemšanu, kas nodrošinātu enerģētikas sektora maksimālu ekonomisko un sociālo atdevi, kas darbojas sazobē ar ilgtspējīgas attīstības principiem. Ir svarīgi fiksēt, ka lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā enerģētikas sektorā tiek ņemta vērā labākā pieejamā izmaksu un ieguvumu analīzes un ietekmes uz vidi novērtējuma prakse. Visbeidzot, lēmumi tiek sagatavoti un pieņemti caurspīdīgā veidā atbilstoši labas pārvaldības principiem un konsultējoties ar industrijas, nevalstiskā sektora pārstāvjiem un sabiedrību.

Labas pārvaldības principu ievērošana enerģētikas sektorā nodrošinātu maksimālu ekonomisko un sociālo atdevi.



Salīdzinot ar stratēģijas versiju, kas tika publiskota 2011. gada nogalē, šī versija ir ļoti lakoniska. Lai arī domas koncentrēts izklāsts stratēģijai piestāv vairāk, nekā apjomīgi apraksti, LVES2030 ir ieteicams iekļaut īsu Latvijas enerģētikas sektora darbības un attīstības kontekstu. Tas ļautu precīzāk uztvert sektora nākotnes attīstības pamatdomu un turpmāko ievirzi. Industrijas pārstāvji mēdz uzsvērt, ka investīcijas enerģētikā parasti ir apjomīgas un to atdeve un efekts ir mērāms gados un daudzos gadījumos gadu desmitos.
Stratēģijā ir lietderīgi pieminēt, ka sektora attīstību visbiežāk nosaka ne tikai valsts politika (kas parasti nav nesasniedzami attālināta no nozares), bet arī tādas pavisam konkrētas lietas, kā izpēte un attīstība, finanšu plūsmas un tehnoloģiju komerciāla pieejamība. Līdz ar to nozares attīstības kontekstu noteikti veido arī nozares uzņēmumu un organizāciju pētījumi un prognozes, kas, iespējams, vislabāk iezīmē enerģētikas attīstības turpmākās tendences. Piemēram, Eiropas lielākā industrijas organizācija – elektroenerģijas ražotāju asociācija Eurelectric – prognozes veic un mērķus definē līdz pat 2050. gadam (Power Choices pētījums) [ 3 ]. Tāpat ir būtiski norādīt uz enerģētikas sektora attīstības plānošanas nepieciešamo saikni ar vairāku citu nozaru ministriju politikas ilgtermiņa plānošanu. Enerģētikas politikas plānošana ideālā gadījumā būtu jāveic saskanīgi ar Vides ministrijas klimata, Zemkopības ministrijas lauku un mežu apsaimniekošanas un Satiksmes ministrijas transporta sektora mērķu noteikšanu un politikas plānošanu.

Zemas cenas vilinājums

Publiskajā retorikā bieži tiek lietoti jēdzieni konkurētspēja, izaugsme, atbilstoša cena, pieņemama cena, cenu signāli. Viss it kā ir vienkārši – mērķis ir tautsaimniecības uzplaukums[ 4 ] , ko nodrošina „konkurētspējīga ekonomika”. Soli tālāk jau sākas riska zona, jo konkurētspēja parādās galvenokārt zemu izmaksu kontekstā. Savukārt, zemas izmaksas nodrošina nekas cits, kā zemas enerģijas izmaksas, kas attiecīgi nozīmē zemas enerģijas cenas. Respektīvi, diskusija par konkurētspēju tiek vienkāršota līdz konstatācijai, ka visaptveroša labklājība mūs apskaus vienīgi tad, ja saglabāsies vai tiks nodrošināta zema elektroenerģijas un siltuma cena.
Uzskatu, ka LVES2030 būtu lietderīgi kliedēt maldīgu pieņēmumu izdarīšanas iespējas, pasakot, ka labi cenu signāli no investīciju piesaistīšanas viedokļa enerģētikas sektorā tā ilgtspējas nodrošināšanai nozīmē samērīgas vai pat prognozējami augstas, nevis zemas cenas. Jāuzmanās lietot „pieņemamas cenas” jēdzienu, jo tam ir tendence iet kopsolī ar zemā enerģijas cenā balstītas konkurētspējas izpratni, ko nevar uzskatīt par ilgtspējīgu pieeju. Pirmkārt, tādēļ, ka diezgan droši var teikt, ka enerģijas cenas nākotnē nekļūs zemākas, bet gan augs. Otrkārt - orientēties uz mūžīgu zemāko cenu nozīmē pakļaut uzņēmējdarbību mazākajām pieļaujamajām investīcijām attīstībā. Tas ilgtermiņā priekšrocības radīs uzņēmējiem, kuri nesekos zemas vai īpašas enerģijas cenas principam, kas izrietētu no valsts regulējuma īpašiem gadījumiem.

Jēdzienam „pieņemamas cenas” ir tendence iet kopsolī ar zemā enerģijas cenā balstītas konkurētspējas izpratni.



Īpašas atlaides vai pat tikai signāli par kādu īpašu enerģijas cenu atlaižu iespējamību ir riskanti uzņēmējdarbības stimulēšanai. Šķietami eleganti iejaucoties tirgū, pēc kāda laika var nākties secināt, ka kājas ir iesprūdušas slazdā. Arī ES [tiesību akti] neatbalsta tādu cenu politiku, kas veicina enerģijas patēriņa augšanu un kropļo tirgu. Ir lietderīgi ņemt vērā citu faktoru dziedējošo iespaidu – konkurētspēju var uzlabot [ 5 ] ne tikai lētas enerģijas nesāpīgi dāsns patēriņš, bet arī pārdomāti ieguldījumi energoefektivitātes (visplašākajā izpratnē) uzlabošanā gan mājsaimniecībās, gan uzņēmējdarbībā.

Izrāviena konteksts

Ir ieteicams LVES2030 skatīt Nacionālās attīstības plāna[ 6 ] kontekstā, jo arī NAP saturā ir punkti, kas attiecas uz enerģētiku. NAP prioritātē „Tautas saimniecības izaugsme” (no 78. līdz 204. rindkopai) iekļauts rīcības virziens „Energoefektivitāte un enerģijas ražošana” (no 188. līdz 204. rindkopai). Rīcības virziena 1. mērķis iesaka fokusēties uz konkurētspējīgām enerģijas cenām, kas ir ļoti slidens formulējums. To var interpretēt - zema enerģijas cena ir vienīgais izšķirošais rādītājs, kādēļ kāds enerģijas ražošanas veids vai risinājums ir pelnījis dzīvot. Šādam piedāvājumam var nonākt pretrunā, piemēram, 189. un 203. rindkopai par atbalstu enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem un neizsīkstošajiem resursiem. Tomēr var droši teikt, ka LVES2030 NAP galvenie punkti (kādi nu tie ir) par enerģētiku, ir respektēti.
Raksta pielikumā ir konkrēti komentāri, jautājumi un priekšlikumi par dokumenta projekta tekstu. Tā kā dokumenta rindkopas nav numurētas, tad komentējamās vietas ir citētas un tām seko jautājums, komentārs vai ieteikums. Visticamāk, ka šis LVES2030 komentējamo vietu uzskaitījums nav izsmeļošs un iespējami vēl citi komentāri, tādēļ, aicinu komentāros šo sarakstu konstruktīvi papildināt ar saviem vērojumiem. Iespējams, ka tiem būs iespēja sasniegt vērīgas ausis un acis LVES2030 turpmākajā apspriešanā.
_____________________________________________

*Raksts tapis projekta „Neatkarīgu ekspertu kompetence energoefektivitātes politikas plānošanai” ietvaros. Projekta īstenošanu finansiāli atbalstījis Sorosa fonds – Latvija.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Europe, the EU and its 2050 Energy Storylines Autors:Jacques de Jong, Ed Weeda

Citi autora darbi