Pagaidām pat arī tādi puspieteiktie tiesībsarga amata kandidāti nav spējuši pateikt neko sakarīgu par saviem plāniem, ja nu gadījumā viņus ievēlētu šajā svarīgajā amatā. Man gan ir ko teikt.

Lai pārāk nesarežģītu lietas, esmu izveidojis īsu, konkrētu piecu punktu rīcības programmu. Ja nu arī mani neievēlēs, tad tas varētu būt kā špikeris tam, kurš iesēdīsies tiesībsarga krēslā.

Un tātad…

1. Latvijas pirmais tiesībsargs ir nepiedodami maz sadarbojies ar medijiem. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka krietna iedzīvotāju daļa nemaz nezina par tāda Tiesībsarga biroja eksistenci vai arī neatpazīst pašu tiesībsargu. Tāpat sabiedrībā trūkst izpratnes par cilvēktiesību un labas pārvaldības būtību. Šeit tiesībsargam vēl ir priekšā liels sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbs. Vislabāk to var veikt ar mediju palīdzību – ir jārunā ar žurnālistiem, jāsniedz intervijas, jārīko informatīvas kampaņas.

2. Līdz šim nepiedodami maz uzmanības birojs pievērsis labas pārvaldības jautājumiem. Ir jāmaina mehāniskā pieeja un jārīkojas proaktīvi! Tiesībsargam pašam jārosina izmaiņas un uzlabojumi šajā sfērā.

3. Tiesībsargam ir aktīvi jāstrādā pie tā, lai Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normu pārkāpumi tiktu atrisināti Latvijā. Ir jānovērš tas, ka Latvija atkal un atkal zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Latvijai ir jāspēj tikt galā ar lielu daļu no šīm lietām nacionālajā līmenī. Viens virziens būtu – savlaicīgi brīdināt par iespējamu kādas lietas virzību uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Otrs virziens – sadarbojoties ar Latvijas Cilvēktiesību institūtu, celt juristu apmācības līmeni tieši cilvēktiesību jomā.

4. Kā īpašu prioritāti jānosaka t.s. strukturālo reformu monitoringu. Cik lielā mērā dažādas izmaiņas (kaut vai Latvenergo jaunie tarifi) ir saskaņā ar Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā? Ko varētu darīt citādāk, cilvēktiesību normām atbilstošāk? Tiesībsargam jāspēj sniegt atbildes uz šiem jautājumiem, turklāt – pietiekami operatīvi. Te nu atkal jāpiemin sadarbība ar medijiem, bez kuras neiztikt.

5. Ir jāsakārto iekšējās attiecības Tiesībsarga birojā, lai nerastos nevajadzīgi konflikti. Tāpat arī nekādā gadījumā nedrīkst atkārtoties tādas situācijas kā ar Tiesībsarga atzinumu par karoga izkāršanu (vispirms izskanēja atzinums, ka sods par karoga neizkāršanu ir pretrunā ar cilvēktiesību normām, taču pēc tam Apsītis to mainīja uz pilnīgi pretēju viedokli – ka šāds sods nav cilvēktiesību pārkāpums). Tiesībsarga biroja tēlam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju un stingru autoritāti. Publiski konflikti, kuri turklāt netiek atrisināti, kā arī pretrunīgi tiesībsarga paziņojumi ir nepieļaujami. Lai uzlabotu biroja darbu, ir noteikti jāpiesaista arī eksperti no ārpuses – lai tiesībsarga atzinumi tiktu augstu vērtēti arī akadēmiskajās, juristu, tiesnešu un cilvēktiesību NVO aprindās.