Pieci veidi, kā uzbrukt plaģiātismam 30

Mācību iestādēm, kuras nevēlas stingri vērsties pret negodīgumu, baidoties šādā veidā pazaudēt klientus - esošos studentus, būtu nopietni jāpārdomā, vai pēc dažiem gadiem studenti šīs augstskolas nepieminēs tikai anekdotēs.

Iesaki citiem:
Merkis 255x203
Foto:AFI

Gluži kā iztramdīts bišu strops, ap manu rakstu Latvijas augstskolas kā korupcijas kalves uzvirmoja problēmu mākonis, kas tiešā vai pakārtotā veidā saistīts ar masveidīgo plaģiātismu. Šajā rakstā vēlos izklāstīt dažus ieteikumus par to, kā samazināt plaģiātisma līmeni.

Visiem, kas vēlas gūt ieskatu attieksmē, kāda ir studentiem (un arī dažiem pasniedzējiem) pret referātu rakstīšanu, plaģiātismu un “špikošanu” eksāmenos, būtu vērts pārskatīt lasītāju komentārus pie mana raksta. Sevišķi to vajadzētu darīt tiem, kuri nosaka atsevišķo augstskolu mācību darba politiku. Komentāri kopumā norāda, ka studenti daudz augstāk vērtē augstskolas, kuras izturas neiecietīgi pret akadēmisko negodīgumu. Mācību iestādēm, kuras nevēlas stingri vērsties pret negodīgumu, baidoties šādā veidā pazaudēt klientus (esošos studentus), būtu nopietni jāpārdomā, vai pēc dažiem gadiem studenti šīs augstskolas nepieminēs tikai anekdotēs.

Tomēr šeit vairāk vēlos pievērsties tam, ko darīt, lai plaģiātisms mazinātos.

Pirmkārt, ir nepieciešams izstrādāt skaidri definētus noteikumus, kuri skaidrotu katras augstskolas nostāju pret plaģiātismu. Šai attieksmei jābūt pietiekoši stingrai, lai studenti atturētos no mēģinājumiem norakstīt. Jāņem vērā, ka nekad nebūs iespējams atklāt visus plaģiātisma gadījumus. Vienmēr būs iespēja, ka students norakstīšanai izmantos avotus, kuri pasniedzējam nebūs zināmi. Tomēr vienmēr pastāv iespēja, ka pasniedzējs atpazīs plaģiātu. Sankciju bargumam ir jāspēj atturēt studentu no vēlmes riskēt. Jāpiebilst, ka plaģiātisms nav lieta, ar kuru var nodarboties tikai studenti – arī pasniedzēji un zinātnieki var būt negodīgi. Tāpēc noteikumiem ir jāvēršas vienādi bargi gan pret studentiem, gan pasniedzējiem.

Otrkārt, nepieciešams nodrošināt, lai visi studenti un pasniedzēji būtu informēti par augstskolas nostāju plaģiātisma jautājumā un apzinātos, kāds sods draud negodīgajiem. Kaut arī esmu pārliecināts, ka vairums studentu nojauš, ka norakstīt nav atļauts, daļai varētu būt izveidojies (piemēram, skolā) nepareizs priekšstats par to, cik lielā mērā var balstīties uz citu autoru darbiem un kā būtu jāveido akadēmiska rakstura darbi. Tāpēc ir nepieciešams piedāvāt studentiem iespēju šīs zināšanas iegūt īpašos kursos vai arī izdodot rokasgrāmatu.

Treškārt, jāsaprot, ka pat pie visstingrākajiem noteikumiem nebūs rezultātu, ja pasniedzēji nespēs studentu darbu pienācīgi uzraudzīt. Studentiem ir jāapzinās, ka viņu darbi tiks rūpīgi izlasīti un nepieciešamības gadījumā arī komentēti. Pasniedzējiem, savukārt, ir jāzina, kā atpazīt iespējamo plaģiātismu un kā noskaidrot, no kurienes darbs ir norakstīts. Domāju, ka augstskolām ir nepieciešams parūpēties, lai visi pasniedzēji mācētu rīkoties ar Internetu un atrast plaģiātisma īsto autoru.

Ceturtkārt, ir jāpārskata veids, kā studentiem tiek uzdoti rakstiskie pārbaudes darbi. Kvalitatīvi izlasīt nesamērīgi lielu referātu skaitu nav iespējams. Pasniedzējam būtu skaidri jāapzinās savas iespējas, kā arī jāformulē referātu tēma tā, lai uz to pienācīgā veidā nevarētu atbildēt, vienkārši paņemot kāda cita autora darbu. Ja galvenais novērtējuma kritērijs ir apdrukāto lapu skaits, tad labāk nosūtīt studentus praksē uz tipogrāfiju.

Piektkārt, arī pašiem studentiem ir liela loma šajā darbā. Studentiem ir jāpieprasa, lai viņu rūpīgi izstrādātie darbi tiktu pienācīgi izlasīti, lai tiktu paskaidrots, kāpēc darbs ir novērtēts ar tādu vai citādu atzīmi. Pasniedzēja uzdevums ir gādāt, lai studenti pilnveidotu savas zināšanas un iemaņas, bet studentiem ir tiesības pieprasīt, lai pasniedzēji to tiešām darītu.

Es nedomāju, ka plaģiātisma līmeņa samazināšana Latvijas augstskolās atrisinātu visas problēmas. Tomēr arī maza stūrīša sakārtošana var būt labs sākums. Turklāt, ieinteresēto ir pietiekoši daudz, lai šis darbs tiešām sāktos. Galu galā, ceru, ka stingrāka vēršanās pret studentu plaģiātismu liks arī studentiem sasparoties un izvirzīt lielākas prasības pret mācību kvalitāti.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (30) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bergholds 06.04.2003 09:33
Paliela piebilde nesaistīti ar iepriekšējiem komentāriem.

"Ja galvenais novērtējuma kritērijs ir apdrukāto lapu skaits, tad labāk nosūtīt studentus praksē uz tipogrāfiju."

Man, kā daudzpieminētās LU SZF Socioģijas nodaļas 3.kursa studentam, šķiet, ka pasniedzēji šajā pusgadā ir nolēmuši vismaz divkāršot no studentiem pieprasīto apdrukāto lapu skaitu. Uz viena kredītpunkta kursu ir jāveic divi 10 lapaspušu pētījumu analītiski pārskati, citā kursā 3-4 cilvēku grupai "jālej ūdens" 20 lapās par kādu politisko lēmumu. Vairums citu pasniedzēju necenšas tālu iepalikt prasībās.

Jau pie mazākām prasībām dažkārt bija manāms, radās aizdomas, ka daļa pasniedzēju nekvalitatīvi ir izlasījuši studentu darbus.

Nelabvēlīgi studenta darba procesu ietekmē aizdomas, ka rezultāts tiks izlasīts "pa diognāli".

Vai studenti (Māris Bergholds) ir slinki, ka nevelta šādam priekšmetam tikpat daudz pastāvīgā laika kā kursa darba sagatavei? Vai mana kritika nebalstās nevēlēšanās intensīvi mācīties - ārpus lekciju laika studēt bibliotēkās, lasīt tikai zinātnisko literatūru, rakstīt rakstu darbus, - un pēc tam "atslēgties" pie TV noguruma dēļ. (mācies, raksti, mirsti)

Jautājums par studentam uzdoto darbu apjomu nav tikai par pasniedzēju nespēju tos izanalizēt to daudzuma dēļ, tas ir arī jautājums par to, cik kvalitatīva pie šāda apjoma kļūst studenta dzīve un pat iegūtā izglītība.

Es domāju, ka tas veicina "ūdens liešanas " tehnikas apguvi - nevis prasmi rakstīt atbilstoši vēstāmās domas kvalitātei, bet gan pieprasīto lapu skaitam. Es nedomāju, ka socioloģijas studentam ikdienas slodze ir jāatbilst parastai LU sesijas slodzei. Pēc šāda pārspīlējuma es vēlos piebilst, ka rudens sesijā es dažas nedēļas nebiju lasījis laikrakstus vai pietiekami bieži skatījies ziņu raidījumus, - tēlaini izsakoties: es, socioloģijas students, biju paņemts prom no sabiedrības un ielikts bibliotēkā un pie datora. Es nedomāju, ka socioloģijas studenta intensīva un akadēmiska mācīšanās, ja tā atrauj no sabiedrības un viņa personīgās dzīves, rada kvalitatīvu sociologu. Mācības Universitātē es uztveru kā vispusīgu socioloģijas pamatu apguvi, kura nav tik nogurdinoša, lai spiestu atstāt novārtā savas sociologa specializācijas intereses, savu izvēlēto literatūru, savu privāto dzīvi un to visu veiktu bez nogurdinošas steigas.

Man šķiet, ka ir pasniedzēji, kuri uzskata, ka studijas LU ir līdzvērtīgas darbam. Darbam Latvijā, - 40 stundu darba laiks plus papildus, - kas manā skatījumā ir dzīves nosišanas verdzība. Man ir jābūt dzīve arī ārpus LU.

Varbūt šī pamazām emocionāla kļūstošā komentāra iemesls ir tas, ka īsti nemāku "liet ūdeni" un dēļ nevēlmes mācīties to, dēļ nevēlmes "ūdeņoties" - rakstīt tukšas aprakstītas lapas, kuras pēc tam izlasīs "pa diognāli", es nevis nododu plaģiātu, bet gan esmu iestrēdzis (nu jau kārtējo nakti) desmitiem man mazinteresantu pētījumu lasīšanā. Tas mani ir atrāvis no daudzām manām interesēm, kuru termiņu beigas arī sāk kļūt redzamas. Vai tiešām mans iespējamā bakalaura darba (Islāma kultūra un demokrātijas vērtības) izstrādei ļoti noderīgais vasaras ceļojums uz Tuvajiem Austrumiem var nenotikt, jo tagad dažādu obligātu mani neinteresējošu darbu veikšanai nepieciešamais laiks atņem man iespēju sagatavoties tam?

Vai LU SZF Socioloģijas nodaļas bakalaura studiju programma nav jāpārveido, ja tās vispusīgums atņem ārpuslekciju laiku socioloģijas studenta socioloģijas interesēm? Vai programmā nevajadzētu likt lielāku uzsvaru uz lekcijām?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 01.03.2002 08:39
Piebilde - es šos izteikumus nesaprotu. Pirmajā gadījumā - kas notiek, ja neizdodas atrast darba autoru?

Otrs ierosinājums :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 26.02.2002 08:59
Pie augstskolu iesūtītajām politikām, man šķiet, nebija iespēja piedalīties diskusijā, bet gribu vērst Jūsu uzmanību uz šiem 2 izteikumiem:

Ja Biznesa augstskolas Turība studenti iesniedz divus vai vairākus identiskus darbus, tad netiek ieskaitīts ne viens no tiem, bet ja izdodas atrast īstā darba autoru, tad plaģiāta autoriem darbs ir jāpārraksta.

Biznesa augstskolas Turības studiju daļas vadītāja uzskata, ka plaģiātismu varētu mazināt, samazinot studiju darbu skaitu, bet liekot lielāku uzsvaru uz kursa darbiem, jo tad pasniedzējs strādā ar studentu individuāli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Klavs Sedlenieks 25.02.2002 11:30
to: K.

Par to amatpersonu-plagiatoru: Super - dodiet surp! Sazinaties ar mani var klavs@delna.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


K 25.02.2002 10:49
Gribētu vērsties pie K. Sedlenieka. Man ir konkrēti fakti par gadījumu, kad kādas valsts iestādes vadītājs ir izmantojis svešu maģistra darbu no LU, uzdevis kā savu un saņēmis diplomu Rēzeknes augstskolā. Varu dalīties faktos, ja vien Jūs vai kāds cits būtu gatavs šo gadījumu publiskot. Ja ir kāds nopietns interesents, dodiet zināt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Klavs Sedlenieks 19.02.2002 14:26
diversijai:

domāju, ka atlaist no darba pasniedzēju, kas savā zinātniskajā darbībā pārkāpis ētikas normas, uzdodot svešu darbu par savējo, būtu tikai normāli. Pasniedzēju augstskola nolīgst arī kā zinātnieku. Turklāt, pastāv Latvijas Zinātnieku Ētikas kodekss (http://www.lzp.lv/latv/Etikas_kod.htm), kas attiecas uz visiem zinātniekiem, neatkarīgi no piederības kādai institūcijai. Augstskola, protams, pati var spriest par to, vai plaģiatora nodarbināšana ir saskaņā ar tās kopējo politiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ivars Graudiņš 18.02.2002 17:52
Silva ~ Doma nav atdalīt plaģiātisma likumus un sodus no apstākļiem, bet ar studentiem apieties cilvēcīgāk un saprātīgāk. Ja augstskola izturas pret studentu kā kādu robotu, tad viņi var sagaidīt tieši pretestīgu reakcīju un izdarību. Arī nezinu vai viss ir ASV augstkolām, domāju kad viņiem arī daudz iztrūkst. Daudzas ASV augstskolas atrod grūti mainīt mācības pieejas, apstākļus un ievest reālas vajadzības. Vispār sabiedrībā un cilvēkos maiņai ir dabiska pretīstība no birokrātijas un pašiem cilvēkiem vai tā būtu skola, vai kāda firma jeb citādā organizācijā. Tikai pēdejā laikā ASV augstskolas sāk saprast andregoģiju kā nozīmigāku veidu kā apmācīt studentus ar darba noderīgiem kursiem.

Jā augstskola nodarbojas vienkārši kā kāds mehānisms tad viņa nav snieguse klientiem zināšnu, saprašanu un gudrību būt kompetentiem. Daļēji šādi apstākļi veido pamatus plaģiātismam.



Klavi ~ Attiecības šeit ir par cilvēku un ne par istabas sakārtošanu, neuzskatu pieeju pie cilvēka kā vienlīdzīgu. Plaģiātisms un studenta kultivēšana ir daudz komplicētāks – mēs nenodarbojamies ar kaut kādu mehānismu bet ar studenta nākotni ar viņu cerībām, ar Latvijas sabiedrības nākotni. Skaidris kad mēs vienmēr varam noradīt un notiekt citiem kā izdarīties.Tas tiešām daudz neprasa no akademiskās birokrātijas – tikai naudu un laiku. Militārās organizācijas pastāv no disciplīnu principiem. Vai tādu pašu kultūru mēs vēlamies savām augstskolām un latviešu valstij?



Domāju kad akmenis ir drusku pakustināts uz shīs politikas forumas tad mēs varēsim sāk to akmeni rulēt uz priekšu. :~))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klavs Sedlenieks 18.02.2002 16:02
Ivaram Graudiņam:

Jautājums, protams, ir principiāls: vai istabas sakārtošana ir jāsāk ar visas mājas remontu, vai arī ar kārtības ieviešanu uz sava galda. Kā jau minēju, mans uzskats ir, ka labāk sākt no salīdzinoši maza, bet konkrēti paveicama uzdevuma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 18.02.2002 12:49
Lai arī ASV ir viss, ko I.Graudiņš ir uzskaitījis, tur vienalga ir stingri sodi par plaģiātismu.

Nedomāju, ka jaunas izglītības kultūras veidošanu var atdalīt no sodiem, jo redzu sodus kā šīs jaunās kultūras veidošanas daļu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ivars Graudiņš 18.02.2002 11:40
Birokrātisks atrisinājums – izglītības jods

Centos uzlikt pirkstu uz visa plaģiātisma pulsa, galvano kārt uz likumiem un uz sodiem, un vienmēr tāda sajūta bija kad pulss nemaz nav jūtams. Kaut kas trūkst? Vardomāt kad mehanismam iztrūkst pats cilvēks. Kā mēs cilvēku raksturojam un ar viņu attiecamies? Kā diversija norāda, mēs varētu iztikt bez tukšas formalitātes jo tas rezultātus nedod.



Pēc norādijumiem no LU Socioloģijas nodaļas (4.2.2002) un ar papild atbalsta no politika.lv, Latvijas augstskolu aptaujas par plaģiātisma ierobežošanu (8.2.2002) var domāt kad ar abām kājām ir iespējams ievest noteikumus par plaģiātisma aizliegšanu un sodu veidošanu. Tātad tiek ievērota vienas problēmas tatisks atrisinājums. Taktisks būdams šis ir īstermiņa pieeja problēmai, jo plaģiātisms neaizies projām tamdēļ kad tie ir veidoti lai cilvēku iebaidītu; iedzīt Dieva godību.



Ar to rodas vairāk jautajumi kur varētu vaicāt kāds ir vispārejais plans lai apkarotu plaģiātismu pašos pamatos, pirms mēs nonākam tik tālu kad jāsoda studenti par pārkāpumiem. Var jau būt kad plāna trūkuma dēļ, ja tas tā ir, mēs tikai redzem ledaino aisberga špici un nevis pārejos kritiskos apstākļus, ko iepriekš jau izteicu.



Neignorēsim kad plaģiātisma apkarošanai un mazināšanai likumi un sodi paši pa sevi ir nepilnīga problēmu risināšana. Tā ir tikai viena pieeja. Vispāri mums ir jāmaini mācības kultūra, kas sastāv no akademiskas “bizness” birokrātijas un no studējošiem “klientiem” ar personīgām izglītības vajadzībām kur viņi iegulda naudas kapitālu un laika vērtību. Laiks arī ir kapitāls – viens lekciju kurss, viens gads … pieci gadi, turpmākas mācības vajadzības kas atbalsta informācijas tehnoloģiju mainošās prasības, papild kursi, uc.



Mācības kultūra nepastāv tikai savā kokonā, bet to iespaido vairāki elementi kā pate valsts sabiedrība, globālā sabiedrība, biznesu un sabiedrības vajadzības kas atbalsta ekonomiskas un dzīves veida prasības.



Cik sagatavoti vidusskolās un praktiskās darba pieredzēs ir klienti – studenti – lai piedalītos augstskolu mācību kultūrā? Cik labi viņi ir sagatavoti izvairīties no netaisnīgiem pasākumiem?





Vajag mainīt izglītības kultūru



Nedomāju kad mēs varam iztikt bez likumiem un sodiem lai apkarotu plaģiātismu. Bet, mēs varam īstenot panākumus, atvieglot rūpes un nesaprašanas, samazināt kapitāl un naudas izdevumus, un saprast plaģiātisma pamatus. Vajadzētu ievest jaunu domāšanu vecām izglītības parašmām un praksēm – jaunu izglītības kultūru, kas ievēro klientu vajadzības šīs dienas straujās globālās maiņās. Latvijas augstskolām ir jācenšas palīdzēt Latvijas studējošiem sasniegt nozīmīgus un kvalitātīvus mērķus pasaules dzīves mērogā. Es domāju kad Latvijas augstskolām vajadzētu uzņemties tādu atbildību, veidot kvalitātīvu cilvēku ar profesionālu kompetenci ar ko tad spēs konkurēt pasaules sabiedrībā un ekonomijā.



Īsā pārskatā, ir vajadzīgs: (1) vispārējs izglītiības plāns ar nozīmīgu mērķi, (2) respectēt studentus kā klientus un ar viņiem sadarboties lai saniegtu tos labākos rezultātus no katra, (3) izveidot jaunu izglītības kultūru kas atbilst šīsdienas straujām ekonomiskām un sabiedriskām prasības maiņām, (4) ievadīt nozīmīgas mācības metodes kā andragoģiju un netikai visu pa vecam, un (5) ievērot studentu iespējas un darba dalību plašākā globālā tirdzniecībā un nevis tikai gatavot Latvijas tirgum.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 18.02.2002 11:36
Birokrātisks atrisinājums – izglītības jods

Centos uzlikt pirkstu uz visa plaģiātisma pulsa, galvano kārt uz likumiem un uz sodiem, un vienmēr tāda sajūta bija kad pulss nemaz nav jūtams. Kaut kas trūkst? Vardomāt kad mehanismam iztrūkst pats cilvēks. Kā mēs cilvēku raksturojam un ar viņu attiecamies? Kā diversija norāda, mēs varētu iztikt bez tukšas formalitātes jo tas rezultātus nedod.



Pēc norādijumiem no LU Socioloģijas nodaļas (4.2.2002) un ar papild atbalsta no politika.lv, Latvijas augstskolu aptaujas par plaģiātisma ierobežošanu (8.2.2002) var domāt kad ar abām kājām ir iespējams ievest noteikumus par plaģiātisma aizliegšanu un sodu veidošanu. Tātad tiek ievērota vienas problēmas tatisks atrisinājums. Taktisks būdams šis ir īstermiņa pieeja problēmai, jo plaģiātisms neaizies projām tamdēļ kad tie ir veidoti lai cilvēku iebaidītu; iedzīt Dieva godību.



Ar to rodas vairāk jautajumi kur varētu vaicāt kāds ir vispārejais plans lai apkarotu plaģiātismu pašos pamatos, pirms mēs nonākam tik tālu kad jāsoda studenti par pārkāpumie. Var jau būt kad plāna trūkuma dēļ, ja tas tā ir, mēs tikai redzem ledaino aisberga špici un nevis pārejos kritiskos apstākļus, ko iepriekš jau izteicu.



Neignorēsim kad plaģiātisma apkarošanai un mazināšanai likumi un sodi paši pa sevi ir nepilnīga problēmu risināšana. Tā ir tikai viena pieeja. Vispāri mums ir jāmaini mācības kultūra, kas sastāv no akademiskas “bizness” birokrātijas un no studējošiem “klientiem” ar personīgām izglītības vajadzībām kur viņi iegulda naudas kapitālu un laika vērtību. Laiks arī ir kapitāls – viens lekciju kurss, viens gads … pieci gadi, turpmākas mācības vajadzības kas atbalsta informācijas tehnoloģiju mainošās prasības, papild kursi, uc.



Mācības kultūra nepastāv tikai savā kokonā, bet to iespaido vairāki elementi kā pate valsts sabiedrība, globālā sabiedrība, biznesu un sabiedrības vajadzības kas atbalsta ekonomiskas un dzīves veida prasības.



Cik sagatavoti vidusskolās un praktiskās darba pieredzēs ir klienti – studenti – lai piedalītos augstskolu mācību kultūrā? Cik labi viņi ir sagatavoti izvairīties no netaisnīgiem pasākumiem?





Vajag mainīt izglītības kultūru



Nedomāju kad mēs varam iztikt bez likumiem un sodiem lai apkarotu plaģiātismu. Bet, mēs varam īstenot panākumus, atvieglot rūpes un nesaprašanas, samazināt kapitāl un naudas izdevumus, un saprast plaģiātisma pamatus. Vajadzētu ievest jaunu domāšanu vecām izglītības parašmām un praksēm – jaunu izglītības kultūru, kas ievēro klientu vajadzības šīs dienas straujās globālās maiņās. Latvijas augstskolām ir jācenšas palīdzēt Latvijas studējošiem sasniegt nozīmīgus un kvalitātīvus mērķus pasaules dzīves mērogā. Es domāju kad Latvijas augstskolām vajadzētu uzņemties tādu atbildību, veidot kvalitātīvu cilvēku ar profesionālu kompetenci ar ko tad spēs konkurēt pasaules sabiedrībā un ekonomijā.



Īsā pārskatā, ir vajadzīgs: (1) vispārējs izglītiības plāns ar nozīmīgu mērķi, (2) respectēt studentus kā klientus un ar viņiem sadarboties lai saniegtu tos labākos rezultātus no katra, (3) izveidot jaunu izglītības kultūru kas atbilst šīsdienas straujām ekonomiskām un sabiedriskām prasības maiņām, (4) ievadīt nozīmīgas mācības metodes kā andragoģiju un netikai visu pa vecam, un (5) ievērot studentu iespējas un darba dalību plašākā globālā tirdzniecībā un nevis tikai gatavot Latvijas tirgum.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

18.02.2002 09:42
Priekšlikumi?
Atteikties no atsevišķiem pasniedzējiem un studentiem tik izdevīgās referāts-tukša formalitāte pieejas. Tas, protams, prasītu atteikties arī no uzskata, ka plaģiātisms ir tikai studenta paša vaina. Manuprāt, pirms noteikt studentiem bargās sankcijas, pasniedzējiem savā starpā būtu jāvienojas par attieksmi pret studentu rakstiskajiem darbiem.

Pirmām kārtām būtu jāpieņem viens pamatprincips - nedrīkst likt rakstīt referātu, eseju, utt., ja jau iepriekš ir zināms, ka nebūs iespējams ar to pienācīgi iepazīties. Pienācīga iepazīšanās nenozīmē tikai darba formālo trūkumu uzskaitījumu (atsauču noformēšana, burtu izmērs, utt.), bet arī darba satura izvērtējumu (kas varēja būt labāk pamatots, ko vēl vajadzēja darbā iekļaut, kas ir izdarīts labi). Pie tam šis izvērtējums būtu OBLIGĀTI jāpārrunā ar studentu, ļaujot viņam/viņai izteikt savas iebildes.
Protams, tas ir laikietilpīgs darbs, taču pēc manas izpratnes, ja pasniedzējs nespēj to veikt, tad viņam vienkārši no referātiem/esejām būtu jāatsakās. Tieši referātu/eseju mānija sociālajās zinātnēs ir tā, kas rada plaģiātismu - ja studentam semestrī ir jāuzraksta 6 referāti un viņš zina, ka vismaz daži pasniedzēji tos nelasīs, tad plaģiātisms ir kārdinoša iespēja. (Es semestrī nespēju uzrakstīt vairāk kā 2-3 pamatīgus, labi izstrādātus referātus - ja jāraksta vairāk, tad visbiežāk tie ir darbi, kas top dienas laikā vai arī steidzīgi tiek "atvasināti" no saviem iepriekš veidotajiem)

Ja referāts vai eseja ir kursam nepieciešami, tad ar studentu darbs ir iepriekš jāsaskaņo, apmēram jāiesaka, kam tur vajadzētu būt (piemēram, analītiska pieeja; kaut kāda noteikta literatūra, jāpielieto kādas konkrētajā kursā iegūtās zināšanas ), kā varētu izskatīties darba struktūra, hipotēzes, utt. Jo vairāk specifisku nosacījumu, jo mazāk iespēju tādu kaut kur atrast "gatavā veidā".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Silva 18.02.2002 08:37
Diversija - kādi ir tavi priekšlikumi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

16.02.2002 00:34
" Pasniedzējs - plaģiāts nav ne ar ko labāks par studentu-plaģiātu. Darba zaudēšana ir pietiekoši laba (barga) sankcija."

Protams, ka morāli atšķirības nav. Taču ir cita problēma - man nav skaidrs kādā veidā un uz kāda pamata par plaģiātismu varētu sodīt pasniedzēju.
Studenta akadēmiskie darbi ir cieši saistīti ar konkrētu augstskolu - plaģiāts tiek sodīts tikai par darbiem, kas cirkulē konkrētās augstskolas robežās. Piemērs: Ja kādam ir saistoši X augstskolas noteikumi par plaģiātismu (par katru plaģiātisma gadījumu X augstskolā students tiek izslēgts), tad, ja viņš iesniedz savu norakstīto darbu Y augstskolā, augstskola X par to viņu nevar sodīt.
Ko šajā kontekstā nozīmē termins "pasniedzējs-plaģiāts"? Vai tas ir tikai plaģiātisms pildot amata pienākumus konkrētā augstskolā? Man pat ir grūti izdomāt kādu piemēru (varbūt - lekcijās svešas idejas dēvē par savām, bet tas ir muļķīgi un nepierādāmi). Parasti plaģiātisms notiek kādā publikācijā vai grāmatā - pie tam universitātei ar šo publikāciju var nebūt nekāda sakara. Uz kāda pamata pasniedzēju par to varētu atlaist no darba vai piemērot jebkādu citu sankciju?

"par pasniedzēju prasmi atmaskot plaģiātisma gadījumus - ir vienkārši principi, kurus zinot, var redzēt, kurš darbs ir no interneta tieši kopēts, kurš nav."
Ja tēma atbilst kursā apgūstamajai, pasniedzējs līdzīgu darbu nevar atrast, literatūras saraksts nav aizdomīgs, students var atbildēt uz papildjautājumiem, tad noskaidrot, no kurienes nāk darbs, nav iespējams.

Elektroniskā datu bāze? Ar pilnu referāta tekstu? Nereāli, bet ideja nav slikta. Vienīgais, kas iebilstams pēc būtības - tēmu skaits ir ierobežots, ierobežota ir pieejamā studiju literatūra, bet studentu skaits aug. Ne gluži izprotu, kā šādā milzīgā krātuvē būtu iespējams atšķirt plaģiātus no vienkārši līdzīgiem darbiem, kuru autori pat nenojauš viens par otra darba esamību.

Par augstskolu biznesu.
Piekrītu, ka kaut kad nākotnē ir iespējama situācija, kad augstskolas tiks vērtētas arī pēc to attieksmes pret plaģiātismu. Bet kādam šāda prakse ir jāsāk. Un pavisam skaidrs, ka tās nebūs privātās augstskolas - tām tas šobrīd nav ekonomiski izdevīgi. Un vismaz pagaidām izskatās, ka arī LU nav gatava kādu bargi sodīt par plaģiātismu, jo tā nevērtē savu prestižu tik augstu kā ievācāmo mācību maksu. Acīmredzot, arī šāda nostādne pamatojas uz ekonomisku izdevīgumu. Līdz ar to man nav gluži skaidrs, kas uzņemsies ieviest bargās sankcijas, lai studentus atturētu no norakstīšanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Klavs Sedlenieks 15.02.2002 19:11
Ir vēl viens veids, kā novērst tādu kopēšanu, kā to apraksta Kika. Var izveidot katram universitātes studentam savu profilu darbam ar datoru. Ielogojoties lietotājs piekļūst tikai savem failiem, var tos tur glabāt, cik vien atļauj piešķirtā diska kvota. Citu studentu failiem pieejas nav. Bez ielogošanās strādāt pie datora nav iespējams. Ļoti ērti arī pašam studentam, vēl jo vairāk tāpēc, ka šādā sistēmā students varētu piekļūt saviem failiem no jebkura datora, kas pieslēgts universitātes tīklam. Tāda sistēma pastāv, piemēram, Kembridžā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

15.02.2002 14:56
Piekrītu Klāvam par tiem 5 paņēmieniem. Taču man arī ir ko piebilst. Tā kā pati mācos SZF, reizēm nākas iegriezties datorklasē. Pati esmu redzējusi, kā top plaģiāti. Patiesībā var teikt,ka mūsu datorklasēs plaģiātisms plaukst un zeļ. Un nav nekāds brīnums-kāds centīgs students uzraksta referātu, ko visbiežāk neizdzēš. Pēc laika pienāk cits students, kuram arī jāraksta par līdzīgu tēmu, bet viņam ir slinkums iet uz bibliotēku, kur nu vēl lasīt. Šis students izvēlas vienkāršāku ceļu-pārveido titullapu, ieraksta tajā savu vārdu, labākajā gadījumā kaut ko izmaina arī pašā referātā(burtu lielumu,atstarpes,fontu vai pat izmaina dažus vārdus,utml)Tad nu atliek aiznest darbu pasniedzējam, lai tas noliek kaudzē ar pārējiem referātiem-studenti ļoti labi zin, kuri pasniedzēji nelasa (vai lasa pavirši) darbus. Un viss ir kārtībā.

Pastāv arī tāds referātu rakstītāju tips: students, kurš cītīgi pārbauda visus failus visos datoros, bet vajadzīgos saglabā disketē-kas zin,varbūt noderēs.Un noder arī. Arī šis tips ir cītīgs. Vajag taču ļoti daudz laika, lai apskatītu visus failus datoros.

Ja Jūs, Klāv, aizietu uz mūsu datorklasēm, paskatītos, kas tajos datoros iekšā, Jums būtu daudz ko redzēt. Tas pats attiecas uz citiem pasniedzējiem. Kāds (varbūt pat vairāki) SZF pasniedzējs datorā varētu atrast arī darbu, kas pie viņa atrodas vismaz trīs kopijās.

Ja Klāvs augstskolas sauc par plaģiātisma kalvēm, tad mūsu datorklases viņš varbūt nosauktu par apakškalvēm vai vienu no kalvju priekškambariem

Kā viena no sākotnējām iespējām cīņā pret plaģiātismu ir failu izdzēšana no datoriem un aizliegums saglabāt darbus datoros, ja pasniedzējiem neatliek laiks lasīt darbus. Ja tas laiks būs, tad arī šos aizliegumus varētu mīkstināt.

Man ir arī vēl viena ideja, proti, varētu izdarīt eksperimentu (pētījumu), un pārbaudīt, kuriem studentiem piemīt tā plaģiātisma kaite. Piemēram, kāds pasniedzējs varētu atstāt dažus jau gatavus referātus datorā un uzdot studentiem līdzīgas tēmas. Vēlāk varētu veikt analīzi-cik studenti šo darbu izmantoja, kā izmantoja, utt. Rezultātā būtu ļoti labs pētījums. Ja man būtu jāraksta kursa darbs, labprāt izvēlētos šo tēmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

15.02.2002 11:45
Es kā studente varu teikt to, ka neatbalstu plaģiātismu. Katrs students iestājas universitātē, lai iegūtu zināšanas un akadēmisko grādu. Kāpēc ir jānoraksta kaut kāds svešs darbs, ja tas nekam nelīdz? Katra studenta interesēs ir pareizi un kvalitatīvi apskatīt problēmas. Nav jēgas svešiem darbiem. Uzskatu, ka ir jāraksta pašiem, jo mēs taču tikai mācāmies, mums ir vajadzīga prakse. Mēs taču gribam būt izglītoti. Pie tam katrs darbs, ko rakstām, sniedz plašākas zināšanas.

Ar plaģiātismu ir jācīnās viennozīmīgi.

Svetlana (LU, SZF)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

15.02.2002 11:44
Manuprāt, Latvijas augstskolu nelaime ir mūsdienīga menedžmenta trūkums. Atļaujos to apgalvot, jo esmu izgājusi visus izglītošanās posmus Latvijas augstskolā, ieskaitot doktorantūru. Gan plaģiātismu, gan citas iesīkstējušas nelaimes varētu risināt, veidojot jaunu racionālu pieeju vadības jautājumiem. Tradicionāli augstskolu vadībā strādā titulēti zinātnieki, un daudzi no viņiem ir arī talantīgi vadītāji (un daudzi nepavisam nav), tomēr darbu apjoms ir liels un acis tiek pievērtas uz šķietami mazsvarīgām negatīvām parādībām. Izveidot sistēmu plaģiātisma novēršanai ir iespējams, tikai tam nepieciešams laiks un menedžeris ar analītisku, sistēmisku domāšanu un nepieciešamajām organizatoriskajām prasmēm. Jautājums - vai augstskolas grib tērēt līdzekļus plaģiātisma apkarošanai? Vai augstskolas uzskata, ka plaģiātisms būtu jānovērš?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smillai:

Pētījumu par absolventu algām vajag kaut vai tāpēc, lai cilvēks pirms studiju uzsākšanas varētu pārdomāt, vai viņš grib ieguldīt, piemēram - Ls 2000,- un sagaidīt, ka tiks novērtēts ar Ls 3500-5000 gadā, vai ieguldīt USD 25 000 un gatavoties uz starting salary USD 50 000 - 70 000.

No dažādības (resp. variācijām) nav ko baidīties - priekš tam ir statistiskās metodes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 14.02.2002 14:17
Klāvam - es jau vienu tādu sludinājumu esmu redzējusi. Pat ja to nenorāda sludinājumā, kaut kāda sabiedriskā doma jau Latvijā veidojas par konkrētu augstskolu "kredibilitāti".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Klavs Sedlenieks 14.02.2002 12:34
vēlreiz diversijai:

jā, augstākā izglītība ir bizness. Tikai orientēšanās uz tūlītējas peļņas gūšanu var novest pie situācijas, kad šādi orientētas augstskolas sabojā savu reputāciju un līdz ar to arī iespēju gūt peļņu nākotnē. Iespējams, ka arī turpmāk studenti, kuriem ir nauda, bet kas negrib mācīties ies uz šādām augstskolām, bet uz viņu "studijām" un faktiski pirktajiem diplomiem visi skatīsies šķībi. Nebūtu brīnums, ja darba sludinājumos tad parādītos piebilde "augstskolas NNN absolventiem nepieteikties"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klavs Sedlenieks 14.02.2002 12:27
diversijai:

1) sankcijas var būt ļoti dažādas: ne vienmēr ir nepieciešams uzreiz izmest studentu. Varbūt viņš (-a) nāk no skolas, kurā tam nepievērsa nekādu uzmanību. Varbūt vienkārši aizmirsis pielikt atsauci vienam teikumam utt. Tāpēc sodi var būt dažādi. Arī atkarībā no tā, kādā līmenī šis plaģiātisms ir noticis - ja tas ir bakalaura, maģistra utt darbs - nekādas atlaides vairs nevar būt. Variantu (kurus bez šaubām ir rūpīgi jāizsver) ir ļoti daudz. Ja pastāv ētikas padome vai līdzīga institūcija, kas izskata akadēmiskā negodīguma jautājumus, tā var izskatīt arī plaģiātismu pasniedzēju darbos. Pasniedzējs - plaģiāts nav ne ar ko labāks par studentu-plaģiātu. Darba zaudēšana ir pietiekoši laba (barga) sankcija.

2) par pasniedzēju prasmi atmaskot plaģiātisma gadījumus - ir vienkārši principi, kurus zinot, var redzēt, kurš darbs ir no interneta tieši kopēts, kurš nav. Turklāt tas neaizņem daudz laika, bet vajag iemaņas. Kas attiecas uz studentu savstarpējo apmaiņu ar referātiem - te, šķiet, var līdzēt tikai jau vienā komentārā ieteiktā starpaugstskolu elektroniskā datubāze, kurā ievadot attiecīgo referātu, tas tiek salīdzināts ar citiem. Domāju, ka tehnoloģiski tas ir atrisināms, jautājums tikai par organizāciju un finansējumu. Otrs - norakstītie darbi bieži vien nav par tēmu. Ja ir jāraksta par sieviešu vietu akadēmiskajā dzīvē, bet students raksta par melnādaino sieviešu diskrimināciju Kanādas ziemeļos, ir pamats domāt, ka darbs ir norakstīts.

3) kas attiecas uz kritērijiem un vērtējumiem - kamēr studenti tikai gaudīsies un stāstīs viens otram, ka neko nevar uzzināt, vai ka viņiem nodarīts pāri, nekas nemainīsies. Domāju, ka tāpēc jau studenti ir studenti, ka tie ir spējīgi sevi organizēt un nepieciešamības gadījumā vērsties arī pret savas fakultātes vadības negodīgo (neprofesionālo) rīcību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Silva 14.02.2002 08:27
Piekrītu Ivaram Graudiņam tādā ziņā, ka Latvijā augstāko izglītību cenšas iegūt pārāk daudz cilvēku. No manas vsk. klases 25 absolventiem 22 iestājās augstskolās un 3 - tehnikumā. Tas taču nav normāli. Iespējams, ka situācija uzlabosies pēc gadiem, kad attīstīsies profesionālās izglītības un koledžu sistēma un tiem, kas vēlas tikai diplomu labāka darba iegūšanai, nevajadzēs sēdēt augstskolas solā tā arī nesaprotot, kas tie visi par referātiem un ko no viņiem grib.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ivars Graudiņš 13.02.2002 22:57
Stāvēsim uz savām kājām …

Vita ~ Izklausas kā atmodas laikmets ir pienācis kopš “Mērnieku Laikiem;” patiešam kau kur jau ir jāsāk. Reaģējot situāciju rodas realitātes jēdziens kad esam atpalikuši! Domāju kad mums nevajadzētu veidot parāk daudz atsevišķas likumu sastāvdaļas neievērojot pilnu ietekmi. Ar pusceptu kukuli, māceklis paliek ķīlā citiem psiholoģiskiem iespaidiem kas veido cilvēka rakstura vājības. Slimība netiek izārstēta, tikai atvieglināta.

Cilvēka attieksme ir sava paša un ja nav raksturs veidots no jaunības tad var vieglī izmantot mācībspēka aizmašību vai pat vienkārši atbildības trūkumu. Cilvēks pats ir atbildīgs pa sevi un nevis vienmēr vaina ir atrodama citur.

Citas pasaules universitātes ir ievedušas goda kodus un goda sistēmas kuras pilnīgāk sastāv no vairāk nekā tikai plaģiātisma problēmu apkarošanās.

Pedegoģijas un andragoģijas macības …

Pēc Silvas, Ivara G. (tas nēsmu es :~)) un smillas rakstiem varu nojust kad akadēmijai, mācekļiem un darbadevējiem ir pretrunīgi uzskati un vajadzības. Darbadevēju vajadzības ir uzņēmīgi profesionāļi kuri spēj dot biznessiem vērtību. Latvijas augstskolas mērķis ir veicināt izglītību saviem “klientiem” kas arī veido Latvijas ekonomijas turpmākās sekmes un sabiedrības nākotnes vadību. Ņemsim arī vērā kad augstskolas nav nekāds altruisms – viņas ir darbadevējas un zīmīgi biznessu pasākumi. Tagad pie pašiem studentiem kādi ir viņu mērķi un prasības? Vienkāršojot piemēru, gūt izglītibu un vispusību jeb saņemt diplomu ar ko var atslēgt sev darba durvis starp daudziem konkurentiem.

Šai ziņā domāju kad augstskolām ir jamaina mācības metodes kas neuzspiež studentiem kuri meklē “darba” diplomu, lai varētu dzīvē tikt uzpriešu, nevajadzīgus kursus. Konflikts rodas no tā ko augstskolas uzskata kā vajadzīgas mācības un ko darbadevēji tiešām pieprasa kā svarīgus. Augstskolas vēl pieturas pie pedagoģiskās metodes kurā students turpina pakļauties pasniedzējiem un skolu prasībām. Laiks ir augstskolām pieņemt andragoģijās mācības metodes kuras pakļaujās studentu vajadzībām un šai ziņā dod atrākas darba iespējas caur sertificēšanu vai pat diplomu kas norāda tiešas un darba vajadzīgas kursa prasības.

Cauri visu, ar metodes maiņām var samazināties plaģiātisms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

13.02.2002 22:33
Prieks, ka šo sāpīgo tēmu ir aizskāris LU socioloģijas nodaļas pasniedzējs; nodaļas, kas pēc maniem novērojumiem ieņem stabilu otro vietu LU studentu plaģiātisma skaita ziņā. (Ja kādam ļoti interesē - nepārspēti ir LU ekonomisti un vadībnieki)

Piekrītot, ka autora piedāvātie pasākumi patiešām var mazināt plaģiātu skaitu, es neesmu pārliecināta, ka tie ir pašlaik reāli īstenojami dzīvē.

1. Kas ir pietiekami stingra nostāja, lai "studenti atturētos no mēģinājumiem norakstīt"? Vienīgā tāda sankcija, kas man nāk prātā, ir izslēgšana no universitātes. Izņemot Stoholmas ekonomisko un juridisko augstskolas, es neredzu, kas vēl uzņemtos ko tādu darīt. Tā kā Latvijā, šķiet, augstkolu vadības galvenais mērķis ir peļņa, tad tas gluži vienkārši būtu ekonomiski neizdevīgi. Vai tā pati LU SZF būtu gatava ieviest tādus noteikumus un kādu par plaģiātismu arī izslēgt?
Starp citu, kas tie varētu būt par noteikumiem, kas "bargi vērstos pret pasniedzējiem"?

2. Rokasgrāmatu un īpašo kursu ideja jau tiek īstenota, taču šķiet, ka tā nav īpaši sekmīga. Esmu jau sastapusies ar 3-5 diezgan atšķirīgiem plaģiātisma skaidrojumiem (vislielākās neskaidrības jautājumā par to, kad ir jāliek atsauces un kad ne, kas ir sveša ideja, utt.)

3. "Pasniedzējiem, savukārt, ir jāzina, kā atpazīt iespējamo plaģiātismu un kā noskaidrot, no kurienes darbs ir norakstīts. Domāju, ka augstskolām ir nepieciešams parūpēties, lai visi pasniedzēji mācētu rīkoties ar Internetu un atrast plaģiātisma īsto autoru."
Skan izcili, bet ne jau visi ir LU žurnalistikas pirmo kursu studenti, kuri (pēc nostāstiem) pasniedzējam vienā un tajā pašā semestrī ir spējīgi nodot 7 (!!!) identiskus, no Interneta nākušus darbus.

Ar Interneta iespēju pārzināšanu nekas vēl nebūs līdzēts, jo lielākā daļa svešu darbu nāk nevis no Interneta, bet gan no :
1) vecāko kursu studentiem
2) citu universitāšu līdzīgu programmu studentiem (īpaši jāatzīmē sevišķi produktīvā sadarbība starp Stradiņu universitāti un LU SZF; LU un Turību, utt.)
3) gudriem cilvēkiem, kuru pūles svešu referātu/kursa darbu/bakalaura darbu rakstīšanā tiek labi apmaksātas. Tādi ir katrā fakultātē, bet, protams, vislielākais to blīvums koncentrējas sociālajās zinātnēs, īpaši juristos/ekonomistos.

Starp citu, es nezinu, kā atklāt šāda veida plaģiātus. Vērtējumā varētu iekļaut darba aizstāvēšanu, prezentāciju, bet tas neizslēdz iespēju, ka prezentētājs nav darba patiesais autors.

4. Sevišķi noteikumi un rūpīga iepazīšanās ir daudz efektīvāks pretplaģiātisma līdzeklis, nekā sankcijas. Pie tam šāda metode motivē studentus, kuriem referāta tēma interesē, censties uzrakstīt patiešām kvalitatīvus darbus, zinot, ka viņus novērtēs pēc būtības. Taču tas neizslēdz iespēju, ka students var noalgot kādu paziņu.

5. Cik nav dzirdēts no tiem pašiem SZF studentiem, ka pat ja students saņemas un cenšas noskaidrot vērtēšanas kritērijus, viņam uz atbildi pēc būtības nav gandrīz nekādu cerību. Vēl dažu fakultāšu studenti vispār nekad neuzzina vērtējumus par saviem referātiem. Un ko lai šeit dara, īpaši, ja pasniedzējs ieņem
kādu atbildīgu amatu fakultātes ietvaros?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

13.02.2002 16:44
domaaju gan, ka peetiijumi par absolventu algaam neliidzees. katraa augstskolaa ir dazhaadi studenti ar dazhaadaam sekmeem. un ja njem veeraa Latvijas Universitaati, kur studeet gribosho ir shausmiigi daudz, tad rezultaati buus paaraak dazhaadi, lai buutu njemami veeraa.

ka palgjiaatisms ir probleema, piekriitu. tas gan ir vairaak pasha studenta dariishana, vai vinjsh veelas ieguut peec iespeejas labaaku izgliitiibu. man kaa studentei referaatu rakstiishana liekas tiiri interesanta un lietderiiga lieta, priekshmeta dziljaakai izpratnei, bet, ja manu darbu paarskata pavirshi un tikpat pavirshi izlabo, tad ir dzilja vilshanaas, ka man neviens nevar paskaidrot manas kljuudas un varbuut paarprasto jeegu. liidz ar to varu graamatas izlasiit, bet darbs nebuus labs, jo nebuushu tur ieguldiijusi visas savas speejas, jo tam nav jeegas.

par darbu un izgliitiibu. zinu gadiijumu, kad viens mans pazinja (nesauksim konkreetus vaardus) mekleeju darbinieku ar augstaako juridisko izgliitiibu. pie vinja atnaaca tikko no universitaates sola students un intervijas laikaa noskaidrojaas, ka cilveekam ir juridiskaas izgliitiibas apliecinoshs diploms, bet vinjsh nav jurists. taa kaa darba deveeji nav dumi un skataas ne tikai uz diplomu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

13.02.2002 14:40
Turpinot Silvas domu - varbūt ir pienācis arī Latvijā laiks veikt pētījumu par absolventu algām pēc universitātes / fakultātes beigšanas. Tad salīdzināt ar mācību maksu. Un tad paskatīties uz šo attiecību ārzemju skolās. Varbūt kļūs skaidri redzams, ka studēt maģistra grādam ir materiāli daudzkārt izdevīgāk, teiksim, Austrālijā (kuru cenas/kvalitātes dēļ izraugas daudzi briti), nevis LU vadībniekos. Pasaule taču ir vaļā - mācies kur vari samaksāt / dabūt kredītu vai stipendiju (drīz, cerams, uz latviešiem attieksies ES rezidentu mācību maksas, piemēram Oksfordā) un palielini savu mobilitāti darba tirgū cik jaudas.

Par plaģiātismu - pastāv tā novēršanas tehniskie risinājumi. Jau daudzas ASV skolas ir apvienojušas savas referātu/disertāciju bāzes, kurās meklēšanas programma pārbauda katra (vai vismaz katra aizdomīga) jauniesniegta darba tekstu. Kas tur ko neizveidot šādu bāzi tiem daždesmit tūkstošiem darbu latviski? Derēs gan citu studentu izglītošanai, gan iebiedēšanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 13.02.2002 13:05
Es domāju par vienu komentāru Delfos, kur bija teikts apmēram tā, ka, ja studenti attaisnojas ar strādāšanu, lai izdzīvotu, un tāpēc nevar pietiekami daudz laika veltīt studiju darbu rakstīšanai, tad iznāk, ka darba devēji nemaksā par darbinieku izglītību, jo īstenībā jau darbinieki šo izglītību neiegūst.

Pieļauju, ka darba devējam tas ir jāredz. Ja viņš neredz, tad darbinieks vai nu nestrādā specialitātē, ko viņš studē (noteikti ļoti izplatīts gadījums) vai arī, ja strādā, tad netiek gaidīta nekāda korelācija starp darbinieka izglītības līmeni un veikto darbu. Ja šī korelācija tiktu gaidīta, tad taču būtu jāredz, ka darbinieka izglītošanās neko nedod.

Gala beigās ņonākam pie plaģiātisma cita attaisnojuma, ka mācībspēki rakstu darbus nelasa un objektīvi nenovērtē, kāpēc tad pašam pūlēties un rakstīt. Ja arī darba devējs neievēro darbinieka izglītības līmeņa atšķirības, kāpēc tad pūlēties, pietiks ar formālo diplomu.

Protams, darbus nerakstām priekš profesoriem un darbu nedarām priekš darba devēja, bet arī priekš sevis - savam labumam, savai attīstībai. Man žēl tos, kam tā nav. Taču, no otras puses, ja Latvijas sabiedrība (iesk. darba devējus un mācību iestādes) nenovērtē labu izglītību principā (varbūt tāpēc, ka tā nezina, kas ir laba izglītība), tad kā lai mēs motivējam studentu MĀCĪTIES, ja tas neietekmē ne diploma iegūšanas iespējas, ne turpmāko darbu.

ASV ir izveidojusies "dominance pēc izglītības", kur ir samērā precīzi paredzams, kāds darbs un kāda alga būs attiecīgās universitātes attiecīgā grāda ieguvējam. Kamēr vēl mēs Latvijā esam tik tālu no tā kā no Saules, es tiešām nezinu, kā lai studentiem palīdz iegūt pozitīvu pašmotivāciju un ticību izglītības nozīmībai. Protams, ir simtiem gadījumu, kur izglītība (nevis diploms) patiešām izdara pārmaiņas kāda dzīvē. Taču - uz skolām strādāt aiziet 10% no skolotāja profesiju ieguvušajiem (tādi dati bija tepat politika.lv). Tad cik svarīgas, piemēram, ir visas iegūtās pedagoģiskās prasmes to atlikušo 90% profesionālajā darba dzīvē un kāpēc bija jāpiepūlās šo prasmju iegūšanā? Protams, ir pakāpeniski jāievieš dažādas sankcijas studentu plaģiātisma gadījumos, taču man sāp sirds jau no domas vien, ka studenti ne-plaģiatizēs tikai sankciju, nevis iekšējas motivācijas dēļ.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Vita 13.02.2002 10:46
Bet Ivar - sistēmu jau var uzbūvēt tikai pa daļām. Plaģiātisma apkarošana augstākā izglītībā ir ļoti labs sākums. Ja izdodas - pozitīvos efektus redzēs gan vidusskolā, gan pēc augstskolas beigšanas jaunam profesionālim nonākot darba vidē.

Plaģiātisma problēma ir lielā mērā attieksmes problēma - gan pasniedzēju gan studentu attieksme. Attieksmes mainīsies tikai laika gaitā, tikai ieviešot tādas sistēmas izmaiņas, ko pavisam konkrēti indivīdi pavisam sāpīgi izjutīs uz savas ādas. Studentu izslēgšana, pasniedzēju atlaišana, publiska lietas iztirzāšana - ar šādām metodēm citas pasaules universitātes ir pierādījušas savas spējas izskaust plaģiātismu. Novēlu drosmi tiem, kas ir gatavi šādu ceļu iet LU un citās Latvijas universitātēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ivars Graudiņš 13.02.2002 10:05
Slīmību nevar salāpīt ar diegu un adatu …

Pamata kodols nelietībā rodas un veidojas sabiedrībā sākot jaunības gados kad vis vieglāk bērns tiek ietekmēts. Mēs esam nonākuši sprukās, kur uguns jau deg un ir jāsauc ugunsdzēsēji lai glābu ko vien var. Meklējo glābiņu mēs tagad taisamies lāpīt vienu mazu sabiedrības daļu ar likumiem un sodiem. Slimība jau nerādijās sēžot augstskolās krēslos. Domāju kad slīmību vajag izārstēt pirms augstskolās durvis jauniem studentiem ver vaļā.

Jā nu, tagad mēs spiestā kārtā mehānistiski pieejam pie atrisinājuma. Saprotu Klāvi, apsātkļi šodien nav izbēgami. Mums trūkst sabiedrībā paraugi, no kā jaunieši var mācīties un ko var emulātēt. Bet padomāsim … studenti, mācības spēki un zinātnieki kas nodarbojas nekaunīgi ar plaģiātismu, var tik pat labi nodarboties ar krāpšanu, melošanu, zagšanu, netaisnību, šmaukšanu, utt.

Mums vajag vairāk kā ielāps pret plaģiātismu. Mums vajag plašāku ētisku goda sistēmu, ar ko var apkarot visas līdzīgas un balstošas nelietības kas nomāc cilvēka raksturu un godīgumu. Mums vajag pasākumi sabiedrības audzināšanā lai mēs varētu iztikt bez ielāpiem.

Saistītie raksti