Personas dati arī ir īpašums, kas jāaizsargā

"Latvijas Vēstnesis", 30.03.2004
Pielikums "Jurista vārds"

Iesaki citiem:

- Pastāstiet par galveno, kas paveikts, kopš pastāv Datu valsts inspekcija!

- Svarīgākais un nozīmīgākais - normatīvo aktu līmenī ir nodrošināta personu datu aizsardzība atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tas bija viens no pamatuzdevumiem, kad pirms trim gadiem tika izveidota Datu valsts inspekcija. Izstrādāti nepieciešamie grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā, ieviesta personu datu apstrādes sistēmu reģistrācija. Datu valsts inspekcija ir reģistrējusi vairāk nekā desmit tūkstošus personu datu apstrādes sistēmu, galvenokārt valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī sabiedriskajās organizācijās un privātfirmās. Domājams, mūsu inspekcijas darba rezultātā cilvēki sākuši vairāk un labāk apzināties savas tiesības datu aizsardzības jomā, par ko liecina iesniegto sūdzību skaita palielināšanās, veiktās pārbaudes un nesen veiktā iedzīvotāju aptauja.

- Par ko liecina "Latvijas faktu" un Datu valsts inspekcijas veiktā aptauja?

- Jāuzsver, ka par personu datu aizsardzības jautājumiem, kā arī par Datu valsts inspekcijas uzdevumiem un funkcijām bija informēta ceturtā daļa no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājam. Visbiežāk par Datu valsts inspekciju respondenti uzzinājuši no masu saziņas līdzekļiem.

Cilvēki uzskata, ka īpaši aizsargājami ir dati par veselības stāvokli, ieņēmumiem un it sevišķi - informācija par personas īpašumiem, kontiem bankās, kā arī kredītiem un aizdevumiem. Šos datus kā īpaši aizsargājamus minēja vismaz divas trešdaļas respondentu. Gandrīz katra otrā aptaujas dalībnieka skatījumā aizsargājamai vajadzētu būt arī informācijai par personas dzīvesvietu.

Jautājumi, kas skar personu datu aizsardzību, salīdzinoši visvairāk uztrauc ekonomiski aktīvāko sabiedrības daļu - iedzīvotājus vecumā no 25 līdz 54 gadiem, ar augstāko izglītību un finansiāli nodrošinātākos. Šai respondentu grupai visvairāk rūp personu datu aizsardzības nodrošināšana, un viņi visbiežāk ir saskārušies ar situācijām, kad personu dati nonāk nepiederošu personu vai institūciju rīcībā.

Aptaujā dominēja viedoklis (41,9%), ka personu dati ir aizsargāti tikai daļēji. 10,9% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauda viedokli, ka personu dati ir labi un droši aizsargāti. Ievērojami biežāk (27,9% gadījumu) aptaujā tika pārstāvēts pretējs uzskats - ka informācija par personu veselību, ienākumiem, biogrāfijas faktiem, kas atrodas dažādās institūcijās, nemaz nav aizsargāta. Tie respondenti, kas apgalvoja, ka, viņuprāt, personu dati Latvijā nemaz nav aizsargāti, visbiežāk to pamatoja ar korupciju un aizsardzības mehānisma trūkumu šāda veida informācijai Latvijā.

Katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs ir saskāries ar situāciju, kad dati par viņu ir nonākuši kādas trešās puses rokās, un tie izmantoti materiāla labuma gūšanai vai arī, lai nodarītu kaitējumu. Vairāk nekā 10% aptaujas dalībnieku atzina, ka ir saskārušies ar situāciju, kad viņu datu apstrādē ir pieļautas būtiskas kļūdas. Retāk iedzīvotāji ir saskārušies ar situācijām, kad trešo personu rīcībā ir nonākuši īpaši vērtīgi personas dati (7,9% respondentu) vai kad personai tiek pieprasīta plašāka informācija, nekā nepieciešams konkrētajā gadījumā (6,4% respondentu).

Ar konkrētām pretenzijām vai sūdzībām par personas datu kļūdainu apstrādi vai nelikumīgu izmantošanu līdz šim dažādās institūcijās ir vērsušies 6,1% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.


Personas dati, kurus par īpaši aizsargājamiem atzinuši Datu valsts inspekcijas rīkotās aptaujas respondenti


Respondenti, kas atzinuši, ka saskārušies ar situāciju, kad personas dati nonākuši trešās personas rokās un izmantoti labuma gūšanai vai lai kaitētu


- Kā informācija par personu datu izmantošanas pārkāpumiem nonāk inspekcijas rīcībā?

- Sūdzību veidā, no informācijas masu saziņas līdzekļos, kā arī rīkojot pārbaudes pirms personas datu apstrādes sistēmu reģistrācijas. Lai sekmētu personu datu drošību un veicinātupārkāpumu mazināšanu, Datu valsts inspekcijā darbojas divi informatīvie tālruņi. Pa vienu tiek sniegtas konsultācijas un uzklausītas sūdzības, kuras tiek pārbaudītas. Otrs ir automātiskais atbildētājs, kas nodrošina iespēju anonīmi informēt par pārkāpumiem personas datu apstrādē un izmantošanā. Vadoties no sūdzībām un iesniegumiem, mūsu speciālisti rīko pārbaudes. Prakse liecina, ka trīs ceturtdaļas no sūdzībām ir pamatotas.

- Kādi pēdējā laikā ir raksturīgākie pārkāpumi personu datu izmantošanā?

- Minēšu tikai vienu jomu - darbinieku datu izmantošanu. Darba devēji bez saskaņošanas un darbinieku piekrišanas veic, piemēram, interneta un elektroniskā pasta kontroli, kā arī video novērošanu. Savukārt, pieņemot darbiniekus darbā, precīzāk - veicot kandidātu atlasi, pieprasīto datu apjoms dažkārt nav proporcionāls izvirzītajam mērķim. Viens no Datu valsts inspekcijas uzdevumiem ir sniegt konsultācijas un izstrādāt rekomendācijas. Tāpēc, lai novērstu minētos pārkāpumus, esam sākuši izstrādāt rekomendāciju par datu aizsardzību nodarbinātības jomā, būs rekomendācijas arī par citiem jautājumiem. Līdz šim mūsu speciālisti ir izdevuši "Personu datu apstrādes sistēmu audita rokasgrāmatu", padomi un rekomendācijas pieejamas arī Datu valsts inspekcijas mājaslapā.

- Kādā veidā inspekcija var ietekmēt nelikumīgu datu izmantošanu? Kādas ir iedarbīgākās metodes pēc jūsu pieredzes?

- Kopš stājušies spēkā grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Datu valsts inspekcijai ir tiesības uzlikt administratīvos sodus fiziskajām un juridiskajām personām no 25 līdz 1000 latiem. Iedarbīgākais līdzeklis ir personu datu apstrādes darbības apturēšana.

Konstatējot Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumus, esam apturējuši vairāku interneta mājaslapu darbību, kā arī konkursus un aptaujas. Piemēram, Datu valsts inspekcija apturēja "Latvenergo" rīkoto konkursu skolēniem, kurā viņi tika aicināti apstaigāt dzīvokļus, privātmājas un vasarnīcas, lai aptaujātu iedzīvotājus par ienākumiem un lietošanā esošo sadzīves tehniku. Obligāta prasība anketā bija norādīt aptaujātā dzīvokļa adresi. Aptaujas dati netika vākti "Latvenergo", kura ir reģistrējusi personu datu apstrādes sistēmu, bet gan sabiedrisko attiecību firmas interesēs, kura Datu valsts inspekcijā nav reģistrēta. Konkurss skolēniem tika reklamēts "Latvenergo" interneta mājaslapā un citur. Skolēnam tika dots uzdevums pārbaudīt, vai konkrētā dzīvoklī ir televizors, dators, stereoiekārta, videomagnetofons, gaisa kondicionieris, elektriskais sildītājs, putekļu sūcējs, gludeklis, siltā grīda, veļas mašīna, matu fēns, elektriskā plīts, elektriskā cepeškrāsns, mikroviļņu krāsns, ledusskapis, tosters, virtuves kombains, elektriskā tējkanna vai kafijas automāts, trauku mazgājamā mašīna, elektriskie vārti, elektriskā sauna, ūdens sūknis, zāles pļāvējs, elektriskais zāģis vai urbis. Atklājot mājoklī kādu no šīm ierīcēm, skolēniem anketā vajadzēja fiksēt to skaitu un norādīt, vai tā ir privātmāja, dzīvoklis vai vasarnīca, norādot cilvēku skaitu ģimenē un tās vidējos ienākumus mēnesī.

Datu valsts inspekcija secināja, ka aptauja veikta, pārkāpjot Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Var saprast "Latvenergo" interesi noskaidrot, kā mainās elektroenerģijas patēriņš dažādos gadalaika posmos, kā arī atkarībā no iedzīvotāju ienākumiem un viņu dzīvesvietas, tomēr veids, kā tika rīkots šis konkurss, neatbilda likumam. Minēju šo konkursu tikai tāpēc, lai nezināšanas dēļ līdzīgas kļūdas neatkārtotos turpmāk.

- Vai varat minēt kādu no likumiem, saistībā ar kuru rodas vislielākās problēmas personu datu aizsardzībā?

- Uzreiz nāk prātā Ārstniecības likums. Šajā likumā, kā liecina Datu valsts inspekcijas trīs gadu darba pieredze, ir visvairāk neviennozīmīgu traktējumu un tāpēc rodas problēmas. Nākamais ir Valsts informācijas sistēmu likums, trešais... Vairāk neminēšu. Datu valsts inspekcijā strādā galvenokārt juristi un informātikas tehnoloģiju speciālisti. Iesaistāmies arī likumprojektu izstrādē un piedāvājam nepieciešamos grozījumus likumos.

Līdz šā gada beigām esam paredzējuši izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, lai par personu datu nelikumīgu izmantošanu noteiktu arī kriminālatbildību. Jāpiebilst, ka kriminālatbildība par smagiem personu datu izmantošanas pārkāpumiem pastāv daudzās Eiropas valstīs. Personas dati jāuztver kā īpašums, kas jāaizsargā. Nelikumīga personu datu izmantošana var radīt ievērojamu kaitējumu, bet administratīvo sodu sankcijas ir ierobežotas. Par personu datu pārkāpumiem jāparedz lielāka atbildība.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!