PCTVL: Mūs’ lokmotīvs uz priekšu iet, tam komūnā ir pieturviet’ 20

Cita starpā PCTVL sola paveikt virkni tradicionālu lietu - nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi, drošību ielās, veicināt uzņēmējdarbību, cīnīties ar korupciju, taču kuru gan tas interesē, ja jēdziens “etniskais balsojums” ir ieņēmis stabilu vietu Latvijas politiskajā leksikonā.

Iesaki citiem:

Kopš pagājušajām pašvaldību vēlēšanām jēdziens etniskais balsojums ir ieņēmis stabilu vietu Latvijas politiskajā leksikonā. Tādējādi tas, ka par apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) balso tā sauktie krievvalodīgie, ir ne tikai instinktīvi zināms, bet arī publiski akceptēts. Līdz ar to PCTVL priekšvēlēšanu programmas satura racionāla analīze kļūst nenozīmīga, jo latviešus neinteresē, kas tajā ir rakstīts, tāpēc, ka tur jau pēc definīcijas nevar būt nekas rakstīts, bet segregācijas adeptiem satura nianses nav būtiskas, jo svarīgs ir pats politiskais spēks, neatkarīgi no tā oficiāli artikulētajām idejām. Taču interesanti būtu uzzināt, ko gan pēc šīs programmas izlasīšanas varētu izsecināt vidusmēra latviešu vēlētājs, kurš krievvalodīgajos rīdziniekos a priori saskata komunistiski noskaņotu piekto kolonnu?

Iespējams, viņš saprastu sekojošo…

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās PCTVL aprobežojās ar tradicionāliem, varbūt vairāk sociāli(-stiski) orientētiem solījumiem, kas tīri formāli, ārpus instinktīvi apjaustā konteksta, būtu akceptējami arī zemākiem sabiedrības stratiem piederošam latviešu nacionālistam, bet kopš pašattīrīšanās un atbrīvošanās no revizionista Jurkāna un viņa līdzskrējējiem, apvienība ir guvusi iespēju runāt daudz skaidrāku un atklātāku valodu.

PCTVL šogad Rīgai nekautrējoties piedāvā iespēju dialektiski augt un pacelties jaunā kvalitātē, no provinciālas valstiņas galvaspilsētas pārvēršoties par "Austrumiem un Rietumiem atvērtu Baltijas reģiona ekonomisko un kultūras centru", kas kļūs "par garantu mazākumtautību kultūras, valodas un izglītības saglabāšanai".

Jaunā loma Rīgai ļaus iegūt brīvpilsētas statusu un tai vairs nebūs saistoši nacionālistu pārvaldītās sīkvalstiņas likumi. Turpmāk Rīgas pilsētas skolās tiks "izvēlētas tādas programmas, kuras nodrošinātu kvalitatīvu latviešu valodas apguvi, saglabājot dzimto valodu kā apmācības pamatvalodu". Skolu direktorus, kas veiks kontrrevolucionāru darbību, aizstās "speciālisti, kuri aizstāvētu skolnieku un viņu vecāku intereses".

Protams, PCTVL turpmāk nodrošinās "iesniegumu pieņemšanu un atbilžu sniegšanu, kā arī informatīvo materiālu izdošanu pašvaldības iestādēs krievu valodā". Saprotams, ka pagājušajās vēlēšanās solītie "bezmaksas tulka pakalpojumi katrā pašvaldībā" ļaus arī pilsētas nacionālajām minoritātēm sazināties ar pašvaldību. Domājams, ar laiku nepieciešamība izmantot tulku pakalpojumus zudīs, jo Rīgas dome nodrošinās "papildu nodarbību finansēšanu krievu valodā vidusskolu un arodskolu audzēkņiem". Turklāt tautai svešās un uzspiestās svinamās dienas tiks aizstātas ar "tādu tradicionālo svētku kā Pareizticīgo Ziemassvētki, Lieldienas, Tatjanas diena, 8.marts, 9.maijs, 13.oktobris svinību" rīkošanu. Cerams, ka tas ir tikai sākums, jo šajā sarakstā tomēr pietrūkst arī tādu tautā iemīļotu dienu kā 23.februāris, 22.aprīlis, 17.jūnijs, 21.jūlijs, 5.augusts, 7.novembris, kā arī daudzu citu ne mazāk tradicionālu svētku un atceres dienu.

PCTVL rūpēsies par pēdējo 14 gadu laikā sagrautās Rīgas kultūrvides atjaunošanu, gan attīstot "etnisko kopienu un tradicionālo konfesiju pieminekļus", gan atjaunojot ielām to vēsturiskos nosaukumus. Pirmkārt, protams, vajag atcelt "Rīgu apkaunojošo Dudajeva ielas nosaukumu". Cerēsim, ka Rīgas ielas, kurās atkal lepni sliesies kādreizējo pilsētas atbrīvotāju pieminekļi, atgūs arī pārējos, vēl tautas dzīvajā atmiņā esošos Ļeņina, Marksa, Engelsa, Suvorova, Kirova un citus cienījamākos nosaukumus. Pēc PCTVL apsolīto 6000 jauno dzīvokļu uzcelšanas, radīsies lieliska iespēja Rīgas ielu nosaukumu sarakstu papildināt ar citu izcilu laikabiedru vārdiem. Piemēram, 70. Uzvaras dienas jubileju Rīga varētu sagaidīt ar Kononova, Farbtuha un varbūt pat Putina ielu.

Bet, kas gan būtu pilsēta bez pilsētniekiem? Un, protams, PCTVL neaizmirst rīdzinieku sociālās vajadzības. Kamēr citas partijas nopietni gatavojas vēl gadiem ilgi bakstīties ar Dienvidu tiltu, čaklās bites tuvāko triju gadu laikā uzcels ne tikai šo, bet arī vēl Zemgales tiltu. Pretstatā labējām partijām, kas investējušas tikai Vecrīgā un pilsētas centrā, PCTVL pievērsīsies galvenokārt proletāriskajai Rīgai – Bolderājas, Daugavgrīvas, Sarkandaugavas un "Maskavas forštates"[1] infrastruktūras attīstībai. Ne velti PCTVL, pirmām kārtām, aizstāvēs studējošās jaunatnes, pensionāru, invalīdu un mazturīgo iedzīvotāju intereses. Buržuji taču var paši par sevi parūpēties, vismaz līdz nacionalizācijai.

Gadījumā, ja buržuji, piemēram, namīpašnieki, nepildīs "savus pienākumus", PCTVL vadītā Rīgas dome apmaksās proletariātam nepieciešamos advokāta pakalpojumus. Pēc šķiriskā taisnīguma atjaunošanas zemes saimnieki varēs traukties pretī gaišai nākotnei jaunajā ātrgaitas viensliežu transporta sistēmā. Nu redz, arī metāls būs ietaupīts!

Kamēr Rīgas tauta vēl nav varējusi pilnībā realizēt savas likumīgās pašnoteikšanās tiesības, pilsētas Domei nāksies lielu daļu sava budžeta atvēlēt sociālajiem pabalstiem, "lai kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu", ko radījusi kompradoriskās elites izdabāšana starptautiskajam imperiālismam un tā uzspiestajai viltus vērtību sistēmai. Papildus PCTVL apmaksās bezmaksas braucienus pensionāriem pilsētas sabiedriskajā transportā svētdienās un ieviesīs arī "municipālos atvieglojumus" antihitleriskās koalīcijas valstu karavīriem. Protams, tas neattiecas uz buržuāziskajiem imperiālistiem un sociālistisko ideju nodevējiem, bet gan uz pasaules pirmās padomju valsts uzticamajiem pilsoņiem.

Cita starpā PCTVL sola paveikt virkni tradicionālu lietu, piemēram, nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi, drošību ielās, veicināt uzņēmējdarbību, cīnīties ar korupciju, racionāli apsaimniekot pilsētas īpašumus, taču, kuru gan tas interesē.

Ja PCTVL ir tulkojusi savu programmu latviešu valodā ar nopietnu nolūku, lai to izlasītu latviešu vēlētājs, tad visticamāk viņi ir vairojuši TB/LNNK elektorātu, kurš iepazīstoties ar šīm nostādnēm, kategoriski atteiksies padoties, jo nerodas nekādu šaubu, ka krievi nāk!

_________________

[1] Beidzot arī mums svešais vārds "priekšpilsēta" sāk pazust no programmatiskajiem dokumentiem un, cerams, arī no ikdienas valodas.

__________________

PCTVL vēlētāja profils

No gandrīz tūkstoša Rīgas balstiesīgajiem iedzīvotājiem gadumijā par PCTVL pašvaldību vēlēšanās bija gatavi 15,8% “Latvijas Faktu” aptaujāto rīdzinieku. Visticamāk, ka 12.martā par PCTVL nobalsos

sieviete (55,7%),
rīdzinieks vecumā no 18-24 gadiem (26,6%),
nelatvietis (87,3%)
ar vidējo vai nepabeigtu augstāko izglītību (74,7%),
kura ģimenē ir divi cilvēki (35,4%)
un kuram nav bērnu līdz 15 gadu vecumam (70,9%),
kurš dzīvo Latgales priekšpilsētā (38%)
norādījis, ka mēnesī nopelna 41 līdz 60 latus (27,1%)
un uzskata sevi par piederīgu vidusšķirai (32,9%).

Tie rīdzinieki, kuri 12.marta pašvaldību vēlēšanās ir nolēmuši balsot par PCTVL, kā alternatīvu izvēli biežāk ir nosaukuši Tautas saskaņas partiju un partiju “Jaunais centrs”. Savukārt PCTVL kā alternatīvu izvēli visbiežāk ir nosaukuši TSP vēlētāji.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (20) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bangera 11.03.2005 18:55
to AK

Ej svini savu 9.maiju, es atzīmēšu savu 16.martu ... :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 08.03.2005 10:51
AK: Kādas valodas plašākas funkcijas var būt attaisnotas ar tās lielāku izplatību - bet ar to nevar attaisnot mākslīgu (pret tirgus prasībām) šādu funkciju ierobežošanu citām valodām.

Tās ir divas saistītas, bet tomēr nošķiramas lietas - valsts un tirgus. Valodu jautājumos, tāpat kā visos citos, valsts mēdz regulēt tirgu - gan tieši reglamentējot dažus valodas lietošanas aspektus valodu likumā, gan arī, teiksim, subsidējot noteikta veida grāmatas un filmas. Parasti to sauc par valsts varas politisko gribu. Var protams teikt, ka tā ir "mākslīga ierobežošana"; tāpat arī progresīvie nodokļi, diferencēti muitas tarifi, utml. - tas viss var izskatīties mākslīgs un neattaisnojams. Bet ar šādu tirgus regulēšanu nodarbojas praktiski visas valstis pasaulē.

Kā jau minēju, ja tirgus prasības būtu noteicošās, tad oficiālu statusu Latvijā vajadzētu pirmkārt angļu valodai. IBM Latvijas filiālei, teiksim, pirms pāris gadiem radās nesaprašanās ar Valsts ieņēmumu dienestu, jo kaut kādas grāmatvedības atskaites nebija iesniegtas VIDam tīkamā formā un valsts valodā. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc no Latvijas izvācās IBM programmatūras izstrādes nodaļa (drīz pēc VSAA pensiju projekta pabeigšanas). Citas starptautiskās IT un auditfirmas toties tagad cenšas visu darīt pēc vietējiem standartiem. Un nekas ļauns nenotiek - tirgus allaž pielāgojas valsts politikai, ja vien tā nav galīgi neprognozējama.

AK: Par pamattautas statusu - ja asimilatīvajā Francijā tas nepalīdz, tad Beļģijā ļauj pastāvēt vāciski runājošo autonomijai - bet arābiem, kuru ir vairāk, tādas nav pat kultūras jomā.

Ja reiz gribam sekot šo Rietumeiropas valstu paraugam, tad vajadzētu saprast, vai Latvijas krievi ir kaut kas līdzīgs arābiem vai turkiem, vai arī - tie ir viena no pamattautām. Ja Latvijā kādreiz būs ievērojams daudzums 3.pasaules imigrantu, tad jautājums - vai krieviem kultūrautonomijas ziņā ir vajadzīgas citādas tiesības šeit, nekā, teiksim, pakistāniešiem, nebūs akadēmisks, bet gan praktisks jautājums.

Var, protams, mēģināt pilnīgi atmest šos spriedumus par "pamattautām", "tradicionālām minoritātēm" utml. Bet tad nav vairs nekāda izskaidrojuma par labu tās vai citas tautas kultūrautonomijas tiesībām. Paliek vienīgi politiskā (un tirgus) konjunktūra. Un krieviem sliktākajā gadījumā pastāv pat risks tapt pielīdzinātiem neseniem 3.pasaules imigrantiem. No otras puses, vai PCTVLam patiktu situācija, kad pie kāda labvēlīga Saeimas sastāva izdotos pieņemt kaut kādus krievu valodai draudzīgākus noteikumus izglītības, komunikācijas vai citās jomās, bet pie nākamā - tos atkal izbalsotu ārā? Kultūras dzīvē taču vajadzīga kaut kāda stabilitāte, jo rezultāti šai jomā nobriest lēni.

Secinājums - krievu kopienai varētu būt arī izdevīgi adoptēt šos "tradicionālo kultūru" un "tradicionālo minoritāšu" jēdzienus un attiecināt tos uz sevi. Bet tas uzliek arī noteiktus pienākumus - teiksim, nevar vairs tik uzkrītoši skatīties mutē V.Putinam.

AK: Tas, kas apgalvo, ka latviešiem/latviešu valodai LR pienākas prioritāte par krieviem/krievu valodu tāpēc, ka latvieši ir pamattauta, jābūt konsekventam un atzīt, ka vēl lielākas tiesības tad vajag piešķirt līviem/līvu valodai. Par jūsu loģiku es pašreiz nerunāju - es atbildēju uz jautājumu, kāpēc bieži runāju par līviem.

Ir tāda Izraēlas valsts subsidēta programma "Birthright" ('tiesības no dzimšanas') - kuras ietvaros diasporas ebreju jaunieši var apciemot Izraēlu. Daudziem no viņiem šīs tik tiešām iznāk tiesības, kuras būtu jāpamato 2000 gadu senā pagātnē. Ja Izraēlai šādi izdodas iegūt sev noderīgus ieceļotājus, tad kāpēc nē? Es esmu reālists, un nepretendēju uz to, ka man ir zināmi senči pirms 2000 gadiem. Bet tas nenozīmē, ka jēdziens "pamattauta" būtu pilnīgi bez satura. Ir taču etnologi, kuri AK'am to varētu izskaidrot pietiekami labi.

Ja līvu būtu kaut cik vairāk, tad šādu konsekvenci varētu prasīt. Bet tiesības jau nepastāv pilnīgi abstrakti, bet ir vajadzīga reāla iespēja tās realizēt. Teiksim, PSRS nelikumīgās inkorporācijas laikā (1940-1991.) Latvijā nebija iespējams ieviest latviešu kā vienīgo valsts valodu. Tagad šāda iespēja pastāv. Ja AK grib veicināt līvu kultūrautonomiju, tad laikam taču būtu jāpalīz atjaunot kaut kāda līvu valodu lietojoša kopiena, kura varētu kādā novadā (vai visā valstī) pretendēt uz savas valodas lietošanu arī valsts vai pašvaldību darbā. Ja kāds to var izdarīt, tad uz priekšu! Es tad arī būšu starp tiem, kas mācīsies līvu valodu un lietos to visās saprātīgās vietās.

Gribu uzsvērt AK - es neesmu cietpaurains nacionālists. PSRS laikos es ļoti labprāt Latvijā lietoju arī krievu valodu - visos kontekstos, kur tas tika no manis prasīts. Mācījos pat kara katedrā padomju armijas virsnieku vadībā. Bet šībrīža kārtība (latviešu valoda - vienīgā oficiālā) man patīk labāk.

AK: Diskriminēt kultūru = diskriminēt indivīdus, kas pie tās pieder, pēc kultūras pazīmēm (piemēram, atzīstot tiaki vienas valodas kultūras pārstāvjiem tiesības studēt dzimtajā valodā).

Iespējas studēt ir arī krievu valodā - Rīgā ir daudzas privātās augstskolas ar krievu mācību valodu. Starp citu, arī latviešu studenti RTU reizēm saskaras ar tādiem pasniedzējiem, kuri savus kursus māca krieviski, jo nepietiekami pārvalda latviešu terminoloģiju savā specialitātē. (Es te domāju savu paziņu, kas studē Elektronikas un Telekomunikāciju fakultātes bakalauros.) Ja vēlies, varu uzskaitīt šo pasniedzēju uzvārdus un katedras; varbūt arī valodu inspekcija par to ieinteresēsies. Manuprāt, tā ir pašu šo studentu kompetence - nav ko stučītājiem no malas jaukties; citādi RTU dažās specialitātēs paliks robi, kurus šobrīd nav kam aizpildīt. Studentiem pirmkārt vajadzīga interesanta mācību vide, nevis "tiesības studēt dzimtajā valodā".

Universitātēs vispār var ļoti daudz ko sarunāt. Ir reizes, kad ne tikai ārzemju pasniedzējs, bet arī kāds vietējais izdomā, ka kursu varētu lasīt, teiksim, angliski. Ja kādam pasniedzējam gribās, var arī šo to mācīt krieviski (kā liecina RTU piemērs). Un, ja mācību programmas vadītājam un studentu vairumam nav iebildumu, tad - uz priekšu! Izvēloties pasniegšanas valodu augstskolā, būtu jādomā nevis par kādas grupas tiesībām, bet par izglītojošo efektu un akadēmiskās vides netraucētu attīstību. Vai Latvijas studenti daudz iegūs, ja atkal būs atsevišķas studentu plūsmas? Es atceros, kā tagadējais akadēmiķis Jānis Bārzdiņš kursu "Algoritmu teorija" lasīja apvienotai krievu-latviešu grupai LU fizmatos. Katru teikumu pateica latviski un tūlīt pat tulkoja krieviski. Padomju laikos tā bija normāla prakse. Bet tas taču ir marasms - lēni, neefektīvi un iemidzinoši! Vai varbūt krievu datoristiem ir vajadzīgas tiesības neklausīties J.Bārzdiņa lekcijas?

AK: Par gadsimtiem - jūs runājāt par tradicionālām kultūrām. Pēc kā mērīt tradicionalitāti, ja ne pēc laika?

Pamattautas un tradicionālas minoritātes - tieši tā. Bet laiks ir kvantitatīvs mērs, bet tādas lietas kā etnoģenēze (pamattautām) un noturīga identifikācija ar savu valsti (pamattautām un tradicionālām minoritātēm) - tie ir kvalitatīvi jēdzieni. Tātad - vai nu dotajai etniskajai grupai šīs tradicionalitātes īpašības piemīt, vai nepiemīt (vai arī piemīt ar noteiktām atrunām). Vai tāpēc, ka somugru senči šeit dzīvo 12.000 gadu, bet baltu senči - ap 4.000 gadu nozīmē, ka latviešu tautas etnoģenēze 18-19.gs. bija mazāk vērtīga nekā lībiešu etnoģenēze apmēram tai pašā laikā? (Piemēram, amerikāņiem etnoģenēze ASV teritorijā notika 100-200 gadu laikā, jo bija tam labvēlīgi apstākļi - viņi atradās tālu no Anglijas vai citas agrākās etniskās dzimtenes, nebija stipras vietējās kultūras konkurences.).

Ja Latvijā dzīvotu tādi "latvieškrievi", kuriem būtu pašiem sava īpatnēja kultūra - kaut vai izteikta krievu valodā, bet kuri 100% identificētos ar Latvijas vēsturi (nevis, teiksim, ar to "vēsturi", kas aprakstīta padomjlaiku vēstures grāmatiņās un V.Pikuļa romānos), tad arī šādai grupai arī varētu runāt par etnoģenēzi Latvijā un sākt to uzskatīt par pamattautu (es zinu, ka daudzi latvieši tam nepiekritīs, jo neuzskata Latviju par imigrācijas zemi - kā ASV). Bet tā taču nav. Ir pilnīgi skaidrs, ka PCTVLs ir par politisku tuvināšanos Krievijai un daudzi jūtas kā Krievijas pārstāvji šeit (ņemsim kaut vai PCTVLa iebildumus Latvijas iestājai NATO). Es te neargumentēju par labu NATO, bet gan par to, ka vienai Latvijas etniskajai grupai bija diametriāli pretējs uzskats svarīgā ārpolitikas jautājumā. Vai tā bija nejauša sagadīšanās vai tikai šai kopienai saprotami apsvērumi par NATO (ne)izdevīgumu? Vai tomēr apzināta izvēle pret integrēšanos rietumu pasaulē?

Tāpēc, neatkarīgi no visiem gadsimtiem (un šo gadsimtu dažiem Latvijas krieviem būtu pat vairāk nekā pietiekoši) es nevaru daudzus no viņiem uzlūkot kā Latvijai tradicionālu etnisku grupu, bet gan kā PSRS vai Krievijas impērisko ideju turpinātājus. Tas nenozīmē, ka šeit nebūtu pietiekami daudzu Latvijai uzticamu un šeit pilnīgi adaptējušos krievu. Bet šī kopiena vēl nav īsti labi sevi apzinājusi un pieteikusi savas īpašās intereses. Varbūt, ka to spēs izdarīt "Jaunā centra" sapulcinātie krievu intelektuāļi. Bet tas ir viņiem tikai pats sākums. Nav vēl viņiem vēl ne sava preses izdevuma ("Telegraf" un "Bizness i Baltija", protams, ir drusku uz to pusi), ne arī savas sabiedriskās domas.

AK: Lūdzu, izvēlieties - vai nu vispārpieņemtā vienošanās, vai "dažiem nešķiet pašsaprotama" [simtiem tūkstošu, spriežot pēc vēlēšanām]. Vai citādi domājošie nav pilnvērtīgi, un tos nevajag ieskaitīt "visos"?

Vispārpieņemta vienošanās par latviešu oficiālo valodu taču jau ir. Ceru, ka arī PCTVLa cilvēki taču valsts iestādēs lieto latviešu valodu - tātad apzinās un praktiskajā darbībā pieņem šo vienošanos. Un no otras puses - daudziem no viņiem tas šobrīd nešķiet pašsaprotami. Es te pretrunu neredzu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 08.03.2005 02:01
Aleksis vai šo vienas tautas īpašo lomu vispār var runāt tā, lai tas neizklausītos pēc atklātas diskriminācijas. Cita lieta ir valoda - bet valodas priekšā visi ir vienlīdzīgi, jo katrs to var iemācīties

Tā jau ir arī īpaša loma tautai, kura šajā valodā runā. Kādas valodas plašākas funkcijas var būt attaisnotas ar tās lielāku izplatību - bet ar to nevar attaisnot mākslīgu (pret tirgus prasībām) šādu funkciju ierobežošanu citām valodām.

latvieši un lībieši ir Latvijas pamattautas, jo šīm tautām Latvijas teritorijā notikusi viņu etnoģenēze. Tāpat arī Francijā - bretoņi, baski, franči, elzasas vācieši un korsikāņi ir pamattautas, bet arābi - nav. Francijā, protams, neviens īpaši neatbalstīta bretoņu, korsikāņu vai basku kultūru ... "pamattautas" statuss viens pats vēl nedod nekādas tiesības

Kāpēc "protams"? Precīzāk turklāt būtu teikt, ka šīs tautas lielā mērā ir asimilētas - tāpēc kultūras autonomijas kustība ir vāja. Bet savulaik atšķirības bija lielākas - slavenā Vandeja bija arī bretoņu kultūras pretestība centrālajai varai. Par pamattautas statusu - ja asimilatīvajā Francijā tas nepalīdz, tad Beļģijā ļauj pastāvēt vāciski runājošo autonomijai - bet arābiem, kuru ir vairāk, tādas nav pat kultūras jomā.

Ja AK vēlas ieviest kādu loģiku saistībā ar lībiešiem, varbūt viņš var izvirzīt tēzi - ko īsti viņš vēlētos pamatot? Es nesteigšos ar secinājumu izdarīšanu, kamēr nezinu, ko es vispār vēlos pierādīt

Tas, kas apgalvo, ka latviešiem/latviešu valodai LR pienākas prioritāte par krieviem/krievu valodu tāpēc, ka latvieši ir pamattauta, jābūt konsekventam un atzīt, ka vēl lielākas tiesības tad vajag piešķirt līviem/līvu valodai. Par jūsu loģiku es pašreiz nerunāju - es atbildēju uz jautājumu, kāpēc bieži runāju par līviem.

saprotu, ko nozīmē diskriminēt indivīdu, bet nesaprotu, ko nozīmē diskriminēt "netradicionālu kultūru". [..], es neesmu nekur runājis par gadsimtiem

Diskriminēt kultūru = diskriminēt indivīdus, kas pie tās pieder, pēc kultūras pazīmēm (piemēram, atzīstot tiaki vienas valodas kultūras pārstāvjiem tiesības studēt dzimtajā valodā). Par gadsimtiem - jūs runājāt par tradicionālām kultūrām. Pēc kā mērīt tradicionalitāti, ja ne pēc laika?

vienīgās oficiālās valodas statuss latviešu valodai ir vienkārša konvencionalitāte jeb vispārpieņemta vienošanās. Tāpat, kā visā Latvijā ir pieņemts braukt pa ceļa labo pusi [..]. Vienīgi PSRS vēsturiskā mantojuma dēļ, ideja par latviešu valodas oficiālo statusu dažiem vēl nešķiet pašsaprotama

Lūdzu, izvēlieties - vai nu vispārpieņemtā vienošanās, vai "dažiem nešķiet pašsaprotama" [simtiem tūkstošu, spriežot pēc vēlēšanām]. Vai citādi domājošie nav pilnvērtīgi, un tos nevajag ieskaitīt "visos"?

es varētu uz brīdi būt fizikā skolots skeptiķis, kurš 'argumentētu', ka Saule riņķo ap Zemi, nevis Zeme ap Sauli. Cik daudzi cilvēki mācētu man neapstrīdami pamatot, ka patiesībā Zeme riņķo ap Sauli?? Tāpat ir arī ar skeptiķiem, kuri apgalvo, ka Latvija nebija okupēta. Viņi var būt vērtīgs izziņas resurss un iemāca mums lietot tikai nepieciešamos argumentus un nesarunāt neko lieku

Par "derīgiem skeptiķiem [kas kļūdās]" - varu teikt, ka jūs regulāri šķietat man tāds pats, tikai vārds "skeptiķis" - nepiemērots tiem, kam ir noteikts viedoklis. Bet ar "okupāciju" problēma ir drīzāk dažādajās definīcijās - šīs teorijas piekritēji radīja savu definīciju, lai tā nosauktu 1940. g. notikumus un panākt tās sekas, kas starptautiskajās tiesībās ir Hāgas konvencijā definētajai "okupācijai"...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 07.03.2005 13:45
AK: Pieminu tos tāpēc, ka bieži latvju nacionālisti runā par to, ka latviešiem pienāktos augstāka loma valstī, jo viņu senči ieradās šurp agrāk (variants: krievi - vēlāk, tāpēc krieviem pienāksas mazāk), latvieši ir pamattauta...

Latviešu "augstāka loma"? Neesmu nekur par tādu rakstījis. Nezinu pat vai šo vienas tautas īpašo lomu vispār var runāt tā, lai tas neizklausītos pēc atklātas diskriminācijas. Cita lieta ir valoda - bet valodas priekšā visi ir vienlīdzīgi, jo katrs to var iemācīties.

Savukārt jēdziens "pamattauta" ir ar diezgan konkrētu saturu. Piemēram, var gluži labi teikt, ka latvieši un lībieši ir Latvijas pamattautas, jo šīm tautām Latvijas teritorijā notikusi viņu etnoģenēze. Tāpat arī Francijā - bretoņi, baski, franči, elzasas vācieši un korsikāņi ir pamattautas, bet arābi - nav. Francijā, protams, neviens īpaši neatbalstīta bretoņu, korsikāņu vai basku kultūru, tāpat kā Latvijā maz kam interesē uz roku pirkstiem saskaitāmo līvu liktenis. Tātad "pamattautas" statuss viens pats vēl nedod nekādas tiesības.

AK: Nākas piedāvāt tiem izdarīt secinājumus no šīs loģikas.

Ja AK vēlas ieviest kādu loģiku saistībā ar lībiešiem, varbūt viņš var izvirzīt tēzi - ko īsti viņš vēlētos pamatot? Es nesteigšos ar secinājumu izdarīšanu, kamēr nezinu, ko es vispār vēlos pierādīt.

Aleksis: Ir, protams, dažas tradicionālās kultūras (latviešu, t.sk. latgaliešu, un līvu), kuras valsts ir apņēmusies aizsargāt un reizēm arī aizsargā. Bet tas nedod nekādas privilēģijas vai īpašas tiesības šo tautu piederīgajiem.
AK: Netradicionālas kultūras" nedrīkst diskriminet uz tā pamata, ka krievi te dzivojot mazāk gadsimtus nekā latvieši - citādi jau lībiešu valodai jābūt stiprākai pēc valsts statusa nekā latviesu valodai.

Es saprotu, ko nozīmē diskriminēt indivīdu, bet nesaprotu, ko nozīmē diskriminēt "netradicionālu kultūru". Varbūt AK dzīvo Platona abstrakto ideju pasaulē, kur kultūras (gluži kā cilvēki vai zvēri) var ciest no netaisnīgas apiešanās? Otrkārt, es neesmu nekur runājis par gadsimtiem.

Ja AK interesē manas domas par "pamatojumu", kāpēc latviešu valoda ir valsts valoda, tad tāda man nav, un droši vien nevienam citam arī nav. (Protams, var šo to mēģināt apjaust saistībā ar vēsturiskajiem apstākļiem - sk. manus komentus augstāk.) Tomēr, formāli sakot, vienīgās oficiālās valodas statuss latviešu valodai ir vienkārša konvencionalitāte jeb vispārpieņemta vienošanās. Tāpat, kā visā Latvijā ir pieņemts braukt pa ceļa labo pusi un izmantot metrisko mērvienību sistēmu. Vienīgi PSRS vēsturiskā mantojuma dēļ, ideja par latviešu valodas oficiālo statusu dažiem vēl nešķiet pašsaprotama.

Sherlock'am
Cilvēki paši par sevi visi ir labi, t.sk. PCTVLa atbalstītāji. Vienīgi kolektīvas ilūzijas reizēm var traucēt nonākt pie labiem politiskiem risinājumiem. AK no citiem komentētājiem pozitīvi izceļas ar zināmu intelektuālu godīgumu. Ir reizēm derīgi arī precizēt savu argumentāciju - un to nevar izdarīt tad, ja visi piekrītoši māj ar galvu.
Diemžēl skolās un augstskolās nepietiekoši māca pamatot savus uzskatus. Teiksim, es varētu uz brīdi būt fizikā skolots skeptiķis, kurš 'argumentētu', ka Saule riņķo ap Zemi, nevis Zeme ap Sauli. Cik daudzi cilvēki mācētu man neapstrīdami pamatot, ka patiesībā Zeme riņķo ap Sauli?? Tāpat ir arī ar skeptiķiem, kuri apgalvo, ka Latvija nebija okupēta. Viņi var būt vērtīgs izziņas resurss un iemāca mums lietot tikai nepieciešamos argumentus un nesarunāt neko lieku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 06.03.2005 21:53
Bangera Es domāju, ka solīdi un politkorekti būtu teikt, ka Latvijas Republika ir valstisks institūts, kas pirmām kārtām ir domāta latviešu tautai

Es tā nedomāju - manupartt nav ne solīdi, ne politkorekti teikt, ka LR ir domāta kalpot vairāk vienai Latvijas tautas (Satversmes 1. p.) daļai nekā citām.

Demokrātija un valstiskās suverenitātes veltīšana latviešu etnosam ir pašsaprotamas un vienlīdzīgas

Tad tā jau nav demokrātija, bet etnokrātija - ja vara piešķirta vienam etnosam, nevis Latvijas tautai. "Pašsaprotams" - diskutēt ar šādu ticību nav iespējams, bet argumentēt ar to - nav nopietni. Tāpat - par turpmāko "dabiskas pirmtiesības"

Tāpēc nav Latvijā etniskām minoritātēm jāpiešķir kādas papildus tiesības, kā piem. tiesības savu valodu (Latvijas gadījumā: krievu) noteikt kā oficiālo valodu noteiktās pašvaldībās

Papildu tiesības nekas it kā neprasa - lielākais, vienlīdzīgas.

tīri praktiskā ziņā latvieši nav tik izdzīvotspējīgs etnoss, kā krievi.. Latvieši vienkārši izšķīdīs austrumslāvu okeānā un pārstās eksistēt

Pamatojumu! Pašreiz krievi izmirst ātrāk par latviešiem... Tiesa gan, tas ir vājš arguments, jo valsts rada tam apstākļus, bet jums argumentu vispār nav. Par asimilēšanos - absurds. Pat PSRS sastāvā latviešu skaits mierīgajos gados pieauga - no kā latviešiem baidīties LR??

Šīs pirmtiesības ir lielākas nekā krievu minoritātes tiesības Latvijā kā oficiālo valodu lietot krievu valodu.. Cita kompromisa nav un nevar būt..

cits kompromiss? Vai jūs kādu piedāvājat? Es šajos vārdos saskatu priekšlikumu pakļauties vairākuma gribai, kas nav kompromiss. Uzsveršu, ka šajā vairākumā tālu nav visi latvieši - piemēram, PCTVL Rīgas sarakstā latviešu valoda ir dzimtā I. Asei, A. Valainim, V. Pedānam (pēdējais it kā ir latgalietis - nezinu, vai viņš sevi uzskata par latvieti), spriežot pēc CVK datiem. Saldū PCTVL saraksts ir tīri latvisks...

pats krievmīlis AK piekritīs, ka PCTVL nespētu ne tuvu tik sekmīgi veikt savu politisko kampaņu nesaņemot Maskavas spalvainās rokas finansiālo palīdzību, kas pēc savas būtības jau ir pretvalstiska...

Palasiet TSP tuvo avīzi "Panorama nedeli" (arhīvs bijis www.russkie.lv) par pagājušā gada beigām - pie kuras frakcijas Kaļužnijs devās ciemos pirmkārt? Ja jums ir pieeja "Čas" e-versijai www.chas-daily.com , varat atrast viņa interviju, kurā vēstnieks nosoda PCTVL saukļus. Beidzot, katrā gadījumā jūs varat ieskatīties CVK mājaslapā - kuru sarakstu vada Maskavas nama direktors Silovs Daugavpilī? "Jaunais centrs" - saku uzreiz, jo man radās aizdomas, ka jums trūkst vēlmes pamatot un pārbaudīt savus apgalvojumus. Lūk, atbildes uz jautājumu par Krievijas atbalstu.

Nezinu, vai tas ir arī finansiāls, bet... katrs noziedzīgs režīms centienus no ārvalstīm to padarīt cilvēcīgāku sauks par pretvalstisku. Par sevi - neatceros, lai es būtu vairāk krievmīlis nekā latvjmīlis, vācmīlis utt.

Sherlock

Hm... Jūsu izmeklēšanas metodes un efektivitāte mani sevišķi neinteresē, bet ko jūs rādat plašajai tīkla sabiedrībai? Tikai savu nevēlēšanos diskutēt ar citādi domājošiem, ja neturēt jūs aizdomās par centieniem rīkot "raganu medības" vai veidot cenzūru... Interesanti man tomēr būtu palūkoties, kādas vēl tēmas portāla diskusijās interesē slaveno detektīvu - vai viņš ieradies tikai manas personības dēļ?

Aleksis Personīgs jautājums AK: Kāpēc Jūs visu laiku pieminat lībiešus? Vai Jūs pats, gadījumā, esat lībietis, vai daudzus tādus pazīstat un interesējaties par viņu valodu un kultūru? Un kādas īsti lībiešu prasības pēc valsts valodas statusa Jums ir zināmas? Vai arī "lībieši" šeit ir tikai tāds kā burvju vārdiņš un akadēmisks piemēriņš, ar ko latviešiem aiztaisīt mutes tad, kad viņi sāk runāt par savu vēsturisko apziņu un piederību Latvijas zemei?

Neesmu lībietis. Pieminu tos tāpēc, ka bieži latvju nacionālisti runā par to, ka latviešiem pienāktos augstāka loma valstī, jo viņu senči ieradās šurp agrāk (variants: krievi - vēlāk, tāpēc krieviem pienāksas mazāk), latvieši ir pamattauta... Nākas piedāvāt tiem izdarīt secinājumus no šīs loģikas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sherlock 06.03.2005 19:02
Cilvēki mīļie, labāk palūkojieties ar ko jūs mēģiniet diskutēt :)
http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=people&submode=&cv_id=42

Ar ¹iem tipiņiem vislabāk "diskutēt" dodoties pie vēlētāju urnas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bangera 06.03.2005 14:43
Es domāju, ka solīdi un politkorekti būtu teikt, ka Latvijas Republika ir valstisks institūts, kas pirmām kārtām ir domāta latviešu tautai. Demokrātija un valstiskās suverenitātes veltīšana latviešu etnosam ir pašsaprotamas un vienlīdzīgas. Tāpēc nav Latvijā etniskām minoritātēm jāpiešķir kādas papildus tiesības, kā piem. tiesības savu valodu (Latvijas gadījumā: krievu) noteikt kā oficiālo valodu noteiktās pašvaldībās. Tas nav pieļaujami, jo tīri praktiskā ziņā latvieši nav tik izdzīvotspējīgs etnoss, kā krievi.. Latvieši vienkārši izšķīdīs austrumslāvu okeānā un pārstās eksistēt. Tas arī nav vajadzīgs, jo latviešiem Latvijā ir dabiskas pirmtiesības uz savu valodu kā vienīgo oficiālo valodu kā pašvaldību, tā arī nacionālajā līmenī.. Šīs pirmtiesības ir lielākas nekā krievu minoritātes tiesības Latvijā kā oficiālo valodu lietot krievu valodu.. Cita kompromisa nav un nevar būt..

Bez tam, arī pats krievmīlis AK piekritīs, ka PCTVL nespētu ne tuvu tik sekmīgi veikt savu politisko kampaņu nesaņemot Maskavas spalvainās rokas finansiālo palīdzību, kas pēc savas būtības jau ir pretvalstiska..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.03.2005 13:21
AK: Protams. Bet piemēri rāda iespējamo. No tā vajadzētu izvēlēties to, kas kalpo lielākai tautas dalai.

Tas man atgādina katoļu doktrīnu par "kopējo labumu" (sk. ). Katehismā ir vairākas vietas, kuras līdzīgi kā nupat AK, runā par kalpošanu lielākai tautas daļai. Piemēram, 2237.pants (sk. http://www.catholic.lv/katehisms/d3s2n2.html#r2237 ):
Politiskajām tiesībām, kas saistītas ar pilsonību, jātiek piešķirtām saskaņā ar kopējā labuma prasībām. Sabiedriskā vara tās nedrīkst atņemt nelikumīgi un bez pietiekami svarīga iemesla. Bet turpat tālāk ir rakstīts arī: "Padotajiem sava priekšniecība jāuzlūko kā Dieva pārstāvji, kurus Viņš iecēlis par savu dāvanu pārvaldniekiem: "Esiet paklausīgi katrai cilvēku kārtībai Kunga dēļ [..], kā brīvie, nevis kā tādi, kam brīvība ļaunuma slēpšanai, bet kā Dieva kalpi." ( 1 Pēt 2, 13. 16)" Par imigrantiem ir rakstīts sekojošais: "Imigrantam ir pienākums ar pateicību un cieņu izturēties pret zemes, kura viņu pieņēmusi, materiālo un garīgo mantojumu, kā arī pienākums pakļauties tās likumiem un uzņemties savu daļu nastas." (sk. http://www.catholic.lv/katehisms/d3s2n2.html#r2241 ).

Var jau sabiedriskā vara un Latvijā dzīvojošās bites kādu laiku izlikties, ka viņi viens otru ciena un rūpējas par šo kopējo labumu. Bet patiesība vienalga nāk ārā kā īlens no maisa. Latvijas valstij ir grūti precīzi parādīt, kādā īsti ziņā tas vai cits PCTVLa pārstāvis ir nelojāls valstij. Un tikpat grūti visādiem cilvēktiesību aizstāvjiem un ES komisāriem precīzi parādīt, kādā ziņā te piežmiedz krievus. Tāpēc nekas nemainās - abas puses (Latvijas vara un PCTVL) pa klusam viena otrai ar kaut ko ieriebj.

Bet varētu būt arī citādi - bet tad ir jābūt gataviem uz drosmīgākiem kompromisiem. Teiksim, ikvienam taču ir neērti uztiept kaut kādu izglītības reformu pazīstamajiem pedagogiem Gluhovam vai Ļitvinskim, kuri gatavo skolēnus starptautiskām olimpiādēm matemātikā un informātikā. Un viņi, cik saprotu, arī ir pratuši šo reformu pavērst kaut cik pozitīvā virzienā. Savukārt daudzi aktīvie štābisti taču paši alkst pēc konflikta un ar savu neelastīgo nostāju šo konfliktu visu laiku izaicina.

Negribu teikt, ka Latvijas valsts vienmēr perfekti izturas pret krieviem. Bet krieviem ir pienākums arī pret valsti, kuras valdītājus ir iecēlis Dievs. Faktiski tā valdošā Latvijas elite (kuru Jūs, AK, reizēm tik asi kritizējat) ir Dieva žēlastībā iecelti pārvaldnieki pār šo zemi un viņus vajadzētu respektēt. Kaut vai pašam savas psihiskās veselības labad. Ja kāds sāk ienīst Latvijas valdību, tad viņam nav grūti visu laiku saredzēt sev apkārt naidīgus spēkus.

AK: Tātad plusi (PCTVL prasību mērenība amatu ziņā - šajā stngras opozīcijas blokā ir vienojušies idejiski cilvēki, nevis amatu meklētāji) ir arī ievērojami.

Ja neskaita to relatīvi īso brīdi, kad TSP (un "Jaunais Centrs") vēl bija PCTVL sastāvdaļa, tad nav jau nekur PCTVLs tā īsti bijis pie varas. Ceru, ka mēs nekad neuzzināsim, vai ir un kādi ir augstu amatu meklētāji no PCTVL. Vispārīgi runājot, neredzu pretrunu starp idejiskiem cilvēkiem un viņu vēlēšanos ieņemt amatus, lai šīs idejas īstenotu.

AK: Tās ir tiesības latviešiem - saņemt jebkādus pakalpojumus savā valodā.

Es nemaz nezināju, ka man ir tādas tiesības :)) Pavisam nopietni - varam aiziet uz tipisku autoservisu vai "šrotu" Rumbulas rajonā. Un izrādīsies, ka latvietim, lai tur kaut ko nopirktu vai saremontētu vajadzēs vismaz nedaudz iepazīties ar krievu mašīnbūves terminoloģiju. Pats esmu to piedzīvojis. Un nekāda vaina. Dzīvei jābūt krāsainai.

AK: "Netradicionālas kultūras" nedrīkst diskriminet uz tā pamata, ka krievi te dzivojot mazāk gadsimtus nekā latvieši - citādi jau lībiešu valodai jābūt stiprākai pēc valsts statusa nekā latviesu valodai.

Atkārtoti saku - man arī gadsimti īpaši nerūp. Tomēr šeit ir Latvijas Republika ar noteiktu valstisko identitāti, kura ir fiksēta Satversmē un likumos. Protams, likumi un Satversme var arī reizēm mainīties - gan ļoti evolucionāri un pakāpeniski, gan arī radikālu un visaptverošu reformu veidā. Bet, ja relatīvi nesenu iebraucēju grupa grib krasi mainīt valsts likumus un etnisko politiku pret to cilvēku gribu, kuri te dzīvo jau vairākās paaudzēs, tad man tas šķiet taisns ceļš uz konfliktiem un nesaprašanos.

Imigrantu populācijām parasti vajadzīgas vismaz 3 paaudzes, lai pilnīgi izmainītu savu valstiskās piederības un kultūras identitāti. Šis nav mans atzinums, bet visās imigrācijas zemēs labi zināma lieta. Ja kāds cilvēks ir dzimis Latvijā, bet viņa vecāki vai vecvecāki ir šeit iebraukuši no Krievijas, tad tas nav nekāds negods, ja viņš grib noskaidrot, kā to vai citu jautājumu būtu pieņemts risināt Latvijā. Drīzāk ir slikti, ja viņš ir pārliecināts, ka visu zina labāk nekā vietējie (tie, kas te dzīvo daudzās paaudzēs). Protams, visiem pilsoņiem ir vienādas tiesības. Bet, ja daži no viņiem, Latviju vēl lāgā nepazīdami, sāk enerģiski bīdīt savas radikālās idejas (par pilsonību, par oficiālajām valodām, utml.), tad tā var ātri "iebraukt auzās" un nodarīt ļaunumu sev, citiem un arī savām idejām.

Es, teiksim, nezinu, ko darīja mani senči pirms daudziem gadsimtiem. Toties es labi atceros, ko darīja mani vecāki un mana vecmāmiņa - un sevī nesu daļu no savu tuvāko senču dzīves pieredzes, kura nepārprotami bija saistīta ar Latviju un latviešu kultūru. Tāpēc "tradicionālām kultūrām" kaut kāda reāla nozīme tomēr ir. Es neaicinu diskriminēt nevienu citu kultūru, bet viekārši mēģināt saprast, ka Latvija nav nekāda "neskartā zeme"; te ir noteiktas tradīcijas, kuras ikvienas tautības cilvēks var censties saprast un pieskaņot savas tautas, savas ģimenes un savām personīgajām tradīcijām. Es nevarēšu Tev nodefinēt, kas īsti ir tās Latvijas tradīcijas (un katrs to laikam saredz savādāk), bet, manuprāt, ir ļoti svarīgi censties tās izzināt un izjust. Un, ja to nemēģina darīt, tad tik tiešām var skriet kaut ar pieri sienā, bet nekas no šīs zemes cilvēkam netaps saprotams un visur izliksies esam naidīgi spēki (valdošās elites, apspiedēji, nacionālisti un vēl nezkas).

Personīgs jautājums AK: Kāpēc Jūs visu laiku pieminat lībiešus? Vai Jūs pats, gadījumā, esat lībietis, vai daudzus tādus pazīstat un interesējaties par viņu valodu un kultūru? Un kādas īsti lībiešu prasības pēc valsts valodas statusa Jums ir zināmas? Vai arī "lībieši" šeit ir tikai tāds kā burvju vārdiņš un akadēmisks piemēriņš, ar ko latviešiem aiztaisīt mutes tad, kad viņi sāk runāt par savu vēsturisko apziņu un piederību Latvijas zemei?

AK: Turklāt ja tiesības pieder grupai, tās pieder tieši indivīdiem! No kā jūsuprāt sastāv grupas? Arī klasiskās liberālas tiesības uz brīvību faktiski pieder grupai - nenotiesātiem un neaizturētiem likumā noteiktajā kārtā.

Nez vai tas, ko uzrakstījāt, ir korekti. Tiesības uz personas brīvību piemīt visiem indivīdiem bez izņēmuma - vienīgi šīs tiesības nav beznosacījumu, un var tikt ierobežotas, ja to prasa visas sabiedrības intereses. Visai jocīgi šai sakarībā ir runāt par tādu grupu - "nenotiesātiem un neaizturētiem" un viņu īpašajām tiesībām. Šīs "grupas" sastāvs nemitīgi mainās un to apvieno tikai gadījuma apstāklis (t.i. cilvēks tieši šobrīd nav aizturēts vai apcietināts). Un kā ir ar tiem, kurus tieši šobrīd vajā policisti, lai apcietinātu? Vai viņi arī pieder "klasiski brīvo" cilvēku grupai?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 05.03.2005 22:09
Aleksis Kāpēc visu laiku salīdzināt Latviju ar citām valstīm (Maķedonija, Somija, Beļģija), kur katrā ir gluži atšķirīga vēsturiskā situācija un tradīcijas. Piemēri taču ir visādi.

Protams. Bet piemēri rāda iespējamo. No tā vajadzētu izvēlēties to, kas kalpo lielākai tautas dalai.

Nu nezinu, kas tad dzīvē ir tik ievērojami pēdējos gados mainījies? 90-to gadu sākumā, šķiet, bija vēl lielāks pieprasījums pēc krievu valodas. Tagad krievu ir mazāk un daudzi no viņiem ir labāk iemācījušies latviski.

Jūsu minētais nozīmē tikai to, ka 90. gadu sākumā netaisnigums pie tādas pašas valodas politikas būtu vēl lielāks. Un pieminēšu, ka ar 1999. g. Valsts valodas likumu iespējas izmantot krievu valodu bija ievērojami sašaurinātas.

Arī demogrāfiskā situācija - krievu lielais skaits Latvijā - arī tas ir visai šaubīgs arguments. Krievu īpatsvars Latvijā taču ar katru gadu samazinās! Tikai ap 25% no visiem jaundzimušajiem Latvijā ir krievi.

Redzot, ka valdošās partijas cenšas nepielaist krievu interešu pārstāvjus pie varas, ierobežo sazinas un izglītības iespējas krievu valodā, jāsecina - valsts politika ietver Latvijas krievu kopienas iznīcināšanu.

Krievijas ietekme taču samazinās visā bijušās PSRS telpā - Gruzijā, Ukrainā, Moldovā. Un līdz ar to relatīvi samazinās arī krievu valodas prestižs. Pat krievu avīzēs Latvijā reizēm raksta, ka krievu jaunā paaudze krievu valodu pārvalda ar katru gadu sliktāk Vai Latvijas valstij šādā situācijā būtu jāuzņemas īpašas saistības krievu valodas prestiža atjaunošanas labā?

Nē, vienkārši lai ievērotu lielas iedzīvotāju daļas intereses. Krievijas prestižs, kas tomēr pastāv - tas ir iemesls, lai arī latvieši mācītos krievu valodu. Turklāt nav vajadzīgas īpašas saistības - tirgus rāda, ka ir pieprasījums visu līmeņu izglītībai l. un k. (BKI, Psiholoģijas augstskola...) valodā, saziņai tajās Rīgā (privātuzņēmums Tele2 pieņem sarakstē krieviskas vēstules), vidējai poļu valodā - tātad tā ir jānodrošina.

Piekāpšanās PCTVLa prasībām nekādi nemazinās etniskos konfliktus. Varu minēt kaut vai V.Putina iecienīto Maķedonijas piemēru - tā tagad ir divkopienu valsts ar divām oficiālajām valodām, bet vardarbīgu etnisku konfliktu tur joprojām pietiek, un to ir pat vairāk nekā Latvijā vai Igaunijā

Bet vairs nav karadarbības.

Šādu deputātu atbalsts citām partijām ir drīzāk nevis labums, bet gan traucēklis, jo atklāta sadarbība ar PCTVLu var nozīmēt strauju popularitātes zaudēšanu

Var... Bet nez kāpēc tam Rīgas domē piekrīt LSDSP, LPP un ZZS. Tātad plusi (PCTVL prasību mērenība amatu ziņā - šajā stngras opozīcijas blokā ir vienojušies idejiski cilvēki, nevis amatu meklētāji) ir arī ievērojami.

Kas tie tādi "latviešu internacionālisti"? Ko viņi dara un vai ir kaut kur dabā sastopami? :))

TSP, Jaunajā centrā, pie Rubika un žuravļova...

Tiesības liberālās demokrātijas valstīs, t.sk. Latvijā, piemīt galvenokārt indivīdiem, nevis to grupām. Ir, protams, dažas tradicionālās kultūras (latviešu, t.sk. latgaliešu, un līvu), kuras valsts ir apņēmusies aizsargāt un reizēm arī aizsargā. Bet tas nedod nekādas privilēģijas vai īpašas tiesības šo tautu piederīgajiem. Drīzāk tie ir papildus pienākumi dažiem indivīdiem - teiksim tiem filologiem, kuri veido latviskos terminus un tulko ES dokumentus latviski vai piedalās pareizrakstības komisijās.

Tās ir tiesības latviešiem - saņemt jebkādus pakalpojumus savā valodā. "Netradicionālas kultūras" nedrīkst diskriminet uz tā pamata, ka krievi te dzivojot mazāk gadsimtus nekā latvieši - citādi jau lībiešu valodai jābūt stiprākai pēc valsts statusa nekā latviesu valodai. Turklāt ja tiesības pieder grupai, tās pieder tieši indivīdiem! No kā jūsuprāt sastāv grupas? Arī klasiskās liberālas tiesības uz brīvību faktiski pieder grupai - nenotiesātiem un neaizturētiem likumā noteiktajā kārtā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.03.2005 15:36
AK: "Uzrīdīt" tādā veidā varētu krievu kopienu un latviešu internacionālistus tikai tiem latviešiem, kas nevēlas atzīt mazākumtautībām līdzīgās tiesības.

Kas tie tādi "latviešu internacionālisti"? Ko viņi dara un vai ir kaut kur dabā sastopami? :))
Tiesības liberālās demokrātijas valstīs, t.sk. Latvijā, piemīt galvenokārt indivīdiem, nevis to grupām. Ir, protams, dažas tradicionālās kultūras (latviešu, t.sk. latgaliešu, un līvu), kuras valsts ir apņēmusies aizsargāt un reizēm arī aizsargā. Bet tas nedod nekādas privilēģijas vai īpašas tiesības šo tautu piederīgajiem. Drīzāk tie ir papildus pienākumi dažiem indivīdiem - teiksim tiem filologiem, kuri veido latviskos terminus un tulko ES dokumentus latviski vai piedalās pareizrakstības komisijās. Bet šos valodnieku pienākumus taču var ar tādām pašām tiesībām veikt jebkuras tautības piederīgais.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.03.2005 15:21
AK: Pasaules valstis ir ļoti dažādas - 1 oficiāla valoda nav šovinisms Islandē, kur virs 95% no neliela iedzīvotāju skaita ir islandieši, bet Beļģijā, kur ap pusi iedzīvotāju (miljoni) ir valodas minoritātes, tas būtu šovinisms.

Kāpēc visu laiku salīdzināt Latviju ar citām valstīm (Maķedonija, Somija, Beļģija), kur katrā ir gluži atšķirīga vēsturiskā situācija un tradīcijas. Piemēri taču ir visādi. Jau reiz rakstīju, ka pasaulē ir tāda daudznacionāla valsts - Pakistāna, kurā ir viena valsts valoda. Tā ir urdu valoda, kura ir dzimtā veseliem 8% iedzīvotāju. :)) Un dzīvo taču cilvēki! Pat atombumba viņiem ir pašiem sava.

AK: Tajā gadījumā, kad vēsture un ārvalstu prakse rāda vairāku oficiālu valodu, pilsonības nulles varianta, daudzu mācībvalodu iespējamību pat pie mazāka mazākumtautības skaita un īpatsvara - noteikti!

Atkal salīdzinājumi? Man, teiksim, patīk Singapūras pilsonības un imigrācijas likumi, kuri nepieļauj pat ģimeņu apvienošanu, ja Singapūras iedzīvotājs ir apprecējies ar ārzemnieku. Katram ir cits skatījums uz vēsturi un ārvalstu praksi.

Aleksis: Ja Latvijas krievu politiskās prasības būtu par tādu statusu, kāds viņiem bija Latvijas brīvvalsts laikā (1920-1934.g.), tad viņiem varētu atrasties sabiedrotie arī citu partiju vidū.
AK: Dzīve ievērojami mainījās - vairāk ir tādu apdzīvotu vietu, kur ir liels pieprasījums pēc krievu valodas oficiālajā saziņā ar cilvēkiem.

Nu nezinu, kas tad dzīvē ir tik ievērojami pēdējos gados mainījies? 90-to gadu sākumā, šķiet, bija vēl lielāks pieprasījums pēc krievu valodas. Tagad krievu ir mazāk un daudzi no viņiem ir labāk iemācījušies latviski. Vai ir sagaidāmi kaut kādi procesi, kuri varētu palielināt pieprasījumu pēc krieviskās saziņas oficiālā līmenī? Man tādi nav zināmi. Ekonomiskā sadarbība ar Krieviju ir vāja (t.sk. Krievijas nedraudzīgo žestu dēļ - ik pēc brīža kāds tur sāk runāt par sankcijām). Krievu valoda nav pat ES oficiālā valoda, un arī rietumvalstu biznesa aprindas ar Latvijas iestādēm labprātāk runātos angliski, nevis krieviski. Tas, protams, nenozīmē, ka angļu valodai vajadzīgs oficiāls statuss, bet angļu valodas atbalstam vismaz varētu piemērot AK argumentu "Dzīve ievērojami mainījās ..."

Arī demogrāfiskā situācija - krievu lielais skaits Latvijā - arī tas ir visai šaubīgs arguments. Krievu īpatsvars Latvijā taču ar katru gadu samazinās! Tikai ap 25% no visiem jaundzimušajiem Latvijā ir krievi. Krievu kopiena pārsvarā dzīvo lielākajās pilsētās un šī kopiena noveco vēl straujāk nekā latvieši. Pēc 6 gadiem - kad būs vienots darba tirgus ar Eiropu daudzi krievi, iespējams, aizbrauks uz citām Eiropas valstīm. Un ne jau tikai aizbraucēju kopskaitā ir visa būtība - no Latvijas aizbrauc tieši spējīgākie un enerģiskākie krievi. Dažus no tiem man bija gods pazīt personīgi - bet tagad tie dzīvo ASV, Zviedrijā, Anglijā vai Izraēlā.

Pieņemsim, ka uz brīdi noliekam malā vēsturiskā taisnīguma argumentus (piemēram, to, ka nesenajiem imigrantiem būtu jāpielāgojas Latvijas īpatnībām, un nevis otrādi - jāpielāgo Latvijas tradīcijas iebraucēju ērtībām). Bet pat tad - trulā reālpolitika neliecina par labu krievu valodas lomas palielināšanai. Krievijas ietekme taču samazinās visā bijušās PSRS telpā - Gruzijā, Ukrainā, Moldovā. Un līdz ar to relatīvi samazinās arī krievu valodas prestižs. Pat krievu avīzēs Latvijā reizēm raksta, ka krievu jaunā paaudze krievu valodu pārvalda ar katru gadu sliktāk Vai Latvijas valstij šādā situācijā būtu jāuzņemas īpašas saistības krievu valodas prestiža atjaunošanas labā?

AK: Kā partija var grasties saniegt mērķus, ko vairākums neatbalsta (vardarbību pašreiz neizskatot)?

Ar vardarbības piesaukšanu vispār nevajadzētu spēlēties. Tā var ātri aplauzties un šādi "vardarbīgie politiķi" tiks ātri neitralizēti vai arī kā Lindermans bēguļos pa Krieviju. Ir, protams, dažādi sadzīves konflikti ar iespējamu etnisku motivāciju - nesen Ogrē viens tāds huligāns esot uzdarbojies. Piekāpšanās PCTVLa prasībām nekādi nemazinās etniskos konfliktus. Varu minēt kaut vai V.Putina iecienīto Maķedonijas piemēru - tā tagad ir divkopienu valsts ar divām oficiālajām valodām, bet vardarbīgu etnisku konfliktu tur joprojām pietiek, un to ir pat vairāk nekā Latvijā vai Igaunijā.

AK: Ar radikālākiem aicinājumiem panākt to, ka kompromiss ar citām partijām būs noslēgts ar labākiem noteikumiem...

Tā būtu tā kā diņģēšanās tirgū - nosaukt lielāku cenu, lai pēc tam būtu ko nolaist? Tikai nelaime tāda, ka PCTVLam uz letes nav nekā, ko pārdot. Varbūt viņiem ir deputāti? Šādu deputātu atbalsts citām partijām ir drīzāk nevis labums, bet gan traucēklis, jo atklāta sadarbība ar PCTVLu var nozīmēt strauju popularitātes zaudēšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 04.03.2005 23:43
Bangera Skaidrs, ka PCTVL ir organizācija, kas savu politisko kapitālu veido uzrīdot krievu kopienu latviešu kopienai...

Vai tad PCTVL aicina atņemt latviešiem pilsonību, dzimto mācībvalodu, tiesības saņemt jebkādus pakalpojumus savā valodā? Nē. PCTVL prasa attiecīgas tiesības pēc iespējas (nu neprasa tā krieviski dziedāt "Dievs, svētī Latviju" un daudzas citas valsts valodas pazīmes) attiecināt uz citiem, kas LR apstākļos galvenokārt ir krievvalodīgie. "Uzrīdīt" tādā veidā varētu krievu kopienu un latviešu internacionālistus tikai tiem latviešiem, kas nevēlas atzīt mazākumtautībām līdzīgās tiesības.

Skaidrs, ka PCTVL var apturēt, pierādot, ka tā pārkāpj Satversmi, saņemot finansējumu no ārzemēm (proti, Krievijas).. Skaidrs, ka iepriekšminētais jautājums ir atkarīgs no mūsu valsts drošības struktūru (ne)kompetences..

Vai no iztēles... spriežot pēc jūsu argumentiem, kuru nav (precīzāk, tām ir par 0 zemāka vērtība, jo finansēšanu partijām no ārzemēm aizliedz ne Satversme, bet partiju finansēšanas likums - vai ticēt tam, kas reizi tik rupji kļūdas?), drīzāk nozīme ir iztēlei.

Skaidrs, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kas pirmāmkārtām ir domāta latviešiem, jo neviena cita valsts pasaulē nav tiešā veidā domāta latviešu tautai..

Neviena cita valsts nav domāta arī Latvijas krieviem, poļiem utt. Izdariet savu izvēli - demokrātija (Latvijas tautas vara) vai etnokrātija (latviešu vara)!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bangera 04.03.2005 17:24
Žēl, ka esam divkopienu sabiedrība ar tik dažādām vērtību uztverēm un pasaulskatījumu.. Tomēr arī šādā situācijā ir jādzīvo, jo 'world still turns'..

Skaidrs, ka nav solīdi PCTVL vērtēt kā komunistisku organizāciju, tai ne satura, ne būtības ziņā nav nekā kopēja ar komunisma ideoloģiju..
Skaidrs, ka PCTVL ir organizācija, kas savu politisko kapitālu veido uzrīdot krievu kopienu latviešu kopienai..
Skaidrs, ka PCTVL var apturēt, pierādot, ka tā pārkāpj Satversmi, saņemot finansējumu no ārzemēm (proti, Krievijas)..
Skaidrs, ka iepriekšminētais jautājums ir atkarīgs no mūsu valsts drošības struktūru (ne)kompetences..
Skaidrs, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kas pirmāmkārtām ir domāta latviešiem, jo neviena cita valsts pasaulē nav tiešā veidā domāta latviešu tautai..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 04.03.2005 08:53
Nu man arī šis tekstiņs neliekas pārliecinošs, ļoti daudz kas tur ir izdomāts. Šis ZaPČEL jau nav nekādi komūnu vai komunisma aizstāvji, drīzāk tieši etniskie krievu šovinisti. Protams, ka tā identitāte daudzējādā ziņā ir savijusies - PSRS kā arī Krievijas un krievu varenums un varoņi, tomēr par to šķirisko principu vairāk tiešām runā sociālistiskā partija. Citādi jau savam elektorātam normāls piedāvājums, ko tur daudz piebilst, domāju, ka Rīgas domē saņems visvairāk balsu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 03.03.2005 23:57
Aleksis Nezinu tikai, vai citi latvieši šādus PCTVLa balsotājus arī uzskata par īstiem latviešiem? :))

Atkarībā no tā, vai tie "citi latvieši" prot nejaukt citu viedokli ar citu tautību. "Tu man nepiekrīti, tu neesi no manas cilts" skan bērnišķīgi.

Pasaules pieredze rāda, ka vienai oficālai valodai nav sakara ar šovinismu, privilēģijām vai diskrimināciju.

Pasaules valstis ir ļoti dažādas - 1 oficiāla valoda nav šovinisms Islandē, kur virs 95% no neliela iedzīvotāju skaita ir islandieši, bet Beļģijā, kur ap pusi iedzīvotāju (miljoni) ir valodas minoritātes, tas būtu šovinisms.

Kamēr cilvēks neapzinās vienas oficiālās valodas nepieciešamību Latvijā, viņš te nejutīsies brīvs un allaž skries ar pieri sienā.

"Tev nedod noteiktas tiesības, ko citiem dod? Apzinies, ka tas ir nepieciešami... un tu jutīsies brīvs!" - es tomēr dodu priekšroku pretestībai. Tajā gadījumā, kad vēsture un ārvalstu prakse rāda vairāku oficiālu valodu, pilsonības nulles varianta, daudzu mācībvalodu iespējamību pat pie mazāka mazākumtautības skaita un īpatsvara - noteikti!

Rīgas 40.vidusskolas skolotājs Viktors Gluhovs krievu skolu aizstāvju kongresā izteicās PRET izglītības problēmu sajaukšanu ar valodu vai pilsonības problēmām. Štābistu vairākums viņu neuzklausīja un sāka vilkt visu PCTVLa prasību vezumu.

Kongress ierobežojās ar novēlējumiem pilsonības un valodas jomās, kas nodrošinātu prasību izpildi izglītības jomā - varat politika.lv izlasīt šā kongresa rezolūcijas.

Ja Latvijas krievu politiskās prasības būtu par tādu statusu, kāds viņiem bija Latvijas brīvvalsts laikā (1920-1934.g.), tad viņiem varētu atrasties sabiedrotie arī citu partiju vidū.

Dzīve ievērojami mainījās - vairāk ir tādu apdzīvotu vietu, kur ir liels pieprasījums pēc krievu valodas oficiālajā saziņā ar cilvēkiem. Savukārt tiesības runāt Saeimā krievu valodā tagad nav aktuālas. Nebūtu prātīgi atkārtot burtiski to, kas bija - kaut gan arī šādu taktiku štābs mēģināja, prasot atjaunot 1919. g. izglītības likuma principus.

Bet neviens daudzmaz pazīstams latvietis (pat ne LSDSP vai TSP vadītāji) nevar aizstāvēt krievu mācību valodu skolās, ja redzamākie reformas pretinieki ir štābisti ar savām oficālās valodas idejām.

Kāpēc? Kas viņam traucē ieņemt pozīciju "daudz mācībvalodu, 1 oficiāla valoda" - bailes, ka sajauks ar PCTVL? Tad LPP vadība nevarētu uzbrukt homoseksuālistiem - tiem taču Garda uzbrūk...

Pat izturoties neitrāli pret PCTVLa sludinātajiem mērķiem, man nav nekādi saprotams, kā viņi vieni paši tos grasās sasniegt? Vai viņi ir "bunch of losers" (zaudētāju komanda)

Kā partija var grasties saniegt mērķus, ko vairākums neatbalsta (vardarbību pašreiz neizskatot)? Pārliecināt vairākumu, ka šo mērķu sasniegšana vairākumam nekaitēs... Palīdzēt citām grupām sasniegt kādus savus mērķus apmaiņā pret partijas mērķu sasniegšanu. Ar radikālākiem aicinājumiem panākt to, ka kompromiss ar citām partijām būs noslēgts ar labākiem noteikumiem... "Vieniem pašiem" - patiešām būtu nesaprātīgi. Bet pagaidām nepiepildāmie uzdevumi izvirzāmi, lai pateiktu vēlētājam, kas partijai ir mērķis un kādi attiecīgi būs pieņemami kompromisi. Tā, kad Emša valdība neatcēla izglītības reformu, PCTVL pārstāja to atbalstīt, bet TSP - turpināja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 03.03.2005 20:41
AK: Tikpat daudz laikam ir pārlatviskotu krievu - bet TB/LNNK un JL nelatviešu ir tikai ap 2-3%

Labi - nestrīdēšos. Dokumentos taču tautību drīkst nenorādīt, un varbūt drīz nemaz nevarēs norādīt. Etniskā tautība ir subjektīva lieta - priekš aptaujām un tautas skaitīšanām.

AK: "tātad procenti desmit īstu latviešu PCTVL sanāk"

"Īsti latvieši" - vai tie ir cilvēki, kuri uzdodas par latviešiem, turklāt viņu dzimtā valoda ir latviešu?
Iespējams, ka tiešām ir šādi cilvēki - padomju nostaļģijas mākti pensionāri vai cilvēki no jauktajām ģimenēm, kuru dzīvesbiedri ir nepilsoņi. Nezinu tikai, vai citi latvieši šādus PCTVLa balsotājus arī uzskata par īstiem latviešiem? :))

AK: Vai prasība pēc latviešu oficiālas valodas ir arī šovinisms? Manuprāt šovinisms ir, ja prasa privilēgijas, bet šeit nav runas pat par vienlīdzību (valsts valodas statusu).

Cara laiki man nāca prātā tādēļ, ka šajā posmā Latvijā bija liels sajukums ar valodām. Kopš 1885.g. (senatora Manaseina revīzija Aleksandra III laikā) visā Latvijas tagadējā teritorijā tika prasīta aktīva krievu valodas lietošana, ieskaitot visādas rusifikācijas izpausmes. Savukārt 20.gadsimta sākuma Rīgā daudzi oficiāli paziņojumi tika dublēti 3 valodās - krievu, vācu un latviešu.

Pasaules pieredze rāda, ka vienai oficālai valodai nav sakara ar šovinismu, privilēģijām vai diskrimināciju. Visi cilvēki ir vienlīdzīgi, un visi drīkst ar vienādām tiesībām lietot šo oficiālo valodu. Ievērodami šo skaidro valodu politiku Latvijā, gan latvieši, gan krievi, gan visi citi var te justies droši un brīvi. Kā teicis Baruhs Spinoza - "Brīvība ir apzināta nepieciešamība". Kamēr cilvēks neapzinās vienas oficiālās valodas nepieciešamību Latvijā, viņš te nejutīsies brīvs un allaž skries ar pieri sienā.

To, ka Latvijas Republikas vēsturisko tradīciju ignorēšana var traucēt svarīgu mērķu sasniegšanai, ir pamanījuši arī daži krievi. Piemēram Rīgas 40.vidusskolas skolotājs Viktors Gluhovs krievu skolu aizstāvju kongresā izteicās PRET izglītības problēmu sajaukšanu ar valodu vai pilsonības problēmām. Štābistu vairākums viņu neuzklausīja un sāka vilkt visu PCTVLa prasību vezumu. Ja Latvijas krievu politiskās prasības būtu par tādu statusu, kāds viņiem bija Latvijas brīvvalsts laikā (1920-1934.g.), tad viņiem varētu atrasties sabiedrotie arī citu partiju vidū. Bet neviens daudzmaz pazīstams latvietis (pat ne LSDSP vai TSP vadītāji) nevar aizstāvēt krievu mācību valodu skolās, ja redzamākie reformas pretinieki ir štābisti ar savām oficālās valodas idejām.

Pat izturoties neitrāli pret PCTVLa sludinātajiem mērķiem, man nav nekādi saprotams, kā viņi vieni paši tos grasās sasniegt? Vai viņi ir "bunch of losers" (zaudētāju komanda)?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nagla 03.03.2005 13:26
Klasiķa veltījums AK -

Nepropaģot vaš skorbnij trud.... :-))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 02.03.2005 21:19
Aleksis "kādi 12% no PCTVLa balsotājiem būšot latvieši (sk. Puriņa&Šulca rakstā minēto PCTVLa vēlētāja profilu), nav nemaz tā jābrīnās. Ir ne mazums pārkrievotu latviešu un citu dīvaiņu, kuri aptaujās uzdodas par latviešiem, lai labāk varētu "kačāt pravas""

Tikpat daudz laikam ir pārlatviskotu krievu - bet TB/LNNK un JL nelatviešu ir tikai ap 2-3 %, tātad procenti desmit īstu latviešu PCTVL sanāk. Starp citu, atbilde aptaujā nu nekādi neietekmē tiesības...

reakcionāru krievu šovinismu - piemēram, prasība pēc oficiāla statusa krievu valodai - gluži kā cara laikos

Vai prasība pēc latviešu oficiālas valodas ir arī šovinisms? Manuprāt šovinisms ir, ja prasa privilēgijas, bet šeit nav runas pat par vienlīdzību (valsts valodas statusu).

Bet no cara laikiem atšķirība ir tāda, ka tagad ne PCTVL, ne KP, nekas neprasa piešķirt krievu valodai augstāku statusu par latviešu valodu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 02.03.2005 14:37
Par to, ka pēc aptauju datiem, kādi 12% no PCTVLa balsotājiem būšot latvieši (sk. Puriņa&Šulca rakstā minēto PCTVLa vēlētāja profilu), nav nemaz tā jābrīnās. Ir ne mazums pārkrievotu latviešu un citu dīvaiņu, kuri aptaujās uzdodas par latviešiem, lai labāk varētu "kačāt pravas" (pretendēt uz tiesībām). Faktiski V.Vīķe-Freiberga veicina to, ka sauc par 'latviešiem' cilvēkus pēc piederības 'politiskajai nācijai' (nevis pēc etniskās piederības vai dzimtās valodas). Tas nekādi nenozīmē, ka PCTVLs būtu kaut kā pietuvojies latviešu vēlētāju vairākuma interesēm.

Protams, PCTVL ir neviendabīga organizācija; tās sociālo programmu nevar uzskatīt par izteikti sociālistisku vai komunistisku. Drīzāk tas ir ekonomisks populisms (solīti visvisādi pabalsti un lēts sabiedriskais transports) apvienojumā ar reakcionāru krievu šovinismu - piemēram, prasība pēc oficiāla statusa krievu valodai - gluži kā cara laikos.

Raksta virsrakstā ir atsauce uz skaistu pilsoņkaru laika dziesmu, kura gan 70.-80.tajos gados, kad mācījos skolā, vairs nebija popularitātes topā. Tekstu (folkloristu pierakstītu!) sk. http://www.unn.ru/rus/f9/fond/texts/65.html . Piedziedājums tai ir šāds:

Наш паровоз, вперед лети! В коммуне остановка.
Иного нет у нас пути — В руках у нас винтовка.
(Mūsu tvaika lokomotīve, lido uz priekšu! Komūnā ir pietura.
Mums nav cita ceļa - mums rokās ir šautene.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 02.03.2005 02:14
Šulcs un Puriņš veica revolūciju politoloģiijā, klasificējot vēlētājus - "PCTVL priekšvēlēšanu programmas satura racionāla analīze kļūst nenozīmīga, jo latviešus neinteresē, kas tajā ir rakstīts, tāpēc, ka tur jau pēc definīcijas nevar būt nekas (!!! - AK) rakstīts, bet segregācijas adeptiem satura nianses nav būtiskas" (Bold mans - AK). Ja visi mazākumtautību pārstāvji ir par segregāciju un latvieši nav, tad izvēle ir no 2 iespējām - vai nu tā nav segregācija (ļaunums mazākumam - vai tad šis vārds liek domāt par citu?), vai visi nelatvieši ir palikuši mazohisti vai galīgi traki.

Galā - "ir vairojuši TB/LNNK elektorātu, kurš iepazīstoties ar šīm nostādnēm, kategoriski atteiksies padoties, jo nerodas nekādu šaubu, ka krievi nāk! " Nu nav šajās nostādnēs minoritāšu aizsardzībai nekas pret latviešiem vērsts, nekas privilēģijas krieviem prasošs, tāpēc nav cīņas, kur latviešiem vajadzētu nepadoties. Bet gan krievi, gan latvieši, lasot PCTVL programmu, domās par sabiedriskā transporta biļetes nemainīto cenu - 20 santīmi, par jaunajiem 3. un 8. tramvajiem, par jaunajiem autobusu maršrutiem, par municipālo dzīvokļu celtniecības atsākšanu... Tiesa gan, arī par pilsētas parādiem.

NB Iespējams, būtu interesanti palūgt papildu arī kādu "biti" un kādu "tēvzemieti" sniegt nopietnus komentārus programmai, ja jau šeit ir cits žanrs - gandrīz viss raksts ir feljetons, kaudze stereotipu (liela daļa - drīzāk attiecas uz LSP).

P.S. Par PCTVL vēlētāju - spriežot pēc politika.lv sniegtiem datiem, to vidū ir diezgan daudz latviešu - krietni vairāk nekā nelatviešu starp TB vēlētājiem.

Saistītie raksti