PCTVL: balsu vairāk nekā ietekmes

Apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) ir vienīgā no partijām, kuras pārstāvji 7. Saeimas laikā ne reizi nav iesaistījušies valdības veidošanā. Arī valdības partiju ierosinātus likumus vai likumu grozījumus šīs apvienības pārstāvji atbalstījuši krietni retāk nekā otra opozīcijas partija — Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP). Turklāt PCTVL, atšķirībā no LSDSP, darbs opozīcijā nesašķēla un neviens deputāts šo frakciju šīs Saeimas laikā nav pametis. Līdzīgi kā citas partijas PCTVL pirms vēlēšanām solīja rūpēties par sociālo taisnīgumu, taču atšķirībā no pārējiem, kam sociālā taisnīguma izpratne robežojās ar algu palielināšanu medicīnas, izglītības un kultūras darbiniekiem, kā arī ar solījumiem rūpēties par veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu, PCTVL stingri norāda, ka sociālais taisnīgums izriet no nepilsoņu tiesībām uz pilsonību, no demokrātiskas etnopolitikas un veiksmīgas integrācijas.

Iesaki citiem:
Logo fons

Vērtējot paveikto, par spilgtāko no vēlētājam dotajiem solījumiem, kas izpildīts šīs Saeimas laikā, jāsauc grozījumi vēlēšanu likumā, kas atceļ prasību deputātu kandidātiem zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Tomēr jāatgādina, — kad šo ierosinājumu izteica PCTVL, tas netika atbalstīts, savukārt valdošā koalīcija izmaiņas likumā izdarīja starptautiskā spiediena rezultātā, kad šī prasība nopietni apdraudēja Latvijas izredzes pievienoties NATO. Savukārt pie neizpildītajiem solījumiem var pieskaitīt partijas apņemšanos rūpēties par sociālajiem jautājumiem, ko partija skaidro ar atrašanos opozīcijā un valdošās koalīcijas nevēlēšanos ieklausīties.

Vietu vairāk nekā cerēts

7. Saeimas vēlēšanās apvienības trīs partijas — Jāņa Jurkāna vadītā Tautas saskaņas partija, Tatjanas Ždanokas vadītā partija Līdztiesība, kā arī Alfrēda Rubika vadītā Sociālistiskā partija — startēja vienotā Tautas saskaņas partijas sarakstā. Pirms vēlēšanām socioloģiskie pētījumi rādīja, ka partija varētu tikai knapi pārvarēt 5% barjeru, tomēr vēlēšanu rezultāti pārsniedza sociologu prognozes un partija ieguva ceturto lielāko balsu skaitu Saeimā — 16 deputātu vietas jeb 12,8% vēlētāju atbalstu.

Pēc vēlēšanām PCTVL bija vienīgā partija, kura stingri norobežojās no valdības veidošanas procesa. Arī nākamās divas valdības tika izveidotas bez PCTVL iesaistes diskusijā par iespējamo politiskās koalīcijas modeli. Notikušo zināmā mērā noteica ne vien PCTVL ideoloģiskā platforma, bet arī vietu sadalījums Saeimā. Proti, fakts, ka valdību praktiski nebija iespējams izveidot bez tādām nacionālajā jautājumā konservatīvi labējām partijām kā Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Tautas partijas. To, ka PCTVL politiķi, pie attiecīga balsu sadalījuma ir spējīgi darboties valdošā koalīcijā pierādīja gan Rīgas, gan Daugavpils domes darbs. Šajās pašvaldībās PCTVL pārstāvji ieņem vadošus amatus un būtiski ietekmē (it īpaši jau Rīgā) lēmuma pieņemšanas procesu, tāpēc šajās pašvaldībās var daudz stingrāk vērtēt, kā solītais sakrīt ar izdarīto.

Nacionālais jautājums – kustināts, bet neuzvarēts

Iepazīstoties ar Tautas saskaņas partijas priekšvēlēšanu programmu, redzams, ka tās mugurkaulu veido solījumi uzlabot nacionālo minoritāšu stāvokli valstī, rūpēties par mazākumtautību tiesību ievērošanu, kā arī iestāties par “kardinālu bezpilsonības risinājumu”. Pēdējais no ideoloģiskajiem solījumiem pēc būtības tika izpildīts jau Saeimas vēlēšanu dienā, kad referendumā tika gūts atbalsts Pilsonības likuma demokratizācijai, atceļot tā saucamos “naturalizācijas logus”. Jāatgādina, ka šie grozījumi Pilsonības likumā tika izdarīti pēc Eiropas drošības un sadarbības organizācijas ieteikuma. To, ka šis referenduma balsojums bija būtisks nepilsoņu skaita samazināšanai, rāda Naturalizācijas pārvaldes statistika – šogad jaunpilsoņu skaits ir sasniedzis jau 50 tūkstošus. 1998.gada novembrī Latvijā bija 646 000, bet šobrīd vairs tikai 514 298 nepilsoņu (Naturalizācijas pārvaldes informācija).

Bez jau minētajiem ideoloģiskajiem solījumiem, PCTVL pirms vēlēšanām solīja arī paveikt konkrētas lietas: minoritāšu problēmu risināšanā – panākt, lai nepilsoņiem būtu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī sekmēt Eiropas konvencijas par minoritāšu tiesību ratificēšanu un ieviešanu. Šos vēlētājiem dotos solījumus PCTVL nav izpildījusi, taču nevar noliegt, ka visas 7.Saeimas laikā partija ir centusies uzturēt debati par šo jautājumu risināšanu. Tomēr valdošā koalīcija to neatbalstīja. PCTVL atbildē portālam norāda, ka vienmēr ir konsekventi iesniegusi likuma grozījumus, kas ļautu solījumu izpildīt, taču tie nav guvuši vairākuma atbalstu.

Tāpat PCTVL solīja rūpēties, lai skolās ar citu mācību valodu tiktu uzlabota latviešu valodas mācību kvalitāte. Vērtējot valsts līmenī, būtiski soļi šajā virzienā nav sperti. Arī pārlapojot laikrakstu arhīvu, var secināt, ka debati par šo jautājumu partija nav uzturējusi. Pati partija gan norāda, ka ir iesniegusi ierosinājumu, lai skolās ar krievu valodas mācību latviešu valodas stundas notiktu 5-6 reizes nedēļā, esošo 4 stundu vietā. Tomēr šis priekšlikums neesot atbalstīts.

Savukārt laikrakstos atrodami vien asi PCTVL iebildumi pret Izglītības likumu, kas nosaka, ka ar 2004.gadu visām mācībām vispārizglītojošajās skolās jānotiek latviešu valodā. Savukārt pašvaldību līmenī situācija ir nedaudz savādāka un kā pozitīvu piemēru var minēt Daugavpili, kurā PCTVL ir valdošajā koalīcijā un kur interesenti par pašvaldības līdzekļiem bezmaksas var apgūt latviešu valodu. Jāatzīmē, ka Naturalizācijas pārvaldes pētījums rādīja, ka tieši valodas eksāmenu potenciālie pilsonības pretendenti min kā nopietnāko šķērsli pilsonības iegūšanai.

PCTVL norāda, ka aktīvi sadarbojoties ar Krievu mācību valodas skolu asociāciju un cenšas paaugstināt latviešu valodas skolotāju sagatavotības līmeni. Tikmēr skolotāji norāda, ka praktiski lietderīgāko palīdzību pārejā no krievu uz latviešu mācību valodu snieguši starptautiskie donorfondi un dalība dažādās programmās, nevis politiķi – kā pozīcijas, tā opozīcijas.

Sociālās sfēras solījumu izpilde - vēlējuma izteiksmē

Līdzīgi kā citas partijas arī PCTVL pirms vēlēšanām solīja panākt būtiskus uzlabojumus sociālajā sfēra. Tika doti gan teorētiski solījumi, tādi kā - apņemšanās veidot Latviju par valsti, kurā tiek aizstāvētas darba ņēmēju tiesības, gan, ka valsts ekonomikas prioritātei ir jābūt lauksaimniecības subsidēšanai. Tāpat tika dots arī konkrēts solījums, ka tiks paredzētas dotācijas visām ģimenēm, kurās īres un komunālo maksājumu apjoms pārsniedz 25% no ģimenes budžeta.

Šos solījumus partijai vairumā gadījumu nav izdevies izpildīt. Kā norāda pati partija, galvenais solījumu nepildīšanas iemesls ir valdošās koalīcijas nevēlēšanās ieklausīties opozīcijas priekšlikumos. Taču partija norāda, ka, piemēram, Rīgas domē jau uzsākta solījumu izpilde, veidojot plašu sociālo dzīvokļu programmu. Jāatzīst, ka pagaidām sociālo dzīvokļu galvaspilsētā ir krietni mazāk kā trūcīgo iedzīvotāju.

Savukārt par solījuma rūpēties par darba ņēmējiem izpildi jau “parūpējušās” valdošās partijas, pieņemot jauno Darba likumu, kurā darba ņēmēja tiesību klāsts ir krietni vien garāks par darba devēju tiesību sarakstu. PCTVL gan norāda, ka daļa panākumu šī likuma tapšanā jāpieraksta arī viņiem.

Privatizācijas melnais zirdziņš

Līdzīgi kā citas partijas arī PCTVL pirms vēlēšanām solīja rūpēties par privatizācijas procesa atklātības nodrošināšanu, apņemoties nepieļaut lielo uzņēmumu privatizāciju. Jāpiebilst, ka daļēji šis solījums pildīts, jo kopīgi ar LSDSP tika panākti grozījumi, kas liedz Latvenergo privatizāciju. Te gan jāpiebilst, ka tos atbalstīja arī dažu valdošo partiju politiķi.

Savukārt vaicāti par to, kā izdevies pildīt solītās rūpes par privatizācijas atklātību, jo arī viens PCTVL pārstāvis ir Privatizācijas aģentūras valdē, partija norāda, ka, esot opozīcijā, būtiskus panākumus gūt nav izdevies.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti