Atslēgvārdi:

Pazuduši referendumā 7

Var prognozēt, ka jautājums par tautas tiesībām atlaist Saeimu noteikti būs temats nākamajās priekšvēlēšanu kampaņās un partijas, kas ir pret to, kaitē pašas savām vēlēšanu izredzēm.

Iesaki citiem:

Brīnums nav noticis. Prezidenta aicinājumu līdz Ziemassvētkiem grozīt Satversmi, lai piešķirtu tautai tiesības atlaist parlamentu, Saeima ir veiksmīgi novilkusi līdz rudens sesijas beigām. Likumprojekts pat nav pieņemts pirmajā lasījumā.

Ja skatās no valdošo partiju pozīcijām, tad ir skaidrs, kādēļ šis jautājums tiek tik ilgi marinēts. Motivācija ir vienkārša: īstermiņā politiķus biedē iespēja, ka šāds referendums no iesildītajiem krēsliem pirms termiņa var izmest jau 9.Saeimu, bet ilgtermiņa sekas var vispār būt graujošas. Proti, mainīti politiskās „spēles” noteikumi, kas līdz šim ir ļāvuši ap partijām spietojošajiem politbiznesa pārstāvjiem brīvi diriģēt politisko institūciju darbu.

Koalīcijas publiski minētie iebildumi pret tautas tiesībām atlaist Saeimu gan ir citi. Viens no dīvainākajiem, taču bieži atkārtotajiem, — 2.augusta referendumā Latvijas tauta izteicās pret Satversmes grozījumiem. Tas, ka referendumā aptuveni 3% no balsotājiem nobalsoja „pret”, neko nenozīmē. Patiesībā arī tie 58%, kas uz referendumu neieradās[ 1 ], esot izteikuši noraidošu attieksmi, ko vajagot cienīt. Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) referenduma neapmeklētājiem uzreiz pēc nobalsošanas pat izteica pateicību par savas attieksmes paušanu nepiedaloties.

Nešaubos, ka šī uzskata paudēji apzinās savas argumentācijas absurdumu. Galu galā viņi visi ir redzējuši Saeimas lēmumus, kas ir pieņemti ar, teiksim, 40 balsīm, 32 deputātiem balsojot „pret”. Neatminos gadījumu, kad kāds no viņiem šajā situācijā būtu mēģinājis apgalvot, ka arī uz sēdi neatnākušie 28 deputāti ar savu neierašanos ir pauduši noraidošu attieksmi pret attiecīgo lēmumu.


Tāpēc viņi neieradās

Atbildi uz jautājumu, kāpēc 58% balsstiesīgo 2.augustā vēlēšanu iecirkņos neieradās, ir patiešām vērts noskaidrot. Tādēļ Sabiedriskās politikas centrs Providus pasūtīja sabiedriskās domas aptauju tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centram SKDS, lai noskaidrotu Latvijas pilsoņu motivāciju piedalīties vai nepiedalīties referendumā. Aptauja tika veikta 2008.gada septembra vidū, tajā piedalījās 883 Latvijas pilsoņi. Katram tika uzdoti jautājumi par dalību 2.augusta referendumā, un katrs tika lūgts izskaidrot savu motivāciju.

Savāktie dati ļauj ar pilnu pārliecību apgalvot — vairākumam Latvijas pilsoņu, kas referendumu neapmeklēja, nepiedalīšanās nebija apzināta attieksmes paušana pret tautas tiesībām atlaist Saeimu. Vispārinot saņemtās atbildes plašākās kategorijās, izteikti dominējošais neierašanās skaidrojums (biežuma ziņā gandrīz divas reizes apsteidzot visas pārējās) ir no pilsoņa gribas neatkarīgi faktori — bija jāstrādā, atradās ārpus Latvijas, būtu tālu jābrauc līdz iecirknim, aizmirsta pase, bija saslimis. Tā vai līdzīgi atbildēja aptuveni katrs trešais no pilsoņiem, kas referendumu neapmeklēja. Otrs biežākais skaidrojums — neticība pozitīvu pārmaiņu iespējai Latvijas politikā. Aptuveni katrs piektais pilsonis uzskatīja, ka piedalīties referendumā nav jēgas, jo politikā nekas nemainīsies. Piemēram, ļoti raksturīgas ir šādas atbildes: „Tik un tā nekas nemainītos, šodien atlaiž vienu Saeimu, vai cita būs labāka? Nav jau citu iespēju ko ievēlēt pēc tam, tie paši vien būs”, „Neuzskatu, ka tas ko mainītu — valdība ar tautu nerēķinās” un „Nepiedalījos tāpēc, ka nebūs nekādas jēgas — ja atlaidīs šos pāķus, nāks nākamie, un tad atkal vajadzēs skriet un balsot”.

Salīdzinoši mazāka pilsoņu skaita nepiedalīšanās skaidrojama ar pilnīgu politisku fatālismu. Nepiedalījās tāpēc, ka „neticu, neuzticos”, „nav pārliecības, ka referenduma dati netiks grozīti un izmainīti”, „riebjas visas vēlēšanas un referendumi, būtu labāk par tautu vienkārši domājuši”, „neticu, ka mūsu valstī var kaut kas mainīties — jebkuru situāciju „resnais gals” pagriezīs sev vēlamā virzienā.” Vēl aptuveni piektā daļa respondentu nevēlējās vai nespēja skaidri formulēt savas izvēles iemeslus. Zīmīgi, ka tikai 4% no respondentiem, kas referendumu nebija apmeklējuši, minēja valdošās koalīcijas pirms referenduma ”atskaņotos” argumentus pret tautas nobalsošanu: „Paši esam atbildīgi par to, ko ievēlējām”, „10% nevar komandēt atlikušos 90%”, „Nevajadzīgi tēriņi”, „Es neielaižos tautas kūdīšanas afērās, ko kāda partija izmanto savā labā”, „Nekādu jēgu tam nesaskatīju, jo balsojums nebija par Satversmi, bet protests pret valdību”, „Nepiedalījos, jo, ja atlaistu Saeimu, tad tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko Saeimu darbību.”

Tas ļauj secināt, ka politiķu argumenti par arodbiedrību izstrādātajiem Satversmes grozījumiem kā juridisku brāķi nav guvuši dzirdīgas ausis sabiedrībā. Cilvēkus nav nobiedējušas arī pirms referenduma izplatītās ziņas par katastrofāliem notikumu scenārijiem referenduma izdošanās gadījumā, piemēram, ka tiks devalvēts lats. Tikai viens no 883 aptaujātajiem pilsoņiem uzskatīja, ka grozījumi nav atbalstāmi pārāk zemā pilsoņu līdzdalības kvoruma dēļ, kas ir publiskais iemesls ļoti lēnajai jautājuma virzībai Saeimā. Ja referendumā nepiedalījušos atbildēs būtu jāsazīmē apzināta attieksme, tad tā ir nomācošs un abstrakts fatālisms par Latvijas politiku kā tādu un iespējām referenduma ceļā nonākt pie godīgāka vai profesionālāka Saeimas sastāva.


„Par” — par labāku dzīvi

Arī tiem, kas balsoja par tautas tiesībām atlaist Saeimu, nebija vienotas argumentācijas. No saņemtajām atbildēm minamas sešas pilsoņu ”par” balsojuma pamatlīnijas:

1) Visbiežākā — sabiedrībai jābūt mehānismam, kā kontrolēt Saeimu un/vai valdību. Šajā kategorijā ieskaitīti arī argumenti par to, lai „tautai būtu teikšana”.

Raksturīgākie respondentu citāti ir šādi:


  • „tā kā politiķi nedara to, ko sabiedrība īstenībā grib, tad sabiedrībai ir jābūt kaut kādām tiesībām, kaut kādam mehānismam viņus saukt pie atbildības”;

  • „tautai ir jādod tiesības atlaist tos, kurus tā neciena”;

  • “nevis tāpēc, lai Saeimu uzreiz atlaistu, bet lai politiķi sajustu tautas elpu;

  • “ja deputāti apzinās, ka tautai ir tiesības viņus atlaist, sāks ievērot likumus un atbildēt tautas priekšā par savu darbu”;

  • „tādēļ, lai bezkaunīgie politiķi kaut vai nedaudz būtu spiesti baiļoties par savām vietām”;

  • „lai mēs, iedzīvotāji, arī varētu lemt Latvijas valsts ekonomisko un politisko attīstību, ne tikai valdība”;

  • „ja būtu savākts nepieciešamais balsu skaits, tad, protams, būtu labi, ka mēs, mirstīgie cilvēki, varētu balsot par Saeimas atlaišanu, tāpēc es arī balsoju.”



2) Nākamā biežākā argumentācija — šī Saeima un/vai valdība slikti strādā, sabiedrība tai neuzticas:


  • „balsoju par, jo valdība neieklausās tautas balsī, ignorē opozīcijas priekšlikumus, tai ir ietekme uz pašvaldībām”;

  • „vēlos izmaiņas valstī — lielākā daļa Saeimas deputātu iesūnojuši, sesijas laikā guļ, lasa laikrakstus, maz tiekas ar vēlētājiem, pat nezinu, kas Saeimā aizstāv manas intereses”;

  • „Saeimas deputāti ar likumiem nodrošinājuši savu bezatbildību uz neaizskaramību atsevišķiem deputātiem.”



3) Ļoti bieži respondentu atbildēs atrodams skaidrojums, ko varētu vispārināt ar frāzi — „piedalījos ar cerību, ka būs kaut nedaudz labāk”.

4) Tikai ceturtais biežākais „par” balsotāju iemesls ir nepieciešamība atlaist 9.Saeimu vai Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdību.

5) Toties negaidīti bieži pilsoņi savās atbildēs atzina, ka ar dalību referendumā ir sūtījuši varai signālu, pat centušies to audzināt:


  • „tāpēc, ka vajag parādīt, ka valsts iedzīvotāji nav vienaldzīgi”;

  • „gribējās, lai Saeimas deputāti beidzot sadzird un saredz tautu, tās sāpi, nevis domā tikai par sevi”;

  • „lai mainītu Saeimas deputātu attieksmi pret cilvēkiem”;

  • „balsoju, lai aktivizētu valdības un Saeimas darbu, viņus pamodinātu no snauduļošanas”;

  • „naivi cerēju, ka viņi varbūt ieklausīsies, ka nevar atļauties visatļautību”;

  • „vēlme atgādināt politiķiem, ka viņi ir ievēlēti strādāt tautas interesēs”.



6) Visbeidzot salīdzinoši daudz pilsoņu kā iemeslu „par” balsojumam pieminēja arī cerības uz labāku dzīvi un nākotni.


Droša nevar būt neviena partija

Aptaujā arī tiem pilsoņiem, kas piedalījās referendumā un balsoja „pret”, tika uzdots jautājums par viņu balsojuma iemesliem. Respondentu skaits bija neliels, un skaidrojumi - ļoti atšķirīgi. Tikai divi no „pret” balsojuma iemesliem atbildēs atkārtojas – proti, Latvijas sabiedrība šādiem grozījumiem nav gatava un biežas Saeimas atlaišanas var būt valstij kaitīgas. Taču interesanti, ka pat starp šiem nedaudzajiem gadījumiem iezīmējas kāda cita tendence, kas turklāt ir ļoti izteikta. Proti, šajā kategorijā dominē pilsoņi, kas nākamajās vēlēšanās gatavojas atbalstīt divas partijas: Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Saskaņas centru (SC). Ja ZZS atbalstītāju salīdzinošais īpatsvars „pret” balsojošo vidū nav pārsteidzošs, tad SC vēlētāju attieksmi, iespējams, varētu hipotētiski skaidrot ar pārprasto referenduma jautājumu[ 2 ].

Kādi ir plašāki secinājumi, ko ļauj izdarīt šīs aptaujas rezultāti? Līdzās no jau veselā saprāta izrietošajai atziņai, ka 58% neierašanās uz referendumu nevar tikt atzīta par klusējošu atbalstu valdošās koalīcijas pozīcijai, piedāvāju pievērst uzmanību vēl diviem aspektiem. Pirmais — referendumā nebalsojušo pilsoņu skaidrojumu sadalījums ļauj domāt, ka gadījumā, ja referendums nebūtu organizēts atvaļinājumu laikā un ilgtu vismaz divas dienas, nepieciešamais balsu skaits ar diezgan lielu ticamību tiktu savākts. Tas varētu nozīmēt, ka pat prasība pēc puses no balsstiesīgajiem Saeimas atlaišanai, uz ko būtu gatava parakstīties valdošā koalīcija, valdošās partijas ne vienmēr pasargās no savu vietu zaudēšanas. Otrais — tautas tiesībām atlaist Saeimu sabiedrībā ir ļoti liels atbalsts. Principiāli „pret” šīm tiesībām noskaņoto ir ne vairāk kā 10%, turklāt, kā rāda 2.augusta referenduma apmeklējums, šis jautājums ļauj mobilizēt plašus cilvēku slāņus. Līdz ar to var prognozēt, ka šis jautājums noteikti būs priekšvēlēšanu temats nākamajās vēlēšanu kampaņās. Tās partijas, kas iebilst pret tautas tiesībām atlaist Saeimu, kaitē pašas savām vēlēšanu izredzēm. Visvārīgākajā situācijā ir TB/LNNK, kuras iepriekšējo vēlēšanu elektorāts ir viegli atpazīstams grozījumu kaismīgāko aizstāvju atbildēs. Tajās atbalsts Satversmes grozījumiem tiek saistīts ar patriotismu, pilsonisko pienākumu, latviskumu un pat Latvijas glābšanu. Nudien nezinu, ar kādām politiskajām reklāmām šīs partijas elite gatavojas savus bijušos vēlētājus atturēt no balsošanas par citām partijām, ja var nojaust, ka viss, kas ir vajadzīgs, lai neitralizētu partijas reklāmas ietekmi, ir dažu sekunžu videoklips ar TB/LNNK biedru Juri Dobeli, kas referenduma rezultātus nosauca par smagu sakāvi, bet tautas nobalsošanas dalībniekus — par valsts ienaidniekiem.

Referenduma dalībnieku demogrāfiskie rādītāji neļauj droši justies nevienai referenduma ideju noliedzošai partijai — referendumu vairāk apmeklēja cilvēki ar augstāko izglītību, aptuveni vienmērīgi bija pārstāvētas visas ienākumu grupas un visi Latvijas reģioni, izņemot Kurzemi. Bez tam 2.augusta referenduma dalībnieku īpatsvars starp koalīcijas partiju atbalstītājiem ir no 45—64%[ 3 ]. Tas nozīmē, ka vēlēšanu kampaņa, kur īpašā fokusā nonāktu Saeimas atlaišanas jautājumi un partijas tiktu salīdzinātas pēc attieksmes pret šo jautājumu, varētu izrādīties valdošās koalīcijas partijām maksimāli nepatīkama.

_____________________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

headline@inbox.lv 06.01.2009 16:26
Lūdzu, paskaidrojiet man kāds - kāda garantija, ka vēlētāji nākošreiz būs pasmīgāki, ja līdz šim vienmēr ir radījuši brāķi? Es piekrītu, ka tiesības atlaist Saeimu izskatās ļoti jauki, bet nespēju saprast vai ir kāds, kam šīs tiesības uzticēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

svoj 22.12.2008 12:51
Nu da tak i jest, malo golosovali..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - Iveta Kažoka 19.12.2008 02:20
1. Ja tai grupā ir 24 respondenti, tās ir lielas nobīdes no pieļaujamās kļūdas. Par cēloņiem man grūti spriest - var būt gan izlases kļūdas, gan tie vai citi pārpratumi no respondentu puses u.tml. Taču, ja rēķinām, ka ģenerālais kopums ir visi balstiesīgie, izlase ir 883, piedalījās referendumā 42%, tātad aptuveni 371 respondentam izlasē būtu jābūt tādam, kas piedalījās. Savukārt no tiem, kas piedalījās, 3% (sanāk ap 11 respondentu) balsoja pret. Ja reāli tai grupā ir 24 respondenti, tas pārsniedz pat rādītāju, cik tur drīkstētu būt 999 gadījumos no 1000 (aptuveni 21 respondents). Respektīvi varbūtība, ka tai grupā pēc nejaušās izlases iekrīt 24 respondenti ir tik niecīga, ka nav reāla. Tātad tur ir kādas problēmas.

Ja ir izlase 24 no ģenerālā kopuma 18857 (tie, kas balsoja pret), tad tie 7 respondenti (jeb 29%), kas atbalsta LZS, 95 gadijumos no 100 būtu robežās no 3 līdz 11. Tie 5, kas atbalsta SC var būt robežās no 1 līdz 11. SC gadījumā tātad var būt arī nejaušība, citā situācijā tur var būt arī 1 respondents. LZS parādās drusku par biežu, lai būtu nejaušība, tomēr jāņem vērā, ka man nezināmu iemeslu dēļ pati grupa (tie, kas balsoja pret) ir neadekvāti bieži pārstāvēta izlasē.



2 & 3. Nu, protams, ka tā: "Iedodot atbilžu variantus, saņemtie rezultāti parādīs nevis to, kādēļ attiecīgais cilvēks ieradās, bet gan kuram variantam, no šodienas pozīcijām skatoties, viņš vairāk piekrīt". Taču nedomāju, ka efektīvas zāles pret to ir atvērtais jautājums - arī tur var parādīties tās vai citas motivācijas, kas tiek pierakstītas vēlāk, jau zinot ar ko viss beidzās u.t.t. Nu, vai vismaz pazust daļa reālo motivāciju. Jā, varbūt drusku retāk kā ar slēgto jautājumu. Taču tas arī viss. Vienīgās reālās zāles te ir 'exit poll'. Tikai grūti iedomāties, kā praktiski referanduma rītā sagatavot sakarīgus atbilžu variantus - kaut kādas ekpres fokus grupas vai...

Atvērtais jautājums savukārt slēpj daudz vairāk interpretācijas risku - vispirms jau no intervētāja, bet vēlāk arī no kodētāja puses. Kā arī daudz vairāk tādu respondentu, kas neatbild vispār. Vēl atvērtā jautājuma gadījumā resondetnam kāda motivācija var piemirsties - viņš to atceras tikai, kad intervētājs paprasa slēgtajā jautājumā.

Nesaku jau, ka manis piedāvātais risinājums ir ideāls. Taču tas daudz labāk ļautu saprast grupu īpatsvarus. Savukārt vairumu no tās informācijas, kas ir šobrīd, daudz dziļāk un precīzāk var dabūt ar fokusgrupu palīdzību. Tur arī vieglāk būtu atfiltrēt vēlak pieminētās motivācijas un izvilkt tīši vai netīši piemirstās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka - Māris Brants 18.12.2008 09:50
1. "Pret" respondenti bija kopā 24. PROTAMS, ka nekādus nopietnus secinājumus šeit izdarīt nevar, taču, manuprāt, tendences parādās gan: a) 7 respondenti nevienu partiju neatbalsta un vēlēšanās nepiedalās; 4 respondenti atbalsta SC, 5 - ZZS, pārējo partiju atbalstītāji ir pa vienam. Nejaušība? Manuprāt, nē. b) argumentācijas šiem 24 ir tik atšķirīgas (daļa vispār nevar/nevēlas izskaidrot), ka vispārināt var tikai divas. Tās arī es pieminēju.

2. Atvērtos jautājumus pati kodēju, un nesaskatīju iespējas "par" atbildēs atrast vairāk jēgas, nekā tajās bija. Rakstā minēju tikai pamatargumentācijas (kuras tika minēta visbiežāk) - kodējums, protams, bija plašāks (piemēram, daži respondenti vienkārši atsaucās uz savu pilsonisko pienākumu; citi atzina, ka esot gājuši tādēļ, ka viņu radi/draugi gājuši; no citu atbildēm vispār argumentācija nebija saprotama; citi atteicās atbildēt; citi, atbildot uz jautājumu par Saeimas atlaišanas referendumu, argumentēja ar savu pieredzi pensiju referendumā utt.) - tas viss tika iekodēts atsevišķās kategorijās un šajā rakstā nav pieminēts vai nu tādēļ, ka attiecīgajā kategorijā atbilžu ir maz, vai tādēļ, ka tām nav informatīvas vērtības.

3. Slēgtais jautājums, manuprāt, nebūtu devis vairāk "sakarīgas" informācijas. Man šķiet, ka veids, kā korekti noskaidrot, kas pamudināja cilvēku 2.augustā doties uz referendumu, ir lūgt viņam savos vārdos savu motivāciju izskaidrot. Ja daudzas saņemtās atbildes ir nesakarīgas, tad tas nozīmē, ka arī iemesli ir bijuši nesakarīgi. Iedodot atbilžu variantus, saņemtie rezultāti parādīs nevis to, kādēļ attiecīgais cilvēks ieradās, bet gan kuram variantam, no šodienas pozīcijām skatoties, viņš vairāk piekrīt (mazāka garantija, ka atzīmētais atbildes variants arī ir bijis patiesais ierašanās iemesls 2.augustā) .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 18.12.2008 02:08
Izskatatās, ka te ir ļoti virspusēji sakodēti atvērtie jautājumi. Par tiem, kas nepiedalījās gan tā bilde izveidojas daudzmaz skaidra - argumenti vairumā ir tāli no tiem, kādus daži politiķi nosauc. Par tiem, kas balsoja pret - pilnīgas spekuācijas - kādus secinājumus var no apmēram 11 respondentiem izdarīt?! Lai kaut ko sakarīgu pateiktu par tiem, kas balsoja par, prasījās paņemt šeit dotās atbildes, loģiski sagrupēt un ielikt aptaujā vēlreiz kā slēgto jautājumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 16.12.2008 22:42
>>> “nevis tāpēc, lai Saeimu uzreiz atlaistu, bet lai politiķi sajustu tautas elpu;
====
Tas ir labi formulēts iemesls. Es arī piedalījos, lai gan man nebija dedzīgas vēlēšanās, lai šis referendums uzvar. Jo Saeimu pirms termiņa atlaist ir praktiski gandrīz neizpildāms uzdevums, un demokrātiskā valstī tam tā arī jābūt. Tomēr šādi referendumi, cerams, mazliet izkustina no snaudas Saeimas deputātus. Priekš manis ideāls referenduma iznākums būtu tad, ja PAR nobalsotu puse no balstiesīgajiem MĪNUS viena balss. Gandrīz jau līdz tam arī tikām :)

Tālredzīgākie no 9.Saeimas deputātiem apzinājās, ka šis referendums no daudzu vēlētāju puses ir tieši augšminētais blefs. T.i. ka vēlētāji nemaz nejūtas tādi konstitucionālo tiesību eksperti, lai uz mūžīgiem laikiem pārtaisītu Latvijas Satversmi, turklāt ar ļoti jocīgu Saeimas atlaišanas mehānismu, kurš rada "kvoruma noraušanas" dilemmu - t.i. vēlētājam, kurš konkrētā gadījumā ir PRET Saeimas atlaišanu, nebūtu viegli izlemt, kas viņam jādara: jāsēž mājās, lai palīdzētu noraut kvorumu, vai jāiet balsot PRET Saeimas atlaišanu, lai skaitliski pārspētu PAR balsotājus.

Toties daži citi deputāti izmantoja 3.augusta referendumu kā izdevību, lai sarunātu visādus brīnumus. Par ko viņi, cerams, tiks sodīti. Juri Dobeli droši vien svītrošu no TB/LNNK saraksta (ja vien nebalsošu par ZZS vai Pilsonisko Savienību). Tēvzemieši man patīk; piemēram, Kaspars Gerhards un Einārs Cilinskis ir ļoti atzīstami kā profesionāļi, kas "ar ticību nelepojas bet darbus dara" (tā Gaitiņu Ilzei klāsta viņas dēls "Mērnieku Laikos"). Tomēr daži deputāti arī tēvzemiešiem pārāk iegājuši rutīnā un pašapmierinātībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juris7oo7 16.12.2008 22:12
jepkurā gadījumā vēlēšanu balsīm nav nozīmes jo tāpat nepieņems likumu . tas ir tikai acu aizmālēšana ar solījumiem

Saistītie raksti
Referendummanija

Referendummānija 3 Autors:Providus.lv

Labrīt, Latvija! politika.lv

Citi autora darbi