Foto: Nick & Kirsten
Bez politikas integrācijas ir grūti iedomājama veiksmīga vides aizsardzība, jo tieši zemkopība, transports un enerģētika ir atbildīga par galvenajām vides slodzēm.
Vides ministrija ir uzsākusi darbu pie jaunas vides politikas stratēģijas — Vides politikas pamatnostādņu (VPP) 2009.-2015. gadam — izstrādāšanas. Jau vasaras pirmajā pusē politika.lv uzsāka sabiedrisko apspriedi par šo Pamatnostādņu projektu. Pašlaik ir izstrādāts VPP stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) projekts. Šāds novērtējums jāveic visiem politikas dokumentiem, kas nav saistīti ar budžetu, un tas nozīmē — arī Vides politikas pamatnostādnēm. Vides novērtējuma uzdevums ir izvērtēt stratēģijas ieviešanas iespējamo ietekmi uz vidi un piedāvāt risinājumus negatīvo risku novēršanai vai mazināšanai. Pašlaik Vides ministrija ir sagatavojusi šī izvērtējuma vides pārskatu. Tas ir apjomīgs un ar specifisku informāciju pārbagāts dokuments. Tāpēc, SIVN projektu vērtēt, izsakot savus viedokļus un komentārus par to, aicinājām nozares ekspertus. Šis raksts tapis, balstoties uz apaļā galda diskusijā izteiktajiem vērtējumiem un priekšlikumiem. Diskusijā piedalījās Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš, LU Ekonomikas un vadības fakultātes Vides pārvaldības katedras vadītāja pienākumu izpildītājs Raimonds Ernšteins un vides aizsardzības organizācijas Zaļā brīvība pārstāvis Jānis Brizga.
Vides ministrija ir godprātīgi izdarījusi savu darbu un VPP Vides pārskats ir birokrātiski korekti izstrādāts, — to atzina visi eksperti. Tomēr viņi arī akcentēja, ka problēma ir arī pašās Vides politikas pamatnostādnēs, kas koncentrējas uz vairākiem vides sektoriem — gaiss, ūdens, zeme, daba un klimats, bet diemžēl šajās kategorijās ir „pazudis” cilvēks un viņa ikdienas rīcību sasaiste ar vides jautājumiem.
Māris Kļaviņš uzsvēra, ka sabiedrības aktivitāte, iesaistīšana un izpratne par vides jautājumiem Latvijā ir stipri pieticīga. Bet, ja nebūs sabiedrības izpratnes un atbalsta, grūti ir iedomāties efektīvu pamatnostādņu ieviešanu. Tam pievienojoties, Raimonds Ernšteins uzsvēra komunikācijas būtisko lomu vides politikas veidošanā un īstenošanā: „Mums būtu jāpavēršas vairāk pret cilvēku,” vairāk uzmanības veltot gan tam, kāda ir katra Latvijas iedzīvotāja loma — tiesības un pienākumi —vides politikas īstenošanā, gan arī to, kā vide ietekmē mūsu dzīves kvalitāti, piemēram, veselību.
Eksperti politikas veidotājus arī aicināja vairāk koncentrēties uz to, kā celt dabas kapitāla vērtību un izmantot esošās iespējas. Pagaidām gan Vides politikas pamatnostādnes, gan arī vides pārskats vairāk koncentrējas uz problēmām un to risināšanu. Taču tā nav labākā pieeja nākotnes plānošanai, jo, kamēr mēs atrisināsim šī brīža problēmas, vietā būs radušās jaunas un jaunas. Tāpēc vides eksperti iesaka labāk veidot sistēmu, kas ir spējīga elastīgi reaģēt uz vides problēmām un spēj arī laicīgi tās novērst.
Protams, vides dokumentā izvirzīto problēmu un risinājumu ietekme uz vidi ir specifiskāks jautājums nekā jebkuram citam tautsaimniecības dokumentam. Tā kā VPP ir augstākstāvošais nacionālais vides politikas dokuments, mēs tā mērķu sasniegšanu varam salīdzināt ar to, kā tas veicinās Latvijas starptautisko saistību pret Eiropas Savienību un citām valstīm izpildi. Raimonds Ernšteins piedāvāja ideju — veikt ne tikai ietekmes uz vidi novērtējumu, bet iet soli tālāk un veikt ilgtspējīgas attīstības novērtējumu. Tas būtu nepieciešams, lai saprastu, kā VPP varētu ietekmēt ne tikai vidi, bet arī ekonomiku, sociālos jautājumus un to mijiedarbību jeb ilgtspējīgu attīstību. Minētais piedāvājums lieliski sasaistās ar patlaban izstrādes procesā esošo Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvija 2030. Diemžēl eksperti atzīst, ka Vides politikas pamatnostādnēs un vides pārskatā ilgtspējīgas attīstības paradigmu redzam salīdzinoši maz.
Māris Kļaviņš arī pievērsa uzmanību tam, kā Eiropas Savienības līdzekļu ieviešana veicina vides aizsardzību Latvijā. Lasot vides politikas dokumentus, ekspertiem ir radies jautājums, vai Latvijā vides jomā kādi uzlabojumi arī notiktu, ja nebūtu Eiropas Savienības spiediena un finanšu atbalsta, jo pagaidām nav skaidrs, kādas ir Latvijas prioritātes vides jautājumos.
Vēl eksperti uzsvēra, ka sākotnējā Vides politikas pamatnostādņu struktūra neļauj pienācīgi sistēmiski novērtēt situāciju kopumā un ka dokumentos trūkst stratēģiskuma. Piemēram, netiek apskatīta tāda būtiska lieta kā vides politikas integrācija citu nozaru politikās. Savukārt bez politikas integrācijas ir grūti iedomājama veiksmīga vides aizsardzība, jo tieši zemkopība, transports un enerģētika ir atbildīga par galvenajām vides slodzēm. Ja vides politika netiks integrēta šajās nozarēs, tad grūti iedomāties, kā varēs sasniegt izvirzītos vides politikas mērķus.
Un visbeidzot — diskusijas dalībnieki uzsvēra arī novērtējuma un monitoringa būtisko lomu efektīvas politikas ieviešanā. Vides politikā vairāk vajadzētu analizēt esošo normatīvu ieviešanu, to veiksmes un neveiksmes, kā arī reālo situāciju vidē. Tikai analītisku un precīzu datu esamība ļautu realizēt veiksmīgu un uz rezultātu virzītu vides politiku. Diemžēl Latvijā trūkst vides politikas analīzes institūtu, kas ikdienā nodarbotos ar šādiem jautājumiem.