Patvēruma meklētāji Latvijā

Apkopojums ar unikāliem datiem par cilvēkiem, kuri joprojām uzturas vai jau pametuši Muceniekus.

Vēl nesen Latvijas patvēruma došanas politika, lai gan daudz stingrāka nekā lielākā daļā citu ES valstu, bija ārpus publisko diskusiju loka, jo ļoti mazs cilvēku skaits no tā sauktajām trešajām valstīm – valstīm ārpus ES – pieteicās uz patvērumu Latvijā.

Patvēruma meklētāju skaits Latvijā ir pieaudzis pēdējos gados, taču kopējais patvēruma meklētāju pieteikumu skaits vēl joprojām ir ļoti zems, līdzīgā līmenī kā Slovēnijā un nedaudz virs Igaunijas līmeņa.

Starp 2011.gada sākumu un 2015.gada oktobri 1259 personas pieteicās uz patvērumu Latvijā, kas veido 343% pieaugumu, salīdzinot ar periodu starp 1998. un 2010.gadu (kad tika saņemti 367 pieteikumi).

Skatoties uz bēgļa statusa piešķiršanu, starp 2010. un 2014.gadu tikai 43 personām tika piešķirts bēgļa statuss un 98 personām – alternatīvais statuss. Šajā periodā pozitīvas atbildes bēgļa statusa pieņemšanai saņemtas 12.4% gadījumu (2014. gadā tās saņemtas nedaudz biežāk – 26% gadījumu). Salīdzinājumam 2014.gadā Belģija piešķīra bēgļa statusu 39% gadījumu, Dānija – 68% un Igaunija – 36%.

Ņemot vērā šos skaitļus, nevarētu teikt, ka Laimdotas Straujumas valdības deklarācija (2014.gadā), solot stingrāku patvēruma piešķiršanas un migrācijas politiku, ieviesa ko jaunu Latvijas patvēruma piešķiršanas sistēmā. Pirms Eiropas Komisija sāka virzīt plānu par bēgļu pārvietošanu no Itālijas un Grieķijas uz citām ES valstīm un pirms tika pieņemts darba plāns patvēruma meklētāju uzņemšanai, politiskais konsenss Latvijā saglabājās par labu ļoti stingrai politikai, kuras ietvaros patvērums tiktu piešķirts tikai īpašos apstākļos.

Darba plāns starptautisku patvērumu meklējošo personu uzņemšanai – nacionālais dokuments, kas iekļaujas ES bēgļu plānā – apskata lielāko daļu no jaunās procedūras bēgļu pārvietošanai no Itālijas un Grieķijas. Tā ieviešana varētu ietekmēt dažus patvēruma došanas procesus un šobrīd Latvijā dzīvojošos patvēruma meklētājus, taču tā mērķa grupa ir bēgļi, kas vēl nav ieradušies valstī.

Neskatoties uz to, publiskās debates bieži vien ietver izteikumus par visiem patvēruma meklētājiem kā neizglītotiem, vienaldzīgiem vai naidīgi noskaņotiem pret cilvēktiesībām, un ieinteresētiem dzīvē, kuru atbalsta mērķa valsts sociālo pabalstu sistēma.

Lai arī mēs nevaram veikt analīzi par patvēruma meklētājiem, kurus Latvija plāno uzņemt 2016.gadā, šobrīd Latvijā esošo patvēruma meklētāju situācijas un profilu īsa analīze var dot kaut nelielu pamatinformāciju, lai nacionālās varas iestādes un sabiedrība varētu veidot zināšanās balstītus lēmumus. Šis informatīvais apkopojums (Patvēruma meklētāji Latvijāpdf) varētu arī interesēt Eiropas un starptautiskos partnerus, kas seko Latvijas patvēruma došanas politikai un praksei, ņemot vērā to, ka migrācijas politikā pēc definīcijas ir nepieciešama starptautiska sadarbība.

Publikāciju finansiāli atbalsta Eiropas Savienības programma “Eiropa pilsoņiem. Atbildība par tā saturu ir biedrībai “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.