Patvēruma iespējas, meklējot mājas

politika.lv/temas/cilvektiesibas/20520/

Iesaki citiem:

Bēgot no nepamatotas vajāšanas, nežēlīgiem sodiem un spīdzināšanas vai bruņotiem konfliktiem, Eiropā katru gadu nonāk simtiem tūkstošu cilvēku. Tie ir bēgļi, kuriem saskaņā ar Ženēvas 1951.gada konvenciju ir tiesības palikt kādā Eiropas valstī vismaz līdz brīdim, kad mainīsies situācija viņu zemē. Daļa bēgļu paliek Eiropā uz visiem laikiem un kļūst par tās pilsoņiem.

Tomēr ne visi, kas Eiropā meklē patvērumu, tik tiešām uzskatāmi par bēgļiem. Daudz cilvēku atbraukuši darba meklējumos. Tādā gadījumā Eiropas valstīm nav pienākuma viņus uzņemt. Bieži gan ir sarežģīti uzzināt un izvērtēt, no kurienes un kādu motīvu vadīti cilvēki ieradušies. Arī Latvijā, kura par nelegālo ieceļotāju mērķi parasti kļūst nejauši, vēl mācāmies, kā atpazīt bēgļus un kā nodrošināt viņu tiesības. Šobrīd tiek lemts septiņu somāliešu liktenis.


Latvijā vismazāk nelegālo ieceļotāju

ANO statistika liecina, ka Latvija nav populāra patvēruma meklētāju vidū Eiropā. Laikā no 2000. līdz 2004.gadam patvērumu Latvijā lūguši 60 cilvēki. Tas ir par desmit cilvēkiem vairāk nekā Igaunijā, bet gandrīz 20 reizes mazāk nekā Lietuvā (sk. tabulu).

Eiropā šajā laikā pavisam ieradušies gandrīz divi miljoni patvēruma meklētāju. Populārākās valstis bijušas Lielbritānija un Francija. Uz katru no tām devušies vairāki simti tūkstošu patvēruma meklētāju. Tomēr lielākajai daļai šo cilvēku nav izdevies apmesties uz dzīvi Eiropā. 2004.gadā visā ES par pamatotiem atzīti vien 18,6 procenti jeb 82 600 patvēruma pieteikumu. Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Bēgļu lietu departamenta direktore Baiba Biezā norāda, ka ES valstīs vidēji par pamatotiem tiek atzīti 20-30 procenti patvēruma pieteikumu. Pārējie cilvēki nav kvalificējami kā bēgļi vai personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība.


Patvēruma meklētāji ir neliela daļa

Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Imigrācijas dienesta priekšnieks robežsardzes kapteinis Viesturs Brēdiķis norādīja, ka saskaņā ar Imigrācijas likumu ("Latvijas Vēstnesis", Nr.169 (2744), 20.11.2002.) Latvijas robežsardzes amatpersonām ir tiesības aizturēt katru, kas nelikumīgi uzturas mūsu valsts teritorijā. Tie var būt cilvēki, kas nelikumīgi šķērsojuši robežu, kam nav derīgu ceļošanas dokumentu, kam beigusies vīza u.c. Pagājušajā gadā Olaines nelegālo imigrantu nometnē nometināti vairāk nekā divi simti šādu cilvēku, informēja V.Brēdiķis. Tikai neliela daļa no šiem cilvēkiem uzskatīja sevi par bēgļiem un lūdza patvērumu Latvijā.

Patvēruma meklētāja statusu persona saglabā līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Ja persona, kas nelegāli ieceļojusi valstī, nelūdz patvērumu vai arī ja patvēruma pieteikums tiek noraidīts, to izraida no valsts.


Kas var iegūt Latvijas patvērumu

Patvēruma likumā ("Latvijas Vēstnesis", Nr.48 (2623), 27.03.2002.) noteikts, ka bēgļa statusu var piešķirt personai, kas Latvijā ieradusies, tāpēc, ka savā pilsonības valstī pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ. Turpretī alternatīvo statusu personai piešķir gadījumos, ja izcelsmes valstī tai draud nāves vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai pazemojoša sodīšana, kā arī ja tajā norisinās ārēji vai iekšēji bruņoti konflikti, kuru dēļ persona nevar atgriezties.

Bēgļa statusu saņēmušajiem Latvijā ir tiesības tikt pie pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, bet alternatīvo statusu ieguvušajiem tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz periodu līdz četriem gadiem un ar iespēju to pagarināt. Šiem cilvēkiem ir tiesības saņemt arī pabalstu. Gan bēgļa, gan alternatīvo statusu ieguvušajiem ir tiesības uz ģimenes atkalapvienošanu. Līdz šim gan neviens no Latvijas patvērumu ieguvušajiem to nav lūdzis, informēja B.Biezā.


Lielākā daļa pieteikumu nepamatoti

Kopš 1998.gada, kad Latvijā tika uzsākta patvēruma piešķiršanas procedūra, patvērumu lūguši 145 cilvēki, no tiem par pamatotiem atzīti 12 procenti. Astoņiem cilvēkiem piešķirts bēgļa statuss, deviņiem - alternatīvais statuss. Pēc B.Biezās domām, šis skaitlis nemaz tik būtiski neatšķiras no ES statistikas. Jāņem vērā tas, ka Latvijā patvērumu lūdz arī bijušās PSRS iedzīvotāji, kas līdz šim nav legalizējuši savu statusu. Parasti šo pieteikumu iesniedzēji nav kvalificējami kā bēgļi Patvēruma likuma izpratnē, tāpēc pieteikumus nākas noraidīt.

Pērn Latvijā saņemti septiņi patvēruma pieteikumi, bet neviens no tiem nav izrādījies pamatots. Piemēram, patvērumu lūguši trīs arābu izcelsmes cilvēki, kas apgalvojuši, ka ir palestīnieši. Veicot pārbaudes, izrādījies, ka viņi ir Ēģiptes pilsoņi. Tā kā Ēģiptē viņi netiek vajāti un tur nenorisinās bruņoti konflikti, šos cilvēkus nevar uzskatīt par bēgļiem, norādīja V.Brēdiķis.

B.Biezā minēja biežāko patvēruma liegšanas iemeslu - tiek konstatēts, ka cilvēka pilsonības vai uzturēšanās valstī tam nav draudējušas likumā noteiktās briesmas. Patvērumu Latvijā nevar iegūt arī personas, kas izdarījušas noziegumus pret mieru vai cilvēci vai sevišķi smagu noziegumu, vai var apdraudēt Latvijas valsts un sabiedrības drošību, kā arī citu iemeslu dēļ. Kā informēja B.Biezā, patvērumu atteikt šo specifisko iemeslu dēļ gan nākas ļoti reti.

Patvēruma pieteikumi 2000.-2004.g.




Avots: ANO Augstais komisārs bēgļu lietās

Valsts cilvēktiesību biroja juriste I.Zonenberga salīdzinoši lielo patvēruma atteikumu skaitu skaidro arī ar dažādiem Latvijai specifiskiem apstākļiem, tomēr patvēruma piešķiršanas procedūrā nav konstatēti nekādi nepamatoti ierobežojumi.


Somālieši nav informēti

Septiņi Somālijas iedzīvotāji, kas augusta sākumā ieradās Latvijā un šobrīd mitinās nelegālo imigrantu nometnē Olainē, "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja, ka Eiropā ieradušies, bēgdami no biežās karadarbības viņu valstī. Lai arī Latvija nebija viņu galamērķis, somālieši vēlētos šeit palikt. "Mēs nebraucām uz šejieni, lai meklētu labāku darbu, bet tikai, lai rastu mierīgu dzīvi," teica somālieši Solams un Hussiens.

Ja Somālijā tiktu nodrošināts miers, viņi tur labprāt atgrieztos. Šobrīd gan viņi apšauba, ka mieru iespējams panākt tuvākajā laikā. Somālieši baidās, ka, ja viņiem nāktos atgriezties tagad, viņi tiktu nogalināti.

Neraugoties uz to, ka viņi vēlētos palikt Latvijā, mūsu valsts patvērumu viņi vēl nav lūguši. Sarunas gaitā atklājās, ka šie cilvēki nav informēti par to, ka, lai iegūtu bēgļa statusu un varētu palikt Latvijā, tiem jāiesniedz patvēruma pieteikums. Viņi gan zināja, kas ir patvēruma tiesības, un vēlējās iegūt bēgļa statusu, bet nebija informēti, ka pastāv īpaša pieteikuma procedūra. "Viņi [robežsardzes darbinieki] mums neko nav teikuši," uzsvēra somālieši.

Komentējot šo situāciju, robežsardzes kapteinis V.Brēdiķis pastāstīja, ka somāliešu mērķis nav bijusi Latvija un viņi nav pauduši vēlmi šeit palikt. "Patvēruma likums mums neuzliek par pienākumu katram nelegālajam imigrantam piedāvāt Latvijas patvērumu," norādīja robežsardzes pārstāvis. "Katram aizturētajam ir jāraksta sākotnējais paskaidrojums. Ja šajā paskaidrojumā cilvēks izstāsta par to, ka bēg no bīstamas valsts, un vēlas palikt Latvijā, viņam tiek izskaidrota patvēruma iegūšanas procedūra. No somāliešu sākotnējiem paskaidrojumiem atklājās, ka viņi ir ekonomiska rakstura pārceļotāji, kas dodas meklēt darbu kādā bagātā Rietumeiropas valstī. Tā kā viņi neizrādīja vēlmi palikt Latvijā, patvēruma lūgšanas procedūra viņiem netika skaidrota," turpina V.Brēdiķis. Ja patvērumu viņi nelūgs, tad no Latvijas tiks izraidīti pēc lietas apstākļu noskaidrošanas.

V.Brēdiķis uzsvēra, ka somālieši nemitīgi maina savas liecības, tāpēc ir grūti noskaidrot gan viņu identitāti un izcelsmes valsti, gan tālākos mērķus. Kā liecina robežsardzes pieredze, šādās situācijās iespējams, ka cilvēki nav tie, par ko uzdodas. Ja šie cilvēki nav Somālijas pilsoņi un nebēg no bruņotiem konfliktiem, bet gan atbraukuši uz Eiropu darba meklējumos, viņi nevarēs iegūt bēgļa statusu, norādīja V.Brēdiķis.

Arī Valsts cilvēktiesību biroja pārstāve I.Zonenberga atzina, ka robežsardzes amatpersonām varētu būt pamats neticēt somāliešu liecībām. Tomēr pirms saņemtās informācijas pārbaudes un šo cilvēku identitātes noskaidrošanas nedrīkst izdarīt nekādus pieņēmumus, uzsvēra I.Zoneneberga.


Vajadzīgs pieteikums

Ja somālieši patiešām vēlas palikt Latvijā, patvēruma pieteikumu Valsts robežsardzei tie var iesniegt turpat Olaines nelegālo imigrantu nometnē, informē B.Biezā. Amatpersonu starpā gan nav vienota viedokļa par to, kādā formā patvēruma pieteikumam jābūt. Patvēruma pieteikuma iesniegšanas forma nav noteikta - tā var būt rakstiska vai mutiska, norāda B.Biezā. Viņa uzsver, ka izteiksmes formai nav nozīmes, galvenais - lai persona skaidri paustu vēlmi palikt Latvijā. Šādai likuma normas interpretācijai daļēji nepiekrīt V.Brēdiķis, norādot, ka patvēruma pieteikumam vajadzētu būt rakstiskam, izņemot gadījumus, kad tā iesniedzējs neprot rakstīt. Tad rakstiskā pieteikuma noformēšanai būtu jāpieaicina notārs vai liecinieki. Iesniegt pieteikumu un saņemt informāciju bēglis var valodā, kuru tas prot. Paši somālieši atzīst, ka tikai daži no viņiem prot runāt un rakstīt angliski.

Tikai tad, ja pēc sarunām ar patvēruma meklētājiem un informācijas pārbaudes PMLP konstatēs, ka patvēruma pieteikumi ir pamatoti, somālieši iegūs bēgļa vai alternatīvo statusu un varēs palikt Latvijā. Tad mūsu valstij būs jādomā par to, kā atbalstīt šos cilvēkus un veicināt viņu iekļaušanos sabiedrībā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!