Paternitātes atzīšana – likums aizsargā vai apdraud? 11

Ja Mārītei piedzimst bērns no Žaņa, bet Žanis ir precējies ar Loniju, Žanim jālūdz rakstiska atļauja Lonijai dot savu uzvārdu savam bērnam. Pirmā acu uzmetienā liekas, ka šādi valsts rūpējas par ģimenes stiprināšanu, bet kādas šai normai ir praktiskas sekas un kādas vērtības tā aizstāv?

“Mēs dzīvojam tiesiskā valstī”, “mani sargā likums”, “likums visiem ir viens” – tie ir apgalvojumi, ar kuriem žonglējam politiskās diskusijās vai sadzīves sarunās.

Gribam uz viena likuma pamata parādīt, ka arī demokrātiskā valstī vienu vērtību var nokaut otra, dažkārt nonākot pretrunā ar pašas demokrātijas pamatprincipiem. Runa ir par Civillikuma grozījumiem Ģimenes tiesībās par bērna izcelšanās noteikšanu. Konkrēti 155. pants: “Paternitātes atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai vai pie notāra publiski apliecinātu pieteikumu. (…) Bērna tēvs, kurš sastāv citā laulībā, pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt ar otra laulātā piekrišanu.”
Ieģērbjot likuma pantu cilvēciskās drēbēs, tas nozīmē: ja Mārītei piedzimst bērns no Žaņa, bet Žanis ir precējies ar Loniju, Žanim jālūdz rakstiska atļauja Lonijai dot savu uzvārdu savam bērnam. Pirmā acu uzmetienā liekas, ka šādi valsts rūpējas par ģimenes (konkrēti reģistrētas laulības) stiprināšanu ar morāli: “tev nebūs šļūkt pa kreisi”. Mēģināsim atvedināt no šādas likuma kārtības praktiskas sekas un vispār filozofiskas nostājas attiecībā uz indivīdu valstī.

Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka “bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas – neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīvesvietas valstī, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem” (3. pants). Savukārt, bērna vecāki nenozīmē tikai bioloģiskas būtnes ar dažādu dzimumu, bet arī pilsoņus, kas pakļauti savas valsts likumiem. Ja Lonija neļauj Žanim dot paša bērnam savu uzvārdu, tas ved pie veselas virknes juridisku seku:


  • Šis bērns nav Žaņa mantinieks, kaut arī ir viņa bērns. Mārīte gan var iesniegt prasību tiesā paternitātes noteikšanai (Civillikuma 158. pants), bet tiesas izdevumus sedz prasības pieteicējs. Paternitātes noteikšana vien maksā vairāk nekā 200 latu. Statistika liecina, ka sievietes, kas vienas audzina bērnu, ir starp vismazāk nodrošinātajām grupām valstī[1]. Mārītei būs grūti no bērnu kopšanas pabalsta atlicināt naudu tiesas izdevumiem.

  • Mārītei būs grūti pieprasīt uzturlīdzekļus bērnam, ja vien ceļš neved caur tiesu, kas atkal maksā naudu.

  • Lai gan Civillikuma grozījumi vairs neparedz lietot diskriminējošo terminoloģiju “laulībā dzimis bērns” un “ārlaulības bērns”, taču ir noprotams, ka visi nepiedzimst vienādā juridiskā statusā. Ir bērni, kas piedzimst laulībā, un tādi, kas ir piedzimuši ārpus laulības, un kuru paternitātei nepieciešama rakstiska atļauja. Viduslaikos bērnus, kas nebija dzimuši baznīcas svētītā laulībā, dēvēja par bastardiem. Vēl pagājušā gadsimta sākumā Latvijā gadījās, ja neprecēta kalpu meita palika grūta, gāja uz upi slīcināties, jo tāpat ne viņai, ne viņas bastardam nekādas jaukās dzīves nebija. Viņi abi savā ziņā bija nepieskarami, ārpus likuma.

  • Lai gan fiziski tēvs ir viens gan Lonijas, gan Mārītes bērniem, viņi noteikti nav vienlīdzīgi. Ja runājam par Žani kā tēvu, viņš ir tikai vīrietis, tāpat kā Mārīte – sieviete, kas dzemdējusi. Ja runa ir par likumu, Žanis vairs nav vīrietis, bet pilsonis, kurš pakļauts juridiskām normām, savukārt Mārīte joprojām ir tikai sieviete, kas dzemdējusi. To nevar apgāzt, ka Mārīte ir bērna māte. Viņai par to nav nevienam jāprasa rakstiska atļauja (ja nu vienīgi to apstiprina ārsta izziņa (146. pants)). Skaidrs ir viens, - viņa dzemdē un ir māte kā sieviete un nevis kā pilsone, kamēr viņš ir tēvs kā pilsonis, nevis kā vīrietis. Tas atsauc atmiņā tos nesenos laikus, kad tiesības un likumi attiecās tikai uz vīriešiem.

  • Ja Žanis tomēr nevar pieteikt savu paternitāti, tad Likums par civilstāvokļa aktiem paredz, ka ziņas ieraksta tikai par māti (4. nodaļa 25. pants). Proti, tēva vietā dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā ievelk neizteiksmīgu svītriņu. Līdz ar to arī šajā gadījumā bērna māte ir sieviete, kas bērnu dzemdējusi, bet tēvs kā fiziska persona – vīrietis juridiski neeksistē. Tomēr skaidri zināms, ka bērna radīšanai vajadzīgi divi pretēja dzimuma indivīdi.


Lai gan pieaudzis un rīcībspējīgs indivīds pats nes atbildību par savu dzīvi, interesants šķiet fakts, ka vienam pieaugušam cilvēkam jāprasa atļauja otram. Šajā gadījumā Žanis lūdz atļauju Lonijai. Kāpēc gan nelūgt atļauju arī pilngadīgiem bērniem, kas dzimuši laulībā ar Loniju, kā arī pilngadīgiem bērniem, kas dzimuši kādā citā laulībā vēl pirms Lonijas? Viņiem arī noteikti negribēsies dalīties sava tēva mantā ar Mārītes bastardu.

Interesanti šķiet arī tas, ka nav nekādu vienotu noteikumu un instrukciju, kā šāda atļauja rakstāma. Katra dzimtsarakstu nodaļa vai notārs var improvizēt.

Ja nu Lonija iespītējas un nedod atļauju, bet Žanis ir uzstājīgs, viņš var arī piedraudēt, šantažēt un fiziski ietekmēt savu sievu. Vai tāpēc ģimenes saites nostiprinās? Vai varbūt tā ir augsne vardarbībai ģimenē?

Lai izbēgtu no visām šīm raizēm, Žanis var mēģināt izšķirties no Lonijas un apprecēties ar Mārīti. Taču bērns var piedzimt agrāk, nekā Žanim izdodas izšķirties un apprecēties ar sava bērna māti, tātad juridiskās “klapatas” var turpināties. Otrkārt, tādējādi valsts netieši veicina reģistrētu laulību palielināšanos. Kam tas ir izdevīgi? Visvairāk jau pašai valstij, kurai būs mazāk rūpju, jo ģimene uzņemas galveno atbildību par saviem locekļiem.

Var saprast, ka runa nav tikai par juridiskām formalitātēm. Likuma grozījums implicīti ietver netiešu vīrieša un sievietes diskrimināciju (tiesa gan katru savādākā veidā), cilvēktiesību pārkāpumu un pretrunu gan pašos likumos, gan vērtībās. Vēl dažas vispārīgas atziņas ar politisku un filozofisku nokrāsu.

Statistika liecina, ka lielākā daļa jaundzimušo Latvijā dzimuši nereģistrētiem pāriem.[2] Rietumu kultūrā pieaug tendence dzīvot oficiāli nereģistrētā kopdzīvē vai arī vienam/vienai. To nosaka augošā relatīvā labklājība – indivīdi ir materiāli neatkarīgāki viens no otra. Tas nozīmē arī to, ka aizvien biežāk reģistrēta kopdzīve vairs nav ekonomiski noteikta nepieciešamība izdzīvot, bet divu pieaugušu un emancipētu cilvēku apzināts gribas akts. Vai minētais likuma grozījums aizsargā indivīdu demokrātiskā sabiedrībā, kuras galvenās pamatvērtības ir brīvība, līdztiesība, cilvēka tiesības? Nemaz nerunājot par to, ka vienā likumā tiek pārkāpts cits likums (Bērnu tiesību aizsardzības likums), likuma grozījums liek aizdomāties par pašas Latvijas valsts modeli. Nav viegli nenonākt pretrunās starp sabiedrības un indivīda interesēm. Šajā gadījumā laulība ir institūcija, kas regulē cilvēku savstarpējo satiksmi, zināmā mērā ierobežojot indivīda brīvību. Tāpat jau pats likuma pants ietver sevī nevienlīdzības principu attiecībā pret tikko dzimušu cilvēku. Ko vēl nozīmē šīs valsts rūpes par ģimenes stiprināšanu un faktiski arī reģistrētu laulību mehānisku palielināšanu? Tas nozīmē, ka indivīdi rūpējas paši par sevi un sev tuvākajiem ģimenes ietvaros, kas, savukārt, nozīmē mazākas rūpes, izdevumus un atbildību valstij par saviem pilsoņiem.

Ko tad likums aizsargā un ko apdraud? Likums aizsargā mantinieku tiesības uz mantu. Tai pašā laikā likums apdraud ikviena cilvēka brīvību pašam pieņemt lēmumus un atbildēt par tiem, apdraud ikviena indivīda tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā, ikviena indivīda tiesības piedzimt abiem vecākiem, dzīvot ar pašcieņu laimīgu dzīvi valstī, kas aizstāv katra cilvēka tiesības un sauc sevi par demokrātisku valsti.


______________

[1] Sievietes un vīrieši Latvijā, 2003, Centrālā statistikas pārvalde

[2] Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošajiem datiem 2002.gadā Latvijā reģistrētā laulībā dzimuši 11412 bērni, bet ārlaulībā 8632 bērni.

Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

Tmp author
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

strauja 18.10.2004 09:13
Satversmes tiesa ar 2004.gada 11.oktobra spriedumu šo debilo normu r atzinusi par spēkā neesošu no publicēšanas dienas, t.i. 12.oktobra. Veselais saprats tomēr mūsu valstī ir atrodams.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mima 15.10.2004 15:18
Bērniņu rada divi - vīrietis un sieviete. Ja abi ir bijuši vienādi vieglprātīgi, lai to pieļautu, tad kāpēc tiek uzskatīts, ka viss rūpju smagums par bērniņa audzināšanu jāuzņemas tikai vienai pusei. Un kāpēc par svētu un neaizskaramu tiek uzskatīts vīrietis, kas dzīvo ģimenē, nevis tā dzīvībiņa, ko viņs radījis un pametis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eva 09.03.2004 19:48
Pilnībā piekrītu!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Anthea 09.03.2004 10:50
Bez šaubām, tāds likums diskriminē bērnu un viņa māti. Konkrēts gadījums: vācu lektors pēc 3-4 Latvijā pavadītajiem gadiem vēlas reģistrētis ka sava jaundzīmušā bērna tevs. Viņa sieva ir Itālijā, viņi jau vairākus gadus nedzīvo kopā. Kā akadēmisks cilvēks, viņš to birokrātiju necieš un atļauju lūgt neplāno. Kas rezultātā ir zaudētājs? Vai ne tā pati latviešu māte ar savu jaundzīmušo bērnu, kam nākotnē nebūs tiesību uz šava tēva palīdzību? Konservatīvās "gimenes vērtības" īstenībā bieži nozīmē tikai citsirdīgu attieksmi pret tiem, kas paliek "ārpus" tradicionālās morāles.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eva 08.03.2004 14:58
Bite M

Cilvēkiem nav jāpierāda sava mīlestība ar laulību, tā jau ļoti bieži vairs nav "brīva griba", daudzi to dara tikai tādēļ, ka it kā vajadzētu. Tu esi ļoti ļauna un aprobežota, žēl to cilvēku, kuri ir Tavā tuvumā, protams, ja vispār tādi ir. Par frāzi:"...laicīgi domāt ar galvu..." - ir tik daudz un dažādu situāciju par kurām Tu pat nenojaut, jo esi pārāk aprobežota. Protams - katrs ir tiesīgs brīvi paust savu viedokli.

P.S. Atvainojos, ka uzrunāju "Tu", nevis "Jūs", bet nejūtu ne kripatiņas pat ne mazākā respekta un man kauns, ka sieviešu dzimumu nomelno tādi radījumi :( !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sanante 05.03.2004 11:52
Vismaz 2000. gadā nekā tāda nebija:) Domāju, ka kāds ierēdnītis atkal pacenties savus uzskatus pacelt vispārēja likuma / lēmuma līmenī. Žēl to bērnu, kam šī ierobežojuma dēļ nebūs iespējas tikt pie tēva uzvārda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neviena 05.03.2004 11:07
Gribetos visiem aprobezotajiem mietpilsoniem un "gimenes svetuma" sargatajiem pajautat: "Ka jus justos ta arlaulibas berna vieta?". Vai tad ir jaiziet ipashas skolas, lai saprastu, ka visiem cilvekiem ir jabut vienadam tiesibam??? Tad tak uzreiz viena liela dalja problemu atkritis! Un vienreiz ir jabeidz ta Latvijas viriesu sargasana un saudzesana - katram cilvekam, neatkarigi no dzimuma, ir jaatbild par to ko pats "savarijis" un jauznemas atbildiba! Tas tacu ir tikai normali, mani milie tautiesi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


neviens 03.03.2004 21:56
Atbilde Bitei M.

Protams, ta nav Lonijas vaina, un ta vispar ir gimenes tragedija. Bet ne jau shadi ir risinama shi problema, kad galu gala ir jacies visiem, jo vismazak vainigs pie visa ir arlaulibas bernins. It ka var jau teikt - ejiet caur tiesu, bet cik daudz cilveki gribes iziet shadu pazemojumu? Turklat, maksimali "sakedejot" laulatos, var veicinat ari laulibas instituta nepopularitati nakotne.

Kads ir mans ieteikums? Labak 7x nomerit pirms 1x nogriezt. Bet ja nopietni - ideala likuma nav un nebus, bet ir jaapsver iespeja atstat kaut ko "nenoreguletu" vai "nesoditu" lai tomer neizraisitu parmerigas problemas un netaisnibu pret tiem, kas nav ne pie vainigi. Man personigi ir bail no radikaliem risinajumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neviens 03.03.2004 18:09
Shadi noteikumi ir antikonstitucionali jo parkapj treso cilveku cilvektiesibas, saja konkretaja gadijuma arlaulibas berna un vina mates tiesibas. :(

Kaut kas tamlidzigs ir vai bija Vacijas Civilkodeksa. Bet pedeja informacija ir tada, ka Vacijas Konstitucionala tiesa atzina par antikonstitucionaliem noteikumus, kas liek maksat skirsanas gadijuma alimentus (pie mums ir vel trakak - "nodrosinat ieprieksejo iztikas limeni") otrai pusei (sheit neiet runa par bernu) lidz bridim, kad ta pati apprecas, ja vainigais maksatajs pats apprecas otrreiz. Pamatojums - shads pienakums aizskar jaunaas gimenes tiesibas un it seviski jaunaa laulaataa tiesibas. Protams, atvainojos par neprecizajiem formulejumiem un to, ka nav precizas atsauces, bet man nav pieejami vajadzigie dokumenti (neatrodos Latvija). Bet iesaku paintereseties par siem notikumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bite M 03.03.2004 17:15
Un tomēr - likums aizstāv ģimeni kā pamatvērtību. Lai ko bļautu brīvdomātājas un brīvdomātāji, laulība nav tikai juridisks līgums un reģistrācijas numurs. Tā, pirmkārt, ir divu cilvēku brīva izvēle, ko arī izdara divi pieauguši un rīcībspējīgi cilvēki.

Un, ja laulība nav tikai papīrītis ar numuru, "Žanis" "pa kreisi nešļūktu". Un, tā kā "Žanis" un "Mārīte" arī ir pieauguši cilvēki, par šādiem jautājumiem ir jādomā priekšlaicīgi un "ar galvu".

Turklāt, kur šajā gadījumā ir "Lonijas" vaina, ka viņai tagad jādalās kopīpašumā ar svešu cilvēku?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 03.03.2004 15:08
Skaties - tā skandalozā feministe izrādās spēj pateikt arī ko prātīgu (pašā nopietnībā) !

Saistītie raksti