Atslēgvārdi:

Patērēt ar jēgu 9

Tas ir diskutabls jautājums - vai godīgās tirdzniecības (fair trade) koncepts (http://www.guelphmercury.com/article/371707) ir kādā veidā taisnīgāks pret Āfrikas riekstu un kafijas vācējiem, nekā konvencionālais tirgus, tomēr ir atzīts, ka tas ir veids, kā šajos apvidos stimulēt vismaz kautkādu ekonomisko izaugsmi. Statistika parāda, ka zemnieki, kas ir iesaistīti godīgās tirdzniecības sistēmā, ir mazāk tendēti uz migrāciju no lauku apvidiem uz pilsētām. Un migrāciju tālāk uz priekšu - uz citām, turīgākām valstīm kontinenta iekšienē un ārpus tā. Piemēram, uz Eiropu, kur pašlaik notiek asas diskusijas par to, vai neīstenot seno latviešu sakāmvārdu "moris savu padarījis, moris var iet" - imigranti savulaik tika veicinājuši valstu ekonomisko izaugsmi, darot civilizētajiem eiropiešiem netīkamos darbus, bet tagad būtu kautkā glīti no viņiem jātiek vaļā. Jo multikulturālā sabiedrība diemžēl kautkā nerullējot.

Iesaki citiem:

Kā gan piespiest patērēt gribošos patērēt arvien tikpat, maksāt par to vairāk un pēc tam nejusties aprobežotiem un tukšiem? Lieliska atbilde ir godīgās tirdzniecības ideja - es mazgāju matus ar šampūnu, tā palīdzot nabaga meitenēm no Togo iegādāties riteņus, ar kuriem braukt uz skolu. Vai smērēju seju ar krēmu, kura izejvielas iegūtas īpašā kopienu atbalsta programmā. Galu galā, matus taču mazgājam un krēmu uz sejas smērējam tā vai tā? Nu, vismaz lielākā daļa.

Tai pat laikā mēs varbūt pārāk reti domājam par savu mazo Latvijas godīgās tirdzniecības koncepciju. Un ja domājam, tad pārāk ekskluzīvās kategorijās. Kad vēl bija treknie gadi, tad bijusī PROVIDUS kolēģe atklāja ekopreču veikalu dabasdobe.lv. Tad arī es uzzināju, kādas olas dēj laimīgās vistas. Pareizi - ļoti dārgas olas.

Tikmēr treknajiem gadiem pamazām noplokot aizsākās krīze lauksaimniecībā, Doma laukumā sāka līt piena upes un zemnieki, kas savulaik bija sapirkušies džipus un dārgākos traktorus Eiropā, pamazāk sāka bankrotēt. Tad sabiedrībā parādījās "glābsim zemniekus, kurus smacē nost negausīgās lielveikalu ķēdes" revolucionārā ideja.

Un ideja pamzām ir iesakņojusies, šodien vairs neviens nebaidās, ja pie sērijveida dzīvokļa durvīm kāds klauvē un piedāvā "kartošku/svaigu pieniņu un krējumiņu". Durvis tiek atvērtas un lauku labumi iepirkti. Vismaz Purvciemu varētu sadalīt kvadrantos, un katrā no tiem būtu savs zemnieks, kas tirgo lauku labumus, un katram no zemniekiem ir savas kundes, kas gaida to īsto dienu un laiku pirkumiem. Un pie viņiem to pašu laimīgo vistu olas maksā lētāk, nekā lielās Balticovo olas Rimi, tāpēc laimīgi paliek gan ēdāju maki, gan vistas.

Godīgās tirdzniecības eko šampūni, trauku mazgājamie līdzekļi un kafija palīdz nabaga zemniekiem Āfrikā. Cilvēki, kas izvēlas piemaksāt un iegādāties šādas preces, var pasist sev uz pleca un ticēt, ka ir izdarījuši labu darbu. Tomēr es domāju, ka uz pleca sev vēl vairāk var uzsist tie, kuri nopērk kartupeļus Purvciema kvadrantā Nr.2. Jo arī viņi taču atbalsta godīgu tirdzniecību, kur starp zemnieku un patērētāju nestāv lielveikalu ķēde, kas no litra piena nopelna vairāk nekā zemnieks (protams, godīgu tirdzniecību, pieņemot, ka zemnieks maksā nodokļus valstij.)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gusts 27.10.2010 10:59
Tirgoties mājas kāpņu telpā tomēr man nepatīt. Labāk lai ļauj zemniekiem mazajos rajona tirdziņos pārdot savas preces. Gusts ® eLatvia.net

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM 24.10.2010 20:34
Kas ir fair trade? Pirmo reizi kaut ko tādu dzirdu.

Protams, lauksaimnieku subsīdijas ES un ASV smagi iegriež pārtikas importētājiem no Āfrikas, kuriem vairs nav nekādu reālu iespēju konkurēt, izņemot ar minētajiem banāniem un kafiju, kas Eiropā neaug. Protekcionisms pasaulē šobrīd ir kā sekss Padomju Savienībā – visi to dara, bet izliekas, ka tāds nepastāv.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ES > Andris_2 19.10.2010 13:58
Pērkot pa tiešo no zemnieka nodokļi samaksāti netiek un skolotājiem un policistiem tiek mazāk. Tas no vienas puses. Bet, no otras, valstij nav jātērē līdzekļi, lai uzturētu šo zemnieku pie dzīvības, un atliek mazliet varāk tiem pašiem skolotājiem utt. Protams, starpnieki gan preču gan nodokļu plūsmā paliek bez sava %.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

k99 19.10.2010 10:31
Manuprāt, vietējo lauksaimnieku atbalsts nav īsti tas pats, kas fair trade. Fair trade, tā kā tā ir aprakstīta, savā būtībā ir labdarības akcija sociāli labiem mērķiem. Savukārt, vietējā lauksaimniecība ir vajadzīga, no drošības viedokļa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 19.10.2010 10:16
Man arī ir svarīgi, lai mana izdotā nauda paliktu Latvijā. Un tāpēc dažādoju savu dzīvi, lielveikalus apmeklējot tikai tad, kad nav skaidras naudas makā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 18.10.2010 23:13
Negribu kritizēt tos, kuri pērk "fair trade" kafiju vai tml., bet ir jāapzinās, ka ikvienā situācijā kafijas audzētāji visumā dzīvos ļoti trūcīgos apstākļos, t.i. vairums no viņiem strādās ļoti smagos apstākļos un atradīsies uz izdzīvošanas sliekšņa.

To labi izskaidrojis Tim Harford - The Undercover Economist: Exposing Why the Rich Are Rich, the Poor Are Poor--and Why You Can Never Buy a Decent Used Car!

Viņa argumentācija ir sekojoša - tropu zemēs ir diezgan daudz cilvēku, kuri vēlas nodarboties ar lauksaimniecību un kaut ko ražot eksportam, bet iespējas to darīt ir visai trūcīgas, jo Rietumeiropas un ASV iekšējais tirgus ir visai labi aizsargāts pret lauksaimniecības preču importu, turklāt šajās zemēs darbojas arī lauksaimniecības subsīdijas - kā jau to redzēja Latvijas piena ražotāji, nav viegli konkurēt ar lauksaimniecības produkciju, ja to subsidē Vācijas u.c. valstu spējīgās eksporta nozares.

Tātad tropu zemēs atliek ražot tādus produktus, kuri Eiropā neaug - t.sk. banānus un kafiju. Ņemot vērā to, ka banāni netieši konkurē ar vietējiem augļiem/dārzeņiem, to importu ES regulē ar kvotām - tādēļ banānu ražotāji nevar pārāk savairoties; reizēm ES valstis izmanto šīs kvotas, lai atbalstītu savas bijušās kolonijas (pirms iestāšanās ES, Latvijā vairums banānu bija no Ekvadoras un Kolumbijas; savukārt tagad ir jāpērk vairāk no Rietumāfrikas - arī banānu cena ir nedaudz lielāka.).

Savukārt kafijas importu neviens īpaši nediskriminē - bet to var ražot ļoti daudz kur - Brazīlijā, Āfrikā, Austrumindijas salās, u.c. Lai gan gala patērētājs par kafiju maksā reizēm ievērojamas summas (Starbucks kafijas glāzes cena ir vairāki dolāri), tomēr pupiņu audzētājs no visas šīs summas saņem gaužām maz, jo viņa pienesums parasti šajā piegādes ķēdē nav deficīts (vislielākos ienākumus toties var gūt pasažieru tranzīta uzņēmumi, piedāvājot kafejnīcām koncesijas - tiesības tirgot kafiju tuvu masu tranzīta vietām).

"Fair trade" vienkārši ir marketinga līdzeklis, lai diferencētu pircējus atkarībā no tā, cik viņi ir gatavi piemaksāt par "sociāli atbildīgu" iepirkšanos. Tas pats Tims Hartfords ir pamatojis, ka lielākais ieguvējs no "fair trade" kafijas pārdošanas (gadījumā, ja tā ir dārgāka), ir mazumtirgotājs - jo uzcenojums, ko maksā pircējs, ir 10-20 reižu lielāks nekā izejvielas cenas starpība (t.i. par cik "fair trade" pupiņas pasaules biržās maksā dārgāk par parastajām).

Savukārt pircēju diferencēšana ir svēta lieta mazumtirdzniecībā - lielveikalu ķēdēm ir jāatrod visdažādākie veidi, kā pircējiem radīt izvēli un netieši atklāt, ka viņiem nebija svarīgi iepirkties par vislētāko iespējamo naudu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. 18.10.2010 21:58
Kur tad zemnieks to naudu pēc tam iztērē, Vācijā vai Amerikā? Tā atgriežas tepat apgrozībā, viņam pērkot elektrību no Latvenergo, siltumu no Latvijas Gāzes un gan jau ka kautkādus nodokļus viņš ar samaksā. Un domāju, ka, skatoties pēc viņu skaita, tie jau nu nav tie lielākie nodokļu nemaksātāji, kuru dēļ skolotājiem nepietiek algām. Kāpēc nepietiek skolotāju algām, jāskatās uz citu pusi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 18.10.2010 17:26
Bet par godīgas tirdzniecības konceptu kopumā mans personīgais viedoklis ir nežēlīgs.
Par visu importējamo preci ir jāmaksā maksimāli maz - draņķi nav jāpērk, bet arī svešu problēmu risinājumi nav papildus jāapmaksā. Kurš var atļauties lieku izdevumu laimei, lai to laimi apmaksā iekšzemes censoņiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 18.10.2010 17:05
...savs zemnieks, kas tirgo lauku labumus, un katram no zemniekiem ir savas kundes, kas gaida to īsto dienu un laiku pirkumiem. Un pie viņiem to pašu laimīgo vistu olas maksā lētāk, nekā lielās Balticovo olas Rimi, tāpēc laimīgi paliek gan ēdāju maki, gan vistas...
---------
Bet vai laimīga paliek arī Latvija ?!
Arī es "pa tiešo" nopērku kādu ducīti "laimīgo vistu olu" lētāk kā Balticovo olas Rimi. Vēl vairāk - es nu jau pat pats "pa tiešo" jau notirgoju kādu spainīti medus, kādu kastīti avenes.
Visi laimīgi, ja?!
Tikai pa vidu tam visam izrādās, ka pietrūkst naudas algām policistiem un skolotājiem. Man sieva arī ir skolotāja, kurai jau kuro reizi samazina un samazina algu - no manas ģimenes izrauj tik pat daudz naudas, cik es vinnēju ietirgojot "pa tiešo".
Kur laime?

Saistītie raksti

www.miomilo.lv miomilo.lv

Citi autora darbi