Raksts

Pasivitāti nevar atļauties


Datums:
20. aprīlis, 2004


Autori

Rita Kaša


Pilsoniskās sabiedrības veidošana ir neiedomājami lēns, konfliktu piesātināts process, jo konflikts - pozitīvā nozīmē - ir vienīgais veids, kā sākt apzināties savas intereses un identitāti. Panākumi ir nosacījums numur viens, sekmējot cilvēku spēju strādāt. Ir jāpieprasa valdību demonstrēt savu atbildību.

Intervija ar Vides un sabiedrības pētniecības institūta un Juridiskās fakultātes Ņujorkas Valsts Universitātē Bufalo asociēto profesori Margaretu Šanonu (Margaret Shannon)

Jūsu pētniecisko interešu centrā atrodas cilvēku un organizāciju iesaistīšanās dabas resursu attīstīšanas politikā, ieņemot aktīvu un radošu, nevis pasīvu nostāju. Kādi ir Jūsu secinājumi par pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā?

Savā pētnieciskajā darbā visvairāk es koncentrējos uz līdzdalībai nepieciešamajiem elementiem. Būt iesaistītam nozīmē saprast, kas tev ir svarīgi, kāpēc tas ir svarīgi, ko tu labprāt redzētu notiekam nākotnē, kā tu izproti apkārtējos cilvēkus un viņu līdzīgās intereses. Tas nozīmē, ka līdzdalības procesam jāietver diskusija un sabiedrības dialogs. Sabiedrības veidošanās centrā atrodas sabiedriskas problēmas formulēšana. Pastāvot sabiedrībai aktuālām problēmām, indivīdiem rodas iespēja rīkoties kā aktīviem pilsoņiem, paužot savu izvēli politikas un iespējamās nākotnes veidošanā. Tātad, galvenā mācība ir tā, ka pilsoniskajai sabiedrībai jārīkojas, tā nevar būt pasīva. Tās rīcība ir vērsta uz sabiedrībai aktuālu problēmu formulēšanu, kas bieži nozīmē pārcelt uz sabiedrisko jomu nozīmīgus jautājumus, kas līdz tam bijuši privātu interešu sfērā.

Cilvēku aktivitāte ir atkarīga arī no viņu pieredzes. Valstīs bez ilgām demokrātijas tradīcijām indivīdi varētu arī nebūt izteikti enerģiski. Kādā veidā var veicināt cilvēku iesaistīšanos?

Viens no iemesliem kāpēc mani ļoti interesē mežsaimniecības sektors, ir tas, ka šeit vienmēr ir iespēja iesaistīties. Koki un mežs cilvēka dzīvē vienmēr ir bijuši nozīmīgi. Līdz ar to cilvēki ir organizējušies, risinot ar dabas resursu pieejamību saistītus jautājumus. Pārejas posma sabiedrībās tādiem dabas resursiem kā koki ir ļoti būtiska nozīme, jo šie resursi kā kapitāls, kuru nevar pārvietot, ir mehānisms kā nonākt pie pārvietojama kapitāla. Līdz ar to rūpes par mežiem rada iespēju attīstīt pilsoniskās līdzdalības un diskusiju prasmi. Neatkarīgi vai tā būtu Latvija, Lietuva, Igaunija vai citas Centrālās un Dienvidaustrumeiropas valstis, problēma, kas rodas līdz ar zemes privātīpašuma tiesību atjaunošanu, ir tā, ka privātīpašnieki ar zemi nav saistīti tā kā agrāk – viņiem nav tādas izpratnes par mežu un saistības ar to. Ko mēs šeit varam iesākt? Mēs varam šīs problēmas aktualizēt un rosināt to publisku apspriešanu. Līdz ar pilsoniskās sabiedrības veidošanos rodas iespēja iesaistīties tādu jautājumu izlemšanā, par kuriem iepriekš cilvēkiem nebija nekādas teikšanas.


Latvijā var uzskaitīt daudzus gadījumus, kad sabiedriskais īpašums ir ticis sadalīts kādas cilvēku grupas starpā, ignorējot sabiedrības intereses. Pilsoniskā sabiedrība šīs problēmas gan ir aktualizējusi, tomēr tās ietekme paliek atkarīga no tās spējām. Ja pilsoniskā sabiedrība ir vārga, tai grūti piespiest, ka tajā ieklausās. Kādā veidā ir iespējams stiprināt pilsoniskās sabiedrības ietekmi?

Vispirms pilsoniskajai sabiedrībai jāsāk iesaistīties politikas veidošanā. Lai tas notiktu, tai jābūt organizētai. Latvijā ir nevalstisko organizāciju iedīgļi. Kad viesojos Latvijā, vairums sastapto cilvēku pauda viedokli, ka šīs grupas atspoguļo ne tik daudz pilsonisko sabiedrību, cik dažādu institūciju nepieciešamību rast pieeju finansējuma avotiem. Tomēr, manuprāt, Latvijā attīstās vairākas īstas vietējās nevalstiskās organizācijas. Tās ne tikai pulcina cilvēkus, bet arī definē sabiedrībai aktuālas problēmas, ko nepieciešams apspriest. Tieši šeit rodas konfrontācijas situācijas. Piemēram, ja mežsaimnieku atbildība ir definēta tikai kapitālistiskos jēdzienos, tad viņu pienākums ir maksimizēt peļņu, neraugoties uz sekām. Taču ļoti plašs atbildības lauks rodas tad, ja mežsaimnieku atbildība ir noteikta, ņemot vērā vietējo kopienu, vietējās nodarbinātības iespējas. Par šiem jautājumiem es dzirdēju cilvēkus diskutējam Latvijā.

Pilsoniskās sabiedrības veidošana ir neiedomājami lēns, konfliktu piesātināts process, jo konflikts – pozitīvā nozīmē – ir vienīgais veids, kā sākt apzināties savas intereses un identitāti. Tomēr tas nenākas viegli.

Kāda ir citu valstu pieredze?

Raugoties uz to, kas pēdējo 30 gadu laikā noticis mežu nozarē ASV, redzams, ka mēs esam risinājuši konfliktus – kā izmantot dabas bagātības, kam par to jāatbild un kam jālemj. Piemēram, vai, lai aizsargātu tādas vides vērtības kā bioloģiskā daudzveidība, ūdens kvalitāte, attiecīgie apvidi jāpārvērš rezervātos, jāļauj tiem pašiem attīstīties, vai arī aktīvi jāiesaistās šo apvidu apsaimniekošanā. Viedokļu atšķirība šajā jautājumā ir ļoti nopietna, notiek nepārtrauktas diskusijas profesionāļu sanāksmēs, žurnālos.

Ir grūti piedāvāt vienu mehānismu pilsoniskās sabiedrības ietekmes stiprināšanai, jo katrā vietā ir sava specifiska kultūra. Varētu teikt, ka pilsoniskā nepakļaušanās un protests ir ļoti efektīvs. Taču sabiedrībai jābūt uz to spējīgai. Austrālijā ir senas pilsoniskās nepakļaušanās un protesta tradīcijas, un pilsoniskā sabiedrība tās liek lietā ļoti sekmīgi. Manuprāt, maz ticams, ka Latvijā un citās pārejas perioda zemēs, kas piedzīvojušas bargu apspiešanu, šāda pieeja būtu ļoti sekmīga. Šī taktika bija sekmīga revolūcijas posmā, taču es šaubos vai tā būs veiksmīga kā nepārtraukts process. Manuprāt, valstis kā Latvija attīstīs savu iesaistīšanās veidu. Šī pieredze, savukārt, būs noderīga tādām valstīm kā ASV, jo arī mēs apgūsim jaunus līdzdalības ceļus.

Kādi jauni līdzdalības mehānismi ir iespējami?

Es cenšos integrēt idejas par pilsoniskās sabiedrības līdzdalību politikas novērtēšanas procesā. Šādam novērtējumam ir jākļūst par ikdienišķu elementu institūciju darbā.

Es biju izbraukumā kopā ar dažiem Latvijas Valsts mežu mežziņiem, un uzdevu jautājumu, kā tiek izlemts, kurus kokus izcirst, kurus nē. Viņi man raksturoja, ka jautājuma izlemšana ir profesionāļu kompetencē. Tomēr izvērtēšanas procesam būtu jāietver arī sabiedrības līdzdalība. Ko tas dod? Pirmkārt, cilvēki sāk saprast, ka pastāv izvēle, kurus kokus atstāt. Mežsaimnieka līmenī viņa lēmums ir līdzsvarot divus mērķus – ekonomisko un ekoloģisko. Parasti demokrātijas apstākļos šie līdzsvarojošie lēmumi tiek deleģēti zemākajam iespējamajam līmenim – šajā gadījumā tie būtu apriņķu un reģionālie mežziņi, kas izlemj, kurus kokus atstāt atbilstoši vides, kā arī sociālajiem apstākļiem un vērtībām. ASV mēs deleģējām atbildību aģentūrām, norādot, ka tām jāiesaista sabiedrība. Tām faktiski ir jāorganizē pilsoniskā sabiedrība, lai tā būtu spējīga piedalīties politikas procesā.

Lai organizētos, pilsoniskajai sabiedrībai ir nepieciešami resursi. Kādi ir veiksmīgākie nevalstisko organizāciju finansēšanas veidi? Latvijā, piemēram, tiek diskutēts, vai saglabāt nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas ziedo nevalstiskajām organizācijām?
Nodokļu atvieglojumi var būt lietderīga politika, kad tiek veikts tiešs ieguldījums. Taču, ja šis ieguldījums nav caurskatāms un izsekojams, tad, es domāju, lielā mērā rodas iespēja korupcijai un krāpšanai.

Nevalstiskajām un bezpeļņas organizācijām strādājošie cilvēki teiks, ka grāmatvedībā un lietvedībā darba te ir vairāk nekā pelnošā uzņēmumā. Cilvēkiem jāspēj šo darbu veikt, un šo spēju var stiprināt, saņemot palīdzību no donoriem apmācības veidā.

Visā pasaulē daudz tiek diskutēts jautājums, vai cilvēkiem jāsaņem atlīdzība par iesaistīšanos pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs. Atlīdzības atbalstītāji norāda, ka organizāciju biedriem, kuru darbs ir piedalīties sabiedriskās politikas veidošanā, būtu jāņem brīva diena darbā, jāmaksā par bērnu pieskatīšanu, un tā tālāk. Tātad, vai mums būtu šie izdevumi viņiem jākompensē? Kanādā to dara. Nesen mežu politikas izstrādes projekta ietvaros Kazahstānā tika izlemts atalgot cilvēku līdzdalību. Šis atalgojums ir tikai tik liels, lai segtu vienas dienas darba algas zaudējumu, ceļojuma izmaksas un tamlīdzīgi. ASV mēs esam izvēlējušies to nedarīt, izņemot atsevišķos gadījumos. Tomēr, tieša atlīdzība, iespējams, varētu būt labs veids, kā veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Arguments par labu šādai praksei ir tas, ka cilvēki, kurus lēmumi par dabas resursu izmantošanu skar visvairāk, ir visneaizsargātākie un viņi nevar atļauties piedalīties materiālu grūtību dēļ.

Nepieciešamība veicināt pilsoniskās sabiedrības veidošanos Latvijā ir politiski atzīta. Tiek pilnveidota likumdošana, rit darbs pie Pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģijas, lai sekmētu cilvēku iesaistīšanos sabiedriskās politikas veidošanā. Kādā veidā vietējās pašvaldības un valdība var vislabāk atbalstīt pilsoniskās sabiedrības aktivitāti?

Valdībai un pašvaldībām ir jāaicina cilvēkus piedalīties. Tas nozīmē, ka šīs institūcijas ir jāpiespiež to darīt. Es saku “jāpiespiež”, jo tas ir ļoti laikietilpīgi un sarežģīti. Pilsoniskā līdzdalība rosina jautājumus, par kuriem valdība runāt diez ko nevēlas. Parādās pretrunīgi viedokļi, un visus nav iespējams apmierināt. Taču ir absolūti nepieciešams, lai sabiedrība būtu iesaistīta un lai valdība rīkotos atbilstoši sabiedrības viedoklim. Tātad, no valdības puses jāseko trīs lietām. Pirmkārt, tai jāaicina sabiedrību iesaistīties diskusijās un jārosina sabiedrības līdzdalība. Otrkārt, ir jābūt veidam, kā parādīt, ka sabiedrības viedoklis ir ņemts vērā. Visbeidzot, ir jābūt mērķim, ko jāpanāk sabiedrības līdzdalības ceļā.

ASV valdības aicinājumā sabiedrībai piedalīties pilnīgi iztrūkst mērķis. Līdz ar to ASV sabiedrības līdzdalība kļūst tikai par līdzekli informācijas apritei, lēmumus neietekmējot. Es ceru, ka tas mainīsies.

Panākumi ir daļa no pilsoniskās sabiedrības veidošanās. Tas ir nosacījums numur viens, sekmējot cilvēku spēju strādāt, veidot sakarus un attiecības. Mums jāpieprasa valdību demonstrēt savu atbildību.

Kādā veidā šī atbildība būtu jādemonstrē?

Jāparāda, ka cilvēku izteiktie komentāri ir uzklausīti un piedāvātie politikas risinājumi ir vai nu mainīti, vai arī sabiedrības idejas ir iestrādātas valsts institūciju priekšlikumos. Tas valdību tuvina sabiedriskajam sektoram vairāk nekā nostāja, ka mēs esam eksperti, zinām vislabāk un tāpēc rīkojamies šādā veidā.


Jūsu raksturotā citu valstu pieredze liecina, ka pilsoniskās sabiedrības veidošanās nekad nevar būt pabeigta.

Taisnība, tā tas ir. Viss atrodas nepārtrauktā procesā. Tā tam arī jābūt. Demokrātijas būtība ir nepārtraukta pilsoņu līdzdalība. Pēdējās [ASV prezidenta] vēlēšanās mēs uzzinājām, kādas var būt pasivitātes sekas – vēlēšanās piedalījušos pilsoņu skaits bija ļoti neliels, balsojums [par abiem prezidenta amata kandidātiem republikāni Džordžu Bušu un demokrātu Alu Goru] bija ļoti tuvs, un rezultātu izšķīra ļoti neliels balsu skaits.


Vai Jūs varētu raksturot kādus sekmīgus pilsoniskās sabiedrības līdzdalības piemērus, uz ko raudzīties kā pamudinājumu?

Kaut gan es nupat kritizēju ASV, manuprāt, mēs esam arī pozitīvs piemērs. Gandrīz ikvienā vietējā kopienā Amerikā atradīsiet federālos vai pavalsts dienestus, vai vietējās interešu grupas, kas sanāk kopā un kaut ko publiski apspriež. Tas būs liels skaits diskusijā nopietni iesaistītu cilvēku.

Cits pēc manas pieredzes ļoti pozitīvs piemērs ir Zviedrija. Zviedrijai ir simtiem gadu gara studiju grupu vēsture. Šīs studiju grupas ir atrodamas katrā vietējā kopienā. Tās ir pašu vietējo kopienu izveidotas institūcijas, kuru uzdevums ir rosināt sabiedrībai aktuālu jautājumu apspriešanu. Ar laiku cilvēkiem veidosies izpratne par šīm vērtībām, un cilvēki sāks pievērsties plašākam nacionālu vai vismaz reģionālu jautājumu lokam.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!