Pasaki man, cik liela ir tava pēda… 15

Mums ir jāpavaicā pašiem sev, ko nozīmē “labklājība” un “komforts” un jāsaprot, vai mēs to vēlamies iegūt uz citu rēķina.

Iesaki citiem:

Uz Zemes pašlaik dzīvo nedaudz vairāk nekā 6 miljardi cilvēku. Ja tie visi patērētu tikpat daudz dabas resursu, cik amerikāņi, tad būtu nepieciešami 58 miljardi hektāru zemes, kas 6 reizes pārsniedz pieejamos resursus. Līdz ar to būtu vajadzīgas 6 planētas Zeme, lai apmierinātu visas šīs vajadzības. Tas nozīmē, ka amerikāņu sapnis ir iespējams tikai ierobežotam cilvēku lokam, jo mums vienkārši nav pietiekami daudz resursu, lai nodrošinātu visu vajadzības.

Šis ir viens no secinājumiem, kas izriet no ekoloģiskās pēdas koncepcijas[1]. Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai populācijas ilgtermiņa izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem. Piemēram, Latvijas gadījumā tā ir platība, kas nepieciešama, lai saražotu Latvijas iedzīvotāju patērēto pārtiku, preces un pakalpojumus, lai absorbētu atkritumus un piesārņojumu un nodrošinātu telpu infrastruktūrai. Atšķirībā no citiem ietekmes uz vidi rādītājiem, ekoloģiskā pēda atspoguļo arī tās slodzes uz vidi, kas mūsu patēriņa rezultātā rodas citās valstīs, jo importētās preces, kas ir ražotas, piemēram, Ķīnā, ražošanas procesā radīto piesārņojumu ir atstājušas tieši tur.

Ekoloģiskā pēda ir kļuvusi par vienu no veiksmīgākajiem mēģinājumiem rast integrētu vides ilgtspējības indikatoru. Pašlaik ekoloģiskā pēdas rādītājs visā pasaulē tiek plaši izmantots kā komunikāciju līdzeklis, lai skaidrotu vides ilgtspējību. Ekoloģiskā pēda ir arī iekļauta Šveices, Apvienoto Arābu Emirātu, Japānas, Beļģijas, Ekvadoras un Francijas oficiālo ikgadējo statistikas ziņojumu krājumā un tiek uzskatīta par alternatīvu iekšzemes kopproduktam, kas bieži vien tiek uzskatīts par galveno attīstības rādītāju valstī.


Uz bērnu rēķina

Lielākā ekoloģiskā pēda ir tieši attīstītajām valstīm, kas patērē lielākos resursu apjomus un ir atbildīgas par lielāko daļu radītā piesārņojuma. ASV tā ir 9,7 hektāri uz vienu iedzīvotāju gadā, ES valstu iedzīvotāju vidējā ekoloģiskā pēda ir 4,8 hektāri. Diemžēl ES ir pieejami tikai 1,06 miljardi hektāru produktīvās teritorijas, kas ir 2,2 hektāri uz vienu iedzīvotāju. Pēdējos 50 gados Eiropas iedzīvotāju ekoloģiskā pēda ir divkāršojusies un tagad ir nepieciešamas vismaz divas Eiropas, lai nodrošinātu Eiropiešu vajadzības. Pašlaik mēs resursus ņemam, piemēram, no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona, kur uz katru iedzīvotāju ir 3,42 hektāri produktīvās zemes. Tātad pasaules attīstītās valstis dzīvo uz mazāk attīstīto zemju resursu rēķina. Tieši mazattīstītajās valstīs vēl ir pēdējie lielākie neskartās dabas areāli.

Bet tas vēl nav viss. Mūsu patēriņš pārsniedz kopējos pieejamos planētas resursus un spēju atjaunoties. Līdz ar to mēs dzīvojam uz citu sugu un nākamo paaudžu rēķina un drīz vien varam izsmelt pieejamo dabas kapitālu. Pasaulei ir nepieciešami 1,3 gadi, lai apgādātu mūs ar visiem resursiem un absorbētu piesārņojumu, ko mēs radām viena gada laikā. Vislabāk tas ir saprotams CO2 emisiju kontekstā. Mēs emitējam daudz vairāk CO2, nekā planēta spēj absorbēt, līdz ar to saasinās klimata izmaiņas, kas būtiski ietekmēs vides kvalitāti uz planētas vēl ilgu laiku. Pat ja mēs rīt pārstātu izmantot fosilo enerģiju, kas ir galvenais problēmu cēlonis, būtu nepieciešami vēl daudzi gadi, līdz klimats sāktu atkal stabilizēties.


Latvijas nospiedums

Tā kā Latvija ir neliela valsts ar 2,3 miljoniem iedzīvotāju, tās kopējais ekoloģiskās pēdas nospiedums ir tikai 8 miljoni hektāru jeb nedaudz vairāk par 3 hektāriem uz vienu iedzīvotāju. Tas ir nedaudz lielāks par pasaules vidējo rādītāju (2,19 hektāri uz vienu iedzīvotāju) un divreiz pārsniedz vienam pasaules iedzīvotājam pieejamo produktīvās teritorijas daļu — 1,82 hektāri. Taču Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums ir nedaudz mazāks, nekā lielākajai daļai ES dalībvalstu un arī mūsu kaimiņiem —Lietuvai (4,4 hektāri uz vienu iedzīvotāju) un Igaunijai (6,5 hektāri).

Ekoloģiskā pēda ir kā bilance, jo no vienas puses tiek skatīts pieprasījums — ekoloģiskās pēdas nospiedums, bet no otras puses piedāvājums — bioloģiski produktīvās teritorijas apjoms. Šajā ziņā Latvija ir izdevīgā situācijā, jo mums ir mazapdzīvota valsts un līdz ar to uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir pieejami 6 hektāri bioloģiski produktīvās teritorijas. Tas nozīmē, ka Latvijai ir ekoloģiskais pārpalikums — 2,5 hektāri uz vienu iedzīvotāju.

Ekoloģiskās pēdas nospiedumam Latvijā līdz 2004.gadam bija tendence samazināties, 2002. un 2003.gadā sasniedzot zemāko atzīmi — 2 hektāri uz vienu iedzīvotāju. Bet pēc tam situācija mainījās un, augot patēriņam, auga arī mūsu ietekme uz vidi. Tagad ekoloģiskā pēda ir atgriezusies 90.gadu sākuma līmenī. Taču pamazām pieaug arī biokapacitāte (no 13 miljoniem hektāru 1992.gadā līdz 14 miljoniem hektāru 2005.gadā).

Izmaiņas ekoloģiskajā pēdā uz vienu iedzīvotāju ietekmē arī iedzīvotāju skaita samazināšanās. Kopš deviņdesmito gadu sākuma iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par nepilniem 15%. Tas, protams, veicina ekoloģiskās pēdas nospieduma sarukšanu, taču nav bijis pietiekams faktors būtiskam kopējās ietekmes uz vidi samazinājumam.

Ekoloģiskās pēdas nospieduma sadalījums rāda, ka lielākās slodzes Latvijā saistās ar pārtiku — aramzeme un ganības, kas sastāda attiecīgi 29% un 13% no kopējās ekoloģiskās pēdas. Bet CO2 emisijas, kas attīstītajās valstīs parasti ir atbildīgas par ekoloģiskās pēdas lielāko daļu (Vācijā, piemēram, tie ir 63% no kopējās ietekmes), Latvijā ir tikai 23% no kopējās ietekmes. Pārējie faktori ir salīdzinoši mazsvarīgāki: koksne (tai skaitā enerģētiskā koksne) — 19%, zivju resursi — 13%, apbūvētā teritorija — 3%.


Kā sadzīvot?

Vides problēmas ir globālas un Zeme ir tik liela, cik tā ir. Tāpēc tiek meklētas iespējas sadzīvošanai, lai izvairītos no iespējamā ekoloģiskā bankrota. Varētu būt vairāki risinājumi. Pirmkārt, strauji samazināt iedzīvotāju skaitu. Taču tuvākajā nākotnē tas diez vai izdosies, jo, pēc ANO aprēķiniem, iedzīvotāju skaits pēc 30 gadiem varētu sasniegt 10 miljardus. Protams, var paļauties uz kariem, epidēmijām un tamlīdzīgām masu katastrofām, taču šajā rakstā to aizstāvību neuzņemos. Vēl viena iespēja ir turpināt pašreizējos patēriņa tempus un resursu sadali starp valstīm. Prognozes — tas varētu novest pie resursu kariem un sociālās spriedzes, jo arvien vairāk un vairāk cilvēku nonāktu nabadzībā. Mazāk radikāls, taču politiski grūti pieņemams ceļš būtu samazināt negatīvo ietekmi uz vidi attīstītajās valstīs, kas ir lielākie patērētāji un, tātad, arī piesārņotāji.

No augstāk minētā var secināt, ka racionāls atrisinājums būtu izsakāms ar vienkāršu formulu — cīnīties ar straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu (pamatā attiecas uz jaunattīstības valstīm), palielināt efektivitāti (samazināt ekonomikas atkarību no dabas resursiem), samazināt patēriņu un panākt godīgu resursu pārdali un tirdzniecību (pamatā attiecas uz attīstītajām valstīm, tai skaitā Latviju). Ir skaidri redzams, ka šie mērķi, pirmkārt, izskatās utopiski. Otrkārt, tie šķietami ir pretrunā ar tirgus ekonomiku un brīvā tirgus principiem — vai "samazināt patēriņu" nozīmē pirkt mazāk, atteikties no komforta, labklājības, vēlmju apmierināšanas un citiem maigi mierinošiem rietumu cilvēka atribūtiem? Apgalvojums par vienlīdzīgu pārdali arīdzan nevarētu gūt popularitāti, jo izklausās pēc marksisma principu daudzkārtēja uzlējuma.

Manuprāt, Latvijai, izvirzot savas attīstības prioritātes un izstrādājot plānus, būtu jāņem vērā globālā ekoloģiskā situācija un mūsu dabas bagātības, kuras nevajadzētu pakļaut īstermiņa ekonomiskā labuma gūšanai, bet plānot to ilgtspējīgu uzmatošanu. To varētu panākt:


  • Izveidojot dabas kapitāla uzskaiti un regulējot tā izmatošanu. Viens piemērs būtu noteikt nozvejas kvotas iekšzemes ūdeņos un Baltijas jūrā tādā līmenī, lai mēs nenonāktu situācijā, kad, piemēram, mencu un savvaļas lašu krājumi sarūk līdz tādam līmenim, kad tie vairs paši nespēj atjaunoties.

  • Cenās iekļaujot ar dabas degradāciju un vides piesārņojumu saistītās preču un pakalpojumu pilna dzīves cikla izmaksas. To varētu īstenot gan veicot nodokļu reformu, proti, ar paaugstinātiem nodokļiem apliekot dabas resursu izmantošanu, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli un tādejādi novirzot patēriņu uz videi draudzīgākām preču grupām un saglabājot valsts budžeta līdzsvaru, gan izskaužot absurdās subsīdijas, kas veicina augošu dabas resursu izmantošanu, piesārņojumu, atkritumus un izšķērdē valsts līdzekļus. Viens no pēdējā laika kliedzošākajiem piemēriem vides degradējošu valdības subsīdiju jomā ir dubultais tarifs mazajām HES, kas veicināja plašu upju ekosistēmu iznīcināšanu, ražojot tikai 1% enerģijas.

  • Stimulējot tehnoloģiju attīstību, kas veicina efektīvāku dabas resursu izmantošanu — sniedzot nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas ievieš šādas tehnoloģijas. Tas attiecas arī uz bioloģiskās lauksaimniecības, kas ir viena no augošākajām nozarēm Eiropā, veicināšanu.

  • Izstrādājot tādus valsts iepirkuma mehānismus, kas valsts institūcijām uzdotu par pienākumu dot priekšroku videi draudzīgām precēm, rādot labu piemēru privātajam sektoram un veidojot jaunus tirgus un nozares.

  • Būtiska ir arī sabiedriskās apziņas veidošana, uzlabojot un integrējot vides izglītību un nodrošinot iedzīvotājus ar informāciju, kas veicinātu vides procesu izpratni.



Tā kā vides problēmas ir globālas, tās nevar risināt tikai vienas valsts ietvaros un ir jānostiprina starptautiskā vides likumdošana, kā arī jāveido tādi starptautiskās tirdzniecības līgumi, kas neveicinātu izvairīšanos no ekoloģiskajām un sociālajām izmaksām. Visas šīs darbības nodrošinātu ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti, dabas kapitāla nenoplicināšanu, augstāku nodarbinātību un labklājību šī vārda plašākajā nozīmē.

Visbeidzot es gribētu īsi atbildēt uz jautājumu, kas vienmēr seko, kad tiek klāstītas “zaļo” idejas par patēriņa samazināšanu un pausta skepse par ekonomisko izaugsmi kā mērķi. Vai globālo problēmu risināšanas vārdā mums ir jāatsakās no ērtībām, skaistas un jaukas dzīves sev un saviem bērniem, mazāk jāpatērē un jāliedz sev komforts? Pirmkārt, mums ir jāpavaicā pašiem sev, ko nozīmē “labklājība”, “komforts” un jāsaprot, vai mēs to vēlamies iegūt uz citu rēķina. Ja “tālo Āfrikas bērnu” arguments nepārliecina, tad varbūt ir jāpaskatās ciešāk uz precēm, kuras mēs lietojam ikdienā. Vai tās mums tiešām ir nepieciešamas un vai tās mums nes laimi vai labklājību, vai tomēr tā slēpjas kur citur? Taču šis jau ir jautājums par dzīvesveidu, un plašākā griezumā — par vērtību maiņu, kura aplūkošana būtu cita raksta tēma.

________________________

[1] Ekoloģiskās pēdas koncepciju un aprēķina metodiku ir izstrādājuši Viljams Rīss (William Rees) un Global Footprint Network direktors Matiss Vekerneidžels (Mathis Wackernagel) laika posmā no 1990-1994.gadam. Paškaik ir izstrādātas vairākas metodikas variācijas, kas regulāri tiek uzlabotas un pilnveidotas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

es 12.02.2008 09:41
tas kalkulators ir galīgs štrunts, jo iegūtie rezultāti nekā tālāk netiek paskaidroti. un man nekas nemainās, ja redzu, cik lielu daļu no manas pēdas aizņem pārtika, ko es ēdu, utt

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Raimondsmeiksha - n 10.02.2008 01:19


Jocīgā cīņa ar globālo sasilšanu.

Pēdējā laikā atkal un atkal masu medijos varam uzzināt, cik ļoti dažādi plaši pazīstami aktieri, politiķi un dažādu dabas fondu pārstāvji uztraucas par globālo sasilšanu un tas izraisītajām sekām gan planētas dabai, gan arī cilvēkiem. Tāpat tiekam mudināti lietot ekonomiskas apgaismes iekārtas, izslēgt datoru, kad to nelietojam un iet kājām, kad tas iespējams vai lietot sabiedrisko transportu. Tas viss protams, ir labi un , ja visi tā darītu, varētu samazināt enerģijas patēriņu un līdz ar to ogļskābās gāzes emisiju par dažiem procentiem, bet tas ir sīkums salīdzinājumā ar to, ko varētu panākt, ja šim jautājumam patiešām nopietni veltītu prātu, naudu un labu organizāciju un sadarbību.

Vispirms - kādi tad konkrēti ir materiālie atbalsta mehānismi tiem, kuri taupa enerģiju. Piemēram, vai kāds ir dzirdējis par īpašām, katrā valstī pieņemtām nodokļu atlaidēm siltumizolācijas materiālu ražotājiem un celtniekiem, kas nodrošina māju siltumizolāciju, tādējadi ietaupot līdz pat !!! 50% enerģijas patēriņa. Vai park- and-drive personīgo auto stāvvietām, kas ierobežo satiksmi pilsētu centros, kur dzinēji bremzējot un atkal un atkal uzsākot braukšanu darbojas visneekonomiskāk. Vai siltumsūkņiem, vai koģenerācijas iekārtām, vai saules silta ūdens sistēmam, kas var nodrošināt gadā vairak par 50% siltā ūdens patēriņa arī Latvijā. Vai varbūt pasaulē plaši ir izplatīta un materiāli atbalstīta jaunāko apgaismes tehnoloģiju izmantošana, kuru darba mūžs ir 50 reizes ilgāks un enerģijas patēriņš ir 5 -10 reizes mazāks par parastajam lampām. Varbūt kaut kā tiek materiāli atbalstītas un padarītas pircējam pievilcīgākas mašīnas ar divsajūgu ātrumkārbām vai jebkuru citu tehnoloģiju, kas samazina degvielas patēriņu un līdz ar to ogļskābās gāzes emisiju kaut par 5 %. Varbūt pēkšņi kāds ir atzinis, ka palmu eļlas plantācijas nekādā veidā nav Latvijas problēma un nenoplicina Latvijas dabu un neierobežo bioloģisko daudzveidību un Latvijā mierīgi var diezgan lielu daļu mašīnu darbināt ar biodīzeli.

Nekā tāda nav, vismaz plaši izplatītu, starptautiski pieņemtu principu. Un , kamēr JAU ESOŠĀS, enerģiju taupošās tehnologijas netiks plaši atbalstītas ar nodokļu un cenu politiku, tikmēr ar datora izslēgšanu vai ekonomiskas lampas iegādāšanos tiks imitēta reāla, būtiska darbība. Ekoloģiskās pēdas skaitļi, kas parāda, ka, ja visi dzīvotu kā ASV, vajadzētu 6 zemeslodes, ja tā , kā latvieši - divas, tikai parāda, kas notiks, kad katrs zemeslodes iedzīvotājs sagribēs un spēs iegādāties kondicionieri, savu mašīnu vai dzīvot komforta temperatūrā savā mājā visu gadu. Šo jautājumu savlaicīga risināšana būtu reāls ieguldījums globālās sasilšanas novēršanā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 08.02.2008 23:33
Askētisms un došanās atpakaļ pie dabas, manuprāt, nav izeja - vismaz daudzi cilvēki šādi nevar sākt dzīvot "zaļāk". Atteikšanās no tehnoloģijām nevis samazinās, bet gan palielinās ekoloģisko pēdu. Pagātnē 1 cilvēka pabarošanai bija vajadzīgas daudz lielākas platības nekā mūsdienās - cilvēku uz planētas bija mazāk un tie paši cieta badu.

Paul Ehrlich ap 1970.gadu rakstīja, ka cīņa par cilvēces pabarošanu ir beigusies (nesekmīgi). Ap šo pašu laiku t.s. Romas Klubs rakstīja šausminošas prognozes par naftas izbeigšanos jau ap 2000.gadu. Tikmēr cilvēki atrada arvien jaunus enerģijas avotus un Norman Borlaug un citi "zaļās revolūcijas" pionieri selekcionēja kviešu šķirnes, kuras apmēram 10 gadu laikā novērsa badu Meksikā, Indijā un Pakistānā. Kad Nobela laureātam pārmet lauksaimniecības paņēmienu unifikāciju un jautā, vai cilvēce nevarētu iztikt bez minerālmēsliem un globalizētām lauksaimniecības kultūrām, tad viņš atbild, ka šādi varētu pabarot 4 miljardus, nevis 6 miljardus cilvēku. Ja mums ir 6 miljardi cilvēku, tad ir jālieto arī lauksaimniecības tehnika un minerālmēsli. Nekāda biodinamiskā saimniekošana nesanāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


juris headline@inbox.lv 08.02.2008 17:16
Dzirdod "ekoloģiskas" un "zaļas" runas pati pirmā prātā iešaujas doma - kurš atkal grib nopelnīt ar pasaules glābšanu?

Es varbūt ņemtu šos klaigātājus nopietni, ja viņu pašu rīcībā vērotu kaut kādas askētisma pazīmes. Bet nekā! Zaļie labprāt runā pa mobīlajiem telefoniem, lieto ledusskapjus un lako nagus, iepērkas veikalos, nevis pie zemniekiem, ja arī niekojas ar veģetārismu, tad tomēr nēsā ādas apavus (pastaliņas!), lieto medikamentus un...un grib dzīvot pilsētās!!!

Tā varētu turpināt uz piecām lappusēm. Zīmīgi, ka "zaļajos" šādi argumenti izsauc acumirklīgas niknuma lēkmes. Ja arī esmu saticis dažus censoņus, kas mēģina iztikt bez civilizācijas labumiem, tad tas tiem tomēr izdodas uz īsu brīdi, vai arī pārliecinos, ka čomam nav kas īsti kārtībā ar galvu. vai... vai arī notiek kāda derdzīga kampaņa. Kā viena no derdzīgākajām un liekulīgākajām man šķita lāču aizstāvēšana Elizabetes vizītes laikā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Biruta 08.02.2008 11:55
Ļoti savarīga lieta, par kuru sabiedrībā vēl ir maz diskutēts, jo attieksme nav viennozīmīga.Ļoti daudzi dzīvo un rīkojas "pēc manis kaut vai pasailes plūdi" Taupība nav skopums.Un ja visi apzinātos savas iespējas kā taupīt dabas resursus vai mazināt atkritumus krietni varētu samazināts savu "ekaloģisko pēdu". Zinu ļoti daudzus pensionārus,kuri ļoti ekanomiski lietojo ūdeni ( pēc mazgāšanās tūlīt neizlaiž kanalizācijā, bet uzkrāj,lai noskalotu klozetpodu), neizmet iesaiņojuma politilena maisiņus, bet tos pārvērš pavedienos no kuriem tamborē paklājus u.t.t Iespēju ir daudz kā mazināt sadzīves piesārņojumu, šajā jautājumā vairāk būtu jāstrādā skolām izglītojot bērnus,rīkojot akcijas,projektu konkursus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JānisB - lailai 08.02.2008 10:43
tas protams ļoti labi, ka tu šķiro un atsakies no maisiņiem. Visus jautājumus jau šādā kalkulātorā neiekļausi. Tas ko rāda lieklākā daļa pētījumu un arī ekoloģiskās pēdas aprēķini ir, ka lielākās mājsaimniecību slodzes uz vidi (~85%) rodas no mūsu trasporta, mājokļa un pārtikas patēriņa paradumiem. Parasti tiek uzskatīts, ka atkritumi ir atbildīgi par kādiem 8% no pārtikas un sadzīves preču patēriņa slodzēm. Bet galvenais tomēr ir tas kādu mēs izvēlamies pārtiku, cik daudz enerģijas patērējam trasportā un mājoklī (elektrība un siltums). Bet protams svarīgi ir ierobežot arī ķīmisko piesārņojumu, saudzēt ozona slāni, nelais upēs un ezeros barības vielas (mazgāšanas līdzekļus, notekūdeņus...) un citas labas lietas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

māris 07.02.2008 23:20
Jebkura problēma ir biznesa avots. Jo vairāk problēmu, jo lielāks bizness un līdz ar to kopprodukts. Visas minētās problēmas fatāli skars to paaudzi, kura patreiz bērnu ratiņos un sarunās nepiedalās. Tas pats bizness arī var novērst minētās problēmas, ja atradīsies pasūtītājs. Bet tāda nav. Neviens pagaidām nav gatavs maksāt konkrētu summu, minēto problēmu atrisināšanai. Bet par aicināšanu neattīstīto valstu iedzīvotājiem atteikties no civilizācijas labumiem laikam kāds tomēr maksā. Ar patreizējo zināšanu līmeni cilvēki var dzīvot pat kosmosā, ja ir finansējums. Vienkārši mūsu paaudzei interesantāk būs pabraukt ar laivām pa Rīgas ielām 2040. gadā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vix 07.02.2008 22:02
man sanaca 2h.
bet viss parejais ir tikai musu galvas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

laila 07.02.2008 21:05
Izmēģināju to kalkulatoru, bet jūtos nenovērtēta - kāpēc nejautā par atkritumu šķirošanu, par velosipēdu, par auduma maisiņiem, dabai draudzīgiem veļas pulveriem, un to, ko es piemēram daru ar pāri palikušo krāsu pēc remonta virtuvē. Līdz šim domāju, ka tās ir svarīgas lietas:(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JānisB 07.02.2008 19:42
Japānā ekoloģiskā pēda ir 4,4 ha/iedz., bet pieejamā bioproduktīvā teritorija tikai 0,7 ha/iedz. Tas nozīmē ka Japānai, tās vajadzību nodrošināšanai, ir nepieciešama 6x lielāka teritorija.

Arī Krievijas ekopēda ir 4,4 ha/iedz. (143 milj.iedz.). Taču krieviem bioproduktīvās teritorijas ir pietiekami - 6,9 ha uz vienu iedzīvotāju.

Tātad ja Japāna un Krievija būtu izolētas no visas pasaules, Krievija ar esošo iedzīvotāju skaitu mierīgi iztiktu, bet Japānai klātos švaki. Visdrīzāk ka japāņi dzīvotu daudz sliktāk kā cilvēki pašlaik dzīvo Krievijā. Bet šis ir arī labs piemērs tam, ka tehnoloģijas daudz ko var izmainīt, jo pie vienādas slodzes uz vidi, japāņi dzīvo daudz labāk kā krievi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JānisB 07.02.2008 19:42
Japānā ekoloģiskā pēda ir 4,4 ha/iedz., bet pieejamā bioproduktīvā teritorija tikai 0,7 ha/iedz. Tas nozīmē ka Japānai, tās vajadzību nodrošināšanai, ir nepieciešama 6x lielāka teritorija.

Arī Krievijas ekopēda ir 4,4 ha/iedz. (143 milj.iedz.). Taču krieviem bioproduktīvās teritorijas ir pietiekami - 6,9 ha uz vienu iedzīvotāju.

Tātad ja Japāna un Krievija būtu izolētas no visas pasaules, Krievija ar esošo iedzīvotāju skaitu mierīgi iztiktu, bet Japānai klātos švaki. Visdrīzāk ka japāņi dzīvotu daudz sliktāk kā cilvēki pašlaik dzīvo Krievijā. Bet šis ir arī labs piemērs tam, ka tehnoloģijas daudz ko var izmainīt, jo pie vienādas slodzes uz vidi, japāņi dzīvo daudz labāk kā krievi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

who cares - Aleksis 07.02.2008 15:01
tehnologjiju arguments kritiku iztur tikai daljeeji. Japaana jau nepaartiek no saviem resursiem un un, neskatoties uz savu relatiivi atbildiigo attieksmi pret vidi, pateeree dizhi daudz resursu no aarpasaules.
==
Ljautinju kuutraa atrazhoshanaas ir raksturiiga konkreetiem dziivesveidiem. Pamataa tos raksturo sievieshu iespeejas aktiivi iekljauties darba tirguu un 'taisiit karjeru', pat valstiis, kuraam shaadas iespeejas ir raksturigas, noteiktas sabiedriibas grupas, kuru pasaules uzskats ir atshkjiriigs un kuru sievieteem praktiski shaadas iespeejas ir ierobezhotas (kultuuuras ierobezhojumi, kas var nebuut pastiprinaati ar fiziskas izreekjinaashanaas iespeeju), kas vairojas aktiivaak. Latvijaa - chigaani (viena no nedaudzajaam grupaam ar pozitiivu dabisko pieaugumu), ljautinji, kas dziivo 'pavisam savaadaak'. Savukaart, tradicionaalo priekshstatu izmainjas, jo sevishkji kopienaas, kas konkreetajaa vietaa dziivo simtiem un tuukstoshiem gadu, var notikt tikai ljoti leeni, taapeec iipashas ceriibas, ka ljauzhi pashi 'njems un nevairosies' ir maz. Un tas nebuut nenoziimee kaut kaadu gjeoshovinismu vai ko liidziigu, tas tikai noziimee to, ka mums ir jaareekjinaas, ka shur un tur buus veel vairaak galiigu nabagu un ir jaameklee ilgtspeejiigs (ne tikdaudz draudziiguma videi cik ilgshanas zinjaa) risinaajums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Autoram 07.02.2008 12:54
Paldies par lielisko rakstu! Ļoti interesanta koncepcija šī ekoloģiskā pēda, un tiešām ceru šajā sadaļā drīz ieraudzīt rakstu par vērtību izvēli, par ko runāji pēdējā rindkopā. Paldies!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta - RD 07.02.2008 11:31
resursus varam taupīt un arī atkritumus šķirot, tomēr nesaprotu, kāpēc ik reiz, kad atbrauc pēc sašķirotajiem atkritumiem: papīra un plastmasas konteineru satura , tos saber vienā kopīga autotvertenē?Tā notiek Mežiemā jau pusgadu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 07.02.2008 11:04
J.Brizga: No augstāk minētā var secināt, ka racionāls atrisinājums būtu izsakāms ar vienkāršu formulu — cīnīties ar straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu (pamatā attiecas uz jaunattīstības valstīm).

J.Brizga, manuprāt, pauž uzskatus, kas robežojas ar rasismu, ja uzskata, ka tieši jaunattīstības valstīs iedzīvotāju ir par daudz un to skaits ir jāierobežo, pat ja viņš tanī pašā laikā apgalvo, ka jaunattīstības valstīs esot vairāk brīvu dabas resursu.

Varbūt nākotnē mūs visus sagaida pavisam cits attīstības modelis, kurš jau pilnā mērā izpaužas Centrāleiropas valstīs - sarūkošs iedzīvotāju skaits, sabiedrības novecošana, arī diezgan zems iedzīvotāju blīvums. Krievija ir raksturīgs piemērs - tai ir liela teritorija, 140 miljoni iedzīvotāju, arī ūdens un visdažādāko dabas resursu pārpilnība. Un tomēr vairums iedzīvotāju Krievijā dzīvo relatīvā trūkumā un to skaits nemitīgi samazinās - gandrīz par 1 miljonu gadā. Nekāda paradoksa jau te nav: cilvēku var uzskatīt par resursu patērētāju un vides degradētāju - un cilvēku sabiedrība tik tiešām var izpausties kā milzīgs destruktīvs spēks. Bet cilvēkiem, manuprāt, (neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo attīstītā vai jaunattīstības valstī) piemīt arī radošas spējas pielāgot mūsu planētas vidi tā, lai tajā varētu satilpt un labi justies tik daudz cilvēku, cik tur objektīvi ir. Dažām tehnoloģijām ir vajadzīgs noteikts iedzīvotāju blīvums, lai tās sekmīgi varētu attīstīties. Elektroautomobiļi labāk ieviešas blīvi apdzīvotajā Kalifornijā nekā reti apdzīvotajā Austrālijā.

Kamēr mēs nezinām neko par konkrētajā sabiedrībā lietotajām tehnoloģijām, ir pilnīgi nesaturīgi runāt par viena cilvēka "ekoloģisko pēdu". Japānā, kuras teritorija ir desmiiem reižu mazāka, dzīvo tikpat daudz iedzīvotāju kā Krievijā. Kuriem pirmajiem pietrūks vietas? Cilvēce tehnoloģiskas revolūcijas ir veikusi nemitīgi - sākot no brīža, kad pārgāja no medībām un vākšanas uz lauksaimniecību. Sk. "Hunter-Gatherers. Noble or savage?" http://www.economist.com/displaystory.cfm?story_id=10278703 . Izrādās, ka akmens laikmeta mednieka "ekoloģiskā pēda" bija nesalīdzināmi lielāka nekā mūsdienu cilvēkam. Agrīnajiem medniekiem, pēc tam kad viņi bija izmedījuši visus lielos zvērus (ieskaitot mamutus, Vidusjūras baseinā dzīvojošos degunradžus, sumbrus, utml.), neatgriezeniski izmainījuši ekosistēmu un vienīgais medījums bija sīkie grauzēji, neatlika nekas cits kā sākt nogalināt citam citu arvien lielākā skaitā ... vai arī pāriet uz lauksaimniecību.

Saistītie raksti

Global Footprint Network footprintnetwork.org

Citi autora darbi
Paparde

Lai zemei sāpes nav Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

attīstība vai izaugsme 15 Autors:Jānis Brizga