Raksts

Paredzamie un nožēlojamie deputāti


Datums:
31. marts, 2011


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Nekā pārsteidzoša no tās varzas, kura patlaban Saeimā atrodas īstajā un nosacītajā opozīcijā. Parlaments šodien balsoja par to, vai noziegumi, kurus partijas pieļauj finansēšanas jomā (un būsim pilnīgi skaidri, ka tie ir noziegumi -- vismaz pret morāli, ja ne pret ko citu), būtu uzskatāmi par kriminālnoziegumiem un nevis administratīviem noziegumiem, kā tas ir bijis līdz šim. "Par" nobalsoja 37 deputāti no Vienotības un nacionālās apvienības. Tikai viens deputāts bija pietiekami drosmīgs (lai arī muļķīgs), lai konkrēti nobalsotu "pret," tas bija zaļo zemnieku pārstāvis Ingmārs Līdaka. Visas pārējās "gudrās galvas" no ZZS, "Saskaņas centra" un Šlesera/Šķēles biznesa projekta atturējās.

Tas, ka likumprojekts tika noraidīts, bija gluži paredzami, vismaz no minētā biznesa projekta puses. To veido tās divas partijas, kuras laikā pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām krāpās ar vislielāko vērienu, tuvojas tā diena, kad abām valsts budžetā būs jāiemaksā pat ļoti lielas naudas summas, un tas varētu nozīmēt abu partiju galu. Pat ar atpakaļejošu datumu droši vien šīs bandas pārstāvji nevēlas atzīt, ka tas, ko viņi darīja, bija kriminālnoziegums. Laikam jau var saprast arī zaļos zemniekus, kuru patrons ir tik ļoti apkrauts ar kriminālapsūdzībām, ka pārsteigums, ka nav sabrucis. No ļaudīm, kas barojas pie viņa pupiem, godīgu attieksmi pret valsts pārvaldi nevar sagaidīt. Bet kas sakāms par “saskaņiešiem”? Vai viņi nav tie, kuru programmā ir teikts, ka mērķis ir “sociāli atbildīga politika”? Ir. Vai sociāli atbildīga politika nozīmē paturēt iespēju, ka partiju finanšu nedarbi ir uzskatāmi par mazāku grēku? Nav. Drīzāk te ir piemērs par to, kā Urbanoviča cilvēki balso pret visu, kas nāk no Vienotības un smadzenes šajā kontekstā nelieto nemaz. Nožēlojami, bet tādas nu tās “gudrās galvas” mums ir padevušās.

Bet vēl vairāk — kāpēc tik liels bars deputātu atturējās? Vai viņi tiešām domā, ka kaut kad vēlāk viņi varēs teikt, ka pret noziegumu kriminalizāciju viņi nebalsoja, un neviens nepamanīs, ka patiesībā ar savu atturēšanos balsoja gan? Pamanīs, vismaz es apsolu pamanīt. Šo atturēšanās būšanu Latvijas parlamentā (un, protams, ne tikai) es nekad neesmu sapratis. Te ir tas pats jautājums, kā lietā par amatpersonu atklātu vai slēptu vēlēšanu — no kā īsti šie cilvēki baidās? Vai sabiedrībai tomēr nav tiesības sagaidīt, ka par valstij svarīgiem jautājumiem ievēlētās amatpersonas pateiks skaidru jā vai nē, nevis “nu, nezinu, man par to nav viedokļa”? Kārtības rullis būtu jāgroza un no iespējas atturēties būtu jāatsakās. Ja deputātam kādā jautājumā ir konkrēts interešu konflikts, tad tā arī var pateikt un balsojumā nepiedalīties, bet pašreizējā sistēma šodien vienkārši ļāva 51 deputātam uz mirkli izlikties, ka viņš nav tik liels kretīns, cik viņš patiesībā ir — nevis pateikt stingru nē domai, ka noziegumi tomēr būtu uzskatāmi par noziegumiem, bet paraustīt plecus un parādīt vidējo rokas pirkstu. Paredzami, bet tomēr nožēlojami. 3. oktobrī varēsim sākt vākt parakstus par šīs varzas padzīšanu ar mietu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!