Pārdomas par diskusijām internetā. Manas personiskās vadlīnijas. 17

Nejauši iemaldoties vienā no nesenākajiem bloga ierakstiem, pamanīju, ka biju solījusi uzrakstīt par anonimitāti internetā. Solījumu neizpildīju, jo par to biju totāli aizmirsusi.

Iesaki citiem:

Toreiz mani sakaitināja kāda vienā no "dzeltenajiem portāliem" novērotā aina, kad, reaģējot uz vienas politikai tuvas personas no konteksta izrautu komentāru par absolūti ar politiku nesaistītu tēmu, šī persona saņēma uz savu galvu tādu anonīmu dziļi personisku samazgu spaini, ka maz neliekas. Pilnīgi nerēķinoties ne ar to, ka šos komentārus var izlasīt arī ne tikai adresāts, bet arī radinieki, draugi, bērni. Uz to bija pretīgi noskatīties, neskatoties uz to, ka arī man derdzās attiecīgā partija un teju viss, kas ar to saistīts.

Esmu pārliecināta, ka cilvēki tomēr neatļautos būt gluži tik rupji gadījumā, ja viņiem būtu jākomentē ar īstajiem vārdiem.

Arī man pašai adresētie paši aizvainojošākie komentāri vienmēr ir anonīmi.

Bet...

... daži no pašiem VĒRTĪGĀKAJIEM man adresētajiem komentāriem arī bijuši anonīmi.

Pat vairāk - atzīšos, ka arī es pati esmu komentējusi anonīmi. Pat ja pēdējos 10 gados tas noticis reti, jo parasti tomēr cenšos norādīt savu īsto identitāti, bet nu jā, - kas bijis, tas bijis. Galvenais anonimitātes iemesls- lai domu (uzdoto jautājumu) "neatšķaidītu" mana kā šīs domas/jautājuma paudējas identitāte. Lai diskusija nepāraugtu no satura uz manu personību. Lai es nesaņemtu cita satura atbildi tikai tādēļ, ka jautājuma uzdevēja/domas izteicēja esmu tieši es. Dažkārt reālā identitāte absolūti nav svarīga. Mana iekšējā robeža: es nedrīkstu kādu cilvēku personiski aizvainojošus komentārus publicēt anonīmi. Vai anonīmi komentēt kādas sev pazīstama cilvēka personību. Tas gan būtu zemiski.

Tādēļ es nevaru arī kategoriski iestāties pret anonimitāti internetā. Redzu tai pārāk daudz labu iezīmju. Proti, līdz ar anonimitāti nāk arī mazāka pašcenzūra (kas ir labi tiktāl, kamēr nepāraug personiskos "uzbraucienos"), nav statusa un citu mākslīgu barjeru (piemēram, formālās izglītības kādā jomā esamība vai neesamība). Dažkārt tā veicina daudz atklātākas un dziļākas diskusijas nekā tad, ja abi sarunasbiedri būtu ar īstajiem vārdiem.

Lai gan ideālā pasaulē es vēlētos, lai visi cilvēki pie maniem politika.lv blogiem vai uzrunājot mani tviterī norādītu savus patiesos vārdus, tomēr, ja šīs vēlmes cena ir tāda, ka šie cilvēki vairs vispār nekomentēs, tad tas nav tā vērts.

Jo man patīk analizēt idejas. Man patīk diskutēt. Tādēļ man patīk, ka man palīdz uzzināt lietas, perspektīvas, par kurām neesmu iepriekš iedomājusies. Es ticu absolūtajai patiesībai, bet nekad neesmu droša par to, cik tuvu spēju tai piekļūt. Tieši tādēļ jau tik daudz no savām ļoti apjomīgajām pārdomām neturu sev galvā/uz datora, bet izlieku komentēšanai blogā. Šo ierakstu publiskums ir man vajadzīgs arī tam, lai saprastu, vai neesmu kaut kur kļūdījusies.

Lielākoties cilvēki tomēr velta savu laiku un kaut ko nokomentē. Un tad man ir izvēle: uzsākt diskusiju vai nē. Laika gaitā blogā/tviterī man ir izveidojušās tādas kā rīcības vadlīnijas. Te nu piedāvāju tās vispārējai apskatei un, ja vēlaties, komentēšanai.

Teju vienmēr mēģinu diskutēt tad, ja saņemu komentāru, kurš konstruēts aptuveni šādi: "lūk šim un šim piekrītu, bet šim un šim nepiekrītu, tādēļ ka..." Vai kaut vai tikai argumenti, kādēļ man nepiekrīt. Es no šādiem komentāriem daudz uzzinu. Tie man palīdz koriģēt vai pat pilnīgi mainīt savu nostāju. Un man absolūti vienalga, vai komentētājs bijis anonīms vai nē.

Uz lielāko daļu komentāru gan es nereaģēju. Lai gan bieži augstu novērtēju to, ka cilvēki veltījuši laiku komentāram.

Reakcijas trūkuma iemesli var būt šādi:

  1. es sacītajam piekrītu.
    Ja tā, tad ļoti reti uzskatu par vajadzīgu par to rakstīt - jo mums jau nav par ko tālāk diskutēt;


  2. teksts ir tāds, kas neprasa reakciju un man arī nav ko piebilst (piemēram, vispārējs novērojums "iz dzīves")


  3. jūtu, ka komentāra/tvīta mērķis ir mēģinājums mani pazemot vai komentētājs savādāk demonstratīvi izrāda, ka neciena mani kā sarunasbiedri

    Tie nav koši epiteti par maniem uzskatiem (ko pati atļaujos dažādos kontekstos attiecībā, piemēram, uz Latvijā kādā jomā valdošo diskursu), bet gan tieši PERSONISKA RAKSTURA aizvainojumi. Proti, visai nepārprotami no komentāra (vai arī tvīta) izriet, ka cilvēks vēlas nevis ar mani diskutēt, bet aizskart. Vai padarīt par idioti. Par laimi tas notiek reti. Šādās situācijās es tomēr mēģinu nošķirt anonīmos komentētājus no neanonīmajiem. Neanonīmajiem es vismaz pirmajā reizē atbildēšu - tā ir cieņa pret to, ka cilvēks nav slēpis savu vārdu. Anonīmos, visticamāk, totāli ignorēšu. Esmu to labi iepraktizējusies - līdzīgi kā mūsdienu cilvēki ir iemācījušies neredzēt reklāmas, tā es esmu iemācījusies "izslēgt uzmanību", pamanot pazīstamu niku. Tviterī ar Tweetdeck tas ir pat vēl vienkāršāk - man nu jau ir saraksts ar 3 anonīmiem tviterotājiem, kuru "veltījumus" pat neredzu.

    Sarežģīti ir gadījumi, kad vienā komentārā ir kāds svarīgs/vērtīgs novērojums, bet to pavada personiska rakstura "uzbrauciens". Pirmajās reizēs tad reaģēju uz saturu, aizvainojumus noignorējot. Pēc tam sāku brīdināt, ka šāds diskusiju stils man nav pieņemams. Vēl pēc tam - diskusiju pārtraucu.

    Providus nostrādāto gadu laikā man ir izveidojusies visai bieza āda pret šādiem uzbraukumiem. Tie mani vairs emocionāli neskar. Vienlaikus es domāju, ka man nevajadzētu atvieglot sevis padarīšanu par kādas personas perversi sadistisko tieksmju apmierināšanas objektu. Patīk gānīties? Lūdzu, bet tas nozīmē nonākšanu to cilvēku sarakstā, ar kuriem es vienkārši nesarunājos pat tad, ja viņi izņēmuma kārtā pasaka ko prātīgu.


  4. sarunasbiedra "apsēstība".

    To es pamanu, piemēram, tad, kad komentētāja/tvītotajā teiktajā ir kārtējo reizi izkropļota mana doma vai sarunasbiedrs parādījis, ka diskusiju uzskata par teju cīņu uz dzīvību un nāvi, par katru cenu dzelžaini turoties savās ierakumu pusēs. Neviens solis viedokļu tuvināšanas virzienā netiek uzskatīts par pieņemamu.

    Es apzinos, ka mani var pārprast. Galu galā ne blogus, ne tvītus sevišķi rūpīgi nepārdomāju pirms to publicēšanas. Esmu gatava atzīt gadījumus, kad esmu izteikusies pārprotami vai kaut ko sajaukusi. Bet vienlaicīgi mēdz būt arī ārkārtēji gadījumi - kad neskatoties uz maniem atkārtotiem mēģinājumiem izskaidrot savu domu, komentētājs turpina no teksta izvilkt tikai to, ko vēlas tur saskatīt.

    Tā ir visai šausmīga situācija. Par nelaimi šāda iezīme piemīt diezgan lielai cilvēces daļai. Dažkārt pat ārkārtīgi dažādās jomās talantīgi cilvēki pasauli interpretē vadoties tikai un vienīgi no saviem iepriekšējiem aizspriedumiem. Ja realitāte aizspriedumam neatbilst, tad jo ļaunāk realitātei. Realitāte tiks visādi locīta un burzīta, lai to tomēr iespīlētu iepriekšējos uzskatos. Cilvēks, kas ir ielikts kastītē "ienaidnieks", nevar izdarīt neko, lai no tās izkļūtu. Parasti (lai gan ne vienmēr) vēl komplektā nāk paštaisnums, ļoti agresīvs un aizvainojošs sava viedokļa paušanas veids attiecībā uz adresātu.

    Es īsti nezinu, ko šādās situācijās darīt. Kā jau teicu - šāda iezīme ir raksturīga pārāk daudziem cilvēkiem, lai to vienkārši norakstītu uz rakstura patoloģiju. Dažreiz es nesavaldos un "dodu pretī" tādā pašā stilā, cerot, ka sarunasbiedrs spēs paskatīties uz sevi no malas. Tam gan parasti nav laba rezultāta. Tādēļ mana parastā taktika ir tādos gadījumos vienreiz izskaidrot savu viedokli un tālākās diskusijās vairs neielaisties. Jo nav jau par ko diskutēt. It sevišķi gadījumos, ja no attiecīgā sarunasbiedra man nav ko mācīties zināšanu/izpratņu ziņā. Bet principā es no tādiem cilvēkiem cenšos turēties pa gabalu, pat ja mēs kaut kādos jautājumos sanākam "vienās ierakuma pusēs". Mani šādi personības tipi vienkārši biedē, un es vēl tikai mācos sadzīvot ar domu, ka dažkārt cilvēki atradīs jebkādus, pat visneloģiskākos argumentus, lai tik nebūtu jāmaina savs viedoklis.



  5. teiktais ir tik sekls, ka esmu pārliecināta, ka ne es, ne sarunasbiedrs no diskusijas uzsākšanas neko neiegūs.

    Par laimi arī tādu nav daudz. Bet, jā, man šķiet, ka ir tādi cilvēki, ar kuriem nav vērts diskutēt. Tas viņus nepadara par sliktākiem cilvēkiem - pieļauju, ka viņiem varētu būt vesels lērums labu īpašību un ģeniālu talantu. Vienkārši man ar viņiem par man interesējošām tēmām nav par ko runāt; nav ko jaunu uzzināt, par ko padomāt.


Lūk, tādi tad mani interneta diskutēšanas principi. Ja nu kādam kādi komentāri/ieteikumi, ar interesi izlasīšu. Ja neiekritīs kādā no kategorijām, centīšos reaģēt :)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jenefee mike

I am very happy to read this. This is the kind of manual that needs to be given and not the random misinformation t hat's at the other blogs. Appreciate your sharing this best posting. Agen Sbobet Indonesia Agen Sbobet Casino Agen Sbobet Terbaik

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

VIL 01.05.2011 03:32
Es esmu par anonimitāti internetā. Kāds reizēm pasaka vairāk nekā aci pret aci, bet konkurences izskaušana tīklā nekādi nesekmēs mūsu dzīvotspēju ārpus tīkla.

Universālas receptes reakcijai uz komentāriem nav, bet zemāk ievietotajā linkā var iepazīties ar interneta personāžiem, no kuriem ar katru ir jāapietas citādi. /*nepievēršam uzmanību humora kategorijai*/ http://www.webpark.ru/comments.php?id=30043

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM 29.04.2011 08:52
>> Esmu pārliecināta, ka cilvēki tomēr neatļautos būt gluži tik rupji gadījumā, ja viņiem būtu jākomentē ar īstajiem vārdiem.

Es gan neesmu tik pārliecināts. Draugos.lv diskusijās bieži iet vaļā tādas pašas rupjības. Turklāt daudzi autori savā patmīlībā par rupjībām uzskata arī tiešu un nepamatotu vai nekonstruktīvu kritiku, lai gan tur nekādu rupjību nav.

Latvijas interneta diskusiju trūkums ir viens: neprasme tās organizēt. Ir vajadzīga moderācija (pašu lietotāju vai autoru uzturētā). Tas ir grūtāk, jo prasa lielāku ieguldījumu, nevis tikai kaut ko ierakstīt un cerēt, ka ar to sāksies interesantas diskusijas. Bet Latvijā ir dažādu interešu grupas, kur tas viss darbojas. Par politika.lv pārsteidz tas, cik bezsaturiski ir lielākā daļa komentāru. Bet tāda jau laikam arī ir visa politiskā vide Latvijā :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anonīms 26.04.2011 13:35
hehehehe.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

//.////...// 25.04.2011 17:06
Kaut ko tādu var darīt valstīs ar 100%īgu demokrātiskām struktūrām, visur citur anonimitātes atcelšana darbojas diegan negatīvi, pat ja tā ir tikai šķietama.

Vai arī kā savādāk, piemēram, EK darboņi uzzinātu, ka ES nauda tiek šķērdēta pa labi un pa kreisi - tagad vismaz var palasīt un paanalizēt, pretējā gadījumjā - viss jau izskatītos tik rožaini. Arī arābu revolūcija jau pamatā balstās uz anonimitātes, jo pretējā gadījumā tur daudzem būtu galva nost, īpaši par tiem video, ko liek Internetā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

anonīmais antianonīmists 25.04.2011 15:06
Man personīgi par sevi šķiet, ka vismaz portālā politika.lv es komentētu daudz aktīvāk, ja te būtu obligāta prasība pēc īstā vārda un attiecīgi visiem to nāktos ievērot.

Par citiem populārākajiem ziņu portāliem (delfi, tvnet, apollo u.c.) - tur droši vien komentāru skaits dramatiski samazinātos, aizliedzot anonimitāti. Owneriem zaudējumi utt, demokrātija tipa cieš utt. Tāpēc nevajag aizliegt, bet ieviest paralēli autorizēšanos ar dr.lv, FB vai taml. un autorizētajiem lietotājiem paredzēt iespēju nelasīt to drazu, bet tikai citu neanonīmo komentārus.

Kaut gan tā arī, protams, sanāk tāda sauļošanās nūdistu pludmalē, kur 5% ir pliki, bet pārējie 95% apģērbti un turklāt maskās - staigā apkārt, glūn un izsaka nepieklājīgas piezīmes. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

degvīns 25.04.2011 14:47
J. Jaunsudrabiņš.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edge 24.04.2011 22:23
''Kā es māku, tā es maunu''E.Veidenbaums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

fzss 24.04.2011 20:08
paGooglējiet piemēram vārdu semtex , vai C-4 ! vai jūsu dators nesāks dīvaini uzvesties pēc tam:D

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

yndi halda 24.04.2011 19:14
Autores kundze, vai tiešām ir nepieciešams ik pēc laika kādu vārdu ŠĀDI izcelt? Ja Jūs lasītu runu, vai šajās vietās aurotu pilnā kaklā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 24.04.2011 16:42
Par anonimitātes "brīvību" ir diezgan skumjas pārdomas, bet Ivetas tēzes, kāpēc tā darbojas pozitīvi, arī man šķiet saprotamas. Pietiekami daudz ir tādu izteikšanās motīvu, kas saistīti ar attēlu, uzvārda izcelsmi, kripatām no biogrāfijas(jo visu nekad neviens nezin) u.t.t. Ir pat atsevišķas diskusijas, kurās var sajust dīvaino attieksmi- ko nu tu sieviete, zini! un arī par to man nav labas pārdomas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. 24.04.2011 16:11
Anonimitāte, manuprāt, ir interneta vides galvenā un lielākā vērtība, tāpēc nekad neatbalstītu nekādus anonimitātes ierobežojumus. Vienkārši ir jāmācās audzēt biezāka āda! No otras puses, tiešām jāatzīst, ka psihiski slimiem cilvēkiem ir parasti lielāka motivācija komentēt, kas rada diezgan šķību un depresīvu ainu lasītājiem (piemēram, lasot delfus liekas, ka 80% no latviešiem ir ar zināmām psihiskām novirzēm, kas diez vai korekti ataino pasauli). Tapēc manuprāt optimālais ir modelis, kad komentāri tiek caurspīdīgi moderēti. Ja saits vēlas lielāku caurspīdību, tad šie dzēstie komenti varētu būt pieejami atsevišķi, ja ir vēlme: tādā kā "mistkastē"...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

anglosaxis 24.04.2011 15:55
Manuprāt, pats galvenais tomēr ir komentāra saturs. Arī es rakstu anonīmi, bet tas tā ir iegājies jau no brīža, kad tiku pie tīmekļa un, paskatījies citu komentētāju "kļičkas", izvēlējos savējo, kas, starp citu, man līdzi nāk jau daudzus gadus un kurai ir sava jēga. Ja ļaudis to uzzinātu, smietos vēderus turēdami. Man nebūtu problēma nosaukt manu īsto vārdu, bet neredzu tam jēgu. Jānis Bērziņs, Pēteris Kalniņš vai Juris Kociņš - kurš gan var pateikt, vai tas ir mans īstais vārds un uzvārds. Neesmu tik slavens ka Iveta Kažoka vai Kārlis Streips, kuru vārdiem ir svars (šoreiz bez ironijas), tāpēc palikšu vien "anglosaxis". Varbūt kādreiz kļūšu slavens tieši ar šo kļičku, kā Rainis (Jānis Pliekšāns).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kištims 24.04.2011 14:44
Atšķirībā no Kārļa Streipa Iveta Kažoka tik īpaši ne ar ko īpašu neizceļas privātajā dzīvē(būtu vismaz lezbiete vai)tādēļ uzbrauciens vienkārši nevar sagādāt nekādu sevišķu apmierinājumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cha-cha 24.04.2011 11:38
Novērojums no malas. Ir'nesaprotama "tutināšana" komentos. Ja es, kaut vai publiskajā telpā, sarunājos ar savstarpēji pazīstamu cilvēku, kuru uzrunājot ikdienā lietoju "tu", tad:
ja es komentu izsaku anonīmi, tad tomēr mūsu attiecībās kaut kas nav kārtībā;
ja es šo uzrunu lietoju attiecībā uz personīgi nepazīstamu personu, tad tā, maigi izsakoties, ir vienkārši nepieklājība.
Un vispār - gānītiess publiskajā telpā ir augstākā nekulturālības pazīme. Jeb varbūt kļūdos? Varbūt tā ir "modernā" komunicēšanās formā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

forši, 24.04.2011 11:21
ka svētkos ir, ko palasīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristaps 24.04.2011 08:41
Labrīt un priecīgas Lieldienas!

Par anonimitātes priekšrocībām (aizsardzība pret ad hominem argumentiem, kurus cita starpā piemēram ir iecienījis tas pats Streips) un trūkumiem (iespēja nefiltrēt paša leksiku) un ka priekšrocības kompensē trūkumus piekrītu.

Par "ignorējamajiem" komentāriem - no komentāriem par tavu iepriekšējo bloga ierakstam (bloga komentāros, Twitterī un citur netā) 3. un 4. kategorijas komentāru bijis salīdzinoši daudz, tādēļ šo ierakstu nedaudz sanāk uztvert, kā tādu vispārīgu atbildi uz tiem. :)

Bez tavām minētajām kategorijām ir vēl viena kategorija, kura man personīgi mēdz izraisīt drausmīgu alerģiju, ka neskatoties uz to, ka parasti mēdzu tomēr atbildēt, mani nepamet sajūta, ka tas ir veltīgi zemē nomests laiks. Tie ir komentāri, kuros acīmredzami un priežot pēc teksta apzināti tiek izmantots kāds no paņēmieniem, kurus savlaik I.Vedins savā "Loģikā" apzīmēja, kā nekorektus polemikas paņēmienus (angliskais apzīmējums - logical fallacies). Klasisks piemērs ir komentāri par tavu iepriekšējo ierakstu, kuros visa "smagā artilērija" tiek veltīta salīdzinoši maznozīmīgajai (un IMHO arī salīdzinoši strīdīgākajai) tēzei par pārapdzīvotību, cenšoties radīt iespaidu, ka tādējādi automātiski tiek atspēkots viss pārējais bloga saturs.

Citi autora darbi