Labdien lasītāji!Blakus Lindai Curikai portālā Politika.lv, arī es vēlos padalīties domās par tēvzemiešu ideju par referenduma rīkošanu, lai tauta varētu spriest par valodu lietošanu Latvijas skolās.
Sākšu ar to, ka es principā paustajai domai piekrītu. Man jau kopš 1991. gada augusta nav bijis skaidrs, kāpēc Latvijas Republikai būtu jāfinansē skolas, kurās mācības notiek svešvalodā. Ir pilnīgi vienalga, kura svešvaloda tā ir un kā tā mūsu valstī ir iesakņojusies.
Taču realitāte tomēr ir realitāte, un jādomā, ka paši tēvzemieši to pilnīgi labi saprot. Patlaban vēl nav kārtīgi izpētīti rezultāti bilingvālajai izglītības sistēmai, kāda Latvijā tika ieviesta pirms vairākiem gadiem. Otrkārt, viens speciālists pēc otra ziņo, ka arvien vairāk un vairāk tā dēvēto “krievvalodīgo” savus bērnus sūta uz latviešu pirmskolu un pamatskolu, jo nav jau tā, ka visi vai pat īpaši milzīga daļa mūsu valstī dzīvojošo nelatviešu valsts valodu uzskata par “suņa valodu,” kura nevienam nekad nebūs vajadzīga. Vecāki jau nav apdauzīti — viņi skaidri zina, ka bērns krievu valodu var iemācīties mājās, bet, ja bērns dzīvos Latvijā, te vēlēsies iegūt augstāko izglītību un konkurēt darba tirgū, tad latviešu valoda tomēr būs vajadzīga.
Tēvzemiešu mērķis ir klaji politisks. Tas ir mēģinājums, piesaistīt lētticīgāko letiņu elektorāta galu ar apmēram šādu paziņojumu: “Re, re, kā mēs rūpējamies par latviešu valodu. Lūdzu, varat aizmirst par visām mūsu bjatkām un par to, ka visu laiku, kamēr valsts tika ielaista bedrē, mēs bijām valdībā un pie teikšanas.” Nožēlojami, bet ne to vien mēs noteikti redzēsim nākamo sešu mēnešu laikā. Patika man tas, ko šodien Latvijas radio pateica politikas apskatnieks Eduards Liniņš, kad es viņam puspajokam jautāju, vai arī viņš parakstīs tēvzemiešu papīrus: “Vai tad es tik stulbs izskatos?”
Un, starp citu, ja viens no akcijas galvenajiem aģitatoriem Dzintars Rasnačs patiešām ir tik ļoti norūpējies par latviešu valodas kvalitāti, tad viņam derētu vēlreiz aplūkot šo teikumu, kāds nācis no viņa mutes un nodrukāts Latvijas Avīzē: “Runa jau ir par to, ka skolu reforma tiek sašaurināta līdz tam, ka krievvalodīgos jāiemāca latviski runāt.” Vajadzības izteiksmē mēs lietojam nominatīvu, Rasnača kungs. KrievvalodīgIE jāiemāca latviski runāt, ne krievvalodīgos. Trīs vārdi: acs, skabarga, baļķis.
Jauku visiem dienu!