Labrīt, lasītāji! Šorīt pārdomas par dažādām tēmām. Ne patīkamām.

Raugi, mūsu premjerministrs ir paziņojis, ka valdība ir nonākusi pie galīgā lēmuma par nākamā gada valsts budžetu, piedevām “esam tehniskā līmenī panākuši vienošanos arī ar aizdevējiem.” Cik jauki. Vien pietiekami lielu riebumu rada fakts, ka valdība budžetu ir “optimizējusi” gandrīz tikai un vienīgi ar nepieredzētu nodoķlu pacelšanu. Nevis ar valsts funkciju pārskatīšanu un optimizēšanu, bet ar rokas bāšanu absolūti katra Latvijas iedzīvotāja kabatā, ja vien viņš nav pamanījies izsprukt uz ārzemēm. Te man sakāmas divas lietas. Pirmkārt, nebūt es nebuntotos, ja Valsts prezidents šo Saeimu vienkārši padzītu. Zinu, ka citreiz esmu rakstījis, ka tas nozīmētu politisku haosu, bet Valda Dombrovska vadītās valdības nekompetence valsts izdevumu samazināšanā tomēr ir apnikusi. Un otrkārt, laiks nopietnām pārdomām Pilsoniskajai savienībai un Sabiedrībai citai politikai, kuras ar premjera (un finanšu ministra (un ekonomikas ministra)) pārstāvēto Jauno laiku ir apvienojušās politorganizācijā “Vienotība.” Vēlētāji nākamgad noteikti atcerēsies, kas bija pie teikšanas tad, kad naudas maciņš katram vēlētājam tika krietni vien paplicināts. PS un SCP tas būs smags akmens ap kaklu, kad būs laiks peldēt priekšvēlēšanu kampaņas dīķī…

***

“Mēs uzskatījām par lietderīgu pievienoties šim klubam” — tā Saskaņas centra vadītājs Jānis Urbanovičs ir teicis par savas partijas noslēgto līgumu ar Krievijas diktatorpartiju “Vienotā Krievija.” SC no “lielā brāļa” mācīšoties par partiju uzbūvi un kadru politiku. Tas jāaplūko tandemā ar SC partnerorganizācijas LPP/LC līdera Šlesera interviju Krievijas radiostacijā Eho Moskvi, kurā, kā ziņots, viņš esot aicinājis Krievijas iedzīvotājus “infiltrēties” Latvijas tautsaimniecībā. Arī tas saistās ar nākamajām Saeimas vēlēšanām. Dievs nedodi, ka pie varas mūsu valstī nonāks cilvēki, kuri vēlas visu valsti pagriezt ar skatu uz austrumiem un diktatorisku varas struktūru kaimiņos uzskata par kaut ko akceptējamu. Nav tas akceptējami, nu nav.

***

Amizē, bet ne īpaši jautrā veidā, stāsts par dārgās LIVE RĪGA kampaņas centrālo elementu — domu, ka Ziemassvētku eglīšu tradīcija ir sākusies tieši mūsu galvaspilsētā — un apgalvojumu no Tallinas, ka patiesībā tas viss sācies tur, un nevis šeit. Vai tiešām kāds domā, ka leģenda vai mīts par Ziemassvētku eglītes izcelšanās vietu ārvalstu tūristiem liks pakot čemodānus un steigšus vien braukt šurpu?

***

Un vēl retorisks jautājums no “Tautas” partijas dižmaņa Edgara Zalāna par partijas tētuka paziņojumu, ka tuvojas laiks partijas ierindu patīrīšanai: “Vai katrs, kam ir uzlikti roku dzelži, ir jāizmet no partijas?” Tiesa, Zalāns pārstāv politisku sistēmu, kurā veselu divu gadu garumā par balsu pirkšanu notiesāts deputāts saglabāja vietu Saeimā, kamēr tiesu dzirnas māla savu lēno maļamo, iekams beidzot attiecīgajā jautājumā pateica pēdējo vārdu, bet tomēr būtu laiks mūsu valsts politikāņiem iemācīties, ka roku dzelžus tā par neko mūsu valstī nevienam neuzliek, un korupcijas smārds tomēr ir smirdošs arī pirms nācis spriedums no Augstākās tiesas un Dieva tā kunga.

***

Un slava un gods Vilim Daudziņam un Alvim Hermanim.

Jauku visiem dienu!