Atslēgvārdi:

Par radio, avīzēm, labcerīgiem ministriem un valodu -- pārdomas svētku dienās 14

Šorīt ir trešā no četrām svētku dienām, kādas nupat visi baudām. Tiesa, man tās ir puslīdz darbīgas dienas - man nekad darba netrūkst, bet šodien no parasti pirmdienās darāmā ir vien radio raidījums, lekcijas universitātē un televīzijas raidījuma nav. Savukārt radio raidījums šovakar solās būt gana interesants. Mans viesis raidījumā "Aktuālais temats" būs jurisprudences speciālists un tiesnesis Egils Levits. Viņš cita starpā palīdzēja sacerēt neatkarības atjaunošanas deklarāciju, kuras divdesmitgadi atzīmēsim rīt. Ne bez viņa palīdzības tapuši arī atsevišķi Latvijas valsts likumi. Viņš bijis Saeimas deputāts, tieslietu ministrs, vēstnieks, tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Iesaku. Raidījums plkst. 18.30 Latvijas radio 1. programmā, ar atkārtojumu pēc ziņām 23.00. Un pēc tam, protams, LR arhīvā.

Iesaki citiem:

Blakus tam, ka svētku dienās vienalga ir jāstrādā, mani nodarbina tas, ka visas šīs dienas valstī nav neviena laikraksta. Kā manā dzīvē centrālais centrālais laikraksts Diena iznāca pagājušajā piektdienā, tā tas tagad neiznāks līdz pat šai trešdienai. Varbūt esmu vecmodīgs, bet rīta tēju man tomēr patīk lasīt ērtajā krēslā ar avīzi rokā, nevis pie datora. Piedevām tas, ka patlaban ir četras brīvdienas pēc kārtas, nozīmēja, ka visu savu sakāmo par neatkarības deklarācijas divdesmitgadi visi laikrakstu komentētāji bija spiesti pateikt jau piektdien, tātad -- četras dienas pirms centrālā notikuma.

Tiesa, arī internetā var atrast šo to interesantu, piemēram, portālā Ir.lv ir intervija ar Latvijas jauno ārlietu ministru Aivi Roni, kura priecē ar atziņu, ka ne visi Latvijā ir atteikušies no labsirdīga un varbūt pat mazliet naiva optimisma par to, kas darās mūsu politiskajā iekārtā. Proti, A. Ronis aizgūtnēm stāsta, kā, viņaprāt, viņam izdosies Saeimu pārliecināt, ka ārlietām tomēr ir jābūt "pārpolitiskām" un tātad pilnīgi neatkarīgām no iekšpolitikas peripetijām. Jauki jau būtu, un vēlu ministram tikai to labāko un veiksmīgāko, bet tajā brīdī, kad nāks laiks spriest par nākamā gada valsts budžetu, varu 100 punkti garantēt, ka partijas katra kopējo budžeta deķi vilks savā virzienā, un bezpartejiskais ministrs, kurš sēdēs pie galda, varēs labākajā gadījumā cerēt, ka neviens īpaši viņam un viņa vadītajai ministrijai kaitēt necentīsies, tomēr vietas mūsu pārvaldes sistēmas nekonstitucionālajā "Koalīcijas padomē" taču ministram nebūs, un tā jau ir tā vieta, kurā visbiežāk Latvijas pārvaldes sistēmā viss tiek sarunāts un "sakārtots." Protams, Aivis Ronis nav nekāds paipuisītis vai nūģis, kas nupat nokritis no siena ratiem. Latvijas Ārlietu ministrijā viņš darbojas jau kopš 1991. gada, ir bijis vēstnieks Amerikā, vēstnieks NATO. Naivs viņš noteikti nav. Taču nu viņš ir nonācis būrī ar šakāļiem. It īpaši zinot, ka 2. oktobrī būs jāatskaitās sabiedrības priekšā, diez vai kāds īpaši taisās ar viņu un viņa ministriju auklēties.

Un pēdīgi, mani visnotaļ nošokēja un noskumdināja intervija, kādu piektdien veicu ar lingvistu Andreju Veinbergu. Runājot par valodas kvalitāti, es viņam priecīgs teicu, ka viņš ir viens no retajiem raidījuma Aktuālais temats viesiem, kurš prot atšķirt vārdiņus "ka" un "kad." Gaidīju, ka cienījamais lingvists piekritīs, ka tā ir briesmīga sērga, kura prasa steidzamu ārstēšanu. Tā vietā viņš teica, ka valodas mainās un, viņaprāt, "ka" un "kad" jaukšana nav nekāda liela traģēdija. Atļaujos nepiekrist. Ja arī tāpēc gabals nevienam nenokrīt, tas tomēr ir rādītājs par runas valodas degradāciju, un tas tomēr vismaz man jauki neliekas.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (14) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kad reiz 04.05.2010 10:38
Autora loģiskā piezīme par valodu vietā. Kopjamā dārzā nezāles jāravē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis > Kalvim 04.05.2010 08:12
Kalvi, es pilnīgi piekrītu visiem argumentiem. Es runāju teorētiskāk, jo dzirdēju profesora teikto. Viņš teica - iespējams, drīz nāksies atteikties no nošķīruma starp "ka" un "kad". Lai arī šai atziņai nepiekrītu, jo uzskatu, ka tik traki vēl nav, tomēr atzīstu viņa spriešanas veidu par pamatotu.

Tāpat es arī negribētu pārspīlēt "ka" un "kad" svarīgumu. Kārļa interpretācijā brīžiem šķiet, ka tas ir latviešu valodas pēdējais bastions, lai gan ir arī citi nozīmīgi, bet palēnām atmirstoši valodas aspekti, piemēram, vokatīvs un pavēles izteiksme.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Ijabs 04.05.2010 00:40
Kārli, man šķiet, ka interviju būsiet veicis ar Andreju VeiSbergu, ne VeiNbergu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kalvis Reinim 04.05.2010 00:26
>>> Līdz kādam saprātīgam brīdim ir jēga cīnīties par labu valodas aspektu saglabāšanu, bet kādā brīdī ir jāspēj arī pateikt - cīņa zaudēta, ejam tālāk.
=======
Sarunvalodā var visādi atgadīties, bet rakstu valodā nav nekāda pamata maisīt vietām "ka" un "kad". Krieviski neviens normāls cilvēks nepierakstīs vārdu "ещё" (=vēl) kā "исчо" - kaut arī to izrunā apmēram šādi. Ar to izglītots cilvēks atšķiras no pusizglītota.

Par atmiršanu un zaudēto cīņu varētu runāt tajos gadījumos, kur ir sacenšas divi savstarpēji aizvietojami vārdi. Piemēram, "dators" dažu gadu laikā izkonkurēja "skaitļotāju", "fails" ir daudz biežāk lietots nekā "datne". Manā bērnībā vārdu "bilde" uzskatīja par barbarismu un nevēlamu aizguvumu, pašreiz tas ir biežāk lietots nekā vārds "attēls". (Ir, protams, āksti, kas arī "pašreiz" vietā pamanās uzrakstīt "patreiz", bet par to šoreiz nav runa.) Toties vārdi "ka" un "kad" pilda gluži atšķirīgas lomas - tos samaisot, teikuma sintakse vairs nav saprotama. Arī lietuviski ir divi dažādi vārdi - "kad" un "kada".

Es neko nesaku par sarunvalodu - visi mēs nerunājam tik pareizi kā Ina Druviete. Bet tiem, kuri raksta nepareizi (un kuriem vienīgais teksta pareizuma kritērijs ir tas, ka nav sarkano spelčekera pasvītrojumu) - tiem ir jādod pa pieri :)) Pavisam nopietni. Profesors J.Endzelīns esot panācis, ka Latvijas Universitāte svieda atpakaļ kļūdainā latviešu valodā uzrakstītus iesniegumus - gan no abiturientiem, gan esošiem studentiem. Ja mēs būtu mežoņi, kuri vakar no koka norāpušies, tad varētu priecāties par to, ka vispār protam kaut ko uzrakstīt. Bet latviešu rakstu valoda tiek normēta, un to vajadzētu likt aiz auss.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 03.05.2010 21:59
Kārli, par "ka" un "kad" lietošanu - lietuviski "ka" ir "kad" - "aš žinau, kad esu latvis" [es zinu, ka esmu latvietis]. Mūsu valodas ir radniecīgas, tā ka es nesaskatu lielu problēmu, ja arī latviešu valodā "ka" pārtaps par "kad".

Par atmiršanu - reiz latviešu valodā galotne "-as" pārtapa par "-s", reiz atmira "ŗ", allatīvs un pārveidojās instrumentāļa daudzskaitlis. Līdz kādam saprātīgam brīdim ir jēga cīnīties par labu valodas aspektu saglabāšanu, bet kādā brīdī ir jāspēj arī pateikt - cīņa zaudēta, ejam tālāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AB 03.05.2010 17:13
Vai Levits nebija arī Kluba 21 un Latvijas Ceļa biedrs? Vai nederētu viņam uzprasīt, ko viņš par to visu domā šodien?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

m. 03.05.2010 16:40
Par Dītrihu A. Leberu: http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=...

Dītrihs Andrejs Lēbers Rīgā dzimušais senatora Latvijas Universitātes tiesībzinātņu profesora Augusta Lēbera dēls, līdz ar citām vācbaltiešu ģimenēm 1939. gadā izceļojot, nokļuva Poznaņā, bet 1945. gadā – Vācijā. Ieguvis spožu un vispusīgu akadēmisko izglītību – studējis tiesības Mārburgas universitātē (1946–1948), saņēmis Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijas diplomu (1951), ar maģistra grādu 1953. gadā beidzis Kolumbijas universitāti Ņujorkā. Tiesību zinātņu doktors no 1951. gada, habilitējies Hamburgas universitātē (1966) civiltiesībās, starptautiskās civiltiesībās, salīdzinošās tiesībās un Austrumeiropas tiesībās.

Zinātniskais līdzstrādnieks Maksa Planka institūtā Hamburgā (1958–1966). Ķīles universitātes tiesību profesors (1966–1989). Juridiskās fakultātes dekāns. Sociālistisko valstu tiesību, politikas un sabiedrības institūta direktors, strādājis zinātnisko darbu Maskavā. Daudzu universitāšu viesprofesors – Losandželosā, Stanfordā, Ņujorkā, Berklijā (ASV), Adelaidā (Austrālijā), Tartu (Igaunijā), Latvijas Universitātē. Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) viceprezidents (1986–1992). Rediģējis žurnālu “Osteuropa Recht” (1955–1960), bijis vairāku periodisko izdevumu redakciju padomēs – “Journal of Baltic Studies”, “Parkes School journal of East European Law”, LU žurnālā “Latvijas Vēsture”, “Humanities and Social Sciences. Latvia”.

Profesors D. A. Lēbers savas zinātniskās intereses vienmēr saistījis ar Latvijas tiesiskajām problēmām. Pētījumā “Diktierte Option” (1972, 1974) analizējis hitleriskās Vācijas un PSRS politiku Baltijas valstu neatkarības likvidēšanā un aprakstījis vācbaltiešu izceļošanu. Arī citi viņa zinātniskie darbi – “Urheberrecht der Sowjetunion” (1966, 1981), “Der hoheitlich gestaltete Vertrag” (1969), “East – West Trade, 4 volumes, 1976–1977), “Ruling communist Parties and their Status under Law” (1986) un raksti par notikumiem Ungārijā un padomju agresijas definīciju (1956), par P. Stučku (1965), par literatūras un mākslas administrēšanu Padomju Latvijā (1968), par Baltijas zeltu Lielbritānijā (1968), par normatīviem aktiem “dienesta vajadzībām” Padomju Savienībā (1970), par Baltijas Antanti (1976), par Latvijas Senātu (1976) ir izraisījuši lielu speciālistu interesi, daudz izmantoti un plaši citēti.

...
Trešās Atmodas veicinātājs, sagatavojot šī procesa zinātnisko pamatojumu no jurista viedokļa. Par Latvijas neatkarības atgūšanu iestājoties jau pirms Atmodas, 1973. gadā sastādījis Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) memoranda juridisko daļu. Dokuments tika iesniegts Eiropas Drošības un sadarbības konferencei Helsinkos. Jautājumu par 1939. gada Molotova–Ribentropa pakta slepenajiem protokoliem D. A. Lēbers pacēla 1988. gadā simpozijā Tallinā, 1989. gada konferencē viņš izdalīja dalībniekiem šo protokolu faksimiltekstu kopijas. Vēl agrāk ar viņa grāmatu starpniecību tie tika zināmi pētniekiem Latvijā. 1990. gadā Pasaules latviešu juristu kongresā “Par brīvu un tiesisku Latviju” Rīgā profesors D. A. Lēbers referēja par pirmskara Latvijas tiesisko mantojumu un līdz ar materiālu krājumiem par Latvijas tiesībām 1918.–1940.g.g., par Baltijas valstu sadarbību pasniedza kolēģiem 1937. gada Latvijas Civillikuma kopijas. Viens no šī likuma līdzautoriem savulaik bija viņa tēvs, LU goda doktors juridiskajās zinātnēs senators Augusts Lēbers. Šis likums Latvijā atkal ir spēkā kopš 1992.–1993. gada.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1995. gadā ieguvis LZA Lielo medaļu par ievērojamiem sasniegumiem juridiskajās zinātnēs. 1991. gadā D. A. Lēberam piešķirts Latvijas Universitātes goda doktora grāds.

...
D. A. Lēbers bija visdevīgākais mecenāts Latvijas Zinātņu akadēmijā, ziedoja no personīgajiem līdzekļiem ļoti ievērojamas summas jauno zinātnieku, radošo projektu un vērtīgu izdevumu atbalstam, lai pētītu Latvijas multinacionālo attiecību un vēstures sarežģītās problēmas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

m. 03.05.2010 16:28
Papildus senatoru atzinums bija, ka, pēc Satversmē paredzētas senioritātes, Latvijas Prezidenta pienākukmus tajā laikā jāpilda Saeimas prezidija loceklim bīskapam Jāzepam Rancānam (un nevis kādam nebūt vēstniekam, kuram pilnvaras itkā nodeva Ulmanis - šādas pilnavaras Ulmanis nevarēja nodot, jo to viņam vienkārsi nebija). Tātad - vēl 1990. gadā Latvijā likumdošanas vara piederēja 1931. gadā ievēlētai Saeima. Iespējams, ka kvoruma trūkuma dēļ tās nebija rezlicējamas, bet pats fakts ir būtisks - 1990. gadā Latvijā bija skaidrs, kam pieder vara un tā, saskaņām ar Satversmi, nebija Augstākā Padome.

No vienas puses - AP loma nebija sevišķi liela - jo privatizācijas likumus pieņēma jau 5. Saeima (kas pēc vēlētāju sastāva varēju būt arī atbilstošā Satversmei), taču AP pieņēma likumus par zemes reformu un namu dencionalizāciju un sevišķi pēdējie likumi ir bijis smags klupšanas akmens.

Resp. - ir dažkārt baisi lasīt, cik maz tiesiskuma ir bijis 1990. gadā un kā tas tiek slavēts mūsdienās.

Minētais atzinums savulaik tika publicēts LU žurnālā Latvijas Vēsture, to paveica ievērojamais baltvācu vēsturnieks Dr. Dītrihs Adrejs Lēbers.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


m. 03.05.2010 16:20
Interesants jautājums, ko varētu uzdot Levitam, var būt par, šķiet, 1947. gadā trimdā notikušo Latvijas senatoru (Latvijas augstākā tiesu instance) sapulci. Viņiem trimdas latvieši bija lūguši noteikt, kurām amatpersonām pieder vara. Un viņu atzinums bija, ka spēkā ir 1931. gadā ievēlētās Saeimas pilnvaras, kuras var beigties tikai ar jaunās Saeimas sanākšanu (kā tas ir paredzēts Satversmē, un tā nav tikai nejaušība, jo Latvijas t.s. permanentās leģislatūras princips netiek ievērots citās valstīts - piem. Lielbritānijas katrs parlaments sāk darbu pie likumiem no jauna un parlaments arī tiek atlaists vēl pirms vēlēsanām. Šis princips, kas ir sevišķi būtisks izvērējot 1990.-1993. gada notikumus, nav nejaušība, bet par to bija pārliecināti arī 20.-30. gadu tiesibnieki, kas to, piem., akcentēja Tieslietu ministrijas mēnešrakstā - tas tolaik bija viens no autoritatīvajiem izdevumiem nozarē), kurai bija janotiek 1934. gada rudenī, bet kura nenotika Ulmaņa apvērsuma dēļ.

Tātad - pēc Satversmes sanāk, ka LR AP padomes darbība un lejkādi tās izdotie lēmumi, sevišķi jau tie, kas attiecas uz laiku pēc 1993. gada, ir neastbilstoši Latvijas Republikas 1922. gada Satversmei - un te var rakt tālāk - vai nav notikusi valsts nodevība pēc 30. gadu krimināllikuma normām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aivars V. 03.05.2010 16:10
Valodas ne tikai mainās,bet izskatās,ka nav spēka,kas šīs pārmaiņas spētu apturēt,katrā ziņā ne akadēmiķi-filologi un lingvisti un pētnieki.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


m. 03.05.2010 14:10
Par 'nošokēja' un 'noskumdināja' - bet kā tad pareizi Latviešu valodā ir pateikt pabeigto pagātni ar šiem vārdiem? Valodnieciski varbūt nav pareizi lietot pabeigto pagātni, bet psiholoģiski tas ir precīzi - K.S. bija šokēt un skumdināts tajā brīdī, bet tagad viņš tam ir ticis pāri un spēj dzīvot tālāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


pt 03.05.2010 12:56
Ja nu lingvistu pilnīgi nejauši sauca Andrejs Veisbergs nevis Veinbergs kā minēts blogā, tad man jautājums, vai vienaldzība pret sarunbiedra vārdu vēl joprojām ir robežās "jauki"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edgars Raginskis 03.05.2010 12:53
Interesants Jūs esat, Streipa kungs! Protams, priecājos, ka esat iemācījies atšķirt "ka" un "kad" lietojuma gadījumus, tomēr vārdu "nošokēt" savā leksikā iekļaujat bez aizspriedumiem. Nav vārda "nodefinēt", ir "definēt". Un līdzīgi nav arī "nošokēt", bet ir "šokēt" - šajos svešvārdos priedēklis nav nepieciešams. Ja jūtaties tāds pūrists, tad esiet, lūdzu, arī nedaudz paškritiskāks!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Māriņš 03.05.2010 11:00
Ja uzskaitītu visus poitiķus, vadošās amatpersonas un citas sabierdībā labi pazīstamas un inteliģentas personas, kuras saka "iet runa", tad nāktos secināt, ka šāds izteikums ir pareizs un būtu jālieto visiem.
Par šakāļiem: Saeima ir liegusi Dainim Īvānam uzstāties ar runu. Jādomā, ka viņš pa šiem gadiem nav kļuvis galēji ekstrēms, bet drīzāk naivais ideālisms ir tieši tas, kas uz pelēkajās Saeimas morāles fona izceltos kā jāņtārpiņš naktī, bet to nevar pieļaut. Kas dīvaini, ka jo tuvāk vēlēšanas jo atklātāk sāk izpausties deputātu divkosība, laikaim daudzi no viņiem vairs necer iekļūt nākamjā Saeimā, tādēļ grābj ko un kamēr var.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips