Atslēgvārdi:

Par projektu “Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009.gadam” (1)

Iesaki citiem:
Atzinumi

Tieslietu ministrijai

Rīga, 2006.gada 9.oktobris

Atzinums par projektu “Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009.gadam”

Biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” izskatīja Valsts sekretāru sanāksmē 2006.gada 21.septembrī izsludināto projektu VSS-1325 “Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009.gadam” (turpmāk saukts Stratēģija) un sniedz iebildumus un priekšlikumus par šo dokumentu.

Jaunā Stratēģija vērtējama kā pārdomāta, drosmīga un novatoriska. Dokumentā ir izcelti desmit galvenie ministrijas rīcībpolitikas virzieni, kas izgaismo pašas sāpīgākās tieslietu sistēmas problēmas, kuru risināšanai līdz šim nav pieticis laika un līdzekļu. PROVIDUS īpaši pozitīvi vērtē Tieslietu ministrijas (TM) gatavību koncentrēties uz tiesību aktu izstrādes kvalitāti, dažādu tieslietu jomu fundamentālu pārvērtēšanu (piemēram, tiesu attīstība, brīvās juridiskās profesijas, notariāts) un reformām, kas racionalizēs TM padotības iestāžu struktūru (Reliģisko lietu pārvalde, Zemesgrāmatas, LR Uzņēmumu reģistra pārveidošana par juridisko personu reģistru). Ļoti pozitīvas ir arī Tieslietu ministrijas jaunās iniciatīvas krimināltiesību politikas jomā – attīstīt valsts politiku noziedzīgos nodarījumos (NN) cietušo aizsardzības jomā, nostiprināt atjaunojošā taisnīguma koncepta pamatprincipus Latvijas krimināltiesību sistēmā un attīstīt efektīvu uz resociālizāciju vērstu sodu izpildes sistēmu.

PROVIDUS uzskata, ka sagatavotajā dokumentā ir ietvertas nozīmīgas vadlīnijas Tieslietu ministrijas darbībai tuvākajiem gadiem. PROVIDUS ir pārliecināts, ka konsekventa šīs Stratēģijas īstenošana trīs gadu laikā izveidos stabilu pamatu tieslietu sistēmas straujai attīstībai nākotnei. Lai sniegtu savu ieguldījumu Stratēģijas pilnveidošanai, PROVIDUS ir sagatavojis iebildumus un priekšlikumus.

 

1. Par sadaļu 1.3.1 “Konstitucionālo tiesību politika”

1.1. PROVIDUS pozitīvi vērtē Tieslietu ministrijas gatavību nopietni pievērsties konstitucionāla rakstura jautājumiem, kuri līdz šim tika risināti stihiski. Kā sevišķi veiksmīgu un novatorisku vērtējam ieceri pilnveidot valsts pārvaldes institucionālās organizēšanas iespējas ar jaunām, elastīgākām institūciju formām.

Tomēr PROVIDUS uzskata, ka patlaban Stratēģijas projektā aprakstītais rīcībpolitikas saturs neuzrunā vairākas aktuālas problēmas. PROVIDUS priekšlikums ir papildināt sadaļu 1.3.1.3. “Būtiskās problēmas” ar identificēto problēmu aprakstiem.

Konstitucionālo tiesību politikas viens no nozīmīgākajiem jautājumiem ir savlaicīga un adekvāta Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpilde. It sevišķi tas ir svarīgi spriedumos, kur Satversmes tiesa motīvu daļā ir norādījusi uz nepieciešamību grozīt tiesību aktus (piemēram, lietās Nr. 2002-15-01, Nr. 2005-13-0106) vai kad normas atcelšana ir atlikta ar nosacījumu (piemēram, lietā Nr.2003-08-01), vai kad ir nepieciešams izstrādāt jaunas, Satversmes sprieduma garam atbilstošas normas atcelto vietā (piemēram, lietā par uzturlīdzekļiem strādājošiem vecākiem). Pašlaik neviena institūcija nav uzņēmusies vadošo lomu pēc katra Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvām, kuras risinātu šo tiesu atklātās nepilnības Latvijas tiesību sistēmā. PROVIDUS uzskata, ka Tieslietu ministrija ir vispiemērotākā institūcija, lai koordinētu šos jautājumus. Lai rastu šai problēmai risinājumu, PROVIDUS ierosina veidot darba grupu, kas spriestu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, reaģējot uz tiesu spriedumiem.

1.1.1. PROVIDUS priekšlikums attiecībā uz sadaļas 1.3.1.4 “Vidējā termiņa uzdevumi un pasākumi” 1. punktu ir šāds:

-        Papildināt sadaļu ar uzdevumu izveidot pastāvīgu darba grupu darbam ar nepieciešamajiem grozījumiem Latvijas normatīvajos aktos saistībā ar Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem.

 

1.2. PROVIDUS atzīst nepieciešamību veikt pētījumu par Satversmes teksta piemērotību mūsdienu vajadzībām. Tā kā Satversmes 116 pantos ir risināti visdažādākie jautājumi, nav lietderīgi katru no tiem aplūkot fragmentāri. Tāpēc PROVIDUS ierosinaStratēģijā paredzēt izveidot darba grupas un/vai sagatavot koncepciju par konkrētiem Satversmes problēmjautājumiem. Piemēram, – vai patlaban ir nepieciešams koriģēt vai papildināt Satversmē nostiprināto cilvēktiesību katalogu? Vai vajadzīgas pārmaiņas likumdošanas procesā (piemēram, vai vajadzētu Satversmē aizliegt uz 3. lasījumu iesniegt svarīgus priekšlikumus)?

1.2.1.PROVIDUS priekšlikums attiecībā uz sadaļas 1.3.1.4 “Vidējā termiņa uzdevumi un pasākumi” 1.punktu ir šāds:

-        Papildināt punktu ar uzdevumu izveidot darba grupas/vai izstrādāt koncepcijas par Satversmē nostiprināto atsevišķo tiesību institūtu atbilstību mūsdienu vajadzībām.

 

1.3. PROVIDUS uzskata, ka nozīmīga problēma konstitucionālo tiesību jomā ir likumi un to grozījumi, kuru projekti tradicionāli tiek izstrādāti ārpus Ministru kabinetam pakļautajām iestādēm. Šie likumi skar fundamentālus demokrātijas un cilvēktiesību jautājumus, taču tie nereti ir iekšēji nekonsekventi, juridiski nekvalitatīvi, un daži no tiem ir ļoti novecojuši, piemēram:

-        Vēlēšanas regulējošie likumi – Saeimas vēlēšanu likums, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums;

-        Priekšvēlēšanu aģitāciju regulējošie likumi – “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”, “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojekts;

-        Mediju darbību regulējošie likumi – “Par masu informācijas līdzekļiem”, Raidorganizāciju likums, jaunizstrādājamie elektronisko mediju likumi;

-        Likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.

PROVIDUS uzskata, kaTieslietu ministrijai ir jāuzņemas koordinatora loma, lai šie likumi tiktu pārstrādāti atbilstoši gan cilvēktiesību, gan juridiskās tehnikas prasībām. 

1.3.1.PROVIDUS priekšlikums attiecībā uz sadaļu 1.3.1.4 “Vidējā termiņa uzdevumi un pasākumi” ir šāds :

-        Papildināt sadaļu ar jaunu punktu, paredzot Tieslietu ministrijai uzdevumu nodrošināt juridiskās kvalitātes izvērtējumu esošajam tiesiskajam regulējumam un normatīvo aktu projektiem vēlēšanu, priekšvēlēšanu aģitācijas, mediju un citu pilsonisko brīvību jomās.

 

1.4. Atbalstot Tieslietu ministrijas ieceri nodot Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas Uzņēmumu reģistram, tomēr vēršam uzmanību uz to, ka Tieslietu ministrijas funkcija ir plašāka – izstrādāt politiku reliģijas lietās. Šajos jautājumos patlaban nav skaidrības un konsekventas pieejas – piemēram, kāds ir piemērotākais institucionālais mehānisms valsts politikas realizēšanai, vai ir nepieciešams pārskatīt reliģisko organizāciju reģistrācijas nosacījumus, vai ir saglabājamas Civillikumā noteiktās dažu konfesiju privilēģijas? PROVIDUS ierosina trīs gadu laikā izstrādāt koncepciju par valsts politiku reliģijas jomā, kur šie jautājumi tiktu risināti.

 

1.4.1.PROVIDUS priekšlikums attiecībā uz sadaļas 1.3.1.4 “Vidējā termiņa uzdevumi un pasākumi” 4.punktu ir šāds:

-        Papildināt 4.punktu ar jaunu uzdevumu, paredzot izstrādāt koncepciju par valsts politiku reliģijas jomā.

 

1.5. PROVIDUS vērš uzmanību uz to, ka Datu valsts inspekcijai (DVI) patlaban nav ne kapacitātes, ne pilnvaru attiecībā uz Informācijas atklātības likuma (IAL) īstenošanu. Lai arī DVI reorganizācija Stratēģijā atkārtoti uzsvērta kā būtiskākais pozitīvu pārmaiņu garants, nav pamata uzskatīt, ka šīs institucionālās pārmaiņas pašas par sevi nodrošinās kvalitatīvas izmaiņas informācijas atklātības tiesību īstenošanā. DVI reorganizācija informācija atklātības kontekstā nozīmē tikai konceptuālu izšķiršanos par noteiktu uzraudzības institucionālo modeli, neaplūkojot būtiskāko jautājumu, „kā” informācijas atklātības tiesības tiks īstenotas. Reorganizācijas nepieciešamība balstīta ES tiesiskajā regulējumā, kurš saturiski aptver tikai fizisko personu datu aizsardzību, tādejādi jautājums par jaunās institūcijas pienesumu informācijas atklātības jomā netiek atbildēts pēc būtības.

IAL sākotnējā redakcijā nebija ietverts tā kontroles mehānisms. Savukārt nedz līdz 2002. gadam, kad minētā tiesiskā nepilnība tika formāli novērsta, nedz arī pēc tam Latvijā nav izstrādāts politikas plānošanas dokuments, kurā kompleksi aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar informācijas atklātības likuma ieviešanu. Tāpēc PROVIDUS uzskata, ka Tieslietu ministrijai jāizstrādā politikas plānošanas dokuments, kurā aplūkotu informācijas atklātības politikas plānošanas un īstenošanas mehānismu jaunās, neatkarīgās institūcijas ietvaros, pievēršoties atbildīgās institūcijas vai amatpersonas mērķiem, kompetencei, funkcijām, uzdevumiem, atbildībai.

Turklāt 1998.gadā pieņemtais Informācijas atklātības likums ir novecojis, tā normas ir ļoti vispārīgas un neskaidras, kā arī nav līdz galam atrisinātas problēmas ar Informācijas atklātības likuma un Administratīvā procesa likuma „savstarpējo savietojamību”.

1.5.1.PROVIDUS iebildums ir pret to, ka sadaļas 1.3.1.4 “Vidējā termiņa uzdevumi un pasākumi” 6.punkts pēc būtības nerisina informācijas atklātības politikas svarīgākos problēmjautājumus, un ierosina papildināt tekstu ar šādiem uzdevumiem:

-        Izstrādāt koncepciju par informācijas atklātības politikas īstenošanu, īpaši – institucionālo mehānismu; 

-        Izstrādāt jaunu Informācijas atklātības likumu.

 

1.6. Būtiska problēma informācijas atklātības jomā, kas saistīta ar ilgstošu atbildīgas institūcijas trūkumu, ir haotiska un savstarpēji nesaskaņota normatīvā bāze. Informācijas atklātības jautājumi ir regulēti ne tikai Informācijas atklātības likumā kā “jumta” likumā, bet arī daudzos nozaru normatīvajos aktos (piemēram, informācijas atklātība vides jomā, iekšlietu jomā, noteiktu institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos). Tieslietu ministrijai būtu jāapzina tos normatīvos aktus, kuri skar informācijas atklātības problemātiku, un jāizvērtē to savstarpējo saskanīgumu.

Neskaidras ir arī informācijas atklātības principu robežas ārpus pārvaldes iestādēm. Piemēram, patlaban nav skaidrs, cik lielā mērā informācijas atklātības principi jāattiecina uz atvasinātajām publisko tiesību juridiskām personām, kas nav pašvaldības (piemēram, ostu pārvaldes, u.tml.), valsts un pašvaldību komercsabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās ir valsts un pašvaldību kapitāls, un kā nodrošināma minēto tiesību vienmērīga īstenošana un uzraudzība

1.6.1.PROVIDUS priekšlikums ir papildināt sadaļas 1.3.1.4 “Vidējā termiņa uzdevumi un pasākumi” 6. punktu ar šādiem uzdevumiem:

-        Veikt pētījumu par atklātības normatīvā regulējuma pilnveidošanas iespējām;

-        Veikt pētījumu un/vai izstrādāt koncepciju par informācijas atklātības robežām ārpus tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām.

 

 

2. Par sadaļu 1.3.2 “Administratīvo tiesību politika”

 

2.1. Sadaļa 1.3.2.3 “Būtiskās problēmas” kā vienu no problēmām min faktu, ka ir nepilnīgi sasniegts APL mērķis – ātrs un efektīvs process, meklējot dažādus iespējamos risinājumus. EP Rekomendācija Nr. 2001-9 „Par alternatīvām strīdus risināšanas metodēm administratīvajā procesā” min piecus iespējamus alternatīvos strīdus risināšanas veidus, kas ļautu samazināt administratīvajā tiesā iesniegto un/vai izskatāmo lietu skaitu un tādejādi atvieglotu tiesu darbu. Ir skaidrs, ka šīs metodes nevarēs piemērot ikvienā nozarē, bet dažās tās ļoti atvieglos gan tiesu, gan iestāžu darbu (piemēram, strīdos par būvniecības jautājumiem, u.tml.).

2.1.1.PROVIDUS priekšlikums ir papildināt sadaļu 1.3.2.3 “Būtiskās problēmas” ar vienu jaunu līdzekli, kas palīdzētu sekmēt APL mērķa sasniegšanu – alternatīvo strīdu risināšanas metožu ieviešana administratīvajā procesā.

 

2.2. Administratīvā procesa īstenošanas uzlabošanai ir nepieciešams pēc iespējas pilnīgāk apzināt esošās problēmas un dažādu valstu praksē darbojošos mehānismus.

2.2.1.PROVIDUS priekšlikums ir papildināt sadaļu 1.3.2.4 “Vidējā termiņa uzdevumi un pasākumi” ar šādiem uzdevumiem:

-        apzināt jau esošos pētījumus par APL piemērošanu valsts pārvaldes iestādēs un tiesās (piemēram, PROVIDUS ir veicis divus pētījumus, kur analizējis pašvaldību spēju piemērot APL savā ikdienas darbā) un izskatīt pētījumos piedāvātos risinājumus;

-        veikt pētījumu par alternatīvo strīdu risināšanas metožu ieviešanas iespējām administratīvajā procesā, tai skaitā analizējot citu valstu, piemēram, Vācijas pieredzi;

-        apzināt nozares, kur APL piemērošana rada neskaidrības gan iestādēm, gan tiesām (piemērām struktūrfondu piešķiršanas gadījumos) un veikt pētījumu par APL piemērošanas iespējām šajā jomās, piedāvājot risinājumus.  

 

2.3. Attiecībā uz Stratēģijā jau definēto pienākumu – nodrošināt regulāras valsts pārvaldes iestāžu pārstāvju diskusijas (..) par administratīvo procesu:

2.3.1.PROVIDUS priekšlikums ir papildināt šo punktu, nosakot, ka šādās reizēs būtu jāuzaicina piedalīties arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas darbojas attiecīgajā sfērā. Šo personu aicināšana uz diskusijām dos iespēju valsts pārvaldē strādājošiem uzzināt dažādas nianses, ar kurām tie nesaskaras veicot savus tiešos pienākumus, bet tie turpmākā darbā var noderēt.

 

3. Par sadaļu 1.3.3 “Krimināltiesību politika”

PROVIDUS atzinīgi vērtē to, ka “aizstāvēts cietušais un atjaunots taisnīgums” ir izvirzīts kā viens no TM rīcībpolitikas “Krimināltiesību politika” virsmērķiem, kā arī to, ka par vienu no divām vidēja termiņa prioritātēm krimināltiesību politikā ir noteikts tas, ka ir “atjaunots sākotnējais stāvoklis (taisnīgums) un cietušais jūtas aizsargāts”.

3.1. Līdz ar likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” spēkā stāšanos un Juridiskās palīdzības administrācijas darba uzsākšanu, administrējot valsts kompensāciju izmaksu vardarbīgos noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, Latvijas valsts ir spērusi pirmo soli cietušo tiesību nodrošināšanas jomā, taču par pilnvērtīgu cietušo tiesību nodrošināšanu un atjaunojošās tiesvedības (angļu val. restorative justice) principu klātesamību krimināltiesību sistēmā runāt ir pāragri. Stratēģijas projektā ietvertas vairākas jaunas iniciatīvas cietušo tiesību aizsardzības jomā, tomēr ņemot vērā starptautisko tiesību aktus[1], kā arī vairuma ES dalībvalstu un citu pasaules valstu praksi cietušo atbalsta jomā, nākamajos trīs gadus Latvijai būtu jāparedz plašāks pasākumu kopums, kas nodrošinātu straujāku noziedzīgā nodarījuma (NN) upuru stāvokļa uzlabošanu mūsu valstī.

3.1.1.PROVIDUS ir iebildums pret sadaļā 1.3.3.3 “Būtiskās problēmas” identificētās problēmas – “Sākuma stadijā atrodas cietušo tiesību aizsardzības institūts un taisnīguma atjaunošanas koncepts” – izklāstu, un PROVIDUS ierosina to papildināt un labot ar zemāk minēto:

-        Likums “Par valsts kompensāciju cietušajiem” nosaka valsts kompensācijas apmēru (5 minimālās mēnešalgas) un vardarbīgos NN cietušo loku, kas ir tiesīgi šādu kompensāciju saņemt, paredzot līdz ar 2008. gada 1. janvārī maksimālo kompensācijas apmēru palielināt līdz 10 minimālajām mēneša algām. Šāds valsts kompensācijas apmērs nav uzskatāms par atbilstīgu 2004. gada 29. aprīļa Padomes direktīvas 2004/80/EK noteiktajam “taisnīgas un samērīgas” kompensācijas pamatprincipam, kas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem taisnīguma atjaunošanas nodrošināšanai pēc noziedzīga nodarījuma;

-        NN rezultātā nodarītās pārestības izlīdzināšana gan materiālā, gan nemateriālā plāksnē nodrošina taisnīguma atjaunošanu starp cietušo un sabiedrību no vienas puses un likumpārkāpēju no otras puses. Kriminālprocesa likums paredz cietušajam tiesības uz kompensāciju, kas ir gandarījums par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Patlaban vienotas izpratnes par kompensācijas apmēru trūkst tieši saistībā ar kompensācijas apmēra noteikšanu par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām.

3.1.2.PROVIDUS iebilst pret esošosadaļas 1.3.3.4 “Vidēja termiņa uzdevumi un pasākumi”7.punkta“Attīstīt palīdzību cietušajiem”redakciju un piedāvā šo punktu izteikt sekojošā redakcijā:

-        Nodrošinot taisnīgu un samērīgu valsts kompensāciju vardarbīgos noziegumos cietušajiem, palielināt valsts kompensācijas vismaz līdz 20 minimālajām mēnešalgām uz 2009. gadu;

-        Nodrošināt kompensāciju izmaksas NN cietušajiem;

-        Izveidot cietušo valsts kompensācijas reģistru;

-        Veikt pasākumus tiesībsargājošo iestāžu, cietušo un plašākas sabiedrības informēšanai un izglītošanai par vardarbīgos noziegumos cietušo tiesībām uz valsts kompensāciju[2];

-        Veikt pasākumus vienotas tiesu prakses attīstībai, nosakot kompensācijas apmēru cietušajam no vainīgās personas par NN rezultātā radīto morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām;

-        Latvijai pievienoties 1983. gada Eiropas Padomes Konvencijai par kompensācijām vardarbīgos noziegumos cietušajiem;

-        Veikt apkopojošu pētījumu par starptautiskajos tiesību aktos noteiktajiem standartiem cietušo tiesību jomā, ārvalstu labās prakses piemēriem cietušo atbalsta nodrošināšanai, un tajā izvirzīt rekomendācijas Latvijai;

-        Izveidot starpinstitūciju darba grupu (TM un IeM, tiesībsargājošo iestāžu un NVO pārstāvji) valsts politikas pamatnostādņu un valsts rīcībpolitikas dokumenta izstrādei cietušo atbalsta un cietušo tiesību aizsardzības nodrošināšanai[3];

-        Attīstīt un nostiprināt izlīgumu, izstrādāt koncepciju par izlīguma procesa attīstību;

-        Attīstīt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas cietušo tiesību aizsardzības jomā;

-        Nodrošināt valsts finansiālu atbalstu nevalstiskajām organizācijām, kas NN upuriem sniedz sociālu, psiholoģisku, juridisku un emocionālu atbalstu;

-        Veikt ikgadēju pētījumu par NN upuru stāvokli Latvijā, izmantojot ANO Starptautiskās viktimizācijas aptaujas metodoloģiju;

-        Veikt atbildīgo valsts institūciju pārstāvju izglītošanu un informēšanu par NN cietušo vajadzībām, aizstāvību un taisnīguma atjaunošanas pamatprincipiem[4].

 

3.2. PROVIDUS, reaģējot uz lielo nepilngadīgo skaitu, kas atradās pirmstiesas apcietinājumā, kopš 2003. gada pārrauga un koordinē pilotprojektus, kuru ietvaros nepilngadīgie likumpārkāpēji tiek iesaistīti pirmstiesas uzraudzības programmās. Šādas programmas citās valstīs ir kā alternatīva drošības līdzekļiem – pirmstiesas apcietinājumam vai policijas uzraudzībai. PROVIDUS gatavo pilotprojektu efektivitātes izvērtējumu, taču jau patlaban varam minēt pozitīvu piemēru, kur Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvalde savā pārskatā par nepilngadīgo noziedzību Rēzeknes rajonā 2006. gada pirmajā pusgadā atzinusi PROVIDUS pilotprojekta nozīmīgo lomu nepilngadīgo noziedzības līmeņa mazināšanā. Salīdzinājumā ar 2005. gada 6 mēnešiem, nepilngadīgo izdarītie noziedzīgie nodarījumi samazinājušies par 70%. Pilotprojektu ietvaros PROVIDUS ir pārliecinājies, ka pirmstiesas uzraudzība kā drošības līdzeklis mazina apcietinājumā esošo personu skaitu, nodrošina individualizētu un efektīvu uzraudzību, koriģē personības un uzvedības iezīmes, kā arī mazina vispārējo noziedzības līmenī konkrētā teritorijā.

3.2.1.PROVIDUS priekšlikums ir papildināt sadaļu 1.3.3.3 “Būtiskās problēmas”, kā problēmu jomu iekļaujot Latvijā pastāvošo kriminālprocesuālo drošības līdzekļu efektivitāti. Šo līdzekļu efektivitāte būtu jāizvērtē gan pēc to piemērošanas mērķa, gan satura, apsverot iespēju ieviest jaunus kriminālprocesuālos drošības līdzekļus un to izpildes pārraudzību nodot Valsts probācijas dienesta pārziņā.

3.2.2.PROVIDUS priekšlikums ir papildināt sadaļu 1.3.3.4 “Vidēja termiņa uzdevumi un pasākumi” ar sekojošo:

-        Veikt pētījumu par pastāvošajiem drošības līdzekļiem ārvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot alternatīvām pirmstiesas apcietinājumam un to efektivitātei;

-        Izvērtēt Latvijā pastāvošo kriminālprocesuālo drošības līdzekļu efektivitāti;

-        Sagatavot koncepciju par pirmstiesas uzraudzības attīstību un tās izpildes nodošanu Valsts probācijas dienesta pārziņā[5].

 

4. Par sadaļu 1.3.7 “Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību politika”

4.1. PROVIDUS atzinīgi vērtē Stratēģijā ietverto kritisko problēmu uzstādījumu, kas saistītas ar darbu pie ES likumdošanas un Latvijas pozīciju izstrādes un ES normu ieviešanas. Kā viena no problēmām stratēģijā tiek izcelta citu ministriju darbinieku vājā kompetence ES likumdošanas jautājumos un tās pārņemšanas metodoloģijā, jo šī metodoloģija nav dokumentēta.

4.1.1.PROVIDUS priekšlikums attiecībā uz sadaļu 1.3.7.4 “Vidējā termiņa uzdevumi un pasākumi” ir šāds :

-        Organizēt arī citu ministriju darbinieku apmācības, lai veicinātu viņu kompetenci ES likumdošanas jautājumos un tās pārņemšanas metodoloģijā un līdz ar to kvalitatīvāku ES tiesību aktu pārņemšanu;

-        Izstrādāt informācijas mehānismus, lai nodrošinātu, ka privātais sektors un NVO savlaicīgi uzzina par izstrādājamo ES tiesību aktu projektiem;

-        Izstrādāt mehānismus, kā nodrošināt ministriju, NVO, kā arī privātā sektora dialoga caurskatāmību;

-        Izstrādāt skaidru katras ministrijas atbildības sadales shēmu par visām politikas jomām, kurās nepieciešama ES tiesību aktu ieviešana, kā arī pilnveidot starpministriju koordinācijas mehānismus, lai uzlabotu Latvijas pozīciju izstrādi.

 

 

5. Par sadaļu 1.3.8 “Tiesu sistēmas politika”

5.1. PROVIDUS priekšlikums papildināt sadaļu 1.3.8.3 “Būtiskās problēmas” ar diviem problēmjautājumiem:

-        Pro bono juridiskās palīdzības institūta retā sastopamība Latvijas juristu aprindās. Ir tikai nedaudz juridisko biroju un juristu, kas sniedz šāda veida palīdzību maznodrošinātām personām vai kādām citām īpašām personu grupām, tādejādi ieguldot savu darbu sabiedrības vajadzību risināšanā. Ņemot vērā attīstīto juridisko konsultāciju pakalpojumu tirgu, Tieslietu ministrijai būtu īpaši jāpopularizē šādas darbības un jāaicina, kā arī jāatbalsta šādu pakalpojumu sniedzēji;

-        Aizvien nepietiekamā tiesu nolēmumu pieejamība. Tiesu nolēmumi, kas saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir vispārpieejama informācija, nav pilnībā bez maksas pieejami internetā, un tiek publicēta tikai to neliela daļa izlases kārtībā. Turklāt aizvien nav praksē īstenota vienota tiesu komunikācijas jeb saziņas ar sabiedrību prakse, kam būtu skaidri mērķi un uzdevumi un kas ir nepieciešama sabiedrības izglītošanai par tiesu darbību un uzticības veicināšanai pret tiesām.

 

5.2. PROVIDUS priekšlikums papildināt sadaļu 1.3.8.4 “Vidējā termiņa uzdevumi un pasākumi”  ar šādiem uzdevumiem:

-        Veikt izglītojošus un informatīvus pasākumus par pro bono juridiskās palīdzības sniegšanu, piemēram, organizējot konferenci par šādu aktivitāšu nozīmi un izplatību citās valstīs, vai internetā publicējot informāciju par juridiskajiem birojiem un juristiem, kas šādu palīdzību sniedz;

-        Papildināt 1.3.8.4. sadaļas 1. uzdevumu ar uzskaitījumu par svarīgākajiem tiesu iekārtas attīstības jautājumiem, kuri vēl būtu jārisina tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs;

-        Izanalizēt tiesnešu atlases, kvalifikācijas vērtēšanas un disciplinārās atbildības tiesisko regulējumu un praksi. Tādējādi varētu novērtēt, vai pašreizējā situācijā ir izmantotas visas pastāvošās iespējas maksimāli kvalificētu tiesnešu piesaistīšanai, tiesnešu motivēšanai karjeras laikā pilnveidot savu kompetenci un darba kvalitāti, pilnīgai un atbilstīgai tiesneša kvalifikācijas un darba kvalitātes izvērtēšanai pašreizējā atestācijas procesā, kā arī tiesnešu atbildības nodrošināšanai, ciktāl tā nenonāk pretrunā ar tiesneša neatkarību;

-        Izvērtēt pastāvošo ētikas regulējumu un tā piemērošanas praksi tiesu varai piederošajām amatpersonām (tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem advokātiem), lai konstatētu, kur laika gaitā radusies vajadzība ētikas regulējumu (ētikas kodeksus atjaunot) un kā iespējams efektīvāk nostiprināt šo profesiju profesionālo ētiku;

-        Īstenot tiesu komunikācijas vadlīnijas, kas tika izstrādātas ANO Attīstības programmas un Tieslietu ministrijas projekta „Tiesu sistēmas komunikācijas stiprināšana” ietvaros 2005. gadā.

 

6. Par budžeta programmām

PROVIDUS vērš uzmanību uz to, ka šajā atzinumā ietvertie priekšlikumi rīcībpolitikas izmaiņām izraisa arī nepieciešamību veikt izmaiņas budžeta programmās, kas ietvertas Stratēģijas otrajā daļā. 

 

Atzinumu sagatavoja:

Par sadaļu “Administratīvo tiesību politika” un “Tiesu sistēmas politika” atbildīgie ir Agnese Lešinska un Valts Kalniņš;

Par sadaļu “Konstitucionālo tiesību politika” atbildīgās ir Iveta Kažoka un Linda Austere;

Par sadaļu “Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību politika” atbildīgā ir Dace Akule;

Par sadaļu “Krimināltiesību politika” atbildīgās ir Ilze Dzenovska un Inese Avota.


___________________________________

[1] Gan ANO 1985. gada deklarācija Taisnīguma pamatprincipi noziedzīgos nodarījumos un no varas patvaļas cietušajiem, gan 1983. gada Eiropas Padomes Konvencija par kompensācijām vardarbīgos noziegumos cietušajiem, gan 2001. gada 15. marta ES Padomes Pamatlēmums par cietušo statusu kriminālprocesā, kā arī 2006. gada 14. jūnija Eiropas Padomes Rekomendācija (2006)8 par palīdzību noziedzīgos nodarījumos cietušajiem nosaka to tiesību un atbalsta pasākumu kopumu, kuru katrai valstij būtu jānodrošina noziedzīgu nodarījumu upuriem.

[2] Informēti tiesībsargājošo institūciju pārstāvji, infornēti cietušie un sabiedrība kopumā ir būtisks priekšnoteikums efektīvai valsts kompensācijas mehānisma cietušajiem iedzīvināšanai.

[3] Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai valsts institūcijai par valsts politikas izstrādi cietušo tiesību jomā ir jāuzņemas koordinējošā funkcija.

[4] Šī uzdevuma izpilde ir svarīga, lai novērstu otrreizēju NN cietušo viktimizāciju, saskaroties ar tiesībsargājošām iestādēm, kas ārvalstu praksē ir identificēta kā viena no būtiskākajām problēmām cietušo tiesību nodrošināšanas jomā.

[5] Tieslietu ministrijas rīcības plāns 2006. gadam jau paredz, ka līdz š.g. nogalei TM izstrādās koncepciju par pirmstiesas uzraudzību. Tomēr PROVIDUS rīcībā ir informācija, ka koncepcija izstrāde līdz 2006. gada beigām vairs nav iespējama, tāpēc PROVIDUS ierosina iekļaut tās izstrādi Stratēģijā.

 

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!