Labrīt, lasītāji!Esmu bijis Pareksa bankas klients kopš paša, paša banku sistēmas sākuma, tas varēja būt 1991. gada rudens, kad tur atvēru kontu, kurš man ir joprojām. Man Pareksa bankā ir arī pensiju plāns, un banka ir tā, kura izsniedza kredītu, lai es varētu sev iegādāties mājokli.
Ziņa, ka bankas īpašnieki bijuši spiesti bankas kontrolpaketi pārdot valstij par apaļiem diviem latiem (!), protams, nekādas patīkamas izjūtas neuzjundīja. Prātā iezibsnījās vārdi “banka” un “Baltija.” Taču panikā nekritu, neskrēju uz vienu no tām bankas filiālēm, kuras iepirkumu centros strādā arī svētdienā. Nē, pareizāk sakot, vienā tādā biju gan, jo naudiņa bija vajadzīga. Tur cilvēks teica, ka pa dienu bijuši ļaudis, kas nākuši visu naudu ņemt laukā, bet daudz viņu nav bijis. Šorīt agri pie manas vietājās filiāles 10 minūtes pirms bankas atvēršanas stāvēja divas sievietes, varbūt viņas gaidīja samaksāt gāzes rēķinu.
Zinu, ka pankai nav pamata, paraleles ar Banku Baltija ir nevietā, jo Banka Baltija tomēr lielākoties bija piramīdu shēma ar visu no tā izrietošo. Patlaban valsts garantē depozītus līdz summai 50 tūkstoši eiro. Man jau ļoti patiktos, ja man bankā regulāri glabātos vairāk kā 50 tūkstoši eiro, bet dzīve ir dārgs prieks, tik daudz tur nav nekad, un tāpēc šajā nozīmē jūtos pasargāts pavisam. Vēl vairāk, zinu, ka mūsdienās kontroles sistēma banku sektorā ir daudz, daudz nozīmīgāka, nekā tā bija pagājušā gadsimta 90. gados. Piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija komercbanku likviditāti pārbauda katru dienu.
Taču šī ir situācija, kurā diemžēl ir jādomā arī par politiku un politikāņiem. Hrestomātisks jēdziens masu informācijas pasaulē ir šāds: Ja gribi, lai ziņa izskan pēc iespējas novēlotāk, paziņo kaut ko sestdienas vakarā, jo svētdien Latvijā laikrakstu nav. Iespējams, ka tā bija vienkārši laika sakritība, bet tomēr. Otrkārt, Pareksa banka tomēr ir bijusi iesaistīta arī politiskos procesos. “Man šķiet, ka mūsu ietekmei nav būtiskas nozīmes” — tā par to šodien intervijā apgalvo bankas nu jau bijušais direktoru padomes priekšsēdētājs, bet neesmu pārliecināts, ka visi politikas novērotāji būs gatavi šo domu akceptēt. Daudziem liksies, ka patiesāks būs kādreizējais atzinums, ka valsts politikā nenotiek nekas, par ko nav lietas kursā atevišķi no mūsu valsts bagātākajiem cilvēkiem, tajā skaitā arī Pareksa bankas veidotājs Kargins. Dievs zina, ka te nu nav tā joma, kurā pat minimāli var veidoties politikāņu ierastā indeve, visu darīt vispirms savu un savu sponsoru interešu apmierināšanas labad. Vēl jākonstatē arī tas, ka mūsu valstij nav laimējies ar politiķiem, kuri finanšu lietās ir paši gudrākie. Sestdien jau rakstīju par to, kas nopietnajam žurnālam The Economist ir sakāms par Kalvīša valdības pieeju lietām, nu mums ir valdība, kuras finanšu ministrs budžeta gatavošanas laikā pazūd Amerikas virzienā…
Pasaules krīze nevarēja neskart arī Latviju. Valsts iesaistīšanās Pareksa bankas glābšanā ir daļa no daudz, daudz plašāka procesa, cita starpā intervencei bija vajadzīga arī Eiropas Savienības piekrišana. Es pagaidām jūtos mierīgs. Lasītāji, kuriem Pareksa bankā ir konti – kā jūtaties jūs?
Jauku visiem dienu!